Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 26.augusts   Vārda dienu svin: Natālija, Tālija, Broņislava, Broņislavs
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2008.gada 1.septembris  


Kas aktuāls cita gadsimta cēsniekiem septembrī?

  • 1502.gada 13.septembrī V. Pletenberga karaspēks (vācieši, latvieši, igauņi) sakauj skaitliski daudz lielākus krievu spēkus Pleskavas apkārtnē pie Smoļinas ezera. Viņa panākums nodrošina mieru Baltijai uz pusgadsimtu.

  • 1577.gada 4.-8. septembrī cēsnieki atrodas nāves ēnā: Pils iemītnieki, zinādami, kādus briesmu darbus krievu cars bija pastrādājis citās Livonijas pilīs, nolēma Cēsu pili neatdot. Tad krievi uzmeta 4 skanstes ap pili un, sākot ar 4. septembri, 5 dienas un naktis apšaudīja pili. Kad glābiņa vairs nebija, tad vīri, sievas un jaunavas, pa lielākai daļai muižnieku kārtas, nolēma uzspridzināt sevi ar pulveri. Šim lēmumam piekrita arī pils mācītāji. 300 personu, jauni un veci, sagāja kādā zālē, zem kuras nolika 4 mucas pulvera. Visi sapulcējušies pielūdz Dievu un pieņēma sv. vakarēdienu. Heinrihs Boismans paņēma ogli un nometās ceļos. Pārējie sastājās ap viņu un ļāvās uzspridzināties. Pēc tam krievi Cēsīs pie sievām un jaunavām pastrādāja tādus kauna un briesmu darbus, kādi nav dzirdēti padarīti ne no turkiem, ne no citiem tirāniem. Minētā spridzināšana nav pilij pārāk postoša, jo jau gadu vēlāk pils iztur niknu apšaudi un trīsreizēju uzbrukumu.

  • 1584.gada septembra beigās Cēsis saņem Varšavā 1582.gadā izdoto pilsētas privilēģiju.

  • 1604.gada 29.septembrī poļu apakšpilskungs, omulīgi kūpinot pīpi, nokāpj Cēsu pils dienvidu korpusa pagrabos pārbaudīt šaujamā pulvera noliktavu un nejaušā kārtā uzspridzinās. Stipri cieš pils lielā svētku zāle un citas velvēm segtās telpas.

  • 1886. gada septembrī Cēsīs sāk strādāt Voldemārs Bērsons (1865 -1956), izglītības, kultūras un pašvaldību darbinieks. Pirmais latvietis Cēsu pilsētas galvas amatā (1906 -1916); 59 gadus Sv. Jāņa baznīcas ērģelnieks; grāmatu un laikraksta „Cēsu Ziņotājs” izdevējs (1906 – 1909).

  • 1911.gada 11.septembrī Cēsu Viesīgā biedrība sadarbībā ar Amatnieku biedrību sarīko izrādi pēc brāļu kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” motīviem. Skatītāju lielāko sajūsmu izraisa Ķeņča lomas atveidotāja grāmatizdevēja Jāņa Rozes brauciens pār skatuvi ar dzīvu zirgu (poniju). Četrkājaino aktieri ieved pa trapu caur logu tieši uz skatuvi, gan ar maizi, gan mīļiem vārdiem labinādami, gan no aizmugures ar stumšanu palīdzēdami.

  • 1927.gada 4.septembrī Cēsu Lejas kapos atklāj tēlnieka Augusta Jullas veidotu pieminekli 1915.–1920.gada Latvijas neatkarības cīnītājiem. Atklāšanā piedalās Valsts prezidents Gustavs Zemgals.

  • 1937.gada 26.septembrī Cēsu pilsētas valde ar Turcijas sūtniecības atbalstu izbūvē Turku kapus ar 1,95 metrus augstu pieminekli; autors Kārlis Dzirkalis. Pieminekli grezno turku pusmēness un uzraksts latviešu un turku valodā: „Šeit apglabāti Turku – Krievu karā pie Pļevnas gūstā kritušie un Cēsīs mirušie 26 turku karavīri. 1877-1937”. Atklāšanā piedalās Turcijas sūtnis Latvijā Nari Batu.

  • 1944.gada 26.septembrī Cēsis ieņem padomju karaspēks. Uzbrucēju aviācija un vācu sapieri pilnīgi iznīcina 35, daļēji 150 ēkas, izposta ūdensvadu, kanalizāciju, elektriskās apgaismošanas ierīces. Tiek uzspridzināts tilts pār Gauju, dzelzceļa stacija un Piebalgas ielas viadukts, nodedzināta ģimnāzijas ēka. Visvairāk cieš pilsētas centra kvartāls starp Pils parku un Vaļņu ielu. Aviobumbas sprādziens sagrauj Sv. Jāņa baznīcas dienvidu joma jumtu un griestu velvi, nodara postījumus ērģeļtelpai un pašām ērģelēm.

  • 1974.gada septembrī 33 radošie cēsnieki Torņa ielā sarīko izstādi ar 99 darbiem „Mēs savai pilsētai”.

  • 1989.gada 16.septembrī notiek LTF Cēsu nodaļas 3. konference. Nodaļā darbojas 6068 biedri.

  • 1995.gada 16.septembrī, privatizējot valsts Cēsu alus darītavu, nodibina akciju sabiedrību „Cēsu alus”. Tās akcionāri ir 129 uzņēmuma darbinieki un pilsētas dome.

  • 2004.gada septembrī Baltijā notiek zemestrīce, un tā jūtama arī Cēsīs. 

Informāciju sagatavoja

Valija Šalgunova

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv