Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 19.novembris   Vārda dienu svin: Elizabete, Betija, Liza, Līze
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2009.gada 15.jūnijs  


Jāņu ielīgošanas koncerts Cēsīs

Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

 

21. jūnijā plkst. 12.00 Cēsīs, Maija parkā, Jāņu ielīgošanas koncerts „Saule grieza zelta riņķi apkārt kuplu ozoliņu”.

 

Piedalās: Cēsu Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Dzirnas” un vidējās paaudzes deju kolektīvs „Saulgrieži”, vidējās paaudzes deju kolektīvs no Priekuļiem „Miķelis”, vokālais ansamblis M. Ozoliņas vadībā un jauktais koris „Vidzeme”.

 

Jāņu ielīgošanas koncerts Maija parkā bez maksas.

 

 

Jāņu dienas sākumi

 

Par Jāņu dienu literatūrā atrodami dažādi interesanti fakti: to sākumi datējami droši vien vismaz ar indoeiropiešu kopības laikiem - 5., 4.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.

16. - 17.gadsimtā naktī uz 24.jūniju Jāņu ugunskuri deguši visā Eiropā, sākot no Britu salām līdz pat Urāliem. Itālijā tos saukuši par San - Džovanni ugunīm, Francijā par Sen - Žana ugunskuriem. Tie kurināti arī par godu Janam, Džonam, Huanam, Hansam, Johannusam, Ivanam Kupalam. Un, protams, Jānim. Visur šīs ugunis aizdegtas augstākos pakalnos, bet lielos ciemos un pilsētās - centrālajā laukumā. Parīzē katrā kvartālā bijis savs ugunskurs, un nereti ceremonijā piedalījies karalis, pats ar savu roku iededzinādams jāņuguni. Šie fakti liecina: ne tik tālā pagātnē vasaras saulgrieži daudzās Eiropas zemēs bijuši kolektīvi - kopienas, tautas - svētki. Oficiāli uzskatīja un baznīca sludināja, ka tiek svinēta Jāņa Kristītāja dzimšanas diena (24.jūnijs).

Šo dažādo tautu vasaras saulgriežu svinībās ugunij ierādīta nozīmīga vieta. Senajā Indijā sievietes nesušas lāpas, Vācijā dedzināti ugunskuri; Norvēģijā un Zviedrijā saulgriežu naktī dedzina ugunis vēl mūsu dienās.

 

Tradīcijas

 

Papardes zieda meklēšana ir viena no Jāņu nakts skaistākām paražām, ap kuru saistās daudzas tautas tradīcijas tāpat kā daudzi gājuši papardes ziedu meklēt, nebaidīdamies ne no kādām briesmām. Ticējumi vēsta, kurš iegūst papardes ziedu, tas zina visus pagātnes un nākotnes noslēpumus....Ar līgo dziesmu vibrācijām latvietis izskaloja no savas dvēseles ikdienas rūpes un bēdas un ieskaņoja savu īpašo noti visuma apļu harmonijās.
Līgošana parasti sākās apmēram divas nedēļas pirms Jāņiem un tai tiek piedēvēts maģisks spēks, un līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks. Ar vainagu vai citu zāli ar maģisku spēku (papardi, jānīšiem u.c.) pagalvī gāja arī gulēt - sapnī tad varēja ieraudzīt nākamo precinieku.
Arī jāņtārpiņam piedēvēts burvības spēks - tas vairo gan mantu, gan mīlestību. (izmantota informācija no interneta).

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

 

Daiga Janševska

Cēsu Kultūra centra

Sabiedrisko attiecību un reklāmas speciāliste

Tālr. 64122431

Mob. tālr. 29293195

E – pasts: daiga@kulturcentrs.lv

www.kulturcentrs.lv

 

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv