Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 20.septembris   Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2012.gada 27.novembris  


9.decembrī Adventa svētdiena veltīta Sibīrijā dzīvojošiem latviešiem

Domājot par cilvēkiem, kuru liktenis saistīts ar Sibīriju, 9.decembrī plkst.14:00 Jaunās pils konferenču zālē notiks Sibīrijā dzīvojošajiem latviešiem veltīta Adventa svētdiena.

 

Adventa svētdienas pasākumā piedalīsies režisore Dzintra Geka.

 

Dzintras Gekas viesošanās laikā varēs noskatīties fragmentu no topošās filmas “Kur palika tēvi?” - garums 15 min.

Savu tēvu pēdējo reizi redzēju dzelzceļas stacijā 1941.gada 14.jūnijā..., tā stāstīja daudzi Sibīrijas bērni. Vjatlags, Usoļags, tās ir tikai dažas no Krievijas plašumos izkaisīto koncentrācijas nometņu tīkla. Krievijā gan šīm nometnēm bija izdomāti citi nosaukumi. Tās arī atšķīrās no nacistu nāves nometnēm ar dažām detaļām. Ja vācieši iznīcībai pielietoja gāzes kameras, kas nogalināja īsā laika sprīdī, tad krievi pielietoja nepanesamu aukstumu un slimības, kas nogalināja mēnešu un pat gadu garumā. Taču abās pusēs vienādi un ar panākumiem tika izmantots ilgstošs bads un necilvēcība, vai, pareizāk sakot, visīstākā mežonība pret ieslodzītajiem.

 

1941. gadā Soļikamskas nometnēs nonāca ap 800 latvieši. Vjatlags bija viena no lielākām gulagu nometnēm Kirovas apgabalā, Vjatkas novadā. Tur bija 56 atsevišķas nometnes, kurām cauri gājuši 180 000 cilvēki. No tiem 18 000 uz mūžu palikuši nezināmi Vjatlaga zemē, pārējie bada un mocību izvārdzināti, lielāko tiesu nodzīvoja vēl tikai pāris gadus pēc iziešanas tik pat mokošā brīvībā.

 

Sibīrijas bērnu likteņi ir daudzās filmās, taču būtiski ir izstāstīt par tēviem, kur viņi palika? 1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav vairāk redzējuši.

Vienu no filmas sižetiem veidos 1941.gada 14.jūnijā izsūtītā Edgara Niedras mazdēla Kaspara stāstu. Kaspars Stūrmanis devās uz Vjatlagu, lēgerpunktu Ļesnoj, kur 1942.gada janvārī miris viņa vecvectēvs Jānis Niedra. Kaspars viņu nav redzējis, taču izaudzis ar stāstiem par viņu. Lai cik arī piedzīvotais šķistu neiedomājami cietsirdīgs un nepiedodams, Edgars Niedra vienmēr mazdēlam Kasparam ir atkārtojis savas mātes vārdus: “Es zinu, dēls, tu tiksi Dzimtenē, tikai apsoli man vienu – to ļaunumu, ko mums izdarīja, tu nedrīksti savam lielākajam ienaidniekam pat domās novēlēt.”

 

Fragments no filmas “Sibīrijas bilance”-10 minūtes

2010.gada vasarā bijām aizbraukuši uz Biriļussiem, Krasnojarskas apgabalā, kur satikām no Cēsīm izsūtīto Robertu Lerhi, muzejā atstājām piemiņas plāksni 1941.-1949.gadā aizvestajiem bērniem.

Fragments no intervijas ar Robertu Lerhi:

“Kāds uzvārds?  Lerhis.

Kurā gadā jūs izsūtīja? 1941.gadā. Cik jums bija gadi? Seši.

Kāds ir jūsu vārds? Roberts Roberta dēls.

Mēs dzīvojām Cīruļu miestiņā 24 km no Cēsīm.

Mūs izveda. Naktī, uz rīta pusi...Tēvu – otrā vagonā, mūs ar māti- citā vagonā. Mans tēvs bija aizsargs, tāpēc jau mūs izsūtīja.

Zināt par viņu neko nezinām. Viņš bija 11 gadus vecāks par māti.

1957.gadā, kad mūs amnestēja, visi aizbrauca uz mājām, Grigiori uz Rīgu, daži pie Cēsīm.Citus es nezinu, kur viņi palika.

Es no saviem  dzīvoju šeit viens...”

 

Fragmenti no 2012.gada brauciena uz Tālajiem austrumiem-Blagoveščensku un Vozžajevku–20 minūtes.

1949.gadā uz Tālajiem austrumiem bija izsūtīti simtiem Valmieras apriņķa iedzīvotāji, tur mēs satikām māsas Hincenbergas no Mazsalacas puses, viņas palikušas Sibīrijā.

 

Māra Grāvele no Burtniekiem dzimusi 7.nodaļā netālu no Vozžajevkas, mēs atradām viņas vecmāmiņas un daudzu citu latviešu kapa vietas, uzlikām krustu un mācītājs Guntis Kalme noturēja svētbrīdi.

 

 

 

 



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv