Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2019.gada 22.septembris   Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2008.gada 17.novembris  


Cēsnieki aicināti uz Gustava Mālera Astoto simfoniju „Arēnā Rīga”

Gustava Mālera Astotā simfonija tiek saukta par Tūkstošu simfoniju un ir viena no grandiozajām virsotnēm klasiskās mūzikas vēsturē. Tā tiks atskaņota Latvijas Republikas 90. dzimšanas dienas svētku programmas ietvaros 2008. gada 17. novembrī pl. 18.00 „Arēnā Rīga”. Mālera Astoto simfoniju diriģēs Imants Resnis. Spēlēs Liepājas simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Dziedās Latvijas radio koris, Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Nacionālās operas koris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu jauktais koris, jauniešu koris „Balsis”, jauniešu koris „Kamēr…”, Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris. Solistu vienība būs starptautiska: Latvijā labi pazīstamais soprāns Ingrida Kaizerfelde no Austrijas, zviedru soprāns Anna-Marija Baklunda, pasaulslavenais poļu kontralts Jadviga Rapē, kā arī Latvijas Nacionālās operas solistes Andžella Goba un Kristīne Gailīte; Vīnes tautas operas baritons Sebastians Holečeks un bass Mārtins Snels no Jaunzēlandes.  Iestudējuma režisors Uģis Brikmanis. Scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Koncertu organizē VSIA „Latvijas Koncerti”, atbalsta „Avalon Hotel”.

 

Mālera Astotās simfonijas atskaņošanā ir nepieciešams ļoti liels mūziķu pulks – astoņi solisti, apjomīgs jaukts koris, bērnu koris un sevišķi plašs simfoniskais orķestris. Simfonijas pirmiestudēšanas laikā 1910. gada rudenī producents Emīls Gūtmanis mārketinga nolūkos deva skaņdarbam pavārdu Tūkstošu simfonija. Pavārds iegājās apritē un kļuva par simfonijas vizītkarti. Mālera Astotās  simfonijas pirmatskaņojums 1910. gada septembrī bija tās radītāja diriģenta karjeras triumfs. Tā izrādījās pēdējā reize, kad Mālers diriģēja Eiropā, un arī pēdējā reize, kad viņš pirmatskaņoja pats savu simfoniju.  

Pabeidzis savu lieldarbu, Gustavs Mālers vēstulē draugam Rihardam Špehtam izteicies, ka radījis „līksmu dāvanu tautai. Visas manas iepriekšējās simfonijas bija tikai prelūdijas šai. Citi mani opusi ir traģiski un subjektīvi, savukārt šis ir milzīgs, neaptverams prieka sniedzējs”. Un citā rakstā: „Tās nav cilvēku balsis, tās ir rotējošas planētas un saules” (Villemam Mengelbergam 1906. gada augustā).

Simfonija sastāv no divām izvērstām daļām. Pirmajā daļā komponists izmantojis katoļu baznīcas himnu „Veni creator spiritus” („Nāc, Radītājs Gars”), par kuras autoru tiek uzskatīts ievērojamais 9. gadsimta vācu teologs Rabans Maurs. Otrajā daļā Mālers pievērsies Johana Volfganga Gētes „Fausta” otrās daļas noslēgumam. Abi šie teksti radīti ar tūkstoš gadu atstatumu, taču saturiskā ziņā, kā arī garīgā plānā saistīti.

 

„Pie cilvēces radītajiem brīnumiem, kas paceļas pāri laikiem un tautām, pieder arī Mālera Astotā simfonija”, stāsta režisors Uģis Brikmanis, „Latvija  nav izkarota  ar  fizisku varu un brutālu spēku. Mūsu esības pamatā ir Gara spēks un Mīlestība. Tas ir Latvijas vēstījums pasaulei, mūsu pārliecības apliecinājums. Šoreiz – nevis barikāžu ugunskuru zīmju valodā, bet gan mūzikas un poēzijas, Mālera un Gētes valodā”, skaidro Uģis Brikmanis.

 

Diriģents Imants Resnis uzskata, ka šī gigantiskā un dziļi filozofiskā simfonija ir ne tikai filozofija, bet arī pati dzīve. Kvintesenci viņš saskatījis simfonijas pēdējā teikumā.

 

„Latvijas Koncerti” direktors Guntars Ķirsis ir pārliecināts, ka šis mūzikas fenomens mūs uzrunā, lai atvērtu jaunas dimensijas to vērtību apliecinājumā, kuras nedrīkstam pakļaut devalvācijai. „Latvijas valsts un tauta ir vērtība, kuras pastāvēšanas jēga iekodēta ne vien Lielvārdes jostā, bet noteikti saklausāma arī mūžības apziņas caurvītajā Mālera skaņradē. Tūkstošu simfonija – šis paša Mālera dotais grandiozā opusa apzīmējums mūsu iztēlei piešķir brīvību.... Šī tiešām ir tūkstošu simfonija – mūzika tūkstošiem,  kuri tic mūsu tautas un valsts nākotnei un  sveic Latviju 90 gadu dzimšanas dienā,” saka Guntars Ķirsis.

 

Latvijā tas ir reti atskaņots opuss - Paula Megi lasījums 1993. gada jūnijā Dzintaru koncertzālē bija Latvijas pirmatskaņojums. 2005. gada jūnijā Latvijas Nacionālajā operā savu versiju piedāvāja Andris Nelsons.

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv