Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 22.novembris   Vārda dienu svin: Aldis, Alfons, Aldris
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2008.gada 25.jūnijs  


Cēsu sv.Jāņa baznīca aicina tūristus

Svētā Jāņa baznīca ir otrs (līdztekus Viduslaiku pilij) ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tā ir viena no senākajām un varenākajām sakrālā kulta celtnēm Latvijā. Baznīca tika celta 13.gs. sākumā Baltijas kristianizācijas laikā, Livonijas ordeņa vajadzībām, jo Cēsīs atradās ordeņa residence.

 

Cēsis un Sv. Jāņa baznīca ir viena no pirmajām vietām mūsu valstī, kas pievērsās reformācijai un kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. Baznīca ir kalpojusi pat par zirgu stalli Jāņa Briesmīgā armijas zirgiem 1577.gadā Livonijas kara laikā. 1582.gadā Livonijas kara rezultātā Cēsis un arī baznīca nonāk poļu rokās, un viņu valdīšanas laikā sākās kontrreformācija. Šajā gadā Polijas karalis Stefans Batorijs nodibināja Livonijas bīskapiju un Sv. Jāņa baznīca kļuva par Inflantijas katoļu bīskapa katedrāli. Aktīvākie rekatolizācijas darbinieki bija jezuīti, kuru kolēģijas bija izvietotas Rīgā un Cēsīs. Cēsu katedrālē darbojās un tajā tika apglabāti  bīskapi Andreass Patrīcijs Nideckis (1583.-1587.) un Oto fon Šenkins (1587.-1621.). 1620.gadā miris un baznīcā apglabāts jezuītu kolēģijas loceklis, latviešu literatūras vēsturē pazīstamais Ērdmans Tolgsdorfs. Viņš ir pazīstams kā pirmās līdz mūsu dienām nonākušās grāmatas – Pētera Kanīzija katoļu katķisma tulkotājs. Cēsīs viņš mira un tika apglabāts Sv. Jāņa baznīcā. Šajā pašā laikā no 1615.- 1620. gadiem Cēsīs aktīvi darbojās katoļu garīdznieks Georgs Eglers (izveidoja un sakārtoja pirmo katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā). Pēc zviedru – poļu kara Vidzeme nonāk Zviedrijas īpašumā -1627. gadā bijušo Cēsu katoļu bīskapiju ar tajā esošo Cēsu pilsētu un Sv.Jāņa baznīcu, kā dāvinājumu no Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa saņēma Zviedrijas valsts kanclers Aksels Uksenšērns. No 1626. gada, pēc Vidzemes superintendanta H.Samsona rīkojuma, Cēsīs sākās luterticības atjaunošana. 1853.gada Jurģos uzsāk un pabeidz tā paša gada rudenī tagadējo neogotiskā stila baznīcas torni. Tā augstums 65 metri. Torņa celtniecības darbus vadīja Mārcis Podiņš – Sārums. 1941. gadā II. Pasaules kara laikā, munīcijas vilcienam eksplodējot, baznīcai izbirušas 56 krāsainās logu vitrāžas un daļa dakstiņu jumta. Kara laikā tika sapostīts jumts un ērģeļu telpa.1944.gadā, bombardējot pilsētu, bumba baznīcas dienvidu pusē sagrāva sānu joma jumtu, iegāžot griestu velvi un nodarot bojājumus ērģeļtelpai, kā arī pašām ērģelēm. Baznīca ne reizi vien ir degusi kopā ar pilsētu 1568., 1607., 1640., 1665., 1671., 1694., 1746., 1748. gados.

 

Baznīcu apmeklējušas un tajā darbojušās ievērojamas vēsturiskas personas - Vilekins fon Endorps, Berends Brigermans, Andreass Patrīcijs Nideckis, Oto fon Šenkins, Ērdmans Tolgsdorfs, Georgs Eglers, Ivans Bargais, Jonans Kēlers, Alfrēds Kalniņš u.c.

 

Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 m augstais zvanu tornis ar 15 m augstu gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 1000 sēdvietām. Baznīcā ir saglabājušies līdz mūsdienām virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu. Baznīca jau kopš 19.gadsimta pirmās puses pievērsusi uzmanību kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Mūsdienās te notiek pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti. Baznīca kļuvusi par Starptautiskā jauno ērģelnieku festivāla mājvietu. Dievnamu ir iecienījuši arī gleznotāji, šeit notiek dažādas mākslas izstādes. No baznīcas torņa redzams pat 40km attālais Zilais kalns. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa.

 

Baznīcā apskatāmi 31 valsts nozīmes pieminekļi – altāris, altārglezna, kroņlukturi, kapa plāksnes, vitrāžas, kancele, ērģeles utt.

 

 

No 2008. gada baznīcā Cēsu viesiem, tūristiem, mīļajiem cēsniekiem Cēsu Sv. Jāņa draudze šajā vasarā piedāvā vienreizēju iespēju  - ekskursiju pa baznīcu gida pavadībā. Jūs sagaida interesants stāstījums par Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, tajā esošajiem valsts kultūras pieminekļiem, kā arī dažādiem faktiem saistībā ar baznīcu. Ekskursijas notiek latviešu valodā (pieteikt pa mob. tel. 26617366).

 

Baznīca lūdzējiem un tūristiem atvērta katru dienu no plkst.11.00–17.00 (maijā un septembrī), no plkst.10.00 – 20.00 (jūnijā, jūlijā, augustā).

 

 

PIEAUGUŠAJIEM       0,50 Ls 

BĒRNIEM 0,25 Ls

FILMĒŠANA/ FOTOGRĀFĒŠANA     1,00 Ls

SKATS UZ CĒSĪM NO BAZNĪCAS TORŅA          0,50 Ls

 

Informāciju sagatavoja

draudzes lietvede Inga Gerdēna

 

 

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv