Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 11.novembris   Vārda dienu svin: Ojārs, Nellija, Rainers
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2008.gada 8.novembris  


Vidzemnieki Cēsīs atzīmē Latvijas Republikas 90.gadadienu

Sestdien, 8.novembrī Cēsīs notiks plašas Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinības, kurās piedalīsies Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi un Vidzemes reģiona ļaudis.

 

Svētku pasākumi sāksies pulksten 11.00 ar ekumēnisko dievkalpojumu Sv.Jāņa baznīcā, kurā aicināti piedalīties visi interesenti.

 

Pulksten 12.00 Vienības laukumā sāksies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, kurā piedalīsies vairāk kā 400 dalībnieki. Nacionālos bruņotos spēkus pārstāvēs NBS Štāba orķestris, Gaisa spēku un Jūras spēku vienības, NBS Instruktoru skolas virsnieki un instruktori, Zemessardzes 22. un 27.bataljona zemessargi no Cēsu, Valmieras un Limbažu rajoniem, kā arī NBS Štāba bataljona defilē vienība. Pirmo reizi Cēsīs parādē soļos arī Iekšlietu ministrijas vienības - Valsts robežsardzes Valmieras pārvaldes vienība, Valsts policijas koledžas kadeti un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas vienība. Šī būs līdz šim Cēsīs visplašāk pārstāvētā militārā parāde, kuras noslēgumā NBS štāba bataljona defilē vienība uzstāsies ar defilē programmu rādot sarežģītas darbības ar ieročiem un kompleksas kustības grupās.

 

Pulksten 13.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā (Cēsu Jaunajā pilī) Valsts Prezidents piedalīsies Latvijas 90.dzimšanas dienai veltītas izstādes „No dziesmas līdz nacionālai valstij” jeb Latvijas dzīvesstāsta posms no Vidzemnieku dziesmu svētku gājiena līdz dziesmas un karoga nozīmei Trešās atmodas laikā atklāšanā. Izstāde parāda inteliģences lomu trijos latviešu tautas vēsturē nozīmīgos notikumos, kuri atspoguļoti stāstā par skolotāju, parādot viņu kā nozīmīgāko personu nācijas veidošanās un attīstības procesos – I Vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873.gadā, 1905.-1907.gada revolūcijā un Latvijas Republikas proklamēšanā 1918.gada 18.novembrī. Kā idejiski pavedieni izstādi caurvij laikmeta simboli dziesma un karogs. Ikviens izstādes apmeklētājs no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja saņems informatīvo materiālu, kurā latviešu un angļu valodā apkopota informācija par izstādi, un stāstījums papildināts ar raksturīgākajām nācijas veidošanās un attīstības procesu fotogrāfijām.

Ierobežotas vietas dēļ, izstādes atklāšanā piedalīsies aicinātās personas, bet no plkst.14.00 to varēs apskatīt arī plašāka publika.

 

Pulksten 16.00 Cēsu sporta hallē sāksies koncertuzvedums „Paliec balta un pasargāta” Valsts prezidenta lūgtajiem viesiem, kurā uzstāsies vairāk kā 600 Cēsu un Vidzemes mākslinieki. Koncerta programma veidota, lai uzsvērtu katra Vidzemes rajona unikālo un vērtīgo devumu Latvijai. No Gulbenes, Valkas, Valmieras, Ogres, Alūksnes, Rīgas, Limbažu, Madonas un Cēsu deviņām, īpašām gaismas veltēm, mūsu tautas pašu svarīgāko vērtību lapiņām uzziedēs Vidzemes puķe. To radīs personības un mākslinieki no katra Vidzemes rajona. Tā piemēram, no Gulbenes puses ļaudīm iedegsies piemiņas un atmiņas gaismiņa mūsu senčiem, valcēnieši ar Jāņa Cimzes darināto tautasdziesmu „Teici, teici valodiņa”iedegs cieņas ziedlapu latviešu mūsu valodai. Valmieras puikas, lepni paužot – esmu dzimis gaujmalietis – Latvijas svētku ziedam nesīs Gaujas viļņu galotņu gaismu un daļiņu no olimpiskās lāpas pasaules lielā spožuma. Ogres novada ļaudis iedegs Daugavas balto un Lielvārdes jostas spožo gara dziesmu. Alūksnieši apliecinās, ka Ernests Gliks un Jāzeps Vītols strādāja tā, lai nākamās paaudzes pasaulē skatītos gaišām acīm, dziedātu skanīgām balsīm. Rīgas ļaudis dziedās par skaisto Siguldu, Saulkrastiem, Krimuldu un citām Rīgas rajona vērtībām. Limbažu novada ļaudis, Krišjāņa Valdemāra mudināti nesīs Baltijas jūras saullēkta mundro gaismu un tautai pašu svētāko – Baumaņu Kārļa dziesmu. Madonieši apliecinās, ka svētku puķe nedrīkst palikt bez Rūdolfa Blaumaņa īstenās teātra spēlēšanas un Jurjānu Andreja goda dziesmas savai „Tēvijai”. Savukārt cēsnieki Vidzemes svētku ziedam dos nosargāto un izloloto mūsu valsts karoga balto dvēseles krāsu.

Cēsnieki šo koncertuzvedumu varēs noskatīties 8.novembrī plkst.16.00 tiešraidē Latvijas TV1 un 18.novembrī pulksten 19.00 Cēsu sporta hallē.

 

Svētku pasākumi 8.novembrī noslēgsies ar Valsts prezidenta pieņemšanu, uz kuru aicināti Vidzemes reģiona pašvaldību vadītāji, deputāti un citi Vidzemē un Latvijā pazīstami vidzemnieki.

 

Jau ziņots, ka Cēsu pilsēta kopš gada sākuma uzsāka gatavošanos Valsts dzimšanas dienai, veidojot lielformāta ziedu instalāciju pilsētas svētku laikā, sagatavojot 8.novembra pasākumu programmu, organizējot Lielo talku Cēsu pilsētā, piedaloties Gaismas tiltu akcijā, piesakot radošos un talantīgos jauniešus projektā „Latvija. Nākamie 90”, kā arī piedaloties Ginesa rekordu uzstādīšanā „Skrien! Par Latviju” un „Gatves deja” un rīkojot pilsētas sakopšanas konkursus un tematiskus pasākumus skolās, bērnudārzos un kultūras iestādēs.

 

Cēsis kā Latvijas karoga šūpuļa pilsēta ar bagāto kultūras un vēstures mantojumu ir atbilstoša vieta mūsu valsts dzimšanas dienas svinības visam Vidzemes novadam. Par to liecina Cēsu vēsture un ar Latvijas neatkarības cīņām saistītie notikumi.

 

Cēsis ir viena no vecākajām un skaistākajām Latvijas pilsētām, kura 2006.gadā atzīmēja 800 gadu jubileju. Šī jubileja bija iekļauta UNESCO atzīmējamo notikumu sarakstā un Cēsīm tika dota iespēja pārstāvēt Latviju dažādos starptautiskos pasākumos.

Cēsnieki un notikumi, kas risinājušies Cēsīs un to apkārtnē daudzkārt būtiski ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, attīstību un neapšaubāmi arī neatkarības atgūšanas procesus.

 

Ar Cēsīm un novadu saistās daudzu tā sauktās Pirmās atmodas darbinieku dzīve un darbība. Tie ir cilvēki, kuri idejiski un arī lielā mērā praktiski sekmējuši Latvijas valsts idejas attīstību, piemēram, Atis Kronvalds, Andrejs Pumpurs, Stērstu Andrejs un daudzi citi izglītības un kultūras darbinieki.

 

Jau pirms Latvijas valsts proklamēšanas Cēsīs 1917.gadarudenī veidojās Latviešu karavīru nacionālā savienība. 1918.gadā, tūlīt pēc valsts nodibināšanas Cēsu Jaunajā pilī dibināta viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām – Cēsu rota.

 

1918.gada vasarā un rudenī Cēsu tuvumā esošajos Priekuļos par laikraksta „Baltijas Lauksaimnieks” redaktoru strādāja agronoms Kārlis Ulmanis, kura nākamais amats jau pavisam drīz bija - pirmais Latvijas ministru prezidents.

 

Cēsu vārds īpaši izskanēja 1919.gada jūnijā, kad pilsētas apkārtnē notika Cēsu kaujas, kuru rezultāts būtiski ietekmēja ne tikai Latvijas un Igaunijas valstu un tautu likteni, bet atstāja iespaidu arī uz citu Eiropas valstu politiku. Cēsu kauju laikā izveidojās arī Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rota, kas cīnījās visu Brīvības cīņu laiku. Par Cēsu kaujām liecina daudzie latviešu un igauņu karavīriem veltītie pieminekļi un piemiņas zīmes Cēsīs un rajonā. 1924.gada novembrī Vienības laukumā Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja Cēsu kaujām veltīto Uzvaras pieminekli (nopostīts 1951. gadā), bet 1988.gada novembrī, atzīmējot Latvijas 80.gadadienu, no jauna celto pieminekli atklāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

 

20.gadsimta 20. – 30. gados Cēsis bija gan nozīmīgs izglītības, gan kultūras centrs (1920. gadā dibināta Cēsu amatniecības skola, bet 1938. gadā dibināts Cēsu Skolotāju institūts, 1925. gadā Cēsu Vēstures muzejs).

 

Kopš Latvijas Brīvības cīņām Cēsis cieši saistītas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Pēc Latvijas agrārās reformas 1920 - jos gados Cēsu Jaunajā pilī izvietojās 8.Daugavpils kājnieku pulka štābs un klubs. Pilsētā pulkam tika uzceltas arī modernas kazarmas, kurās šobrīd darbojas Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skola.

 

1988.gada 22.oktobrī Cēsu Jaunās pils tornī Latvijas Tautas Frontes Cēsu nodaļa pirmā Latvijā kā pastāvīgu simbolu šajā tornī svinīgi pacēla Latvijas valsts karogu.

 

Cēsis ir Latvijas valsts karoga dzimtene. XIII gadsimta Livonijas Atskaņu hronikā saistībā ar Cēsīm pieminētais latviešu sarkanbaltsarkanais karogs 19.gs. beigās kļuva par prototipu nacionālajām krāsām, bet pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18.novembrī – par valsts karogu.

 

 

Informāciju sagatavoja

Ieva Karlsberga

Cēsu pilsētas domes

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

t. 64121677; 26469249

ieva.karlsberga@dome.cesis.lv

 

 

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv