Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 17.septembris   Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2005.gada 23.novembris  


LNB atklās izstādi "Drāma? Traģēdija? Atmoda? 1905.gads literatūrā"

 

2005.gada 22.novembris.

Informāciju sagatavoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Starptautiskās konferences INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905 - 2005 ietvaros šī gada 23.novembrī plkst.16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Izstāžu zālē K.Barona ielā 14 atklās izstādi "Drāma? Traģēdija? Atmoda? 1905.gads literatūrā". Tā piedāvā ļoti plašu grāmatu klāstu, kas atklāj ideoloģiski daudzveidīgu 1905.gada revolūcijas skatījumu. Šo lielo dažādību precīzi sagrupēt ir pilnīgi neiespējami. Bet, lai ekspozīcijā grāmatu aina neliktos haotiska, tad var izlīdzēties ar nosacītību: tuvu tam, kas šo realitātes stāvokli, kad ir kaut kas ļoti daudz un ir vēlme to sakārtot, izteic. Ir astoņas, nosacītības balstītas, grāmatu grupas: Dažāda iekrāsojuma sociāldemokrātu rakstīti teksti. Tie pirmie ir tāpēc, ka pirmie viņi gribēja būt arī revolūcijā: aģitēt par savu marksistiski gaismotu ideju, iet pa priekšu, nest sarkanu karogu. Starp viņiem visvairāk cietušo, bet arī visvairāk vainojamo upuru tūkstošu dēļ. Viņu slava, un tūkstošu izlietas asinis, sakropļoti likteņi. Raiņa teiktais vēl joprojām atgādina laikmeta sarežģīto atmosfēru - gan par naidu, gan par humanitāti, gan par paša tautu, gan par cilvēces slāpēm pēc brīvības.

Aculiecinieku - revolūcijas dalībnieku vai vērotāju – rakstītais. Starp viņiem visādu ideoloģiju skarti ļaudis, kas redz to, ko spēj redzēt. Starp viņiem arī tādi kā Jānis Akuraters, kas atmiņu grāmatā "Dienu atspīdumi" (1924) nonāk pie dziļi traģiskām atklāsmēm. Piektais gads ar noslēguma baisumu pavēris ceļu mākslinieciskai fantāzijai kavēties Edgara Po cienīgos tēlojumos, kā Kārļa Štrāla stāstā "Adrastea".

Polemizētāji un oponenti. Protams, viņi bija starp revolūcijas aculieciniekiem. Sajūsmai un romantiskām cerībām viņi pretī lika skaidru galvu: domāt un analizēt. Andrievs Niedra pārāk aktīvi brīdināja domāt ar skaidru galvu, līdz viņu revolūcijas virpuļos kāds nosauca par "tautas nodevēju". Iesauka pielipa, un no rakstnieka tā neatstājās līdz pat viņa mūža beigām un vēl ilgāk. Arī pat šodien dažam uz mēles Niedru dēvēt vienīgi par tautas nodevēju. Starp polemizētājiem arī Anna Brigadere un Kārlis Zariņš. Pirmā asinsizliešanas laikā atgādina par mūžīgām vērtībām (luga "Ausmā", 1907), otrais rāda tos ļaudis, kam revolūcijas laiks bija iespēja noziedzīgi tikt uz zaļa zara, visādi izrādīties un atriebties tiem, kam pārāk labi klājas.

Latviešu rakstnieki Padomju Savienībā 20.gadsimta 20., 30.gados līdz savai gandrīz vai masveida iznīcināšanai Staļina terora laikā 1937., 1938.gadā. Starp viņiem daudzi bija revolūcijas aculiecinieki. Padomju Savienībā dzīvojot, viņi par 1905.gada laiku rakstīja tā, kā prasīja totalitārais, Staļina īstenotais režīms. Rakstnieks Dāvids Beika romānā "Mežabrāļu gads" izlej daudzu cilvēku asinis. Viņa ideālvalstī Padomju Savienībā pašam pienāk gals 1938. gadā.

Nacionāli noskaņoti Pirmās Latvijas Republikas laika tekstu autori Jānis Medenis, Atis Ķeniņš u.c. Piekto gadu redz kā tautas varoņlaikmetu. Dzejnieku uzdevums - par to ik pa laikam tautai atgādināt, lai tā ikdienībā "nepazaudē zvaigznes".

Stipri ekspluatēta Piektā gada tēma bija pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas laikā. Par to padomju cenzūra atļāva rakstīt, un tad arī rakstīja gan vēl dzīvi palikušie aculiecinieki (piemēram, Roberts Sēlis), gan tie, kas padomijas režīmā jutās aicināti rakstīt par visu ko un kā vajag (piemēram, Anna Sakse, Anna Brodele, Indriķis Lēmanis u.c.). Šai laikā tapušo darbu kvantitatīvais apjoms – ļoti iespaidīgs.

Nostāk no lielās 40.gadu beigu, 50.gadu pirmās puses sarakstīto grāmatu kaudzes atrodas to rakstnieku darbi, kuru autori kā jauni literāti savu darbību uzsāka 60. un 70.gados un kas vairs nejutās dzelzs aizkara nomākti vai iebiedēti. Talantīgās 60., 70. gadu paaudzes spilgtākais 1905. gada redzējums ir Alberta Bela romāns "Saucēja balss". Bet faktiski ‘Saucēja balss" ir romāns par cilvēka alkām būt brīvam no rupjas politiskas varas. Piektais gads te kalpo tikai par atgādinājumu laikam, kad ļaudis uzdrīkstējās nostāties pret rupju varu. Cara impērija ar savu varas īstenošanas sistēmu, ar saviem rafinēti izstrādātajiem paņēmieniem apspiest jebkuru demokrātisku domu atgādināja Padomju Savienības cietumam līdzīgo valsti.

Atsevišķi atrodami trimdā Rietumos pēc Otrā pasaules kara tapušie darbi. Kā latviešu zemniecības dzīves šķietamā rāmuma iztraucētājs 1905.gads atainots Valdemāra Kārkliņa iecerēto 12 romānu cikla pirmajā romānā "Dieva zeme". Racionāli un lietišķi izsvērti par 1905.gadu vairākos apcerējumos stāsta vēsturnieks un literāts Jānis Krēsliņš, atgādinādams Pētera Ērmaņa savulaik rakstīto parafrāzi par Raiņa dzejoli: "Ņav augsta tā ideja, kas neprasa cilvēka žēluma". Jāņa Krēsliņa apcerēs rādīta plaša 20.gadsimta sākuma cariskās Krievijas Baltijas provinču aina un, uz dokumentāliem faktiem balstoties, dota nemieru izcelšanās politiskā, sociālā un psiholoģiskā motivācija.

Izstādes ekspozīcija rosina neaizmirst, lai kā arī ikdiena uz to ļaudis mudina.

Izstāde skatāma līdz 2005.gada 23.decembrim. Dace Lūse, As.prof. Filoloģijas doktore (Tālr. 7034858) Kontaktpersona: Inna Pelše, LNB Sabiedrisko attiecību nodaļa (Tālr.7287459)
 

Preses relīze LETA  



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv