Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 23.augusts   Vārda dienu svin: Vitālijs, Ralfs, Valgudis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2007.gada 30.augusts  


Azartspēles šodien un rīt

  Otrdien, 28. augustā, notika Latvijas spēļu biznesa asociācijas ierosināta diskusija – ‘Sociāli atbildīgs spēļu bizness Cēsīs šodien un rīt”. Tās dalībnieki izteica savu vērtējumu par azartspēļu biznesa plusiem un mīnusiem.

 

Andris Mihaļovs pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks. - Likumdošana, kas reglamentē spēļu zāļu darbību mainās bieži. Tas apgrūtina darbu ne tikai spēļu zāļu īpašniekiem, bet arī pašvaldībām ir grūtāk kontrolēt to darbību. Spēļu zāles ir legāls bizness un nav nosodāms. Slikti ir, ja cilvēku vājības tiek izmantotas peļņas gūšanai. Atkarība no azartspēlēm tomēr ir problēma un es gribētu aicināt arī spēļu zāļu īpašniekus un darbiniekus atturēt šādus cilvēkus no spēlēšanas. Nepieļaujama ir nepilngadīgo ielaišana spēļu zālēs un Cēsīs to stingri kontrolē gan valsts un pašvaldības policija, gan vecāku domes pārstāvji.

 

Ģirts Luders Latvijas spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs. - Likumdošana azartspēļu jomā mainās bieži, tiek meklēts tāds variants lai būtu ievērotas gan valsts, gan uzņēmēju, gan sabiedrības intereses. Pēdējie pieņemtie likumi ir ierobežojoši spēļu rīkotājiem, taču pieņemami, jo atbilst sabiedrības interesēm. Azartspēļu atkarīgo skaits, salīdzinājumā ar alkohola vai datoratkarībām ir salīdzinoši neliels. Tomēr mūsu asociācija organizē lekciju ciklus – „Esi brīvs”. Zinoši speciālisti jauniešu auditorijās skaidro, kā izvairīties no azartspēļu atkarības. Arī spēļu zāļu darbinieki tiek apmācīti atpazīt atkarīgos un atturēt viņus no spēlēšanas.”

 

Iveta Sietiņsone Pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktore. – Atkarība no azartspēlēm ir jauna atkarība un mums trūkst zināšanu par to, kā atpazīt un kā ārstēt spēļu atkarīgos. Šīs problēmas apzināšanā un novēršanā būtu nepieciešamāka ievērojami lielāka valsts līdzdalība. Valsts apmaksātas ir tikai 36 azartspēļu atkarīgo ārstēšanas vietas, par pērējiem jāgādā pašvaldībām.

 Mēs saņemam informāciju no vecākiem, ka Cēsīs nepilngadīgajiem tomēr ir iespēja iekļūt spēļu zālēs. Tiem, kam nav naudas ko samaksāt par spēlēšanu pat tiekot piedāvātas parādu burtnīciņas! Tas ir pilnīgi nepieļaujami.

 

Valdis Sviķis Pašvaldības policijas priekšnieks. – Informāciju par parādu burtnīciņām mēs pārbaudījām. Tādas tiešām bija vienā datoru zālē, tādas lietas vairs nenotiek. Ja runājam par spēļu zālēm, tad lielākās problēmas policijai rada tās vietas, kur spēļu automātu telpas ir kopā ar bāru. Un ja alkohols šajā bārā ir lētāks nekā tuvējās kafejnīcās, kā „Bumerangā”, piemēram, tad tur pulcējas cilvēki, dzer, skaļi uzvedas un nereti arī konfliktē. Pēc mūsu novērojumiem lielajās spēļu zālēs, kur ir stingra apsardze, kulturāla vide un alkohola lietošana notiek minimāli, problēmu ar sabiedriskās kārtības ievērošanu nav. Bēdīgāk ir ar mazajām spēļu zālēm, kādas mums ir stacijas laukumā. Tur ir nepievilcīga vide, iespējas iekļūt zālē nepilngadīgajiem un policijai šīs vietas regulāri jākontrolē.

 

Kaspars Saparovičs „Olimpik kazino Latvija” pārstāvis. – Attiecībā uz nepilngadīgo un pārlieku iereibušo atrašanos spēļu zālēs mums ir stingri noteikumi. Ja darbinieki ko tādu pieļauj, mēs nekavējoties pārtraucam ar viņiem darba attiecības. Esam arī ierosinājuši likumdevējiem paaugstināt spēļu zāļu apmeklētāju vecuma cenzu līdz 21 gadam. Tāpat apmācam darbiniekus atpazīt atkarīgos un atturēt viņus no spēlēšanas. Ir pat gadījumi, kad pēc pašu atkarīgo vai viņu tuvinieku lūguma, šādus cilvēkus zālēs vienkārši neielaižam.

 

Māris Skujiņš SIA „Alfors” pārstāvis. – Mūsu uzņēmums azartspēļu jomā ir lielākais Latvijā un savā biznesā orientējamies uz klientu, kas ir  nobriedis, turīgs kungs, kas uz spēļu zāli nāk, lai labā gaisotnē atpūstos un gūtu asākas izjūtas spēlējot. Jā zālē pulcēsies iereibuši cilvēki, tai būs slikta slava un nopietni klienti uz tādu vietu spēlēt nenāks. Tāpēc mēs veidojot augstvērtīgu zāļu iekārtojumu, uzturot augstu apkalpošanas kultūru un augstas cenas alkoholam, cenšamies radīt tādu vidi, lai pie mums nāktu solīdi klienti, kas novērtē iespēju izklaidēties patīkamā un drošā vietā.

 

Jānis Rozenbergs Pilsētas domes izpilddirektors. – Salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu pilsētām, Latvijā ir uzkrītoši daudz spēļu zāļu. Manuprāt, 9 zāles tādai pilsētai kā Cēsis ir par daudz. Pašvaldībām ir maz iespēju ietekmēt šo biznesu, tomēr Cēsīm piemērotāki būtu lieli atpūtas kompleksi, kas piedāvā dažādas izklaides iespējas, arī azartspēles un, kas būtu interesanti arī tūristiem.

 Vēl gribētu aicināt spēļu zāļu turētājus rūpēties ne tikai par kārtību telpās, bet arī to tuvumā. Nereti notiek tā, ka spēļu zālē sākas konflikts, apsargs tā dalībniekus izliek aiz durvīm un viss. Bet izskaidrošanās turpinās uz ielas un nereti beidzas ar smagām sekām. Apsargiem konfliktētājus vajadzētu nodot policijai un, ja tāda kārtība tiks iedibināta, problēmu ar sabiedriskās kārtības normu pārkāpumiem spēļu zālēs un to tuvumā būs ievērojami mazāk.

 

Jānis Zlaugotnis pilsētas arhitekts. –  Spēļu zāļu vides kvalitāte pēdējos gados aug, tomēr vēl ir pietiekoši daudz uzņēmēju, kas ar minimāliem ieguldījumiem cenšas gūt pēc iespējas lielāku peļņu un veido nepievilcīgu priekšstatu par spēļu biznesu. Tomēr pēdējos gados sāk dominēt lielie uzņēmumi, kas rūpējas par savu prestižu un spēj nodrošināt apmeklētājiem mūsdienīgu spēļu zāļu vidi. Tas ko obligāti prasām no tiem, kas grib Cēsīs atvērt spēļu zāles, ir vides pieejamības nodrošināšana un stāvvietu izbūve transportam.

 

Lolita Kokina Domes Izglītības nodaļas vadītāja. – No azartspēļu rīkotājiem gribētos sagaidīt aktīvāku līdzdalību jauniešu informēšanā par spēļu plusiem un mīnusiem. Lai palīdzētu viņiem izprast arī apdraudējumus ko rada azartspēles un izvairīties no atkarības. Mums ir izglītojoši projekti, līdzdalību kuros varam piedāvāt azartspēļu rīkotājiem, taču līdz šim pietrūkusi uzņēmēju vēlme sadarboties.

 

Apkopoja A.Akmentiņš



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv