Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 19.jūlijs   Vārda dienu svin: Jautrīte, Kamila, Digna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2010.gada 8.februāris  


G.Šķenders: Jānovērš birokrātija sociālās palīdzības saņemšanai!



 

 

5.februārī Cēsīs darba vizītē ieradās veselības ministre Baiba Rozentāle. Ministre novērtēja neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu brigādēm piešķirto aprīkojumu un tikās ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu un Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāju Guntaru Knikstu.

 

Vizītes laikā ministre kopā ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju un Cēsu klīnikas pārstāvjiem pārrunāja ar veselības un sociālo jomu saistītas aktualitātes gan Cēsu novadā, gan valstī kopumā. Ņemot vērā ministres pausto viedokli, diskusiju rezultātā G.Šķenders izteica atziņu, ka Cēsīs vairāk jāattīsta ambulatorie pakalpojumi, kas dotu iespēju pacientiem no visas Vidzemes saņemt augsti kvalificētu ārstēšanu tepat reģionā un tiem nebūtu jādodas uz Rīgas medicīnas iestādēm.

 

G.Šķenders vērsa ministres uzmanību uz birokrātiju, kas paildzina sociālās palīdzības saņemšanu. „Lai atbrīvotu iedzīvotājus no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem, kā arī saņemtu pilnībā valsts apmaksātus medikamentus, nepieciešamas izziņas par iedzīvotāju ienākumiem, kas jāatjauno ik pēc trīs mēnešiem. Pie tam situācijas mēdz būt visai sarežģītas un sociālā dienesta darbiniekiem nepieciešamas papildus zināšanas finansu jomā. Tādejādi ir palielināts pašvaldību sociālo dienestu darba apjoms, turpretī pašvaldības budžets un arī atalgojums ir samazinājies,” pauda G.Šķenders.

 

Diskusiju rezultātā G.Šķenders un B.Rozentāle pauda pārliecību, ka šī jautājuma risināšanā jāsadarbojas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Veselības un Labklājības ministrijām un pašvaldībām.

Cēsu klīnikas direktora vietniece finanšu jautājumos Iveta Ozoliņa pastāstīja, ka lai paātrinātu šādu izziņu saņemšanu, Cēsu klīnikas sociālais darbinieks sadarbībā ar attiecīgā novada sociālo darbinieku sagādā izziņu tajā laikā, kamēr pacients atrodas slimnīcā.

Iepazīstoties ar slimnīcas struktūru, pakalpojumiem un telpām ministre secināja, ka slimnīcas šajā laikā risina sociāla rakstura problēmas. Tagad vecāki arvien biežāk labprāt ievieto bērnus slimnīcas stacionārā arī ar tādām slimībām, ko agrāk mēdza ārstēt mājas apstākļos.

Cēsu klīnikā šobrīd strādā 276 darbinieki, no kuriem 63 ir ārsti. Klīnika ir viens no lielākajiem darba devējiem Cēsu novadā. Līdz ar Limbažu, Smiltenes un Siguldas stacionāru slēgšanu, kopš pērnā gada septembra pieaudzis slimnīcas pacientu skaits. Cēsu klīnikā pieejama 24 stundu neatliekamā medicīniskā palīdzība, tajā ir bērnu, terapijas, neiroloģijas, dzemdību un ginekoloģijas, ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas. Klīnikā pieejams dienas stacionārs, dažādas diagnostikas un mājas aprūpes pakalpojums. Klīnikas attīstībā pēdējo sešu gadu laikā ieguldīti vairāk kā 2,6 miljoni latu. Tās attīstības plāni paredz veidot Cēsu un Madonas slimnīcu apvienību. Jau ziņots, ka kopš pērnā gada 1.decembra slimnīca apvienojusies ar Cēsu veselības aprūpes centru, kas tagad klīnikas struktūrā ir kā atsevišķa struktūrvienība.

Vizītes sākumā ministre teica atzinīgus vārdus par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Cēsu klīnikas un pašvaldības sadarbību, kā arī apskatīja Cēsu brigādēm piešķirto medicīnisko aprīkojumu, kas būtiski paplašina neatliekamās palīdzības sniegšanas iespējas.

Jāpiezīmē, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Cēsu brigādēm piešķīris sešus multifunkcionālos defibrilatorus, sešus elektrokardiogrāfus,  sešas speciālas, unificētas medikamentu somas un piecus perfuzorus. Defibrilatori ir daudzfunkcionālas ierīces, ar kuru palīdzību iespējams diagnosticēt un stabilizēt dzīvībai svarīgu funkciju rādītājus kritiskās situācijās - noteikt sirds ritmu un novērst tā traucējumus, veikt pilnu kardiogrammu un sirds ārējo stimulāciju, mērīt organisma apgādi ar skābekli, kā arī veikt un fiksēt asinsspiediena un citus dzīvībai nozīmīgus mērījumus. Jaunie defibrilatori spēj ilgā laika periodā saglabāt konkrēta pacienta datus un nodrošināt to bezvadu pārraidi.  Elektrokardiogrāfi ir ierīces, ka paredzētas sirds ritma un sirds muskuļa veselības stāvokļa noteikšanai. Ar perfuzoriem iespējams precīzi, lēni, ilgstoši nodrošināt konkrēta medikamenta ievadi pacientam vajadzīgajā daudzumā. Prerfuzoru izmanto gadījumos, kad nepieciešama asinsspiediena pazemināšana vai paaugstināšana, sirds ritma stabilizēšana un ārstēšana. Šī ierīce ir īpaši svarīga komplicētu infarktu gadījumos.

Mediķi, kas jau iepazinušies ar jauno aprīkojumu, atzīst, ka tas viņiem dos iespēju labāk un kvalitatīvāk palīdzēt pacientiem, glābjot cilvēku dzīvības un  saglabājot veselību kritiskās dzīves situācijās.

 

 

Kā zināms, spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz paplašināt iedzīvotāju loku, kuri, saņemot ārstēšanu, ir atbrīvoti no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem, kā arī saņem pilnībā valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus.

No pacientu iemaksām pilnā apmērā atbrīvoti iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus mēnesī. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir līdz 150 latiem mēnesī, tiks segtas pacienta iemaksas 50% apmērā un līdzmaksājums par vienā stacionēšanās reizē veiktu ķirurģisku operāciju nepārsniegs 15 latus.

Savukārt, lai iedzīvotāji saņemtu valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus, viņiem aptiekās būs jāuzrāda pašvaldības sociālā dienesta izsniegta izziņa par viņa atbilstību trūcīgās personas statusam vai izziņa, kurā apliecināts, ka ienākumu līmenis nepārsniedz 120 latus mēnesī.

Tāpat noteikumi paredz, ka Veselības norēķinu centrs atmaksās trūcīgajām personām izdevumus par kompensējamajiem medikamentiem par šā gada janvāri.

 

 

 

Attēlā no kreisās: veselības ministre Baiba Rozentāle, Cēsu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Miranda Šmite, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.

Foto Ieva Karlsberga

Informāciju sagatavoja

Cēsu novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Ieva Karlsberga

t. 64121677; 26469249;

ieva.karlsberga[at]dome.cesis.lv; www.cesis.lv  



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv