Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 19.augusts   Vārda dienu svin: Melānija, Imanta
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2007.gada 24.maijs  


"Cēsu rajona pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos"

Informāciju sagatavojusi Cēsu rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Velvele (tālr.nr.29249648; epasts: jana.velvele@cesurajons.lv )

 

 

29.maijā plkst. 14.00 Cēsu izstāžu namā notiek grāmatas „Cēsu rajona pilis un  muižas  stāstos , nostāstos un spoku stāstos” atvēršanas svētki. Grāmatas autore ir Guna Rukšane. Tās iespiešanu un izveidi finansē Eiropas Savienība un Cēsu rajona padome. Grāmatā izmantoti A.Nordenas, G.Rukšānes, Ritas Mercas, Melitas Muižnieces un Dailas Kraftes fotomateriāli, kā arī pašvaldību aģentūras  Vidzemes vēstures un tūrisma centrs arhīva materiāli.

 

Grāmata „Cēsu rajona pilis un muižas  stāstos , nostāstos un spoku stāstos” tapusi Eiropas Savienības Interreg IIIB projekta ,,Inovāciju aplis” ietvaros. „Tūrisms ir Cēsu rajona attīstības prioritāte. Meklējot jaunus, interesantus tūrisma piedāvājumus, radās doma izveidot tūrisma maršrutu, to papildinot ar saistošu grāmatu, kur vienviet savītos vēsturiskie fakti ar mistiku”, pastāstīja grāmatas idejas autore projekta „Inovāciju aplis” vadītāja Latvijā, rajona padomes izpilddirektora palīdze ārējo sakaru jautājumos Rita Merca, „grāmatas veidotājiem bija liels izaicinājums – kā vienuviet sasaistīt vēsturi, tūrismu un inovācijas. Inovācijas ir jaunā radīšana vai sen zināmā vecā pārveide un pasniegšana citā, atšķirīgā veidā”, piebilda R.Merca, „’sajā grāmatā mēs piedāvājam savu redzējumu”.

 

Jaunās grāmatas autore ir Guna Rukšāne. Viņa, sadarbojoties ar vēsturniekiem, stāstu zinātājiem, Raunas, Veselavas, Taurenes, Dzērbenes, Inešu  pašvaldību vadītājiem savākusi bagātīgu kā literāro tā ilustratīvo materiālu, kas  grāmatas lasītājiem ļauj iejusties aprakstītajos notikumos. Grāmata vērtējama kā labs vēstures un izziņas avots. Arī Cēsu skolu jaunieši devuši savu artavu projektā, viņi detalizēti izstrādāja minēto tūrisma maršrutu, veidoja kontaktus ar tūrisma informācijas centriem un pakalpojumu sniedzējiem grāmatā minētajās  teritorijās.

 

Izdevuma maketu veidojusi Anda Nordena , grāmatu angļu valodā tulkojis Kārlis Streips.

Grāmatas tirāža ir 3000 latviešu valodā un 1000 angļu valodā.

 

Fragments no jaunās grāmatas:

Spāru svētkus Nēķena muižas kungu mājai svin 1888. gada augustā, un Pauls Panders uz svētkiem aicina trīsdesmit apkārtnes muižniekus un tikpat daudz pagasta saimniekus. Taču stāsta, ka kopā sanākuši vai 600 dzīrotāju. Toms Gailītis, skolotājs un publicists, sīki aprakstījis šo svētku norisi, kur daudz un labi ēda, dzēra un dejoja, bet vienam no saimniekiem tomēr tika smagi nodarīts pāri:

Ko tad muižnieki darīs? Spēlēs kārtis. Ko liksim galdā? Panders saka, labi, es lieku Kalniņu Bērcēnus, lielu un bagātu māju. Paspēlēja Panders šīs mājas, un ilgu laiku tās bija Dzērbenes muižas pārvaldīšanā. Tajā bija citādi tikumi un līdz ar to arī likumi, Bērcēniem tā bija liela nelaime.

Šķiet, Panders bija pieļāvis vēl vienu kļūdu - kungu mājas pamatiem tika spridzināti senie kulta akmeņi. Viens no tiem bija lielais Peku akmens, kas tika iemūrēts balkona pamatos. Šis kulta akmens atradies puskilometru no mājām, kas senāk saucās Ramavas (laika gaitā kļuvušas par Romām), un, pēc vēstures zinātājas un novadpētniecības muzeja vadītājas Spodras Ergardes pārliecības, tur ir bijusi kāda lielāka apmetne un svētvieta:

Iespējams, ka Baltā Dāma, kas bieži ir redzama pilī, nāk no šiem aizvēstures laikiem, te ir viņas akmens, viņas svētvieta. Varbūt viņai jānes latviešu tautas smagums, grūtums un tās pārestības, kas nodarītas gan senāk, gan ne tik sen. Viņa pati nevienam pāri nedara, tikai sargā pili. Un vēl viņai ļoti patīk, ja pilī ir līksmība un mūzika. Mūziķis Andris Vilders bieži jūt viņas klātbūtni, īpaši pēc mēģinājumiem, kad viņš paliek pēdējais, lai aizslēgtu pils durvis — tad Baltā Dāma viņu pavada līdz pat ārdurvīm. Reizēm viņa ir redzama arī virs pils kā balts tēls — visbiežāk pilnmēness naktīs. Vairākas reizes viņu tā redzējuši puiši, kas naktī peldējušies Panderī.

 Baltā Dāma ir arī ļoti zinātkāra. Kolhozu laikos pilī bija fotolaboratorija. Kad fotogrāfs Jānis Vītols attīstīja filmas un fotogrāfijas, viņa skatījās pār plecu. Es jau biju pieradis, saka Jānis: kā man sāka attīstīties fotogrāfija, viņa liecās man pāri plecam un skatījās līdzi. Ja viņa pārāk traucē, es viņu pabīdu nost, tad viņa reizēm aiziet prom, tikai durvis nočīkst.

Bet reizēm ir tā, ka viņai kaut kas nepatīk. Tā pils pēdējā remonta laikā meistars nekādi nevarēja salikt flīzes— galīgi izmocījās, pa nakti vienmēr tika izjaukts viss dienā padarītais. Galu galā nekārtības beidzās- varbūt Baltajai dāmai apnika jeb viņa saprata, ka te neko nevar iespaidot.

 

Vairāk informācijas

Rita Merca

4127902

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv