Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 11.novembris   Vārda dienu svin: Ojārs, Nellija, Rainers
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība

















Top.LV

Latvijas Reitingi







2008.gada 31.janvāris  


Bēthovena un Šūberta mūzika festivālā „Vīnes Klasika” Cēsīs

Festivāla „Vīnes Klasika” ietvaros 8. februārī Cēsu kultūras centrā pl. 18.30 un sestdien Lielajā ģildē pl. 19.30 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris zviedru diriģenta Ūla Rudnera vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Vijoļkoncertu, kurā solo spēlēs vācu vijolniece Karolīne Vidmane, kā arī Franča Šūberta Astoto jeb „Nepabeigto” simfoniju un uvertīru melodrāmai „Burvju arfa”.

 

Vijoļkoncertu Bēthovens komponējis pēc austriešu vijolnieka un diriģenta Franča Klementa  pasūtinājuma 1806. gadā. Tā paša gada maijā, pēc dažu avotu ziņām, notikusi Bēthovena slepenā saderināšanās ar Terēzi Brunsviku, un ir uzskats, ka Vijoļkoncertā saklausāms iemīlējušamies komponista laimīgums. Vijoļkoncerta pirmatskaņojums notika 1806. gada 23. decembrī.

 

Francis Šūberts iesāka komponēt 13 simfonijas un pabeidza septiņas. Enciklopēdijā „New Grove Dictionary” dots salīdzinājums: Bēthovens pabeidza savu Pirmo simfoniju, kad viņam bija trīsdesmit gadi – Šūbertam šajā vecumā bija atlicis vairs tikai gads, ko dzīvot. Franča Šūberta simfonijās var saklausīt ideju mantojumu, ko komponists smēlis no Haidna, Mocarta un Bēthovena, kā arī Rosīni daiļrades. T. s. „Nepabeigtajai” simfonijai tiek piešķirts gan Septītās, gan Astotās simfonijas gods, jo Septītā palikusi tikai skiču veidā. Neviena no Šūberta simfonijām komponista dzīves laikā netika atskaņota. Pat vistuvākie draugi kvēli mīlēja Šūbertu kā dziesmu un kamermūzikas autoru, taču viņa simfoniķa tieksmēm īpašu uzmanību nepievērsa. 

 

Pabeigtu un nepabeigtu operas un dziesmu spēļu nosaukumu Šūberta darbu sarakstā ir vairāk nekā desmit, un viens no tiem ir „Burvju arfa”. Šīs melodrāmas pirmizrāde notika 1820. gada augustā Vīnes Theater an der Wien. Diemžēl saglabājušās tikai melodrāmai raksturīgās melodeklamācijas un uvertīra, pati luga ir pazudusi, tāpēc mūsdienās nav iespējams gūt priekšstatu par šī opusa burvībām.

 

 

Bēthovena Vijoļkoncertā solo atskaņos Karolīne Vidmane. Viņa ir  dzimusi Minhenē, mācījusies Ķelnē, Londonā un Bostonā, uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos, 1998. gadā no Jehūdi Menuhina rokām saņēmusi Menuhina konkursa (Francija) prezidenta balvu. Kā soliste uzstājusies ar vairumu Vācijas ievērojamāko orķestru. Lielu uzmanību Vidmane pievērš laikmetīgajai mūzikai, kopš 2006. gada Leipcigas Mūzikas augstskolas docētāja. 2008. gadā notiks Vidmanes debija nozīmīgajā Londonas vasaras festivālā BBC Proms.

 

Ūla Rudners sācis muzikālo karjeru kā vijolnieks, kļūstot par Paganīni konkursa Dženovā laureātu, Šāndora Vēga asistentu un koncertmeistaru tādos orķestros kā „Camerata Salzburg”, Vīnes Tautas operas orķestris un Vīnes simfoniskais orķestris. 1995. gadā dibinājis orķestri „Philharmonia Wien”. No 2001. līdz 2003. gadam bija Tasmānijas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, kopš 2003.–2004. gada sezonas strādā ar Haidna orķestri Bozenā. Jau 20 gadu ilgst Ūlas Rudnera sadarbība ar dažādiem Austrālijas orķestriem, tostarp Sidnejas, Melburnas, Kvīnslendas, Adelaides un Pertas simfoniskajiem orķestriem. Arī Skandināvijā viņš ir labi pazīstams un vienmēr gaidīts mākslinieks, kas stājies pie Gēteborgas simfoniskā, Zviedrijas radio simfoniskā, Oslo filharmoniskā u. c. orķestru diriģenta pults. Atzīts opermūzikas diriģents, kura vadībā skanējušas izrādes Vīnes Tautas operā, kā arī Austrālijā, Zviedrijā un Itālijā, tostarp tādi iestudējumi kā Volfganga Amadeja Mocarta „Figaro kāzas”, „Burvju flauta”, „Idomenejs”, „Tita žēlsirdība”, Ludviga van Bēthovena „Fidēlio”, Džuzepes Verdi „La traviata” un „Trubadūrs”, kā arī Žaka Ofenbaha, Johana Štrausa, Franča Lehāra un Imres Kālmāna operetes.

 

 

 

Rinta Bružēvica

VSIA Latvijas Koncerti sabiedrisko attiecību vadītāja

GSM 2918 5551, rinta.bruzevica@latvijaskoncerti.lv

www.latvijaskoncerti.lv

         



Atpakaļ...



     Aktualitātes

     Pasākumi




     Ziņu arhīvs
 




















© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv