Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2019.gada 21.jūlijs   Vārda dienu svin: Melisa, Meldra, Meldris
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2011.gada 12.augusts  


Vai atkal būs jādzemdē pirtiņās?

 

Ceturtdien 11.augustā notika Cēsu novada domes ārkārtas sēde, kurā galvenais jautājums bija par SIA „Cēsu klīnika” turpmāko darbību. Sēdē piedalījās arī visu bijušā Cēsu rajona novadu domes priekšsēdētāji, Cēsu klīnikas vadība un ārsti.

  Cēsu un arī citām lokālajām slimnīcām samazināts valsts finansējums neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, tāpēc Cēsu arī Kuldīgas, Ogres, Dobeles, Jūrmalas slimnīcu vadītāji atsakās parakstīt līgumu ar Veselības norēķinu centru. Piedāvātie līguma nosacījumi lokālajām ārstniecības iestādēm radīs lielus zaudējumus un tās nespēs sniegt neatliekamo palīdzību iedzīvotājiem.

  Sēdes sākumā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders  pauda neizpratni par valsts politiku veselības aprūpē – „Pagājušajā gadā jau bija mēģinājums pastumt malā lokālās slimnīcas un neatliekamās palīdzības sniegšanu uzticēt tikai reģionālajām slimnīcām. Bija lieli strīdi, tika izveidota Veselības ministrijas speciālistu darba grupa, kas brauca, vērtēja pārliecinājās, ka bez lokālajām slimnīcām, nav iespējams nodrošināt pieejamu medicīnisko aprūpi valsts iedzīvotājiem, jo īpaši lauku iedzīvotājiem. Cēsu klīnika saņēma augstāko novērtējumu un personāls mierīgi strādāja. Ir uzsākts Eiropas Savienības finansēts apjomīgs slimnīcas rekonstrukcijas projekts, un pēkšņi... atkal mums ir jāpierāda Rīgas ierēdņiem, kas arī laukos cilvēkiem ir nepieciešama pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe!” Savu sašutumu pauda G.Šķenders.

   SIA „Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts šādi raksturoja situāciju. Pagājušajā gadā Cēsu klīnikā sniegta palīdzība 6216 pacientiem. Veselības norēķinu centra līgumā paredzēts, ka šogad Cēsu klīnikā  valsts apmaksāta veselības aprūpe pienākas vien 3784 pacientiem. Taču šogad, jau pirmajā pusgadā,  sniegta palīdzība 3392 pacientiem. Ir samazināts lokālajām slimnīcām paredzētais finansējums viena slimnieka aprūpei un bez kāda pamatojuma par 25%  finansējums samazināts arī uzņemšanas nodaļai. Šo samazinājumu rezultātā slimnīcas zaudējumi šogad varētu būt 180 tūkstoši latu. „ Veselības ministra pārmetumi, ka ir labāk jāplāno savs darbs, ir nesaprotami. Ja ātrā palīdzība atved pacientu, kam steidzami jāsniedz palīdzība, mēs taču nevaram pateikt – brauciet citur, mēs dienā drīkstam uzņemt tikai piecus pacientus! Un ja Veselības ministrija paredzējusi, ka Cēsu klīnikā gadā drīkst pieņemt 510 dzemdības, tad ko darīt ar 511 dzemdētāju? Pacienti ar savu sāpi nāk pie ārstiem, ne ministrijas ierēdņiem. Tas pret ko mediķi protestē ir sistēma, ka Veselības ministrijā plānojot budžetu, lokālajām slimnīcām tiek paredzēts nepietiekošs finansējums un ir jārīko protesta akcijas, lai mediķi tomēr varētu darīt savu darbu un aprūpēt pacientus,” sacīja G. Kniksts.

  Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīmēja, ka ir izveidojusies laba Cēsu klīnikas un Līgatnes rehabilitācijas centra sadarbība. Viņš aicināja klīnikas vadību neparakstīt netaisnīgo līgumu, bet politiķiem meklēt iespējas kā nepieciešamo finansējumu nodrošināt. „Jau sen bija jāievieš princips - nauda seko pacientam, un tad lai slimnīcas konkurē, pierāda kura ir labāka. Nešaubos, ka godīgas konkurences apstākļos Cēsu klīnika pārspētu arī reģionālās slimnīcas. Šādi samazinot finansējumu, lokālās slimnīcas tiek izslēgtas no konkurences. Arī Līgatnes rehabilitācijas centram samazināja valsts paredzēto finansējumu. Tagad apmēram 150 pacienti pēcinfarkta un pēcinsulta stāvoklī nevar saņemt rehabilitāciju un var kļūt par invalīdiem!” uzsvēra A. Šteins. Arī citu novadu vadītāji atbalstīja A. Šteina viedokli. Kodolīgi un precīzi situāciju raksturoja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte – „Laukos jau tā maz cilvēku palicis un uz to pašu rēķina valsts vēl cenšas kaut ko ietaupīt!”

  Ārkārtas domes sēdes noslēgumā tika apstiprināta vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Veselības ministram Jurim Bārzdiņam, kurā norādīts, ka Veselības ministrijas darba grupas slēdziens par lokālo slimnīcu saglabāšanu, bijusi fikcija, jo ministrijas finanšu politika tās slēdz. Vēstulē norādīts uz netaisnīgo finansējuma sadali un izteikts aicinājums steidzami pārskatīt lokālo slimnīcu finansēšanas kārtību. Vēstuli parakstīja Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu domes priekšsēdētāji.

 

Informāciju sagatavoja

Andris Vanadziņš

Cēsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāli

Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv