Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 22.novembris   Vārda dienu svin: Aldis, Alfons, Aldris
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2009.gada 19.janvāris  


Kas aktuāls cita gadsimta cēsniekiem?

1209. gada sākumā minēts Vikberts (Viskbertus), nepakļāvīgs ordeņbrālis Cēsīs, kurš savu sirdi /../ vairāk bija pievērsis mīlestībai uz laicīgo pasauli nekā ordeņa disciplīnai un starp ordeņa brāļiem sēja daudz nesaskaņu. Vikberts aizbēg uz bīskapa teritoriju, bet Bertolds viņu notver Idumejā (Straupē), iesloga Cēsu pils cietumā un vēlāk pārved uz Rīgu. Tur Vikberts apsola pakļauties mestram un atkal tiek uzņemts ordeņa brāļu saimē, tomēr vēlāk noslepkavo mestru Venno un viņa kapelānu Johannesu, par ko tiek sodīts ar nāvi uz rata. Par mestru ieceļ Volkvīnu.

 

1259.gads. Lībekā sāk veidoties Hanzas pilsētu savienība. Ne vēlāk kā 14. gs. sākumā tajā iestājas Cēsis, Straupe, Valmiera, Limbaži, Koknese un citas Livonijas pilsētas.

 

1279. gads. Atskaņu hronikā aprakstīts Nameja vadītais zemgaliešu karagājiens pret Livoniju. Cīņai pret viņu Rīgā ieradusies Cēsu zemessargu nodaļa ordeņbrāļa vadībā: Kā zemes sargi uz Rīgu steidza / Vēl Cēsu kopa, kā man teica. / Kad kara ziņu dzirdēja, / Viens brālis simts vīru atveda. / Tie nāca braši, diženi; / Šīs kopas karogs sarkans bij, / Turklāt ar baltu svītru tas / Pēc cēsinieku parašas./ Par Cēsīm saucās pils tur kāda, / Tās karogam ir krāsa tāda. / Šī pils ir latviešos, to es / Jums varu teikt; tur sievietes / Kā vīri jāj, tāds paradums / Ir viņām. To patiesi jums / Es saku, ka latvju karogs ir tas. Ar šīm vārsmām tiek pamatota Latvijas karoga krāsu izvēle.

 

1559. gads. Cēsu naudas kaltuve piedzīvo lielāko un pēdējo uzplaukumu: ar šo gadu datēti mestra Vilhelma Firstenberga valdīšanas laikā izgatavotie zelta dukāti, sudraba pusdālderi, dālderi un dubultdālderi; Gotharda fon Ketlera laikā (1559.-1563.) – zelta dukāti, sudraba vērdiņi, pusdālderi un dālderi.

 

1629. gads. Gustavs II Ādolfs piešķir Heinriham Lademaheram 1 ¼ arkla lielu zemes gabalu pie Cēsīm. 1660. gadā tajā uzceļ Dukurmuižu. Kopš 1823. gada muiža pieder grāfu Zīversu dzimtai.

 

1829. gads. Dzimis Cēsu būvuzņēmējs Pēteris Meņģelis (mir. 1903). Viņš ir rosīgākais no Meņģeļu dinastijas, būvēdams krogu ēkas pie jaunās Rīgas – Pleskavas šosejas, pilis un baznīcas.

 

1929. gads. Sakarā ar Zviedrijas karaļa Gustava V viesošanos Latvijā, 10.Cēsu aizsargu pulks veic sardzes dienestu uz dzelzceļa visā apriņķa teritorijā un piedalās karalim veltītajā aizsardzības spēku parādē Rīgā.

 

1939. gads. Februārī Cēsu valsts vidusskolu Patversmes ielā 1 reorganizē par Draudzīgā Aicinājuma Cēsu valsts ģimnāziju. Ap šo laiku arī Patversmes iela iegūst Ģimnāzijas ielas nosaukumu.

 

1949. gads. 25. martā no Cēsu apriņķa izved 2117 cilvēkus.

 

24. februārī Cēsu Sv. Annas luterāņu draudze pārņem lietošanā bijušo vācu draudzes lūgšanu namu L. Kalēju ielā 6.

 

Cēsu tuberkulozes sanatorijā un Skolotāju institūtā sāk strādāt ārsts un rakstnieks Miervaldis Birze (Bērziņš; 1921-2000).

 

Turpinās cēsnieku panākumi sportā: Ausma Vanadziņa izcīna Latvijas čempiones titulu 4x10 km stafetes slēpošanā, bet gadu vēlāk Cēsu vīru četrinieks uzvar 30 km patruļas slēpojumā.

 

1959. gads. 15. janvārī sākas Vissavienības tautas skaitīšana. Cēsīs ir 13 700 iedzīvotāju.

 

1969. gads. Cēsu Autoremonta rūpnīca jaunceltā ēkā Briežu ielā 1 atver bērnudārzu „Pīlādzītis” ar 140 vietām.

Šajā gadā Cēsu Starpkolhozu celtniecības organizācija nodod lietošanā 24 dzīvokļu namu P. Gricenko (Zirņu) ielā; Meliorācijas pārvalde – kopmītni ar 120 vietām Caunas ielā. Ziemeļu elektrisko tīklu darbinieki saņem 18 dzīvokļu namu Voskresenskas (Saules) ielā, bet Vispārējās celtniecības trests uzbūvē modernu kopmītni 120 cilvēkiem Komjaunatnes (Bērzaines) ielā 15.

 

1979. gads. 23. augustā Cēsīs atzīmē komponista Alfrēda Kalniņa simtgadi. Viņa dzimtajā mājā (Harmonijas namā Rīgas ielā 24) atklāj komponista piemiņas muzeju, bet ēkas ārpusē – M. Baltiņas un J. Martinsona darinātu piemiņas plāksni.

 

1989. gads. 23. februārī ar Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumu par Latvijas pilsētu ģerboņu atjaunošanu arī Cēsis atgūst savu 1925. gada apstiprināto ģerboni.

10. decembrī notiek vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas. Pārliecinošu uzvaru gūst LTF. Sākas varas pārdale Cēsu pilsētā un rajonā. Nākamā gada sākumā par pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāju ievēl Jāni Beikmani, par padomes priekšsēdētāju -  Jāni Endeli; vēlāk Imantu Timermani.

 

1999. gads. Cēsnieks Gunārs Ķirsons Rīgā, Krasta ielā 76 atver Atpūtas centru  „LIDO” – lielāko sabiedriskās ēdināšanas un izklaides kompleksu Latvijā.

 

Informāciju sagatavojusi Valija Šalgunova, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

 

Sagatavošanā izmantota „Cēsu hronika”, Kultūras biedrības „Harmonija” izdevums, 2006. gads.

 

 

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv