Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 16.septembris   Vārda dienu svin: Asja, Asnate, Dāgs
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2007.gada 21.maijs  


18.maijā Cēsīs Starptautisko Muzeju dienu atzīmēs ar jaunas izstādes atklāšanu

Cēsis

16.05.2007. Nr.2-23/

 

Atzīmējot Starptautisko Muzeju dienu, 18.maijā cēsnieki un viesi ir aicināti iepazīt Cēsu vēsturē nozīmīgu personu - grāfu Emanuelu fon Zīversu viņam veltītā izstādē „Grāfa Emanuela fon Zīversa laiks Cēsu pilsmuižā un Kārļa muižā” Cēsu Izstāžu namā.

Izstādes atklāšana piektdien, 18.maijā plkst.16.30.

 

Izstāde ir veltījums grāfa Emanuela fon Zīversa (1817–1909) 190 dzimšanas dienai, ko ar grandioziem svētkiem atzīmēsim 19.maijā. Izstāde būs kā ceļojums turpat 230 gadus senā pagātnē, kad 1777.gadā vēl grāfs Karls Eberhards fon Zīverss (1745–1821) īpašumā iegādājās Cēsu pilsmuižu un uzsāka savas dzimtas dzīvojamās mājas – Jaunās pils celtniecību, izveidojot arī vienus no romantiskākajiem parkiem Latvijā – Cēsu pils parku un Maija parku. Izstādes pamatā ir oriģinālmateriāli - 19.gadsimta Cēsu pilsmuižas ēku un parku plāni un zīmējumi, kā arī dokumentālas liecības par grāfu Zīversu dzimtas izcelsmi, ģenealoģiju un heraldiku.  

Izstādē varēs pārliecināties arī par grāfa Emanuela fon Zīversa mākslinieka talantu, apskatot viņa zīmētos Cēsu pilsmuižas skatus. Izstādes otra daļa veidota kā laikmeta atspoguļojums, parādot Vidzemes muižas un ainavas 19. gadsimta mākslas darbos. Izstādē būs apskatāmi arī vairāki izcilā vācu mākslinieka Johana Vilhelma Barta (1779–1852) darbi, kuros atainotas gan Cēsis un viduslaiku pilsdrupas, gan tuvākās apkārtnes ainavas, kā arī vairāku nezināmu autoru darbi.

Izstādes apmeklētāji digitālā veidā varēs iepazīties arī ar Kārļu muižas vēsturiskās izpētes materiāliem. Kā zināms, kopš 1855.gada grāfs Emanuels fon Zīverss bija kļuvis arī par Kārļu muižas īpašnieku. Diemžēl tolaik varenā kungu māja Pirmā pasaules kara laikā tika nodedzināta un vairs netika atjaunota. Šobrīd pie Kārļu muižas attīstības saistībā ar kultūras tūrismu strādā SIA „Kārļamuiža”, ar kuras darbību tuvāk varēs iepazīties izstādē.

Cēsu pilsmuižas saimnieks Emanuels fon Zīverss bija Krievijas galma virsmeistars un senators, Cēsu pilsētas Goda miertiesnesis un pilsētas deputāts. Bagāto īpašumu viņš mantoja no sava tēva Karla Gustava fon Zīversa. Grāfs Emanuels deva lielu ieguldījumu pilmuižas modernizācijā: uzlaboja Jaunās pils ārējo veidolu, labiekārtoja Pils parku, papildinot to tiltiņiem, paviljoniem, soliņiem, strūklaku. 1878.gadā viņš uzcēla pilsētai savu alus darītavu, kurā dzēriena darīšana turpinājās līdz pat 2000.gadam. Šobrīd senās ēkas gaida savu atdzimšanu alus muzeja veidolā. 

Jau ziņots, ka 2007. – 2008. gadā notiks Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ēkas – Cēsu Jaunās pils rekonstrukcija - restaurācija, kas būs milzīgs solis pils arhitektonisko vērtību saglabāšanā un atgūšanā, kā arī moderna un mūsdienīga muzeja iekārtošanā. Tāpēc izstādē apmeklētājiem tiek piedāvāta arī iespēja iepazīties ar Jaunās pils attīstības vīziju ēkas rekonstrukcijas-restaurācijas projekta autora, arhitekta Artūra Lapiņa skatījumā.

Izstādes veidošanā izmantoti materiāli no LNB Reto rokrakstu un grāmatu nodaļas, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Valsts Vēstures arhīva krājuma.

Izstāde apmeklētājiem būs atvērta arī Muzeju naktī 19.maijā un līdz pat augusta sākumam. 

 

Cēsu muzejā turpinās akcija „Katram cēsniekam savs muzeja priekšmets”

Par tradīciju Muzeju dienas ietvaros kļuvusi akcijas „Katram cēsniekam savs muzeja priekšmets” aizbildņu darba sanāksme Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Arī šogad 18.maijā notiks akcijas dalībnieku tikšanās, lai pārspriestu pagājušā darba gada rezultātus, parakstītu jaunus sadarbības līgumus ar aizbildņiem un runātu par turpmākajiem darba plāniem. Cēsu muzeja vadītāja Dace Tabūne pauž gandarījumu par akcijas norisi:

„Prieks, ka daudzus no aizbildņiem var uzskatīt vairāk nekā tikai par akcijas dalībniekiem. Tie ir cilvēki, kuri rūpējas par muzeja priekšmetiem un to nākotni, aktīvi un ar entuziasmu iesaistoties to saglabāšanā un popularizēšanā. Dažkārt pēc aizbildņu iniciatīvas muzeja priekšmeti tiek eksponēti arī ārpus muzeja sienām.”

 Muzeja vadītāja arī atzīst, ka visaktīvāk pagājušajā gadā strādāts pie kamaniņu sporta vēstures kolekcijas komplektēšanas un slēpošanas priekšmetu ekspozīcijas. Pēc līgumā paredzētā grafika turpinās arī darbs pie 1986. gadā pils arheoloģiskajos izrakumos atrastā lukturīša atjaunošanas. Tā aizbildniecība Cēsu pilsētas domes vārdā pērn tika uzticēta pilsētas mēram Gintam Šķenderam. Jāpiebilst, ka lukturītis ir Cēsu pilsētas simbols, tāpēc senā luktura atjaunošana būs ieguldījums pilsētas simbola atpazīstamības veidošanā sabiedrībā. Paredzēts, ka darbs pie tā tiks pabeigts jūlijā.

Akcija „Katram cēsniekam savs muzeja priekšmets” tika aizsākta 2003.gadā, katru gadu iesaistot arvien jaunus cilvēkus muzeja krājuma saglabāšanā un popularizēšanā. Turklāt Cēsu muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā, kur notiek šāda akcija. Muzeja krājumu populārāko aizbildņu vidū ir gan Cēsu pilsētas SIA „Vinda” direktors Varis Ādamsons, gan slēpošanas bāzes „Žagarkalns” direktors Juris Žagars, gan citi sabiedrībā zināmi cilvēki.

 

Starptautiskā Muzeju diena 18. maijā tiek atzīmēta visā Eiropā.  

Informāciju sagatavoja:

Baiba Vītiņa

Vidzemes Vēstures un tūrisma centra

Sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

Tālr.: 4127755, 26666365

 

 

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv