Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2019.gada 17.novembris   Vārda dienu svin: Hugo, Uga, Uģis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2008.gada 11.jūlijs  


Cēsis Vidzemei organizēs Latvijas dzimšanas dienas svinības

Piektdien, 11.jūlijā, Cēsīs tika noslēgta vienošanās, kas paredz kārtību kādā Latvijas dzimšanas dienas svinības tiks organizētas Vidzemes novadā. Valsts prezidenta kanceleja svinību organizēšanu Vidzemē uzticēs Cēsu pilsētas domei un svinības tiks organizētas Cēsīs. Kopumā šogad Latvijas 90. dzimšanas dienas svinības papildus tradicionālajiem pasākumiem Rīgā notiks arī četros reģionos.

 

Vienošanos par Latvijas 90. dzimšanas svinību organizēšanu Vidzemē noslēdza piektdien, 11.jūlijā, pulksten 11.30 Cēsu Izstāžu namā, to parakstīja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols un Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Saskaņā ar vienošanos Cēsu pilsētas dome organizēs svinību pasākumus Vidzemes novadam, kas notiks Cēsīs, šā gada 8.novembrī. Svinību ietvaros paredzēts dievkalpojums, militārā parāde, izstādes „No dziesmas līdz nacionālai valstij” atklāšana, koncerts, Valsts prezidenta pieņemšana un svētku salūts.

 

Izstāde, kas taps par godu Latvijas dzimšanas dienai „No dziesmas līdz nacionālai valstij”, parādīs latviešu, īpaši vidzemnieku ieguldījumu latviešu nācijas veidošanās, attīstības procesos, kas veicinājuši idejas par valsti reālu piepildījumu. Izstāde hronoloģiski aptvers laiku no I Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā līdz Latvijas Republikas proklamēšanai 1918. gada 18. novembrī. Tā atspoguļos inteliģences lomu trijos nozīmīgos notikumos latviešu nācijas vēsturē: 1873. gada I Dziesmu svētki kā pirmais plašākais latviešu nāciju vienojošais pasākums; 1905.-1907. gada revolūcija; 1918. gada 18. novembris – neatkarīgas nacionālas valsts proklamēšana. Kā idejiski pavedieni izstādi caurvīs šī laikmeta simboli: dziesma un karogs.

 

Savukārt koncertā, kas būs režisores Ineses Lāces autordarbs, viedais Cēsu „Laika vecis” kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu, Vidzemes kamerorķestri, jauno pianistu Tomasu Kozlovski, ap 600 Cēsu dziedātājiem, lielajiem un mazajiem dejotājiem aicinās sēsties pie lielā saimes galda un piedzīvot deviņu novadiņu – Cēsu, Alūksnes, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Rīgas, Valmieras, Valkas goda ļaužu un gara vērtības oriģināluzvedumā “Nāc man līdz(i) Vidzemē”.

 

Jau ziņots, ka Cēsu pilsētas dome uzsākusi gatavošanos Valsts dzimšanas dienai, uzsākot Lielās talkas organizēšanu Cēsu pilsētā, aicinot cēsniekus piedalīties Gaismas tiltu akcijā un pieteikt radošos un talantīgos jauniešus projektā „Latvija. Nākamie 90”.

Kas ir Nākamie 90? Tie ir mūsu valsts bērni, kam ir savs viedoklis par šīs valsts nākotni. Konkursā var pieteikt 1. – 12. klašu (2007./2008.mācību gada absolventus ieskaitot) audzēkņu – bērnus un jauniešus ar interesantām idejām, talantiem, panākumiem. Latvijas institūts sadarbībā ar Valsts jaunatnes un iniciatīvu centru, kā arī Prezidenta kanceleju meklē tos, kas sevi jau pierādījuši kā domājoši, radoši un sabiedriski aktīvi cilvēki, tos, kas domā par nākotnes Latviju. Nākamie 90 ir konkursa kārtībā izvēlēti 90 izcilākie Latvijas skolu bērni un jaunieši, kas 17.novembrī pulcēsies Latvijas Nacionālajā teātrī, lai simboliski proklamētu nākotnes Latviju. Sīkāka informācija par projekta norisi www.lv90.lv.

 

 

Fakti par Cēsīm:

 

Cēsis ir viena no vecākajām un skaistākajām Latvijas pilsētām, kura 2006.gadā atzīmēja 800 gadu jubileju. Šī jubileja bija iekļauta UNESCO atzīmējamo notikumu sarakstā un Cēsīm tika dota iespēja pārstāvēt Latviju dažādos starptautiskos pasākumos.

Cēsnieki un notikumi, kas risinājušies Cēsīs un to apkārtnē daudzkārt būtiski ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, attīstību un neapšaubāmi arī neatkarības atgūšanas procesus.

Ar Cēsīm un novadu saistās daudzu tā sauktās Pirmās atmodas darbinieku dzīve un darbība. Tie ir cilvēki, kuri idejiski un arī lielā mērā praktiski sekmējuši Latvijas valsts idejas attīstību, piemēram, Atis Kronvalds, Andrejs Pumpurs, Stērstu Andrejs un daudzi citi izglītības un kultūras darbinieki.

Jau pirms Latvijas valsts proklamēšanas Cēsīs 1917.gadarudenī veidojās Latviešu karavīru nacionālā savienība. 1918.gadā, tūlīt pēc valsts nodibināšanas Cēsu Jaunajā pilī dibināta viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām – Cēsu rota.

1918.gada vasarā un rudenī Cēsu tuvumā esošajos Priekuļos par laikraksta „Baltijas Lauksaimnieks” redaktoru strādāja agronoms Kārlis Ulmanis, kura nākamais amats jau pavisam drīz bija - pirmais Latvijas ministru prezidents.

Cēsu vārds īpaši izskanēja 1919.gada jūnijā, kad pilsētas apkārtnē notika Cēsu kaujas, kuru rezultāts būtiski ietekmēja ne tikai Latvijas un Igaunijas valstu un tautu likteni, bet atstāja iespaidu arī uz citu Eiropas valstu politiku. Cēsu kauju laikā izveidojās arī Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rota, kas cīnījās visu Brīvības cīņu laiku. Par Cēsu kaujām liecina daudzie latviešu un igauņu karavīriem veltītie pieminekļi un piemiņas zīmes Cēsīs un rajonā. 1924.gada novembrī Vienības laukumā Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja Cēsu kaujām veltīto Uzvaras pieminekli (nopostīts 1951. gadā), bet 1998.gada 16.novembrī, atzīmējot Latvijas 80.gadadienu, no jauna celto pieminekli atklāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

XX gadsimta 20. – 30. gados Cēsis bija gan nozīmīgs izglītības, gan kultūras centrs (1920. gadā dibināta Cēsu amatniecības skola, bet 1938. gadā dibināts Cēsu Skolotāju institūts, 1925. gadā Cēsu Vēstures muzejs).

Kopš Latvijas Brīvības cīņām Cēsis cieši saistītas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Pēc Latvijas agrārās reformas 1920 - jos gados Cēsu Jaunajā pilī izvietojās 8.Daugavpils kājnieku pulka štābs un klubs. Pilsētā pulkam tika uzceltas arī modernas kazarmas, kurās šobrīd darbojas Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skola.

1988.gada 22.oktobrī Cēsu Jaunās pils tornī Latvijas Tautas Frontes Cēsu nodaļa pirmā Latvijā kā pastāvīgu simbolu šajā tornī svinīgi pacēla Latvijas valsts karogu.

Cēsis ir Latvijas valsts karoga dzimtene. XIII gadsimta Livonijas Atskaņu hronikā saistībā ar Cēsīm pieminētais latviešu sarkanbaltsarkanais karogs 19.gs. beigās kļuva par prototipu nacionālajām krāsām, bet pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18.novembrī – par valsts karogu.

 

Cēsis kā Latvijas karoga šūpuļa pilsēta ar bagāto kultūras un vēstures mantojumu ir atbilstoša vieta mūsu valsts dzimšanas dienas svinības visam Vidzemes novadam.

 

Informāciju sagatavoja

Ieva Karlsberga

Cēsu pilsētas domes

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

t. 64121677; 26469249

ieva.karlsberga@dome.cesis.lv

www.cesis.lv



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv