Vienkārši izmeklējumi atklāj liktenīgi svarīgu informāciju.

Cik bieži cilvēkam, kurš sevi uzskata par veselu, vajadzētu pārbaudīt savu veselības stāvokli ? Ārstu ikdienas pieredze liecina, ka izpratne par veselības kontroli ir visai īpatnēja – ja vēl salīdzinoši liels cilvēku skaits par normu uzskata vismaz reizi gadā aiziet pie zobārsta, tad , piemēram, sirds veselībai cilvēki sāk pievērsties vien tad, kad jau pārsteigušas sāpes sirds apvidū, moka aizdusa vai augsts asinsspiediens.

Savās pārdomās par nepieciešamību vairāk vērības veltīt sirds veselības profilaksei dalās Sirds veselības kabinetu konsultants, Rīgas 1.slimnīcas Terapijas nodaļas vadītājs, kardiologs Guntis Bahs.

Kāpēc valstī, kurā gandrīz ikvienam iedzīvotājam ir kāds radinieks, draugs vai paziņa, kas slimojis vai pat miris no sirds slimības, par ieradumu nav izveidojusies regulāra sirds veselības pārbaude ?

Atbilde uz jautājumu ir - cik cilvēks gatavs ieguldīt savā veselībā ?! Turklāt – ne tikai naudu, bet arī laiku, pacietību un gribasspēku. Ja pie zobārsta cilvēks vienreiz aiziet, un tad veselu gadu ir miers, tad sava svara novērošana, sekošana uzturam, fiziska aktivitāte, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem –viss, kas ietekmē sirds veselību – ir ikdienas darbs, kas prasa piepūli. Turklāt – sāpoši zobi traucē dzīvot, bet liekais svars nesāp. Arī paaugstināts glikozes līmenis pie cukura diabēta nesāp, līdz brīdim, kad ķermenis jau ir galīgi sabrucis.

Kas tie ir par mērījumiem, ar kuriem var noteikt sirds veselības riska faktorus ?

Visvienkāršākie – jānosveras un nabas rajonā jānomēra viduklis. Tie ir vieni no nopietnākajiem kardiovaskulārā riska faktoriem – liekais svars un aptaukošanās vidukļa rajonā. Katrās mājās vajadzētu būt svariem un centimetra mēram, lai kontrolētu savu svaru.

Arī uz Sirds veselības kabinetu atnākušam cilvēkam vispirms piedāvās nosvērties un izmērīt vidukli. Vai nav tā, ka cilvēki , ejot uz sirds veselības pārbaudi, sagaida nopietnākus mērījumus, kaut vai to pašu elektrokardiogrammu. Svari un mērlente- tas taču neizklausās nopietni....

Jā, tā laikam ir tāda psiholoģiska vēlme - izdarīt mērījumu ar kādu sarežģīta izskata medicīnisku iekārtu. Cilvēkiem liekas, ka aparātiņš ar sarkanām pogām un lentām atklās ko tādu, ko mediķa zināšanas un pieredze palaidīs nepamanītu.

Taču elektrokardiogrammai ir konkrēts uzdevums – diagnosticēt četrus, piecus konkrētus stāvokļus. Elektrokardiogramma daudz vairāk neparāda kā parāda, un ja cilvēks apskates brīdī nesūdzas par sāpēm krūtīs, tad elektrokardiogramma neko neparādīs, pat ja cilvēks ir nopietni slims.

Daudz objektīvāku sirds veselības ainu diagnosticēšanā var sniegt pacienta precīzas atbildes uz pareizi uzdotiem speciālista jautājumiem. Informācija par iedzimtību, uztura paradumiem, neveselīgiem ieradumiem, kā arī par ķermeņa svaru ir vispusīgs materiāls sirds veselības riska faktoru noteikšanai.

Viens ir sirds veselības riska faktoru noteikšana, otrs – turpmākais rīcības plāns, lai šos riska faktorus novērstu vai vismaz mazinātu.....

Sirds kabinetos strādājošo māsu uzdevums ir laikus atklāt sirds veselību apdraudošus faktorus, nepieciešamības gadījumā ieteikt vizīti pie speciālista un runāt ar pacientiem par sirds veselības veicināšanu.

Droši vien jau ieteikumi pacientiem būs tie paši mūžsenie – veselīgāk ēst, vairāk kustēties.....

Principā, jā – veselīga dzīvesveida pamatpostulāti ir sen zināmi. Tas, kas mainās laikam ejot -  ir stingrākas normas vesela cilvēka definīcijai. Ja vēl 2004. gadā vīrietis ar vidukļa apkārtmēru 1 metrs tika uzskatīts par veselu, tad šodien - ja vīrieša apkārtmērs ir vairāk par 94cm, bet sievietes- vairāk par 80cm , viņu rādītāji jau tiek uztverti kā riska faktors sirds veselībai. Un tās nav no zila gaisa ņemtas ārstu izdomas, tam ir pierādījumi !

Ir konstatēts, ka taukaudiem vēdera apvidū ir endokrīna darbība – tie izraisa hormonu izdalīšanos ar negatīvu ietekmi. Šie „sliktie” hormoni sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu, pasliktina cukura vielmaiņu. Samazinot tauku daudzumu uz vēderu, tiek samazināta arī šo hormonu postošā iedarbība. Tik vienkārši !

Kam būtu jāapmeklē Sirds veselības kabineti ?

Tiem, kam rūp sava veselība un kas vēlas saņemt informāciju, kā nesaslimt.

Divdesmit līdz trīsdesmit gadus vecam cilvēkam vajadzētu vienreiz iegriezties kabinetā, lai pārliecinātos – ar mani viss ir labi. Četrdesmitgadniekiem un piecdesmitgadniekiem būtu nepieciešama kontrole reizi 3 gados , bet piecdesmit un vairāk gadus veciem cilvēkiem, kuri sevi uzskata par pilnīgi veseliem un kuriem visi rādītāji ir optimāli, vajadzētu pārbaudīties vienu reizi divos gados.

Bet, ja sākušās pēkšņas sāpes sirds apvidū ?

Akūtu sāpju gadījumā jāsauc ātrā palīdzība! Sirds veselības kabineti domāti kopējā kardiovaskulārā riska noteikšanai un sirds veselības veicināšanai..

Kā vērtējat Sirds veselības kabinetu personālu ?

Tiekoties ar Sirds veselības kabinetu māsām man radās ļoti labs iespaids. Jutu ieinteresētību un pieredzi. Vēl apbruņojot māsas ar mūsdienīgākajām atziņām sirds veselības veicināšanā – rezultāts neizpaliks ! Tas, ka Sirds veselības kabinetus iedzīvotāji var apmeklēt bez maksas un bez ģimenes ārstu norīkojuma – ir laba pretimnākšana iedzīvotājiem bez papildus izdevumiem un laika patēriņa vairāk uzmanības veltīt savai veselībai. Šīs iespējas izmantošana vai ignorēšana ir katra cilvēka paša un viņa nākotnes jautājums.

                             Baiba Auzāne, Sabiedrības veselības aģentūras

                                      Sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste.