Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 16.septembris   Vārda dienu svin: Asja, Asnate, Dāgs
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2005.gada 14.decembris  


2006.gada koks - baltais vītols


2005.gada 14.decembris.

Informāciju sagatavoja Andrejs Svilāns, Latvijas Dendrologu biedrības speciālists.

Latvijas Dendrologu biedrība, tiekoties gada noslēguma pilnsapulcē par 2006.gada koku ievēlējusi balto vītolu Salix alba. Viens no galvenajiem iemesliem šādam lēmumam bija vēlme lauzt iestāvējušos stereotipu, ka nekas nav parastāks un garlaicīgāks par kārkliem un vītoliem.

Patiesībā vītolu ģints koku un krūmu mazsvarīgums ir tikai šķietams. Baltais vītols latviešu mitoloģijā nereti dēvēts par Māras koku. Vītolu dzinumu mizas uzlējumu tautas medicīnā lietoja kā līdzekli pret paaugstinātu temperatūru. Vēlāk tieši no baltā vītola pirmoreiz izdalīja salicilskābi, priekšteci mūsdienās sintētiski ražotajam šīs vielas atvasinājumam – acetilsalicilskābei, kas ir visiem labi zināmais pretsāpju medikaments aspirīns.

Viens no iemesliem, kādēļ dendrologu izvēle krita uz balto vītolu, ir fakts, ka šis koks joprojām ir visai neskaidra personība Latvijas augu valstī. Dendrologiem joprojām ir atšķirīgi viedokļi par to, vai tas ir uzskatāms par vietējo vai introducētu citzemju sugu, kas pārgājusi savvaļā. Pēdējā laikā viens no uzskatiem ir, ka Gaujas ielejā, visticamāk, šis koks ir savvaļā, taču lielākajā Latvijas daļā tas ir izplatījies no muižu parkiem un māju apstādījumiem. Šī iemesla dēļ pastāv uzskats, ka mitoloģiskais Māras koks patiesībā ir šķetra Salix pentandra, bet baltajam vītolam augstais gods ticis vēlāk, kad tas kā dekoratīvs augs arvien biežāk stādīts pie mājām.

Jau izsenis apdzīvotu vietu dārzos un parkos stādītas arī vairākas baltā vītola šķirnes: ‘Sericea’ – tā sauktais sudrabvītols ar vēl intensīvāk pieglausti matotām lapām, ‘Vitellina’ – ar gaiši dzelteniem dzinumiem, ‘Britzensis’ – ar intensīvi dzelteniem (olas dzeltenuma tonī) dzinumiem. Dendroloģiskajos stādījumos dažkārt sastopams arī trauslā vītola Salix fragilis un baltā vītola hibrīds – Salix x rubens.

Lielākais šīs sugas dižkoks Latvijā ir Dzenīšu dižvītols pie Apes – tā stumbra apkārtmērs ir 8,3m.

Latvijas Dendrologu biedrība aicina Latvijas iedzīvotājus sūtīt ziņas par viņiem zināmajiem dižvītoliem uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī.

Aizvadītajā Latvijas Dendrologu biedrības pilnsapulcē baltais vītols guva pārsvaru sešu kokaugu konkurencē, to gada koka nosaukumam nominēja Pēteris Evarts-Bunders, kurš šodien LU Bioloģijas fakultātē aizstāvēs savu promocijas darbu par tēmu "Vītolu ģints Latvijā".

Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv