Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Ceturtdiena, 2019.gada 21.novembris   Vārda dienu svin: Zeltīte, Andis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2009.gada 30.marts  


Kultūra un attīstība

    ------  KULTŪRA UN ATTĪSTĪBA -----  

marts 2009


Kultūra un KRĪZE

Kultūras cilvēki iesaistās kultūrpolitikas jautājumu risināšanā

Reaģējot uz neskaidro politisko situāciju kultūras jomā (vilcināšanās ar kultūras ministra kandidāta izvirzīšanu, nepamatotas idejas par ministriju un fondu apvienošanu, informācijas trūkums par KM plānotajiem budžeta samazinājumiem un grozījumiem), interneta vidē aizsākās spontāna diskusija starp atklāto vēstuļu parakstītājiem par nepieciešamību mobilizēties, lai aizstāvētu kultūras jomas intereses.

Tā rezultātā Laikmetīgās kultūras NVO asociācija un Latvijas Radošo savienību padome izveidojusi Aliansi kultūras nozares politikas jautājumu risināšanai sadarbībā ar Kultūras ministriju un valsts sektoru kopumā. Alianse pārstāv vairāk nekā 5000 radošo savienību biedru un kultūras nozares profesionāļus. Balstoties uz Valda Dombrovska veidojamās valdības deklarācijas uzdevumu par „NVO pārstāvju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos”, Alianse tiksies ar kultūras ministru Intu Dālderi, lai rosinātu diskusiju par nozares attīstības prioritātēm krīzes situācijā un turpmāk sadarbotos kultūras nozares ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

Savukārt Latvijas Radošo savienību padome nolēma Latvijas Radošo savienību trešo plēnumu rīkot ātrāk nekā plānots - jau 24. aprīlī. Visi aicināti publiskot savas idejas www.culturelab.com (baiba@culturelab.com) vai sūtīt Radošo savienību padomei: info@makslinieki.lv.

Diskusija par kultūrpolitikas prioritātēm

 „Kultūras ministrijas mājaslapā publicētajos plānošanas dokumentos ir daudz par daudz mērķu, stratēģisko mērķu, prioritāšu, akcentu, rīcības virzienu, pamatprincipu un vienkārši principu, uzdevumu un pasākumu. Šādus plānus nav iespējams saprast, kur nu vēl izpildīt. Tādēļ līdz šim valsts kultūrpolitika, kopumā ņemot, ir bijusi haotiska un situatīva. No plānošanas var būt jēga tikai tad, ja tiek skaidri formulēti divi-trīs mērķi kultūras nozarei kopumā.” (Ieva Kļenovska)

„Sagaidot atbalstu no valsts, ir tikai godīgi, ja mēs piedāvājam pretī reālu, taustāmu ieguvumu nevis saujiņai “elitārās” kultūras patērētāju, bet gan tiem cilvēkiem, kuriem garīgi un materiāli iet tik grūti, ka kultūra būtu iespēja izrauties no šaurās realitātes un paskatīties uz dzīvi plašāk, varbūt meklēt arī sev jaunas attīstības iespējas.” (Ieva Melgalve)

„Mēs katrs tik ilgi esam cīnījušies par savu mazo stādiņu vai dižkoku, ka esam aizmirsuši
paskatīties uz visu mežu kopumā. Es neticu, ka virziens, kas kultūru izprot tikai kā mākslu, veicinot elitārismu (..), spēs nodrošināt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā. Un mēs nevaram/ nedrīkstam gaidīt, kad nāks kāds “glābējs no malas”. Vienīgā cerība esam mēs paši. Vai un kā spēsim izmantot šo iespēju?” (Maija Pavlova)

Lasiet citus viedokļus www.culturelab.com sadaļā „Kultūra un krīze” vai sūtiet savas domas baiba@culturelab.com.

Ko kultūrai sola valdības deklarācija?

Kultūras sadaļa Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību aptver tikai divas jomas, par prioritāti izvirzot kultūrizglītību, nesamērīgi lielu lomu ierādot digitalizācijas procesiem. Par kultūras procesa nodrošināšanu nav minēts gandrīz nekas.

Tiesa kultūras ministrs Ints Dālderis jau ir minējis, ka kultūrizglītības jomu varētu sagaidīt nopietns izvērtējums un reformas. Iecerēm un realizācijai sekosim līdzi arī portālā www.culturelab.com.

kultūra un ekonomika

Valsts kontrole norāda uz nepilnībām teātru darbībā

Valsts kontrole (VK) veikusi pārbaudi vairākos valsts finansētos teātros, izvērtējot atalgojuma sistēmu teātru aktieriem un darbiniekiem. Ziņojumā Valsts kontrole sniegusi ne tikai atzinumu par nepilnībām atalgojuma sistēmā, bet arī atzīmējusi vairākas būtiskas problēmas attiecībās starp Kultūras ministriju un valsts teātriem. Balstoties uz VK izteiktajiem ierosinājumiem, vajadzētu aizsākt diskusiju gan par skaidru kritēriju izvirzīšanu valsts dotācijas saņemšanai, gan izvērtēt repertuāra teātra modeļa efektivitāti, gan analizēt, vai vismaz atsevišķu funkciju veikšanu nevajag deleģēt privātajam sektoram (t.s. neatkarīgajiem teātriem).

K@2 ēka Karostā nodota privatizācijai

Kā liecina ironiskais sludinājums Karostas kultūras centra “K@2″ bijušajā mājas lapā, līdz šim centra nomātās telpas Liepājā, Karostā pašvaldība nodevusi privatizācijai. 2009.gada janvārī Liepājas dome pieņēma lēmumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Katedrāles ielā 2, ziņo portāls Rekurzeme. Nama izsoles sākumcena ir 129 tūkstoši latu, bet zemesgabala sākumcena - 22 589 latu. “”K@2″ cerēja namu īpašumā iegūt par sertifikātiem. Viņiem izsolē būs pirmpirkuma tiesības, bet jāpērk būs par latiem,” informē domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Pavisam biedrība “K@2″ ēku sakārtošanā un atjaunošanā ieguldījusi 287 tūkstošus latu, no tā lielāko daļu – namā Katedrāles ielā 2, iepriekš sacījis biedrības vadītājs Karls Bjoršmarks. Tas nozīmē, ka, lai atgūtu ieguldījumus ēkā, biedrībai būs vēl jāpiemaksā kā minimums 129 tūkstoši latu.

PĒTĪJUMI

Kultūras patēriņš 2008. gadā

2008.gada nogalē jau trešo reizi tika realizēta Latvijas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā. Šī gada pētījums papildus vispārējiem kultūras patēriņa datiem, padziļināti analizē kultūras pieejamības jautājumus (īpaši akcentējot kultūras pieejamību ārpus Rīgas, kā arī kultūras pieejamību dažādām mērķa grupām (bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cittautiešiem)). Tāpat pētījums sniedz datus par dažādu regulāri notiekošu kultūras pasākumu atpazīstamību un apmeklētību, kā arī regulāro kultūras izdevumu atpazīstamību un patēriņu (lasīšanu).

“Kultūras patēriņa pētījumu 2008″ izstrādāja „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc VKKF pasūtījuma.

Latvijas kino nozares piedāvājums neatbilst skatītāju vēlmēm

Lai gan kinoteātri vismaz reizi gadā apmeklē lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tomēr gandrīz puse no viņiem - 45% -pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši ne uz vienu Latvijā uzņemtas filmas kinoseansu, - tā norāda sabiedriskā labuma organizācija “Latvijas Kino Attīstības Fonds” un portāla ‘draugiem.lv’ kopīgi organizētās aptaujas respondenti.

Kā galvenos iemeslus nepietiekamai ieinteresētībai latviešu filmu piedāvājumā aptaujātie min to, ka filmas varbūt ir labas, taču skatītājam neinteresantas (33%), kā arī to, ka latviešu filmas tiek nepietiekami reklamētas un izplatītas, tādēļ nav iespēju tās noskatīties (35%).

Arī kino profesionāļi apzinās Latvijas filmu izplatīšanas vājos punktus. 2008.gada nogalē notika seminārs, kura secinājumus ar izaicinošo nosaukumu “Miljons piecos gados” ir apstiprinājusi Kultūras ministrijas Filmu padome. Ar miljonu tiekot saprasts gan Latvijas filmu skatītāju skaits, kas Latvijas filmām būtu sasniedzams nākamajos piecos gados, gan Latvijas filmu izcilības sniegums – balvas un atzinības festivālos.

Jauniešu priekšstati par kultūras kanonu

Projekta “Latvijas Kultūras kanons” ietvaros LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras docētāji un studējošie veica pētījumu “Latvijas jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”. Kopumā aptaujāti vairāk nekā 750 jaunieši.

Galvenie pētījuma secinājumi liecina, ka jauniešiem ir zema informētības pakāpe un ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis par tām vērtību kopām, kuras kanona nozaru eksperti identificējuši kā eventuāli iekļaujamas kultūras nozaru vērtību sarakstos. Jaunieši atzīst, ka Latvijai ir savas specifiskas kultūras vērtības, taču nespēj nosaukt īpaši plašu šādu vērtību kopu. Tiek nosaukti Dziesmu svētki, tautas dziesmas, Līgo svētki, Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Brīvības piemineklis, valoda.

Kultūras kanona saraksts ir sastādīts un publiskots speciāli izveidotajā mājas lapā http://www.kulturaskanons.lv.

interesanti

Publiskots Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 pretendentu vērtējums

Kultūras ministrijas mājas lapā iespējams iepazīties ar konkursa „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vērtēšanas komisijas atzinumu, kas konkursa nākamajai kārtai izvirzīja Cēsis, Liepāju un Rīgu (vēl konkursā piedalījās Jūrmala).

Komisija novērtē Vidzemes reģiona centienus uzlabot kultūras aktivitāšu piedāvājumu un savu tēlu, tomēr uzstāj, lai pieteikuma otrajā kārtā Cēsis izvirza vienu izteiktu līderi no vairākām pilsētām, kas līdzdarbojas pieteikumā.

Komisijas vērtējumā Liepāja sagatavojusi spēcīgu priekšlikumu: “Zināmā mērā pilsēta jūtas izolēta no galvaspilsētas un apkārtesošajām pilsētām. Projektā tas no „defekta” tiek pārvērsts par „efektu”.”

Savukārt par Rīgu ziņojumā teikts: “Vērtēšanas komisija vīlās Rīgas prezentācijā. Projekta prezentācijā piedāvātā programma netika pietiekami detalizēti raksturota. Arī divi galvenie kultūras galvaspilsētas kritēriji – „Eiropas dimensija” un „Pilsēta un tās iedzīvotāji” netika pienācīgi precīzi atspoguļoti.”

Forums par radošo Eiropu

Tie, kas interneta pārraidē nenoskatījās nozīmīgu notikumu Čehijas ES prezidentūras ietvaros - “Forum for Creative Europe”, joprojām to var izdarīt http://www.forumforcreativeeurope.cz/cs/.

Konferences daļā par radošajām industrijām un radošo ekonomiku uzstājās vieni no šīs jomas nozīmīgākajiem pētniekiem - Džons Haukins (John Howkins) un Ričards Florida (Richard Florida). Interesantas uzstāšanās arī par tēmām “radošās pilsētas” un “radošums un izglītība”.

Liepājā seminārs pulcē 85 kultūras darbiniekus no Kurzemes

Liepājas Kultūras pārvaldes organizētajā seminārā (05.03.2009.) par starptautisko kultūras sadarbību piedalījās 85 kultūras darbinieki no visas Kurzemes. Līdzīgu semināru Vidzemes kultūras darbiniekiem jau janvārī rīkoja “Culturelab”, kopējās diskusijās un lekcijās arī pulcējot lielu dalībnieku skaitu - ap 70 Vidzemes kultūras darbiniekus.

Semināra ierosmes pamatā - latviski tulkotā un izdotā Dragana Klaiča grāmata - ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”, ko joprojām var iegādāties gan grāmatnīcās, gan pasūtot pa pastu (atsūtot pieprasījumu uz e-pastu info@culturelab.com, cena kopā ar piegādi LV robežās Ls 4.50).

 “Culturelab” (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi izmantojot kultūras resursus.

Mājas lapas izveidi atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību un Valsts Kultūrkapitāla fonds.



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv