Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Trešdiena, 2019.gada 20.novembris   Vārda dienu svin: Anda, Andīna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2009.gada 25.februāris  


KULTŪRA UN ATTĪSTĪBA

KRĪZE – IESPĒJA VAI DRAUDS?

Valsts finansējums kultūrai 2009

Salīdzinot ar 2008. gadu, budžets kultūrai 2009. gadā ir pat nedaudz pieaudzis (par 1.4 miljoniem latu), jo budžetā ir ietverts finansējuma palielinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai (no 6.9 miljoniem Ls 2008. gadā uz 23.8 miljoniem Ls 2009. gadā).

Bet faktiski visās KM programmās un apakšprogrammās ir veikts izdevumu samazinājums. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, programma “Kultūras mantojums” (muzeji, bibliotēkas, arhīvi) ir samazināta par 30.6%, bet programma “Profesionālā māksla” (teātri, opera, filmu nozare) par 22.7%.

Nozīmīgi samazināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets – par 39.3%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Tomēr VKKF atsāk piešķirt finansējumu kultūras projektiem.

2009. gadā Kultūras ministrija gandrīz līdzšinējā apmērā ir saglabājusi finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Tomēr  šis finansējums ir niecīgs, salīdzinot ar citu nozaru tēriņiem - no kopējā KM budžeta nevalstiskām organizācijām tiek piešķirti tikai 0.6%.

Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā

Kultūra nav pašvaldību prioritāte 2009. gadā, liecina “Culturelab” apkopotā informācija par vairāku pilsētu kultūras budžetiem. Piemēram, Rēzeknes budžets kopumā sarūk par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā. Cēsu pilsētas budžets samazināts par 28%, savukārt kultūrai, atpūtai un reliģijai - par 40%. Valmiera kultūrai tērēs par 28.9% mazāk nekā pērn, Liepājas kultūras pārvaldes budžets samazināts par 21%. Budžetus apstiprinājušas arī Rīga un Ventspils. Ventspils tēriņus nesamazina un plāno 2009. gadā pabeigt vairākus vērienīgus kultūras objektus, savukārt Rīgā ir apdraudēta Rīgas Kultūras aģentūras turpmākā darbība.

Krīze – iespēja vai drauds?

“Šis ir iespēju laiks”, intervijā par Ventspils pašvaldības budžetu Latvijas televīzijas 1. kanālam sacīja Ventspils domes priekšsēdētāj 1. vietnieks Jānis Vītoliņš. Lielākā daļu pašvaldību arī krīzes laikā turpinās iesāktos un uzsāks jaunus rekonstrukciju projektus, kam piešķirts Eiropas fondu finansējums (ar pašvaldības līdzfinansējumu). Tiesa, liels valsts mēroga investīciju projekts ar skandālu un tam sekojošu kultūras ministres Helēnas Demakovas demisiju ir apstādināts – Rīgas koncertzāles būvniecība.

Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem - Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem.

Savukārt Rīgas domes deputāte Maija Stefane ir rosinājusi Rīgas Kultūras aģentūras pievienošanu Kultūras departamentam. “Neoficiālajās sarunās deputāti atzīst, ka Rīgas Kultūras aģentūra, kuras pakļautībā ir kinoteātris “Rīga”, pilsētas izstāžu zāle, Rīgas Jūgendstila centrs un nesen pievienotais Rīgas Kongresu nams, ir mākslīgs veidojums ar acīmredzamu funkciju dublēšanos ar Rīgas domes Kultūras departamentu,” uzsvēra Stefane.

Atklātā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām 600 kultūras darbinieki aicina nepieļaut Ministru prezidenta virzīto Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, jo šis lēmums ilgtermiņā radīs nopietnu kaitējumu ne tikai kultūras, bet arī izglītības nozarei. Vai šī “optimizācijas” iecere vēl būs aktuāla arī jaunajam valdības sastāvam, to rādīs tuvākā nākotne.

Toties 16 pilsētas var iesniegt projektus Eiropas Reģionālā attīstības fondā un saņemt atbalstu pilsētu attīstībai, to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai. Pirmajā atlases kārtā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalstīja 19 projektus par kopējo summu 53,7 miljoni latu. Pašvaldību īpašumā esošu kultūras un tūrisma reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcijai paredzēti vairāk nekā 10,5 miljoni Ls.

Iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem ir Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra un Swedbank programma “Atspēriens”. Atbalstam izvirzītas četras Rīgas pilsētas prioritātes, tostarp divas, kuras var attiecināt arī uz radošo industriju uzņēmumiem - tūrisms un inovācija.

Vai reģionu reforma būs iespēja vai jauns apgrūtinājums kultūras organizācijām? Kā notiks atbildības pārdale novados? Vai reforma veicinās kultūras decentralizāciju? Šie jautājumi pagaidām ir neskaidri, arī paši kultūras darbinieki meklē risinājumus – februārī Daugavpilī tikās Kultūras ministrijas kultūras eksperti no Latgales reģioniem, cita starpā pārrunājot arī šos jautājumus.

 

KULTŪRPOLITIKAS JAUNUMI

Turpinās diskusija par kultūras kanonu

Gaidot kultūras kanona sarakstus, varam iepazīties vēl ar diviem pretējiem viedokļiem sabiedriskās politikas portālā politika.lv. “Man ir liela problēma. Ar Latvijas Kultūras Kanonu.” - raksta Olga Proskurova rakstā “Inteliģenta “obligātais minimums”". Savukārt Pēteris Timofejevs rakstā “Kanons diskusijām” oponē: “Tā man ir patīkama „problēma” – iepazīties ar šiem ekspertu izvēlētajiem mākslas darbiem, polemizēt par viņu izvēli, ieteikt izmaiņas un galu galā arī pratināt pašam savu gaumi.”

KM jauna mājas lapa

Kultūras ministrijai - beidzot jauna mājas lapa! Struktūra ir daudz pārskatāmāka un ērtāka lietotājam, atsevišķā sadaļā iekļauta arī starpnozaru informācija. Tagad var viegli atrast informāciju par radošajām industrijām, reģionālo kultūrpolitiku u.c.

Veicina lielu starptautisko izstāžu norisi

Ministru kabinets atkārtoti izskatīja koncepciju par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par iespējamiem zaudējumiem, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā, un no Muzeju valsts pārvaldes piedāvātajiem risinājumiem izvēlējās papildus finansējuma piešķiršanu apdrošināšanas izdevumiem.

Liepājas kultūrpolitikas stratēģija

Ir sagatavota Liepājas pilsētas kultūrpolitikas stratēģijas 2009.-2014. gadam 1. redakcija, kas šobrīd tiek papildināta atbilstoši ekspertu ieteikumiem, lai tiktu nodota sabiedriskai apspriešanai. Apjomīgais dokuments ir arī vērtīgs izziņas avots par pilsētu kultūrpolitikas attīstības tendencēm Eiropā.

No citām Latvijas pilsētām  kultūras stratēģijas ir izstrādātas un apstiprinātas Rīgai un Cēsīm.

 

PĒTĪJUMI

Nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos

Apjomīgā pētījuma “Kultūrvides daudzveidības veicināšana un pārvaldība: nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas” (LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2008) galvenais ieguvums, kas varētu interesēt plašāku sabiedrību, ir iegūtais priekšstats par nevalstisko organizāciju (NVO) pārklājumu reģionālā griezumā un to attīstības dinamiku.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk katrā Latvijas pašvaldībā darbojas tikai viena aktīva kultūras NVO. Aritmētiskais vidējais ir trīs organizācijas, bet šo rādītāju būtiski ietekmē lielās pašvaldības (piem., Rīgā ir ap 200 kultūras NVO). Aritmētiskais vidējais pagastu kultūras NVO skaits ir 1,4. Katrā piektajā no pilsētām un aptuveni katrā trešajā no pagastu pašvaldībām (29%) nav nevienas kultūras NVO.

Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums

Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas, reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu vēlreiz atgādina pētījums “Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā” par Baltijas jūras valstu mazo un vidējo pilsētu radošās attīstības potenciālu. Sacensībā par spējīgu cilvēku piesaistīšanu uzvar nevis lielākās, bet radošākās pilsētas.

 

INTERESANTI

Vācijas rakstnieku asociācija, Vācijas literāro kolekciju biedrība un Vācijas autoru un izdevēju asociācija plāno vērsties tiesā pret “Google Book Search”  - Grāmatu meklēšanas programmu. Kopš 2004. gada “Google” ir ievadījis datubāzē ap 7 miljoniem grāmatu no Amerikas bibliotēkām bez autoru piekrišanas. “Google” plāno šīs digitālās kopijas piedāvāt internetā par maksu, fragmenti pieejami par brīvu jau pašlaik.

 

 

 

 

 

“Culturelab” (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi izmantojot kultūras resursus.

Mājas lapas izveidi atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba@culturelab.com



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv