Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2017.gada 25.novembris   Vārda dienu svin: Katrīna, Trīne, Kate, Kadrija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  - Kontakti
  - Struktūra
  - E-pakalpojumi
  - Domes sēdes
  -- Domes sēžu darba kārtība
  -- Pieņemtie lēmumi
  2012. gads
  2011. gads
  2010. gads
  2009. gads
  2008. gads
  2007. gads
  2006. gads
  2005. gads
  2004. gads
  2003. gads
  2002. gads
  - Saistošie noteikumi
  - Pašvaldības iestādes
  - Būvvalde informē
  - Iesniegumi, veidlapas
  - Pakalpojumi
  - Vēstule domei
  - Starptautiskā sadarbība
  - Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
  - Bāriņtiesas pakalpojumi
  - Cēsu novada budžets
  - Cēsu pašvaldības
publiskie pārskati
  - Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds
  - Visbiežāk uzdotie jautājumi
  - Domes komiteju darba kārtības
  - Domes komisiju darba kārtības
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Novembris 2017

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Cēsu novada pašvaldība> Domes sēdes> Pieņemtie lēmumi> 2007. gads> 2007. gada 29. martā protokols nr. 6

- 2007. gada 23.augustā protokols Nr.14
- 2007.gada 27.decembris protokols nr.22
- 2007.gada 6.decembris protokols nr.21
- 2007. gada 25.oktobrī protokols nr 18.
- 2007.gada 22. novembrī ārkārtas sēde, protokols nr. 20
- 2007. gada 15.novembrī protokols nr.19
- 2007.gada 23.oktobrī protokols nr.17
- 2007. gada 23.oktobris protokols nr.17 ārkārtas sēde
- 2007.gada 10.oktobrī protokols nr.16
- 2007. gada 13. septembrī protoklos nr. 15
- 2007. gada 19. aprīlī protokols nr. 7
- 2007. gada 31. maijā protokols nr. 9
- 2007. gada 19. jūlijā ārkārtas sēde protokols nr.12
- 2007. gada 12. jūlijā protokols nr. 11
- 2007. gada 23.augustā Izraksts no Protokola Nr.14
- 2007.gada 2.augustā protokols Nr.13
- 2007. gada 21. jūnijā protokols nr. 10
- 2007. gada 10. maijā protokols nr. 8
- 2007. gada 8. martā protokols nr. 4
- 2007. gada 29. martā protokols nr. 6
- 2007. gada 15. martā protokols nr. 5
- 2007. gada 15. februārī protokols nr. 3
- 2007. gada 25. janvārī protokols nr. 2
- 2007. gada 4. janvārī protokols nr. 1

2007. gada 29. martā protokols nr. 6


CĒSU PILSĒTAS DOMES SĒDĒ

2007.GADA 29.MARTĀ

PROTOKOLS NR. 6

PIEŅEMTIE LĒMUMI

 

 

Par Starptautiskajai bērnu tiesību aizsardzības dienai veltīto pasākumu Cēsīs

___________________________________________________________

Ziņo: L.Kokina, Izglītības nodaļas vadītāja

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 5.punktu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

    1. Rīkot Starptautiskajai bērnu tiesību aizsardzības dienai veltīto pasākumu Cēsīs 2007.gada 2.jūnijā.
    2. Pieņemt zināšanai Starptautiskajai bērnu tiesību aizsardzības dienai veltītā pasākuma koncepciju.
    3. Uzdot Cēsu bērnu un jauniešu centram (direktore Dzidra Matuseviča) organizēt Starptautiskajai bērnu tiesību aizsardzības dienai veltīto pasākumu Cēsīs 02.06.07.
    4. Kontroli par minētā lēmuma izpildi uzdodot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Mihaļovam.

 

 

Par Cēsu 2.vidusskolas izstrādāto izglītības programmu „Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem”

_______________________________________________________

Ziņo: L.Kokina, Izglītības nodaļas vadītāja

Izskatot Cēsu 2.vidusskolas direktores iesniegumu, atbilstoši Izglītības likuma 33.panta 2.punktam, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

    1. Saskaņot Cēsu 2.vidusskolas izstrādāto izglītības programmu „Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem”(kods 0513900338), saskaņā ar pielikumu.
    2. Uzdot Cēsu 2.vidusskolas direktorei Innai Semjonovai līdz 2007.gada 1.maijam licencēt izglītības programmu „Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem”(kods 0513900338).
    3. Kontroli par minētā lēmuma izpildi uzdot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Mihaļovam.

 

 

 

Par apgrūtinājuma noņemšanu zemes gabalam Aldaru laukumā 3 (Rūpniecības ielā 11), Cēsīs

________________________________________________________________

Ziņo: Z.Jēkabsone, Zemes komisijas priekšsēdētāja

Uz vēsturisko zemes gabalu Rūpniecības ielā 11, Cēsīs, ar Cēsu pilsētas domes 1995.gada 11.maija lēmumu Nr.218 (prto.Nr.10) „Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Cēsīs, Rūpniecības ielā 11” atjaunoja īpašuma tiesības Vitai Pēčai, vienlaicīgi ar lēmuma 4.punktu nosakot zemes gabalam apgrūtinājumus ”Uz zemes gabala atrodas individuālās dzīvojamās apbūves gabals Rūpniecības ielā 11, daļēji Cēsu rajona Siltumtīklu uzņēmuma teritorija, V/U „Agroapgāde” teritorija, LUA asfaltbetona bāzes teritorija. Zemes gabalu šķērso fek. kanalizācija, lietus kanalizācija un ūdensvads.” Ar Cēsu pilsētas domes 2002.gada 10.janvāra lēmuma 2§ (prot.nr.1) nekustamajam īpašumam Rūpniecības ielā 11, Cēsīs, mainīta adrese, piešķirot jaunu adresi Cēsīs, Aldaru laukumā 3.

Izskatot zemes gabala Aldaru laukumā 3 (t.p. Rūpniecības ielā 11), Cēsīs, īpašnieces Vitas Pēčas, pilnvarotās personas Rudītes Vanadziņas, iesniegumu par apgrūtinājuma „daļēji Cēsu rajona Siltumtīklu uzņēmuma teritorija” noņemšanu iepriekš minētajam zemes gabalam (reģ.Nr.276/F-1-23; 02.03.2007.) un bijušā Siltumtīklu uzņēmuma pamatlīdzekļu apsaimniekotāja un siltumapgādes funkcijas izpildītāja SIA „Cēsu būvnieks” Siltumtīklu direktora J.Blaua rakstu par to, ka SIA „Cēsu būvnieks” siltumenerģijas ražošanai neizmanto un neplāno izmantot zemes gabalu Aldaru laukumā 3 (Rūpniecības ielā 11), Cēsīs, kā arī nesastāv tiesiskās attiecībās ar zemes īpašnieku par zemes gabala lietošanu (reģ.Nr.02/07-66; 06.02.2007.), pamatojoties uz Cēsu pilsētas zemes komisijas 2007.gada 16.marta atzinumu Nr.8 (prot.nr.5), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

Atzīt par spēku zaudējušu Cēsu pilsētas domes 1995.gada 11.maija lēmuma Nr.218 (prto.Nr.10) „Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Cēsīs, Rūpniecības ielā 11” 4.punkta teksta daļu „daļēji Cēsu rajona Siltumtīklu uzņēmuma teritorija”.

 

Par nekustamā īpašuma Skudru iela, Cēsīs, reģistrēšanu zemesgrāmatā

kā Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumu

____________________________________________________________

Ziņo: Z.Jēkabsone, Zemes komisijas priekšsēdētāja

2005.gada 13. septembrī Cēsu pilsētas domē reģistrēts zemes gabala „Ozoli 2”, kurš atrodas Priekuļu pagastā un robežojas ar Cēsu pilsētas administratīvo robežu, īpašnieka Pētera Eglīša iesniegums par zemes gabalu rezervēšanu ielu izbūvei no Vaives ielas Cēsīs līdz zemes gabalam „Ozoli 2”. Izstrādājot zemes gabala „Ozoli 2” detālplānojumu, minēto ielu izveidošana ir saskaņota ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu nodaļu, kas paredz piebraukšanu apbūves gabaliem organizēt divās vietās no Vaives ielas. Izskatot Pētera Eglīša iesniegumu, ar Cēsu pilsētas domes 2005.gada 22.septembra lēmumu „Par jaunu ielu izveidošanu” (prot.Nr.22, 4.punkts) ir izveidotas divas jaunas ielas – Skudru iela un Spāres iela, kuras sākas no Vaives ielas un beidzas pie Cēsu pilsētas administratīvās robežas ar Priekuļu pagastu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz likuma „Par Valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta 4.daļu un Cēsu pilsētas zemes komisijas 17.01.2007.gada atzinumu Nr.5 (prot.nr.1), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Reģistrēt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu Skudru iela, Cēsīs (kad. Nr.4201 004 0549), kas sastāv no zemes gabala ar platību 0,1437ha (1437m2), kā Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumu;
  2. Zemes lietošanas mērķis – satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme (1101);
  3. Zemes gabala apgrūtinājumi – aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos līdz 20kv – 0.0050ha.

 

 

 

Par zemes gabala Leona Paegles ielā 7A, Cēsīs,

reģistrēšanu zemesgrāmatā kā Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumu

_______________________________________________________________

Ziņo: Z.Jēkabsone, Zemes komisijas priekšsēdētāja

 

Pamatojoties uz likuma ”Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta 2.daļu, saskaņā ar LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1998.gada 24.februāra rakstu Nr.1-07/622 un LR Finansu ministrijas 1998.gada 17.augusta rakstu Nr.03-1/7392 „Par zemes gabalu rezervēšanu un nodošanu Cēsu pilsētas pašvaldībai”, un Cēsu pilsētas zemes komisijas 13.10.2006.gada atzinumu Nr.81 (prot.nr.16), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Reģistrēt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 7A, Cēsīs, (kad. Nr.4201 009 0121), kas sastāv no zemes gabala ar platību 0.3768ha (3768m2), kā Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumu;
  2. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (0908);
  3. Zemes gabala apgrūtinājumi – bez apgrūtinājumiem;
  4. Pieņemt zināšanai, ka zemes gabals Leona Paegles 7A, Cēsīs aizņem daļu no vēsturiskā zemes gabala Leona Paegles (agrāk Patversmes) ielā 7, Cēsīs (490F), kura bijušais īpašnieks līdz 1940.gada 21.jūlijam nav zināms.

 

 

 

Par detālplānojuma kvartāla Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, daļai pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai

_____________________________________________________________________

Ziņo: Z.Jēkabsone, detālplānojuma izstrādes vadītāja

Ar Cēsu pilsētas domes 2006.gada 15.jūnija lēmumu Nr.374 (prot.Nr.11, 15.p.) tika uzsākta detālplānojuma izstrāde kvartāla Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, daļai. Detālplānojuma izstrādātājs – Cēsu pilsētas dome. Ir sagatavota detālplānojuma pirmā redakcija. Izskatot minētā detālplānojuma pirmo redakciju, pamatojoties uz Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas 06.03.2007. priekšlikumu (prot.Nr.9, 6.punkts) un LR Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 64.punktu Cēsu pilsētas dome atklāti n o l e m j:

  1. Nodot sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai detālplānojuma kvartāla Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, daļai, pirmo redakciju;
  2. Sabiedriskās apspriešanas otrā posma laiku noteikt no 2007.gada 5.aprīļa līdz 2007.gada 25.aprīlim.

 

 

Par telpu grupu adrešu likvidēšanu Festivāla ielā 17, Cēsīs

_____________________________________________________________

Ziņo: Z.Jēkabsone, Būvvaldes vadītāja vietniece

Dzīvojamā mājā Festivāla ielā 17, Cēsīs, adrešu reģistrā pašlaik reģistrētas divas telpu grupas (dzīvokļi) ar adresēm Festivāla iela 17-2 un Festivāla iela 17-4, Cēsis.

Izskatot dzīvojamās mājas Festivāla ielā 17, Cēsīs, īpašnieka Andra Āboltiņa, (reģ. Nr.214/F-1-23; 19.02.2007.) iesniegumu par telpu grupu numerācijas likvidēšanu ēkā Festivāla ielā 17, Cēsīs, un ēkas tehniskās inventarizācijas lietu, kurā ēka reģistrēta un attēlota kā viena dzīvokļa māja ar vienu reāli pastāvošu telpu grupu tajā, saskaņā ar LR Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumu Nr.384 “Adresācijas noteikumi” 21.punktu un pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes dzīvokļu un personu reģistrācijas komisijas 2007.gada 6.marta atzinumu (prot.nr.4), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 10 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, (balsošanā nepiedalās R.Sijāts, jo ir izgājis), nolemj:

  1. Likvidēt telpu grupu (dzīvokļu) adreses Festivāla iela 17-2 un Festivāla iela 17-4, Cēsis;
  2. Pieņemt zināšanai, ka saglabājas ēkas adrese Festivāla iela 17, Cēsīs.

 

 

 

Par vides attīstības padomes sastāva apstiprināšanu

___________________________________________________________

Ziņo: D.Trapenciere, stratēģiskās plānošanas un investīciju piesaistes speciāliste

Sakarā ar izmaiņām Vides attīstības padomes sastāvā un pamatojoties uz 2007. gada 2. marta vides attīstības padomes sēdes lēmumu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 10 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, D.Vasmanis, M.Niklass, R.Sijāts, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, (balsošanā nepiedalās J.Žagars), nolemj:

1) atcelt iepriekš pieņemtos Cēsu pilsētas domes lēmumus par vides attīstības padomes sastāva apstiprināšanu un papildināšanu: 2002. gada 14. marta (prot. Nr. 7 § 5); 2002. gada 25. jūlija (prot. Nr. 18 § 21); 2002. gada 12. septembra ( prot. 22 § 6), un 2002. gada 28. novembra ( prot. Nr. 29 § 17)

2) apstiprināt Cēsu pilsētas vides attīstības padomi šādā sastāvā :

  1. INTA ĀDAMSONE - vides attīstības padomes priekšsēdētāja, domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja, speciāliste vides politikas jautājumos;
  2. VIJA CAUNE - vides attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece, arhitekte;
  3. ANDRIS ZVIRGZDS - dendrologs, bioloģijas zinātņu doktors;
  4. ANDRIS MIHAĻOVS – domes priekšsēdētāja vietnieks;
  5. JĀNIS SIRLAKS - domes ainavu arhitekts;
  6. JĀNIS ROZENBERGS - domes izpilddirektors;
  7. JĀNIS ZLAUGOTNIS - domes būvvaldes vadītājs, Cēsu pilsētas galvenais arhitekts;
  8. IGORS MERCS - domes komunālās nodaļas vadītājs;
  9. DITA TRAPENCIERE - speciāliste stratēģiskās plānošanas un investīciju piesaistes jautājumos;
  10. JĀNIS KRŪMIŅŠ - Gaujas Nacionālā parka pārstāvis;
  11. GUNTA POLUCKA - Gaujas Nacionālā parka pārstāve, vides valsts inspektore;
  12. DACE ĶIBILDA- Cēsu rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore;
  13. GUNĀRS ĢEIDA - Valmieras RVP pārstāvis;
  14. ALEKSANDRS RAUBIŠKO – Z/S “Kliģēni “ vadītājs;
  15. TATJANA GAILĪTE – I.U. “T.G.Zaļumi” vadītāja un Cēsu virsmežniecības pārstāve;
  16. VILNIS KAŅEPS – sabiedrības pārstāvis;
  17. JĀNIS KRASTIŅŠ – kultūrvēsturnieks;
  18. JURIS ŽAGARS – Cēsu pilsētas domes deputāts, uzņēmējs.

 

 

 

Par Cēsu jauniešu izglītības un veselības centra nolikuma apstiprināšanu

_____________________________________________________________________

Ziņo: J.Beikmanis, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām’’ 21.panta pirmās daļas 8 pantu, Izglītības likuma 19.panta 1.daļu, 22.panta 1.daļu, un Cēsu pilsētas domes lēmumu (2007.gada 8.marta protokols Nr.4 ,lēmums 137.p.26.un )Cēsu pilsētas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas (2007.gada 22.februāra prot. Nr 3.), atzinumu,

Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, J.Žagars, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, D.Vasmanis, M.Niklass, R.Sijāts, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

Apstiprināt izglītības atbalsta iestādes Cēsu jauniešu izglītības un veselības centra nolikumu saskaņā ar pielikumu

 

 

 

Par Cēsu 2.pamatskolas nolikuma apstiprināšanu

_____________________________________________________________________

Ziņo: J.Beikmanis, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs

Izskatot Cēsu 2.pamatskolas direktora Ojāra Bicāna 2007.gada 6.marta iesniegumu NR.409/1-24 un atbilstoši Izglītības likuma 22.panta 1.punktam, pamatojoties uz pilsētas domes Izglītības kultūras un sporta komitejas (15.03.2007. prot.Nr.4) atzinumu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, J.Žagars, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, D.Vasmanis, M.Niklass, R.Sijāts, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

 

1. Apstiprināt Cēsu 2.pamatskolas nolikumu.

2. Uzdot Cēsu 2.pamatskolas direktoram Ojāram Bicānam atbilstoši normatīvo aktu prasībām informēt Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistru par izmaiņām nolikumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

Par Cēsu pilsēta 4.pirmsskolas izglītības iestādes nolikuma apstiprināšanu

_____________________________________________________________________

Ziņo: J.Beikmanis, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs

Izskatot Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas Māras Rozebergas 2007.gada 8.marta iesniegumu NR.425/1-24 un atbilstoši Izglītības likuma 22.panta 1.punktam, pamatojoties uz pilsētas domes Izglītības kultūras un sporta komitejas (15.03.2007. prot.Nr.4) atzinumu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, J.Žagars, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, D.Vasmanis, M.Niklass, R.Sijāts, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

 

1. Apstiprināt Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas izglītības iestādes nolikumu.

2. Uzdot Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas izglītības iestādes vadītājai Mārai Rozenbergai atbilstoši normatīvo aktu prasībām informēt Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistru par izmaiņām nolikumā.

 

 

Par grozījumiem Cēsu pilsētas pamatskolas Vispārējās pamatizglītības programmā

Ziņo: J.Beikmanis, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs

Izskatot Cēsu pilsētas pamatskolas direktora 13.03.2007. iesniegumu, atbilstoši Izglītības likuma 33.panta 2.punktam un Ministru kabineta 01.03.2006. noteikumu Nr.9 19.punktam, pamatojoties uz pilsētas domes Izglītības kultūras un sporta komitejas (15.03.2007. prot.Nr.4) atzinumu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, J.Žagars, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, D.Vasmanis, M.Niklass, R.Sijāts, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

    1. Saskaņot grozījumus Cēsu pilsētas pamatskolas Vispārējās pamatizglītības programmā(licences Nr.2071, izdošanas datums 18.03.2002., derīguma termiņš 31.07.2012.), saskaņā ar pielikumu.
    2. Uzdot Cēsu pilsētas pamatskolas direktoram Mārim Šķēlem līdz 2007.gada 15.aprīlim informēt Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisiju par grozījumiem Cēsu pilsētas domes apstiprinātā Vispārējās pamatizglītības programmā(licences Nr.2071, izdošanas datums 18.03.2002., derīguma termiņš 31.07.2012.).

 

 

 

 

 

Par grozījumiem 2005.gada 25.augustā apstiprinātā Cēsu pilsētas pamatskolas pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā

_____________________________________

Ziņo: J.Beikmanis, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs

Izskatot Cēsu pilsētas pamatskolas direktora 13.03.2007. iesniegumu, atbilstoši Izglītības likuma 33.panta 2.punktam un Ministru kabineta 01.03.2006. noteikumu Nr.9 19.punktam, pamatojoties uz pilsētas domes Izglītības kultūras un sporta komitejas (15.03.2007. prot.Nr.4) atzinumu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, J.Žagars, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, D.Vasmanis, M.Niklass, R.Sijāts, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

 

    1. Saskaņot grozījumus 2005.gada 25.augustā apstiprinātā Cēsu pilsētas pamatskolas pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā, saskaņā ar pielikumu.
    2. Uzdot Cēsu pilsētas pamatskolas direktoram Mārim Šķēlem līdz 2007.gada 15.aprīlim informēt Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisiju par grozījumiem 2005.gada 25.augustā apstiprinātā Cēsu pilsētas pamatskolas pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā.

 

 

 

Par neapbūvēta zemes gabala Priekuļu ielā 21, Cēsīs

privatizācijas noteikumu apstiprināšanu

Ziņo: A.Mihaļovs, Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 76.pantu un Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijas 09.03.2007.gada (prot. Nr.10, 4.punkts) priekšlikumu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Apstiprināt neapbūvēta zemes gabala Priekuļu ielā 21, Cēsīs, privatizācijas noteikumus .
  2. Lēmuma izpildi organizēt Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijai ( priekšsēdētājs A.Mihaļovs);
  3. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam G. Šķenderam.

 

 

 

 

 

 

Par nekustamā īpašuma Bebru ielā 16, Cēsīs, izsoles rezultātu apstiprināšanu

_____________________________________________________

Ziņo: A.Mihaļovs, Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, Cēsu pilsētas domes 2006.gada 28.decembra lēmumu Nr.783 ‘’Par nekustamā īpašuma Bebru ielā 16, Cēsīs, atsavināšanu’’ (prot. Nr. 20, 70.punkts), un Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijas 2007.gada 23.februāra protokolu Nr. 7, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

 

  1. Apstiprināt nekustamā īpašuma Bebru ielā 16, Cēsīs, kas sastāv no neapbūvēta zemes gabala 3065 kv.m. platībā, kadastra Nr. 4201 009 0526, 2007.gada 23.februāra izsoles rezultātus, pamatojoties uz kuriem nekustamo īpašumu ir nosolījis Arturs KRAUKLIS.
  2. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijai (priekšsēdētājs A. Mihaļovs).

 

 

 

 

Par Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu Nr.7.1. pirmās redakcijas pieņemšanu par galīgo redakciju

Ziņo: D.Trapenciere, stratēģiskās plānošanas un investīciju piesaistes speciāliste

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2007.gada 25.janvāra lēmumu Nr.33 (prot.Nr.2, 27.punkts) „Par Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu Nr.7.1. pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai”, beidzoties sabiedriskās apspriešanas otrajam posmam, kas notika no 05.02.2007. līdz 16.03.2007., un saskaņā ar Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas 2007.gada 20.marta priekšlikumu (prot. Nr. 11., 3.punkts) ir izstrādāta Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu galīgā redakcija. Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 41.punktu un pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas atzinumu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

 

    1. apstiprināt Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma 2005-2017 grozījumu Nr.7.1. redakciju par galīgo redakciju;
    2. iesniegt Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma 2005-2017 grozījumus Nr.7.1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai atzinuma sniegšanai.

 

 

 

 

 

Par zemes gabala Cīrulīšu ielā 31, Cēsīs, sadalīšanu

_______________________________________________

Ziņo: A,Mihaļovs, Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas vadītāja vietnieks

Izskatot Māra Krūklīša, iesniegumu (reģ.Nr.268/F-1-23; 02.03.2007.) par viņam piederoša zemes gabala Cīrulīšu ielā 31, Cēsīs, sadalīšanu, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas 06.03.2007. priekšlikumu (prot.Nr.9, 8.punkts), Cēsu pilsētas dome, n o l e m j:

  1. Sadalīt zemes gabalu Cīrulīšu ielā 31, Cēsīs (kad.nr. 4201 007 1303), divās daļās saskaņā ar dalījuma skici ;
  2. Atdalītajai zemes gabala daļai, kura robežojas ar zemes gabalu Cīrulīšu ielā 35, Cēsīs, piešķirt jaunu adresi Cīrulīšu iela 33, Cēsis:
    1. Zemes gabala platība 1145 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
    2. Zemes gabals bez apgrūtinājumiem;
    3. Zemes lietošanas mērķis – individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme (0601);

  3. Atlikušajai zemes gabala daļai saglabāt adresi Cīrulīšu iela 31, Cēsis;
    1. Zemes gabala platība 1146 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
    2. Zemes gabals bez apgrūtinājumiem;
    3. Zemes lietošanas mērķis – individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme (0601).

 

 

 

Par konkursa ‘’Sakārtotākā fasāde Cēsu vecpilsētā’’

komisijas apstiprināšanu

_______________________________________________

Ziņo: A.Mihaļovs, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas vadītāja A.MIHAĻOVA ziņojumu , Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Atzīt par spēku zaudējušu Cēsu pilsētas domes 28.04.2007. lēmumu ‘’Par konkursa ‘’Sakārtotākā fasāde Cēsu vecpilsētā’’ komisijas izveidošanu’’ (sēdes protokols Nr.11, punkts 19) sakarā ar jauna domes lēmuma pieņemšanu.
  2. Apstiprināt konkursa komisiju šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs – Andris MIHAĻOVS, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks;

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Jānis ZLAUGOTNIS, Cēsu pilsētas Būvvaldes vadītājs;

Komisijas locekļi:

Jānis ROZENBERGS, Cēsu pilsētas domes izpilddirektors;

Zaiga JĒKABSONE, Cēsu pilsētas Būvvaldes vadītāja vietniece, pilsētas galvenā plānotāja;

Leopolds URBANOVIČS, Cēsu pilsētas būvinspektors;

Komisijas sekretāre Daiga BERNOVSKA, Cēsu pilsētas Būvvaldes sekretāre.

 

3. Komisijai koriģēt 06.05.2005. apstiprināto konkursa ‘’Sakārtotākā fasāde Cēsu vecpilsētā’’ nolikumu, izsludināt konkursu un iesniegt Cēsu pilsētas domei apstiprināšanai konkursa rezultātus.

4. Kontroli par lēmuma izpildi uzdot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim MIHAĻOVAM.

 

 

„Par gadatirgu grafika apstiprināšanu 2007. gada 2. ceturksnim”

Ziņo: A.Mihaļovs, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 388 no 06. 10. 1998. „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”, SIA „Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētāja M. Bērziņa ziņojumu un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas atzinumu (sēdes prot. Nr. 4; 15.03.2007.), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

Apstiprināt gadatirgu grafiku Cēsu tirgū, 2007. gada 2. ceturksnim:

13. un 14. aprīlī no 7 – 16

11. un 12. maijā no 7 – 16

8. un 9. jūnijā no 7 - 16

 

 

 

 

 

 

 

 

Par Cēsu pilsētas domes Kokaugu aizsardzības komisiju

__________________________________________________________

Ziņo: A.Mihaļovs, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs

Lai nodrošinātu kokaugu aizsardzību Cēsu pilsētā un pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 61. panta pirmo daļu, Cēsu pilētas pašvaldības nolikuma 15. punktu un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 15.03.2007. sēdes atzinumu (prot.Nr. 4), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Apstiprināt Cēsu pilsētas domes Kokaugu aizsardzības komisijas reglamentu .
  2. Apstiprināt Cēsu pilsētas domes Kokaugu aizsardzības komisiju šādā sastāvā:

2.1. Komisijas priekšsēdētājs Jānis SIRLAKS, Cēsu pilsētas domes ainavu arhitekts,

2.2. Komisijas priekšsēdētāja vietniece Tatjana GAILĪTE, Valsts meža dienesta Cēsu virsmežniecības Ieriķu mežniecības mežsargs,

2.3. Komisijas locekļi :

2.3.1. Māris SESTULIS, Cēsu Virsmežniecības virsmežzinis,

2.3.2. Gunta PALUCKA, Gaujas nacionālā parka administrācijas Valsts vides vecākā inspektore,

2.3.3. komisijas sekretāre - Anita BUKEJA, Cēsu pilsētas domes Komunālās nodaļas komunālinženiere

 

 

Par Saistošo noteikumu Nr. 8 „Par Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu” atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Ziņo: A.Mihaļovs, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs

Noklausoties Cēsu pilsētas domes izpilddirektora J.Rozenberga ziņojumu,

pamatojoties uz to, ka pēc Saistošo noteikumu Nr. 8 apstiprināšanas ir izstrādāts un apstiprināts „Cēsu pilsētas Teritorijas plānojums 2005.-2017.” , „Cēsu pilsētas apbūves noteikumi 2005.-2017.” un „Cēsu pilsētas Dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzības plāns” , kas norāda uz pretrunām minētajos dokumentos, pamatojoties uz Tautsaimniecības komitejas 2007. gada 15.marta atzinumu (prot.Nr. 4), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 8 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, J.Beikmanis), pret – 2 (D.Vasmanis, M.Niklass), atturas – 1 (R.Sijāts), nolemj:

  1. atzīt par spēku zaudējušiem Cēsu pilsētas domes 10.03.2005.sēdes lēmuma (prot.Nr. 5 p.65) Saistošos noteikumus Nr. 8 „Par Cēsu pilsētas dabas kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu”
  2. izstrādāt jaunus Saistošos noteikumus „Par Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu” līdz 2007. gada 19.aprīlim (atbildīgā Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja , speciāliste vides politikas jautājumos I.Ādamsonei )
  3. līdz jaunu Saistošo noteikumu izstrādei Cēsu pilsētas dabas kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu regulē Cēsu pilsētas Saistošo noteikumu Nr. 9 „Cēsu pilsētas Teritorijas plānojums 2005-2017” Apbūves noteikumi, kā arī citi Valsts Normatīvi akti.

 

 

Par zemes gabala ’’Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas’’

Raiskuma pag., Cēsu raj., nomu

_________________________________________________________

Ziņo: A.Mihaļovs, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs

2007.gada 15.martā Cēsu pilsētas domē reģistrēts Cēsu pilsētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ‘’Vinda’’, reģ.Nr.49503000754, juridiskā adrese Valmieras iela 10, Cēsis, iesniegums (reģ.Nr.470/1-24) ar lūgumu iznomāt zemes gabalu Raiskuma pagastā, Cēsu rajonā, uz kura atrodas Cēsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Nekustamais īpašums ‘’Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas’’ Raiskuma pag., Cēsu raj. (kadastra Nr.4274-012-0010), kas sastāv no zemes gabala 10,293 ha (102930 m2) platībā, sešām ēkām un deviņām būvēm, reģistrēts Cēsu zemesgrāmatu nodaļā Raiskuma pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.250 uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Ēkas un būves uzskaitītas Cēsu pilsētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ‘’Vinda’’ bilancē.

Izskatot Cēsu pilsētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ‘’Vinda’’ iesniegumu par nomas līguma noslēgšanu par zemes gabalu ‘’Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas’’ Raiskuma pag., Cēsu raj., lai nodrošinātu likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās autonomas funkcijas izpildi, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 14.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas 3.punktu, saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumu Nr.645 „Noteikumi par zemes gabalu nomas maksas aprēķināšanas kārtību un neizpirktās pilsētu zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību” 4.punktu un 23.punktu, Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 2007.gada 15.marta atzinumu (prot.Nr.4), Cēsu pilsētas dome nolemj:

  1. Noslēgt zemes nomas līgumu ar Cēsu pilsētas sabiedrību ar ierobežotu atbildību ’’Vinda’’, reģ.Nr.49503000754, juridiskā adrese Valmieras iela 10, Cēsis, par zemes gabalu ’’Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas’’ Raiskuma pag., Cēsu raj. (kadastra Nr.4274-012-0010) uz 1 gadu, sākot ar 2007.gada 15.martu.

2. Zemes gabala kopplatība 10,293 ha (102930 m2).

  1. Zemes lietošanas mērķis – inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme (1201).
  2. Zemes nomas maksu noteikt 3,0 % no zemes gabala vērtības privatizācijas vajadzībām vai kadastrālās vērtības, ņemot vērā augstāko vērtību.
  3. Uzdot Cēsu pilsētas domes Finanšu nodaļai (vadītāja A.Zerne) sagatavot atbilstošu zemes nomas līgumu.
  4. Zemes gabala vērtības privatizācijas vajadzībām noteikšanas izdevumus, kas radušies zemes gabala iznomātājam, sedz zemes gabala nomnieks, noslēdzot nomas līgumu.
  5. Pieņemt zināšanai, ka nomas maksas apmērs var tikt pārskatīts, mainoties normatīvajos aktos noteiktajam apmēram.

 

 

Par Cēsu pilsētas domes 2004.gada 8.jūlija lēmuma (prot.Nr.15, 28.punkts)

un 2004.gada 26.augusta lēmuma (prot.Nr.18, 9.punkts)

atzīšanu par spēku zaudējušiem ________________________________________________________

Ziņo: A.Mihaļovs, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs

Ar Cēsu pilsētas domes 2004.gada 8.jūlija lēmumu (prot.Nr.15, 28.punkts) un 2004.gada 26.augusta lēmumu (prot.Nr.18, 9.punkts) pagarināts zemes nomas līgumu darbības termiņš uz pieciem gadiem ar Raulu Birzieti un Gunāru Voldemāru Birzieti par zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs, domājamām daļām.

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2006.gada 26.oktobra lēmumu Nr.611 ‘’Par 6/100 domājamo daļu no apbūvēta zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs, nodošanu privatizācijai’’un lēmumu Nr.610 ‘’Par 35/100 domājamo daļu no apbūvēta zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs, nodošanu privatizācijai’’ un saskaņā ar 2007.gada 13.marta pirkuma līgumiem Rauls Birzietis, ieguvis īpašumā 6/100 domājamās daļas no zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs, un Gunārs Voldemārs Birzietis, ieguvis īpašumā 35/100 domājamās daļas no zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs. Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka ‘’Nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma (..) 3) kad tiesības sakrīt, t.i., kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu’’.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz 2007.gada 13.marta pirkuma līgumiem un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 2007.gada 15.marta atzinumu (prot.Nr.4), Cēsu pilsētas dome nolemj:

 

  1. Atzīt par spēku zaudējušu Cēsu pilsētas domes 2004.gada 8.jūlija lēmumu (prot.Nr.15, 28.punkts) ‘’Par zemes gabala daļas nomu Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs’’.
  2. Atzīt par spēku zaudējušu Cēsu pilsētas domes 2004.gada 26.augusta lēmumu (prot.Nr.18, 9.punkts) ‘’Par zemes gabala daļas nomu Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs’’.

 

 

 

 

 

 

 

Par Cēsu pilsētas domes telpu Raunas ielā 4, Cēsīs izmantošanas kārtību un maksas pakalpojumu apstiprināšanu

______________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 2. panta pirmo daļu, 3. panta pirmās daļas 2. punktu, 5. panta pirmo daļu; likuma „Par pašvaldībām” 14. panta pirmās daļas 3. punktu, otrās daļas 3. punktu, 21. panta pirmās daļas 14. punktu un76. panta pirmās daļas 6. punktu, lai nodrošinātu Cēsu pilsētas domes telpu lietderīgu izmantošanu, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas 2007. gada 15. marta atzinumu (protokols Nr. 4) , Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Noteikt nomas maksu par sēžu zāles (lielā un/vai mazā) lietošanu Cēsu pilsētas domes ēkā Raunas ielā 4, Cēsīs:

1.1 darba dienās darba laikā (bez domes *IT aprīkojuma) Ls 15,- par vienu stundu (ieskaitot PVN 18%);

1.2 darba dienās darba laikā (ar domes *IT aprīkojumu ,iepriekš saskaņojot) Ls 20,- par vienu stundu (ieskaitot PVN 18%);

1.3 brīvdienās un darba dienās ārpus darba laika (bez domes *IT aprīkojuma) Ls 25,- par vienu stundu (ieskaitot PVN 18%);

1.4 brīvdienās un darba dienās ārpus darba laika (ar domes *IT aprīkojumu, iepriekš saskaņojot) Ls 30,- par vienu stundu (ieskaitot PVN 18%).

* domes nodrošinātais informācijas tehnoloģiju aprīkojums (portatīvais dators, videoprojektors, ekrāns, speciālista klātbūtne u.c. – pēc nepieciešamības).

Maksas pakalpojuma izcenojumā ietverta: zāles, kāpņu telpas, vestibila, sanitāro mezglu lietošana, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš.

2. Noteikt, ka no nomas maksas atbrīvojamas:

2.1 Cēsu pilsētas domes struktūrvienības un tās padotībā esošās iestādes;

2.2 Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā reģistrētās sabiedriskās organizācijas – vienu reizi kalendārā gada laikā.

3. Minētās telpas iznomājamas tikai uz rakstiska iesnieguma pamata (iesnieguma veidlapa – pielikumā ), kas iesniegts Cēsu pilsētas domē ne vēlāk kā 5 darba dienas pirms plānotā pasākuma un pie nosacījuma, ka līdz pasākuma brīdim samaksāta nomas maksa (ja tāda ir paredzēta).

4. Cēsu pilsētas domes struktūrvienības zāles izmantošanu piesaka mutiski Nekustamā īpašuma nodaļas Pārvaldniekam, kurš veic ierakstu zāles izmantošanas reģistra žurnālā.

5. Noteikt, ka par nostrādātajām un uzskaitītajām darba stundām ārpus darba laika Nekustamā īpašuma nodaļas Pārvaldniekam (vai strādniekam – vieglās a/m vadītājam) un Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājam ( vai speciālistam) tiek noteikta piemaksa 100% apmērā no viņam noteiktās stundas algas likmes vai piešķirta brīvdiena citā nedēļas dienā.

6. Uzdot domes Nekustamā īpašuma nodaļai (vadītājs V. Krastiņš) un Juridiskai nodaļai (vadītāja S. Zvirbule) nodrošināt grozījumu izdarīšanu 2005. gada 30. decembra Uzņēmuma līgumā starp Cēsu pilsētas domi (Pasūtītājs) un SIA „SOL Latvija” (Pakalpojumu sniedzējs) attiecībā uz telpu papildus uzkopšanu pēc pasākumiem.

7. Ar šī lēmuma spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušu Cēsu pilsētas domes 1996. gada 25. janvāra lēmuma „Par maksas pakalpojumu noteikšanu Cēsu pilsētas doms dienestos” (sēdes protokols Nr. 2) 2. punktu.

8.Lēmuma izpildi organizēt Nekustamā īpašuma nodaļas Pārvaldniekam.

9. Kontroli par lēmuma izpildi uzdot Cēsu pilsētas domes izpilddirektoram J. Rozenbergam.

 

Par pakalpojuma apmaksu Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes naktspatversmē

________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz LR likuma „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” (31.10.2002.) 9.panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka „Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie sociālie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta”, Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes 09.02.2007. vēstuli par naktspatversmes līdzfinansējuma palielināšanu sakarā ar naktspatversmes uzturēšanas izdevumu palielināšanos 2007.gadā (reģistrācijas Nr. 99/1-12; 01.03.2007.) un iesniegto tāmi par 1 cilvēka uzturēšanās izmaksām patversmē (reģistrācijas Nr. 140/1-12; 14.03.2007.), Cēsu pilsētas domes Sociālo lietu komitejas 15.03.2007. (protokols Nr.3) un Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas 15.03.2007. (protokols Nr.4) atzinumiem, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Piekrist, ka Cēsu pašvaldības aģentūra „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” no 2007.gada 1.aprīļa pērk Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes naktspatversmes pakalpojumus par cenu 1 personai Ls 3,50 diennaktī (ieskaitot visus nodokļus), ar šādiem noteikumiem:
    1. apmaksāt pakalpojumus personām, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir Cēsu pilsētā;
    2. pakalpojumus apmaksāt par laika periodu no 1.septembra līdz 31.maijam;
    3. pakalpojumu līguma darbības termiņš ir 3 mēneši.

2. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pašvaldības aģentūras „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” direktorei I.SIETIŅSONEI.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par pakalpojuma apmaksu biedrības „Dzīvības Straume” sociālajā pansijā Cēsīs, Gaujas ielā 88

___________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz LR likuma „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” (31.10.2002.) 9.panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka „Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie sociālie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta”, biedrības „Dzīvības Straume” iesniegumu (reģistrācijas Nr. 141/1-12; 14.03.2007.), Sociālo lietu komitejas 15.03.2007. (protokols Nr.3) un Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas 15.03.2007. (protokols Nr.4) atzinumiem, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Piekrist, ka Cēsu pašvaldības aģentūra „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” no 2007.gada 1.aprīļa pērk biedrības „Dzīvības Straume” sociālās pansijas pakalpojumus par Ls 3,04 diennaktī 1 personai (ieskaitot visus nodokļus), ar šādiem noteikumiem:

1.1. personām, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta pirms ievietošanās sociālajā pansijā ir bijusi Cēsu pilsētā, uzturēšanās izdevumus sociālajā pansijā apmaksā:

1.1.1.persona, kura dzīvo sociālajā pansijā - 85% apmērā no saviem ikmēneša ienākumiem;

1.1.2.Cēsu pašvaldības aģentūras „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra”- starpību starp personas veiktajām iemaksām un faktiski aprēķināto, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domē apstiprināto pakalpojuma pirkšanas cenu sociālajā pansijā.

    1. pakalpojumu līguma darbības termiņš ir 3 mēneši.

2. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pašvaldības aģentūras „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” direktorei I.SIETIŅSONEI.

 

Par atklātā konkursa „Par tiesībām veikt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes

Ata Kronvalda ielā 35, Cēsīs, būvniecību un apsaimniekošanu” dokumentācijas apstiprināšanu

_______________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2005.gada 28.jūlija lēmumu „Par projekta realizāciju kopā ar valsts un privāto partnerību” ,2005.gada 29.decembra lēmumu „Par Publiskās – privātās partnerības pilotprojekta „Jaunas pirmskolas izglītības iestādes būvniecība Cēsīs„ realizēšanu, lai īstenotu 2005.gada 13.oktobra ar LIAA noslēgto Sadarbības līgumu „Par Publiskās Privātās partnerības pilotprojekta realizēšanu” un Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas 15.03.2007.atzinumu (protokols Nr.4 ), Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

  1. Apstiprināt atklātā konkursa „Par tiesībām veikt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes Ata Kronvalda ielā 35, Cēsīs, būvniecību un apsaimniekošanu” iepirkuma nolikumu , kurš ietver 6 nodaļas:
    1. I.nodaļa: Uzaicinājums piedalīties Atklātajā konkursā;
    2. II.nodaļa: Norādījumi pretendentiem;
    3. III.nodaļa: Finanšu un Tehniskā piedāvājuma veidnes un Kvalifikācijas informācijas veidne;
    4. IV.nodaļa: Tehniskā specifikācija, kuras neatņemama sastāvdaļa ir akceptētais tehniskais projekts par „Pirmsskolas izglītības iestādes jaunbūvi”;
    5. V.nodaļa: Nodrošinājuma formu paraugi;
    6. VI.nodaļa: Līguma projekts.
  2. Apstiprināt konkursa komisiju 9 locekļu sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs:

          1. Andris Mihaļovs, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
          2. Komisijas locekļi:

          3. Lolita Kokina , Cēsu pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāja
          4. Sigita Zvirbule , Cēsu pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja
          5. Aivija Zerne ,Cēsu pilsētas domes Finansu nodaļas vadītāja
          6. Viesturs Krastiņš , Cēsu pilsētas domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs
          7. RAPLM pārstāvis

Eksperti :

7. Būvinženieris no Ekonomikas ministrijas apstiprinātā sertificēto būvinženieru saraksta.

8. Pārstāvis no Ekonomikas ministrijas

9. Pārstāvis no Latvijas Investīciju Attīstības aģentūras

  1. Konkursa komisijai, pēc Ministru Kabineta piekrišanas saņemšanas, precizēt 1.punktā norādītos dokumentus.

 

 

 

Par grozījumiem Cēsu pilsētas domes 26.05.2005. lēmumā „ Par Cēsu pilsētas dzīvokļu un personu reģistrācijas komisija” (prot Nr. 13, 46.p.)

_________________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz izmaiņām Cēsu pilsētas domes struktūrā un domes amata vienību sarakstā, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

    1. Grozīt Cēsu pilsētas domes 26.05.2005. lēmumu „ Par Cēsu pilsētas dzīvokļu un personu reģistrācijas komisiju” (prot. Nr.13, 46.punkts), izslēdzot no komisijas sastāva Dzintru STRAUTU Cēsu pilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras Sociālās nodaļas vadītāju.
    2. Iekļaut komisijas sastāvā Ivetu SIETIŅSONI, Cēsu pilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās aģentūras direktori.

 

 

Par grozījumiem Cēsu pilsētas domes 26.05.2005. (prot. Nr.13, 55.punkts) un 25.05.2006.( prot. Nr.33, lēmuma Nr. 338) „Par Cēsu pilsētas domes administratīvo aktu apstrīdēšanas komisiju”

____________________________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz izmaiņām Cēsu pilsētas domes struktūrā, domes amata vienību sarakstā un darbinieku sastāvā, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

    1. Grozīt Cēsu pilsētas domes 26.05.2005. (prot. Nr.13, 55.punkts) un 25.05.2006.(prot. Nr.33, lēmuma Nr. 338) „Par Cēsu pilsētas domes administratīvo aktu apstrīdēšanas komisiju”, izslēdzot no komisijas sastāva:
      1. Ilzi ĶIEĢELI, Administratīvās nodaļas vadītāju
      2. Dzintru STRAUTU, Cēsu pilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras Sociālās nodaļas vadītāju.

    2. Iekļaut komisijas sastāvā Ivetu SIETIŅSONI, Cēsu pilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās aģentūras direktori.

 

 

 

Par grozījumiem Cēsu pilsētas domes 26.05.2005. lēmumā „Par Cēsu pilsētas nepilngadīgo lietu administratīvo komisiju” (prot. Nr.13, 24.punkts)

___________________________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Pamatojoties uz izmaiņām Cēsu pilsētas domes struktūrā, domes amata vienību sarakstā un darbinieku sastāvā, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 11 balsīm – par (G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

    1. Grozīt Cēsu pilsētas domes 26.05.2005. lēmumā „Par Cēsu pilsētas nepilngadīgo lietu administratīvo komisiju” (prot. Nr.13, 24.punkts), izslēdzot no komisijas sastāva Svetlanu Lilitu VASIĻJEVU, Cēsu pilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras speciālisti darbam ar bērniem un ģimeni.
    2. Ieļaut komisijas sastāvā Līvu PĒTERSONI, Cēsu pilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras speciālisti darbam ar bērniem un ģimeni.

 

 

 

 

 

Par Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja G.ŠĶENDERA atvaļinājumu

__________________________________________________________________

Ziņo: S.Grantiņa, Administratīvās nodaļas personāla inspektore

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja Ginta ŠĶENDERA iesniegumu un LR likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.panta 5.daļu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 10 balsīm – par (A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, (balsošanā nepiedalās G.Šķenders), nolemj:

    1. Piešķirt Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam Gintam ŠĶENDERAM no 2007.gada 2.aprīļa līdz 2007.gada 5.aprīlim (ieskaitot) ikgadējā atvaļinājuma daļu .
    2. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus šajā laikā veiks Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris MIHAĻOVS

 

 

 

Par Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka

A.MIHAĻOVA atvaļinājumu

__________________________________________________________________

Ziņo: G.Šķenders, domes priekšsēdētājs

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra MIHAĻOVA iesniegumu un LR likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.panta 5.daļu, Cēsu pilsētas dome atklāti balsojot ar 10 balsīm – par (G.Šķenders, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, R.Sijāts, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, (balsošanā nepiedalās A.Mihaļovs), nolemj:

    1. Piešķirt Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim MIHAĻOVAM no 2007.gada 10.aprīļa līdz 2007.gada 18.aprīlim (ieskaitot) ikgadējā atvaļinājuma daļu .
    2. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus šajā laikā veiks Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints ŠĶENDERS.

 

 

Par zemes gabala Saulrītu ielā 13A, Cēsīs, sadalīšanu

_____________________________________________________________________

Ziņo: A,Mihaļovs, Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas vadītāja vietnieks

 

Uz daļas no zemes gabala Saulrītu ielā 13A, Cēsīs, plānota Saulrītu ielas turpinājuma izbūve tās savienojuma veidošanai ar individuālo dzīvojamo māju rajonu „Vecozoli” Priekuļu pag., Cēsu raj.. Ielas izbūvei nepieciešamo platību paredzēts iegūt Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumā, mainot to pret Cēsu pilsētas pašvaldībai piederošu, zemes gabalam Saulrītu ielā 13A, Cēsīs, pieguļošu zemes gabalu Lāču ielā 12A, Cēsīs (platība 296 m2).

Izskatot Arta Kerliņa, iesniegumu (reģ.Nr.369/F-1-23; 22.03.2007.) par viņam piederoša zemes gabala Saulrītu ielā 13A, Cēsīs, sadalīšanu, lai uzsāktu iepriekš minēto zemes gabalu maiņas procesu, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas 27.03.2007. priekšlikumu (prot.Nr.12, 6.punkts) un ievērojot AS „Latvijas Krājbanka” doto atļauju (Nr.71/VR/CS00-3-2/144; 22.03.2007.) par tajā ieķīlātā zemes gabala Saulrītu ielā 13A, Cēsīs, sadalīšanu, Cēsu pilsētas dome, n o l e m j:

  1. Sadalīt zemes gabalu Saulrītu ielā 13A, Cēsīs (kad.nr. 4201 004 0646), divās daļās saskaņā ar dalījuma skici ;

2. Atdalītajai zemes gabala daļai gar Cēsu pilsētas administratīvo robežu, kura paredzēta Saulrītu ielas turpinājuma izbūvei, piešķirt nosaukumu Saulrītu iela, Cēsis:

    1. Zemes gabala platība 296 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
    2. Zemes lietošanas mērķis – satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme (1101);
    3. Pieņemt zināšanai, ka zemesgrāmatā jau ir reģistrēta daļa no Saulrītu ielas ar kad. Nr. 4201 004 0644. Pēc Saulrītu ielas jaunizveidotā posma un atlikušās daļas reģistrācijas zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda, zemes gabali apvienojami;

    1. Atlikušajai zemes gabala daļai un namīpašumam saglabāt adresi Saulrītu iela 13A, Cēsis;
      1. Zemes gabala platība 1124 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
      2. Apgrūtinājums - zemes gabala robežās atrodas zemspiediena gāzes vads (02080101);
      3. Zemes lietošanas mērķis – ražošanas objektu apbūves zeme (1001).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par Cēsu pilsētas domes 2004.gada 8.jūlija lēmuma (prot.Nr.15, 27.punkts)

atzīšanu par spēku zaudējušu _____________________________________________________________________

Ar Cēsu pilsētas domes 2004.gada 8.jūlija lēmumu (prot.Nr.15, 27.punkts) pagarināts zemes nomas līguma darbības termiņš uz pieciem gadiem ar Edmundu Raudzēnu par zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs, domājamo daļu.

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2006.gada 26.oktobra lēmumu Nr.609 ‘’Par 12/100 domājamo daļu no apbūvēta zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs, nodošanu privatizācijai’’ un saskaņā ar 2007.gada 27.marta pirkuma līgumu Edmunds Raudzēns, ieguvis īpašumā 12/100 domājamās daļas no zemes gabala Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs. Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka ‘’Nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma (..) 3) kad tiesības sakrīt, t.i., kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu’’.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz 2007.gada 27.marta pirkuma līgumu, Cēsu pilsētas dome nolemj:

 

 

Atzīt par spēku zaudējušu Cēsu pilsētas domes 2004.gada 8.jūlija lēmumu (prot.Nr.15, 27.punkts) ‘’Par zemes gabala daļas nomu Jāņa Poruka ielā 45, Cēsīs’’.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Skolas veidlapa

___________________________________________________________

Cēsu 2. vidusskola

___________________________________________________________

Izglītības iestādes nosaukums

0513900338

___________________________________________________________

Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

_________________________________________

Izglītības programmas nosaukums

31015311

Izglītības programmas kods

Izdota saskaņā

ar Izglītības likuma

33 panta 2.punktu

 

I.Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošās programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem galvenie mērķi un uzdevumi

  1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem mērķis ir izglītības satura un izglītības ieguves procesa organizācija tādā kvalitātē, lai radītu visus nosacījumus Ministru Kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumos Nr. 463 “ Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” definēto vispārējās vidējās izglītības programmu galveno mērķu sasniegšanai. Tas ir:

1.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;

1.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību, veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu;

1.3. sekmēt izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidot Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni;

1.4. veidot izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūža izglītībai un apzinātai karjerai.

2.Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem mērķu sasniegšanai atbilstošie galvenie uzdevumi ir:

    1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;
      1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;
      2. veicināt vispārējās intelektuālās darbības prasmju apguvi;
      3. attīstīt nepieciešamību pilnveidoties;
      4. veidot prasmi plānot dzīves virzību atbilstoši savām spējām un vēlmēm;
      5. attīstīt prasmi uzskatāmi informēt par savu kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiem;

    2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumiem;
      1. pilnveidot estētisko uztveri, sekmēt radošo darbību un attīstīt
      2. jaunrades spējas;
      3. pilnveidot latviešu valodas un svešvalodu prasmi;
      4. iepazīstināt ar Latvijas un pasaules kultūras mantojumu;
      5. nodrošināt iespēju piedalīties interešu izglītības programmās;
      6. veicināt fizisko attīstību;

    3. sekmēt izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidot Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni:
      1. nodrošināt sistematizēta priekšstata izveidi par sabiedrības sociāli ekonomisko un politisko struktūru un procesu norisi mūsdienu sabiedrībā;
      2. veidot prasmi līdzdarboties pilsoniskas sabiedrības procesos, ievērojot pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem;
      3. sekmēt Latvijas politiskās virzības un cilvēktiesību izpratni Eiropas un pasaules koktekstā;

    4. veidot izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī motivēt mūža izglītībai un apzinātai karjerai:
      1. attīstīt pašapziņas, paškontroles, pašnovērtēšanas un pašdisciplīnas prasmi un spēju atbildēt par savas darbības rezultātu;
      2. nodrošināt prasmju un iemaņu apguvi darbam ar informācijas ieguves un komunikācijas tehnoloģijām;
      3. sekmēt tikumiskai izaugsmei un patstāvīgai dzīvei sabiedrībā nepieciešamo vērtību veidošanos;
      4. pilnveidot spēju analizēt, izprast un vērtēt sevī, dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.

  1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem raksturīgie uzdevumi ir:
    1. Samērot mācību priekšmetu piedāvājumu, līdzsvarot visas izglītības jomas;
      1. nodrošināt pamatzināšanu un prasmju apguvi atbilstošajos visu izglītošanās jomu mācību priekšmetos;
      2. attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem;
      3. nodrošināt iespēju katram izglītojamam sagatavoties tālākizglītībai.

    II. Izglītības saturs

     

  2. Saskaņā ar Izglītības likumu, vispārējās vidējās izglītības programmu izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem saturu, atbilstoši valsts
  3. izglītības standartiem un normatīviem, programmu izstrādā Cēsu 2. vidusskola, saskaņojot ar Cēsu pilsētas Domi. Mācību priekšmetu un stundu plānā (Skatīt pielikumu Nr. 1) ir norādīti obligātie mācību priekšmeti un izvēles mācību priekšmeti, kā arī mācību priekšmeti, kas padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu.

  4. Ir norādīts arī speciālās korekcijas un rehabilitācijas nodarbību paraugplāns integrētajiem izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (Skatīt pielikumu Nr.2).
  5. Izglītības programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem obligātie mācību priekšmeti: latviešu valoda un literatūra; pirmā svešvaloda( angļu); otrā svešvaloda (krievu valoda)
  6. matemātika ( algebra un ģeometrija); vēsture; sports; biznesa

    ekonomiskie pamati; lietišķā informātika.

    1. vispārizglītojošā virziena programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem obligātie mācību priekšmeti: ģeogrāfija, fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība, kultūras vēsture.
    2. mācību priekšmeti, kas padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu: pirmā svešvaloda ( angļu valoda), otrā svešvaloda ( krievu valoda), trešā svešvaloda ( vācu valoda).

  7. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmā izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļautas šādas tēmas:
    1. veselības izglītība;
    2. vides izglītība;
    3. profesionālā orientācija;
    4. valsts aizsardzība.

    III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

  8. Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem no 10. līdz 12. klasei nepārsniedz 36 stundas. Dienā mācību stundu skaits nepārsniedz astoņas mācību stundas.
  9. Mācību stundas ilgums ir 40 minūtes.
  10. Mācību gads ilgst 35 nedēļas 10. un 11. klasei, 38 nedēļas- 12. klasei.
  11. Skolēna minimālā mācību stundu slodze vispārējā vidējās izglītības vispārizglītojošā programmā izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem ir 3150 mācību stundas, maksimālā- 3780 mācību stundas. Skolēns izvēlas mācību kursus tā, lai stundu kopskaits trijos mācību gados nebūtu lielāks par 3780. Papildus tiek piedāvātas konsultācijas par projektu darbiem vai zinātniski pētnieciskajiem darbiem, vai grupu darbu vadību, klases audzinātāja stundas, kuras netiek ieskaitītas mācību stundu slodzē.
  12. Izglītības programmas īstenošanu laikā nosaka mācību priekšmetu un stundu plāns, kura nosacījumi tiek ievēroti, izveidojot izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu ( Skatīt pielikumu Nr. 1)
  13. Vienas klases robežās tiek veidotas 2 grupas lietišķajā informātikā, angļu valodā,, bet 2. un 3. svešvalodas apguvei tiek veidotas apvienotās grupas. To veidošana saistīta ar to, ka ir izglītojamie ar priekšzināšanām svešvalodā ,un izglītojamie, kuriem to nav.

IV. Prasības izglītojamā ar fiziskās attīstības traucējumiem izglītībai pirms uzņemšanas vispārējās vidējās izglītības iestādē

14. Kārtība, kādā izglītojamo ar fiziskās attīstības traucējumiem uzņem vispārējās vidējās izglītības iestādē, noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs.”

15. Pamats izglītojamā uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības iestādē ir viņa apliecība par pamatizglītību un sekmju izraksts.

16. Izglītojamā uzņemšanas kārtību Cēsu 2. vidusskolā nosaka tās nolikums. Izglītojamie tiek uzņemti 10. klasē pēc pamatskolas rezultātiem, kas nav zemāki par 4 ballēm.Ar zemākiem rezultātiem- tiek lemts individuāli par katru skolēnu pedagoģiskās padomes sēdē.

17. Izglītojamo ar fiziskās attīstības traucējumiem integrē klasē, kurā nav vairāk par 20 skolēniem.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība, un plānotie rezultāti.

18. Izglītības vērtēšanas pamatprincipi definēti Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumos Nr. 463 “ Noteikumi par vispārējās vidējās izglītības standartu”:

18.1. prasību atklātības un skaidrības princips- mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā ar fiziskās attīstības traucējumiem sasniegumiem;

18.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips- iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

    1. vērtējuma atbilstības princips- noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un mācību situācijās;
    2. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības principu- mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus( piemēram, kontroldarbus, diagnosticējošos darbus, projektu darbus, prognozējošos darbus, ieskaites un eksāmenus);
    3. vērtēšanas regularitātes princips- mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai noteiktu izglītojamā attīstību un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu, pedagoģiskā padome pieņem lēmumu par minimālo vērtējumu skaitu katrā mācību priekšmetā vienā semestrī.
    4. Vērtējuma obligātuma princips- nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ar fiziskās attīstības traucējumiem ir atbrīvots Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumu Nr. 112 noteiktajā kārtībā.

  1. Izglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem apguves plānotos rezultātus kopumā nosaka programmas galvenie uzdevumi un izglītības jomām raksturīgie uzdevumi. Konkrēto mācību priekšmetu ( kursu) apguvē sasniedzamie rezultāti un to vērtēšanas metodika ir definēta attiecīgo mācību priekšmetu standartos.
  2. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā saskaņā ar valsts izglītības standartos noteiktajiem kritērijiem. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai,
  3. pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar “ ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

  4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā atbilstoši
  5. mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs. Cēsu 2. vidusskolā, pamatojoties uz skolas nolikumu, darbojas ieskaišu sistēma.

  6. Valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem ir ne mazāk kā pieci eksāmeni un ne vairāk kā četras ieskaites obligātajos mācību priekšmetos.
  7. VI . Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla,

    Finansu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

  8. Programmas apguve tiek finansēta no valsts un pašvaldības budžeta.

24. Ņemot vērā apmaksājamo stundu skaitu, var veidot dažādu paralēlo klašu izglītojamo apvienotas grupas izvēles priekšmetos.

25. Prasības pedagogu izglītībai nosaka Ministru kabineta 2000. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” ( stājas spēkā pakāpeniski, sākot ar 2001. gada 1. septembri).

26. Pedagogu amatus nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1999. gada 26. oktobra noteikumiem Nr. 367 “ Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”.

27. Pedagogu darba slodzes, kas atbilst vienai darba likmei, kā arī amatalgas ( algas likmes), darba algas, darba likmi, slodzi un piemaksas nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumiem Nr. 746 “ Pedagogu darba samaksas noteikumi”.

28. Izglītojamo skaitu vienā klasē nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums par minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē ( grupā) valsts un pašvaldības dibinātajā vispārējās izglītības iestādē.

29. Apmaksājamās stundas un tām atbilstošo pedagogu likmju skaitu aprēķina pēc stāvokļa 1. septembrī, ievērojot dalījumu paralēlās klasēs. Dalījumu paralēlās klasēs nosaka atkarībā no skolēnu skaita, ko precizē līdz 5. septembrim.

30. Izglītības programmas īstenošanai ieteicamā mācību literatūra nosaukta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības un eksaminācijas centra izdevumos, kas tiek precizēti katram jaunam mācību gadam.

31. Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs, lai katru gadu līdz mācību gada

beigām priekšmetu pedagogi nosauktu 10. un 11. klašu skolēniem mācību grāmatas, kas tiks izmantotas nākamajā mācību gadā, un informētu par skolas bibliotēkā esošajām nākamajā mācību gadā izmantojamām grāmatām.

29. Apmaksājamo stundu skaitu katrai klasei aprēķina pēc šādiem normatīviem:

 

10. – 12. klase ( trijos mācību gados)

Skolēnu skaits

16- 25

Obligātie kursi

58

Virzienam obligātie un izvēles kursi

50

Skolēnu individuālā vai grupu darba vadība

9

Svešvaloda 2. grupā

9

Sports 2. grupā

6

Informātika 2. grupā

3

Klases audzinātāja darbs

18

Projektu darba vai zinātniski pētnieciskā darba konsultēšana

3

Rakstu darbu labošana

8,14

Stundu skaits kopā

164,14

Stundu skaits vidēji klasē

54,71

Cēsu 2.vidusskolas direktore (paraksts) I.Semjonova

Pielikums Nr. 1



Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem mācību priekšmetu un stundu plāns

Virziena apakšprogrammas nosaukums

Stundu skaits nedēļā

Kopējais stundu skaits 3 gados

10.kl.

11.kl.

12.kl.

Latviešu valoda un literatūra

5

5

5

15

Matemātika (algebra un ģeometrija)

4

4

4

12

Vēsture

2

2

2

6

Pirmā svešvaloda ( angļu)

3

3

3

9

Otrā svešvaloda ( krievu)

3

3

3

9

Sports

3

3

3

9

Lietišķā informātika

1

1

1

3

Biznesa ekonomiskie pamati

1

1

1

3

Kopā

22

22

22

66

1. Sociālās zinības

       

Ģeogrāfija

2

2

-

4

Politika un tiesības

-

-

2

2

2. Dabaszinības un tehniskās zinības

       

Fizika

3

3

3

9

Ķīmija

2

2

3

7

Bioloģija

2

2

2

6

Veselības mācība

1

-

-

1

3. Kultūrizglītības kursi

       

Kultūras vēsture

2

2

2

6

4. Izvēles priekšmeti

       

Biznesa ekonomiskie pamati

 

1

   

Trešā svešvaloda ( vācu)

2

2

2

6

Skolēna mācību stundu slodze

36

36

36

108

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums

Cēsu pilsētas domes 29.03.2007.,prot.nr. 6

Lēmumam nr. 168

Cēsu jauniešu izglītības un veselības centra nolikums.

  1. Vispārīgie noteikumi,

    1. Centrs ir Cēsu pilsētas pašvaldības dibināta izglītības atbalsta iestāde.
    2. Centrs ir juridiska persona ar savu zīmogu, simboliku, norēķinu kontiem kredītiestādēs.
    3. Centra juridiskā adrese ir Rīgas iela 23, Cēsis, Latvija LV 4101.
    4. Centrs ir tiesīgs lietot zīmogu ar Cēsu pašvaldības ģerboņa attēlu un pilnu centra nosaukumu.
    5. 1.4.Centrs darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, ANO Konvenciju par bērna tiesībām, Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumiem, Cēsu pilsētas domes lēmumiem, Centra nolikumu un citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

    6. Savas darbības nodrošināšanai Centrs ir tiesīgs izstrādāt papildus noteikumus, kas nosaka konkrētu centra darbības sfēru un nevar būt pretrunā ar šo nolikumu.
    7. Centrs sadarbojas ar Cēsu rajona padomi un tās Izglītības pārvaldi uz līguma pamata.

  1. Centra uzdevumi.

    1. Veicināt sabiedrības, īpaši jauniešu fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
    2. Veicot izglītojošo un konsultatīvo darbu, popularizēt jauniešu vidū veselīgu dzīves veidu, sadarboties ar skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, bērnu namiem un pašvaldībām.
    3. Veicināt pedagogu profesionālo izaugsmi veselības izglītības un jauniešu līdzatbildības jautājumos.
    4. Veicināt sociālo pedagogu izglītošanu sociālajos un veselības jautājumos.
    5. Nodrošināt centra izglītības un veselības atbalsta darbības publicitāti.
    6. Rosināt un atbalstīt pedagogu netradicionālas darba metodes, jaunradi, inovatīvo darbību.
    7. Piedāvāt un organizēt dažādus jauniešu izglītošanas pasākumus.
    8. Nodrošināt valsts mēroga jauniešu veselības atbalsta pasākumu norises Cēsu pilsētā un rajonā.
    9. Piedāvāt un organizēt bērniem un jauniešiem dažāda veida aktivitātes skolēnu brīvdienās un nometnes vasaras periodā;

3. Centra tiesības.

3.1. Saskaņojot ar pašvaldību, Cēsu jauniešu izglītības un veselības centram ir tiesības pārstāvēt pašvaldību jautājumos, kas saistīti ar jauniešu veselības izglītību

3.2. Sniegt priekšlikumus veselības izglītības pilnveidošanai izglītības iestādēm.

3.3. Centra darbības organizēšanai pieprasīt informāciju no pašvaldībām, skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm.

3.4. Izstrādāt mācību autorprogrammas, ievērojot Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijai pakļauto institūciju, Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra programmu izveidošanas ieteikumus, metodiskās rekomendācijas, norādījumus un citus LR spēkā esošos tiesību aktus.

4. Centra organizatoriskā struktūra.

4.1. Centru saskaņā ar LR spēkā esošajiem tiesību aktiem, Cēsu pilsētas domes lēmumiem un šo nolikumu vada centra vadītājs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Cēsu pilsētas dome. Ieceļot vadītāju amatā, minētā institūcija noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā nosaka viņa tiesības un pienākumus, darba samaksu un citus noteikumus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās garantijas.

4.2.Centra struktūru un amatu vienību sarakstu apstiprina Cēsu pilsētas dome.

4.3.Vadītājs izveido un sastāda darbinieku amatu vienību sarakstu, izstrādā darbinieku amata pienākumus, pieņem darbā un atlaiž no darba darbiniekus.

4.4.Centra darbu atbilstoši tiesību aktos noteiktajām prasībām pārbauda pašvaldība

4.5. Centra vadītāja pienākumi:

4.5.1. vadīt un organizēt Centra administratīvo darbu un nodrošināt tā darbības nepārtrauktību un tiesiskumu;

4.5.2. izstrādāt Centra darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un budžetu;

4.5.3. atbildēt par finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu atbilstoši to piešķirtajam mērķim;

4.5.4. apstiprināt darba kārtības noteikumus un noteikt darbinieku pienākumus un tiesības;

4.5.5. nodrošināt personāla dokumentācijas, grāmatvedības, lietvedības un pārējās dokumentācijas pareizu kārtošanu, izpildi un glabāšanu tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

4.5.6. nodrošināt tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu ugunsdrošības, darba
aizsardzības un veselības aizsardzības jomās;

4.5.7. sniegt pārskatu par savu un centra darbu pašvaldībai.

4.6. Centra vadītajā tiesības:

4.6.1. bez papildus pilnvarojuma rīkoties centra vārdā;

4.6.2. pārstāvēt centra intereses valsts un pašvaldību institūcijās, uzņēmumos, kā arī
sabiedriskās un reliģiskās organizācijās;

4.6.3. Centra vārdā noslēgt un parakstīt līgumus;

4.6.4. izdot rīkojumus un dot norādījumus darbiniekiem;

4.6.5. savas kompetences ietvaros rīkoties ar centra īpašumu un naudas līdzekļiem;

4.6.6. atvērt norēķinu kontus.

5. Centra izglītojošā darbība

5.1. Centra darbības mērķauditorija ir Cēsu pilsētas un rajona bērni un jaunieši līdz 21 gada vecumam

5.2. Centrs nodrošina bērniem un jauniešiem iespēju saņemt centra pakalpojumus 5 dienas nedēļā

5.3. Centrs piedāvā izglītojoši interaktīvas nodarbības, saskarsmes treniņus un konsultācijas par veselību

bērniem un jauniešiem individuāli, pārim, grupai un kolektīvam.

5.4. Centra darbinieki var vadīt nodarbības bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs Cēsu rajonā ne vairāk kā 2 dienas nedēļā.

5.5. Centrā konsultācijas var saņemt arī pedagogi, bērnu un jauniešu vecāki un sociālie pedagogi.

5.6. Centra izglītojošā darbība realizējama jauniešu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības nodrošināšanai šādos virzienos:

5.6.1. cilvēka organisms un tā funkcijas dažādos vecumos;

5.6.2. veselīga dzīvesveida kopšana-higiēna, uzturs, kustības, pirmā palīdzība;

5.6.3. cilvēka dzīve kolektīvā- saskarsme ar līdzaudžiem un pieaugušajiem, vardarbība;

5.6.4.savstarpējo attiecību veidošana – draudzība, iemīlēšanās, mīlestība un seksuālās attiecības;

5.6.5. veselīga attiecību veidošana pārī- drošas un līdzatbildīgas seksuālās attiecības, slimības,

grūtniecība;

5.6.6. līderu apmācība , viņu tālāko darbības organizēšana.

6. Centra finansiāla un saimnieciska darbība.

6.1.Centra darbībai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiek piešķirti no Cēsu pilsētas un Cēsu rajona pašvaldību budžeta.

6.2.Centrs veic papildus finansējuma piesaisti ,kas izlietojami atbilstoši Centra darbībai tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

6.3.Centram var būt citi ieņēmumi- fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi; finansu līdzekļi, kas iegūti veicot saimniecisko darbību

6.4.Centrs finansiālo un saimniecisko darbību veic saskaņā ar budžeta tāmi, ko apstiprinājusi pašvaldība.

 

7. Centra likvidācija un reorganizācija.

7.1.Lēmumu par Centra reorganizāciju un likvidāciju pieņem Cēsu pilsētas dome.

7.2.Reorganizācija un likvidācija tiek veikta Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS

 

IZRAKSTS PAREIZS.

Cēsu pilsētas domes Administratīvās

nodaļas vadītājas p.i. S.GRANTIŅA

30.03.2007.,Cēsis

 

 

 

 

Cēsu pilsētas dome

Cēsu 2. pamatskola

Reģ. Nr. 0512900331

Gaujas ielā 45, Cēsīs, LV – 4101, tālrunis 4122647, fakss 4125457, e-pasts cesis2sk@skolas.cesis.lv

Nolikuma projekts

 

Cēsu 2. pamatskolas

NOLIKUMS

Nolikums Nr.1

Izdots saskaņā ar

Izglītības likuma

22.panta pirmo daļu un

Vispārējās izglītības

likuma 8.un 9.pantu

I Vispārīgie noteikumi

  1. Cēsu 2. pamatskola (turpmāk tekstā – Izglītības iestāde) ir Cēsu pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības izglītības programmu, pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu un interešu izglītības programmas.
  2. Izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un šis nolikums, kurš izdots, saskaņā ar Izglītības likuma 22. panta pirmo daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9. pantu.
  3. Izglītības iestādei ir divi zīmogi. Viens zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni – apliecībām par pamatizglītību, otrs zīmogs ar Cēsu pilsētas ģerboni, kā arī noteikta parauga veidlapas.
  4. Izglītības iestādei ir norēķinu konti bankā.
  5. Izglītības iestādes juridiskā adrese: Gaujas ielā 45, Cēsis, LV-4101.

II Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

  1. Izglītības iestādes darbības mērķis ir veidot visiem izglītojamiem pieejamu attīstības vidi, īstenot audzināšanas procesu un nodrošināt izglītības programmās noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu.
  2. Izglītības iestādes darbības pamatvirziens ir izglītojoša, attīstoša un audzinoša darbība.
  3. Izglītības iestādes galvenie uzdevumi ir:
    1. īstenot licencētās izglītības programmas;
    2. nodrošināt katra izglītojamā spējām atbilstošu attīstību;
    3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
    4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
    5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem, pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
    6. savā darbā ievērot demokrātijas, atklātuma, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.

III Īstenojamās izglītības programmas

  1. Izglītības iestāde īsteno: vispārējās pamatizglītības izglītības programmu, kods 21011111; pirmsskolas izglītības programmu, kods 01011111; speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kods 21015811; speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kods 01015811; pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu, kods 21011811.
  2. Izglītības iestāde īsteno interešu izglītības programmas.

IV Izglītības procesa organizācija

  1. Izglītojamo uzņemšana Izglītības iestādē un pārcelšana nākamajā klasē notiek Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
  2. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestra sākuma un beigu laikus nosaka Ministru kabinets.
  3. Papildu brīvdienas februārī 1. klasei (1 nedēļu) nosaka Izglītības iestādes direktors pēc saskaņošanas ar Dibinātāju.
  4. Saskaņojot ar Dibinātāju, Izglītības iestādes direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 1. – 8.kl., ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.
  5. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.
  6. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka Izglītības iestādes direktora apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts.
  7. Mācību priekšmetu stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
  8. Mācību priekšmetu stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas tajos var izdarīt Izglītības iestādes direktors vai direktora vietnieks mācību darbā. Pedagogi un izglītojamie par izmaiņām stundu sarakstā tiek informēti iepriekšējā dienā.
  9. Izglītības programmās noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, saskaņā ar izglītojamo vēlmēm un Izglītības iestādes iespējām.
  10. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Izglītības iestāde veic pirms vai pēc mācību stundām.
  11. Izglītības iestāde var piedāvāt konsultācijas un individuālās nodarbības īpaši talantīgiem izglītojamiem un izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.
  12. Izglītības iestāde strādā vienā maiņā. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Mācību stundas garums no 1.-9.klasei ir 40 minūtes. Speciālās izglītības klasē izglītojamiem ar smagu garīgu atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas garums ir 30 minūtes.
  13. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.
  14. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka direktors, saskaņojot ar Metodisko padomi, tā tiek plānota Izglītības iestādes gada darba plānā.
  15. 1.- 4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizēta pagarinātās darba dienas grupa (turpmāk – PG). PG darbību nosaka Izglītības iestādes direktora apstiprināta kārtība.
  16. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama izglītošanās ārpus Izglītības iestādes, tā tiek nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
  17. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē Ministru kabineta noteiktā kārtībā un atbilstoši Izglītības iestādes izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai.
  18. 1.– 8.klašu izglītojamie katra semestra beigās saņem normatīvajos aktos apstiprināta parauga liecību. Liecību izsniedz divas reizes gadā katra mācību semestra pēdējā dienā. Otrajā semestrī, izsniedzot liecību, tajā tiek ierakstīts Izglītības iestādes direktora rīkojums par izglītojamā pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu.
  19. 9.klases izglītojamiem liecību izsniedz pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību pēdējā dienā.
  20. Ja 9. klases izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 3 mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu gadā zemāku par 4 ballēm, viņam izsniedz liecību, rakstiski informē par pienākumu turpināt izglītību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un iespējām iegūt obligāto pamatizglītību.
  21. 1.– 9.klasēs izglītojamā dienasgrāmata ir dokuments, kas kalpo kā saziņas līdzeklis starp izglītojamo, vecākiem un pedagogu. Par tās aizpildīšanu ir atbildīgs izglītojamais. Klases audzinātājs izskata, veic ziņojumu, kavējumu ierakstus un paraksta dienasgrāmatu reizi nedēļā. 5.– 9.klasēs papildus dienasgrāmatai Izglītības iestādes noteiktais dokuments ir sekmju izraksts, kuru klases audzinātājs aizpilda reizi divās nedēļās.
  22. Pirmsskolas grupu darbalaiks ir no plkst. 7.00 – 19.00. Speciālās izglītības pirmsskolas grupas darbalaiks ir no plkst. 9.00 – 15.00.
  23. Izglītības process pirmsskolas grupās notiek saskaņā ar gada tematisko plānu un nodarbību sarakstu.

V Izglītojamā tiesības un pienākumi

  1. Izglītojamā tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi izglītojamiem pamatizglītības programmās un iekšējās kārtības noteikumi izglītojamiem pirmsskolas programmās.

VI Izglītības iestādes vadība

  1. Izglītības iestādi vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs, normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.
  2. Izglītības iestādē ir lineāri funkcionālā vadības struktūra. Darbinieki ir pakļauti vienam vai vairākiem vadītājiem. Darbinieku pakļautība noteikta amata aprakstos.
  3. Izglītības iestādes direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Izglītības iestādes nolikums.
  4. Izglītības iestādes direktora vispārīgie pienākumi:
    1. vadīt Izglītības iestādes darbu un atbildēt par Izglītības iestādes darba rezultātiem;
    2. nodrošināt likumu, Ministru kabineta noteikumu, Izglītības un zinātnes ministrijas, Dibinātāja un tā institūciju izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Izglītības iestādē;
    3. izstrādāt Izglītības iestādi darbību reglamentējošus iekšējos normatīvos aktus un kontrolēt to izpildi;
    4. nodrošināt Izglītības iestādes datu bāzes izveidi un uzturēšanu;
    5. nodrošināt Izglītības iestādi ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši likumdošanā noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
    6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
    7. noteikt darbiniekiem darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
    8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu;
    9. nodrošināt Izglītības iestādes pašpārvaldes un Izglītības iestādes padomes darbu.
    10. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;
    11. nodrošināt lietvedību un arhīva kārtošanu ;
    12. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Izglītības iestādi valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;
    13. nodrošināt izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Izglītības iestādē vai Izglītības iestādes organizētajos pasākumos ārpus tās;
    14. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst pilsoņu tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta pret izglītojamo un jebkuru izglītības iestādes darbinieku vērsta vardarbība Izglītības iestādē vai ārpus tās;
    15. nodrošināt savlaicīgu un precīzi pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, Izglītības iestādes darbību kontrolējošām institūcijām;
    16. nodrošināt Izglītības iestādes un tās apkārtnes uzturēšanu kārtībā;
    17. nodrošināt izglītojamo vecāku informēšanu;
    18. veidot izglītības iestādes pārvaldes sistēmu;
    19. ievērot normatīvos aktus Izglītības iestādes darbībā.

  5. Izglītības iestādes direktora vispārīgās tiesības:
    1. savas kompetences ietvaros lemt par Izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
    2. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
    3. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;
    4. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;
    5. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām Izglītības iestādes nolikumā paredzētajos darbības virzienos;
    6. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, kā arī disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros;
    7. izdot Izglītības iestādes darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus.

  6. Izglītības iestādes direktora vietnieku mācību un audzināšanas jautājumos vispārīgie pienākumi:
    1. nodrošināt licencēto programmu kvalitatīvu īstenošanas procesu Izglītības iestādē;
    2. nodrošināt izglītojamo zināšanu, prasmju, iemaņu un personības izaugsmes iespējas, izglītības procesā ievērojot valsts izglītības standartu un humānās izglītības pamatprincipus;
    3. nodrošināt metodiskā darba vadību;
    4. nodrošināt mācību un audzināšanas procesa īstenošanas analīzi;
    5. nodrošināt metodisko palīdzību pedagogiem;
    6. organizēt kvalitatīvu izglītošanas procesu;
    7. organizēt sociāli tiesisko un pedagoģisko palīdzību izglītojamiem;
    8. organizēt, vadīt, koordinēt Izglītības iestādes organizētos pasākumus;
    9. organizēt normatīvajos aktos noteiktos pārbaudes darbus;
    10. apkopot un analizēt izglītojamo sasniegumus un Izglītības iestādes mācību gada darba rezultātus;
    11. atbildēt par mācību un audzināšanas procesa vienotību;
    12. apstiprināt katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku mācību gadam un pārraudzīt tā izpildi ;
    13. koordinēt audzināšanas darbu Izglītības iestādē;
    14. veidot interešu izglītības pulciņu, fakultatīvo nodarbību norises sarakstu;
    15. veicināt Izglītības iestādes tradīciju izkopšanu un popularizēšanu;
    16. plānot un organizēt pedagogu tālākizglītību, veidot pedagogu tālākizglītības reģistru;
    17. direktora prombūtnes laikā pieņemt operatīvus lēmumus Izglītības iestādes darba organizācijā, ārpusklases darba organizācijā, saimnieciskajā darbā.

  7. Izglītības iestādes direktora vietnieku mācību un audzināšanas jautājumos vispārējās tiesības:
    1. prasīt un saņemt konsultācijas un informāciju par izglītošanas problēmām no Izglītības un zinātnes ministrijas, tās pakļautībā esošām iestādēm, Dibinātāja, Izglītības pārvaldes, kā arī Izglītības iestādes direktora;
    2. iesniegt priekšlikumus Izglītības iestādes direktoram par pedagogu darba vērtējumu un tiesībām saņemt piemaksu par kvalitatīvu pedagoģisko darbu;
    3. prasīt pedagogiem mācību priekšmetu programmas, tematiskos plānus, kontroldarbu un ieskaišu grafikus;
    4. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Izglītības iestādes attīstības, iekšējās kārtības nodrošināšanas u.c. jautājumos;
    5. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
    6. saglabājot pamatalgu, 36 stundas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Izglītības iestādes attīstības plāna īstenošanu;
    7. saņemt savam darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam finansējumam, iesniegt motivētus priekšlikumus mācību līdzekļu klāsta papildināšanai.

  8. Detalizēti Izglītības iestādes direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti darba līgumā un amata aprakstā.

VII Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi

  1. Pedagogu tiesības:
    1. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Izglītības iestādes attīstības, iekšējās kārtības nodrošināšanas u.c. jautājumos;
    2. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
    3. saglabājot pamatalgu, 36 stundas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Izglītības iestādes attīstības plāna īstenošanu;
    4. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam finansējumam, iesniegt motivētus priekšlikumus mācību līdzekļu klāsta papildināšanai;
    5. pārsūdzēt Izglītības iestādes direktora pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

  2. Pedagogu pienākumi:
    1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
    2. veikt klases audzinātāja pienākumus;
    3. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
    4. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
    5. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;
    6. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;
    7. atbildēt par izglītojamo veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;
    8. veikt dežūras Izglītības iestādē un tās sarīkojumos un pasākumos saskaņā ar darba kārtības noteikumiem
    9. ievērot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektēt viņu uzskatus, viedokli, argumentus;
    10. motivēt izglītojamos mācīties, piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;
    11. laicīgi apzināt izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju izglītojamo izglītības apguves traucējumu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;
    12. ievērot izglītojamo tiesības, nekavējoties ziņot par izglītojamo tiesību pārkāpumiem Izglītības iestādes administrācijai vai citai kompetentai iestādei;
    13. atbildēt par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Tiešo darba pienākumu veikšanai pieņemt savā atbildībā telpu, tās inventāru un mācību līdzekļus. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos atbildēt par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un laikā veikt izglītojamo instruktāžu darba drošības, veselības aizsardzības, satiksmes drošības u.c. jautājumos;
    14. izglītojamo brīvdienās vai citā no mācībām brīvajā laikā veikt atbildībā saņemto klašu telpu un mācību kabinetu sakārtošanu un mācību līdzekļu pilnveidošanu.
    15. pildīt Izglītības iestādes darba kārtības noteikumus, darba līguma prasības.

  3. Detalizēti pedagoģisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas darba līgumos Izglītības iestādes darba kārtības noteikumos un amata aprakstā.
  4. Izglītības iestādes saimnieciskie darbinieki:
    1. Izglītības iestādes saimniecisko darbinieku amata vienību sarakstu apstiprina Cēsu pilsētas Dome;
    2. saimniecisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas darba līgumos Izglītības iestādes darba kārtības noteikumos un amata aprakstā.

IX Izglītības iestādes padome

  1. Izglītības iestādes padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Izglītības iestādi, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar padomes reglamentu, kuru izdod Izglītības iestādes direktors.
  2. Izglītības iestādes padomes galvenie uzdevumi:

    1. sekmēt pedagogu, izglītojamo vecāku, izglītojamo, Dibinātāja sadarbību, lai nodrošinātu izglītības programmu kvalitatīvu īstenošanu;
    2. izstrādāt priekšlikumus Izglītības iestādes attīstības plānam un sekmēt tā īstenošanu;
    3. palīdzēt organizēt Izglītības iestādes saimniecisko darbību;
    4. noteikt Izglītības iestādes un vecāku sadarbību;
    5. mācību gada beigās dod savu novērtējumu Izglītības iestādes darbam;
    6. risināt sabiedrisko pasākumu organizatoriskos jautājumus;
    7. veikt Izglītības iestādē saņemto ziedojumu uzskaiti, pieņemt lēmumus par to izlietošanu un atskaitīties par to Izglītības iestādes vecāku (aizbildņu) pilnsapulcei.

X Izglītības iestādes pašpārvalde

  1. Izglītības iestādes pašpārvalde (turpmāk tekstā – Pašpārvalde) ir sabiedriska izglītojamo institūcija. Pašpārvaldi ar Izglītības iestādes vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Izglītības iestādē, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Izglītības iestādes pārvaldē.
  2. Pašpārvalde darbojas saskaņā ar reglamentu.
  3. Pašpārvaldes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo un Izglītības iestādes administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.

 

XI Pedagoģiskā padome

  1. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka Izglītības iestādes direktora izdots reglaments.
  2. Pedagoģiskā padomes mērķis ir paaugstināt Izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba kvalitāti.
  3. Pedagoģiskā padomes galvenie uzdevumi ir:
    1. veikt pedagoģiskā procesa analīzi;
    2. pedagoģiskā procesa analīzes rezultātā noteikt Izglītības iestādes darbības mērķus un uzdevumus, plānot ilgtermiņa attīstību, mācība gada darbu;
    3. popularizēt un praksē izmantot labāko pedagogu darba pieredzi un zinātniskos sasniegumus pedagoģijā un psiholoģijā.

XII Metodiskā padome

  1. Metodiskās padomes sastāvā ir: Izglītības iestādes direktors, metodisko komisiju vadītāji, direktora vietnieki.
  2. Metodiskās padomes darbu nosaka Izglītības iestādes direktora izdots reglaments.
  3. Metodiskās padomes uzdevumi:
    1. koordinēt metodisko komisiju darbu;
    2. noteikt prioritāros metodiskā darba un pedagogu tālākizglītības virzienus;
    3. sagatavot priekšlikumus Izglītības iestādes izglītības programmu satura pilnveidošanai.

XIII Metodiskās komisijas

  1. Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Izglītības iestāde izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk – Komisija). Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina Izglītības iestādes direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, saskaņā ar Komisijas reglamentu, Komisiju darbu vada direktora vietnieks mācību darbā un koordinē Metodiskā padome.

XIV Izglītības iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšana

  1. Izglītības iestādes darbības tiesiskumu nodrošina Izglītības iestādes direktors.
  2. Izglītības iestādes direktora pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt Dibinātājam – Cēsu pilsētas domei, Raunas ielā 4, Cēsīs.
  3. Izglītības iestādes darbinieku faktisko rīcību var apstrīdēt direktoram.

XV Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība

  1. Izglītības iestādes direktors izdod un veic grozījumus šādos iekšējos normatīvos aktos:
    1. Izglītības iestādes attīstības plānu, kuru saskaņo ar Izglītības iestādes padomi un apstiprina Dibinātājs;
    2. Darba kārtības noteikumus, kurus saskaņo ar Izglītības iestādes padomi;
    3. Iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem pamatizglītības programmās, kurus saskaņo ar Izglītības iestādes padomi, Izglītības iestādes pašpārvaldi;
    4. Iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem pirmsskolas izglītības programmās, kurus saskaņo ar Izglītības iestādes padomi;
    5. Izglītības iestādes padomes reglamentu, kuru saskaņo ar Izglītības iestādes padomi;
    6. Pedagoģiskās padomes reglamentu, kuru saskaņo ar Pedagoģisko padomi;
    7. Izglītības iestādes pašpārvaldes reglamentu, kuru saskaņo ar Izglītības iestādes pašpārvaldi;
    8. Metodiskās padomes reglamentu, kuru saskaņo ar Pedagoģisko padomi;
    9. Metodisko komisiju reglamentu, kuru saskaņo ar Pedagoģisko padomi;
    10. Izglītības iestādes bibliotēkas reglamentu;
    11. Izglītības iestādes bibliotēkas lietošanas kārtību;
    12. Gada darba plānu, kuru saskaņo ar Pedagoģisko padomi;
    13. Mācību priekšmetu stundu un nodarbību sarakstus;
    14. Pagarinātās darba dienas grupas darbības kārtību;
    15. Izglītības iestādes lietvedības kārtību;
    16. Izglītības iestādes lietu nomenklatūru, kuru saskaņo ar Cēsu zonālo valsts arhīvu;
    17. Izglītības iestādes arhīva nolikums, kuru saskaņo ar Cēsu zonālo valsts arhīvu;
    18. Materiālās stimulēšanas kārtību, kuru saskaņo ar Pedagoģisko padomi;
    19. Pedagogu piemaksu par darba kvalitāti vērtēšanas kārtību, kuru saskaņo ar Pedagoģisko padomi;
    20. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību;
    21. Instrukciju par drošību fizikas kabinetā;
    22. Instrukciju par drošību ķīmijas kabinetā;
    23. Instrukciju par drošību bioloģijas kabinetā;
    24. Instrukciju par drošību informātikas kabinetā;
    25. Instrukciju par drošību mājturības kabinetā;
    26. Instrukciju par ugunsdrošību;
    27. Instrukciju par elektrodrošību;
    28. Instrukciju par pirmās palīdzības sniegšanu;
    29. Instrukciju par drošību ekskursijās un pārgājienos;
    30. Instrukciju par drošību masu pasākumos;
    31. Instrukciju par drošību sporta sacensībās un nodarbībās;
    32. Darba aizsardzības instrukcijas darbiniekiem.

  2. Izglītības iestādes izstrādātos administratīvos aktus var apstrīdēt likumdošanas noteiktā kārtībā, iesniedzot pretenziju Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam.

XVI Izglītības iestādes saimnieciskā darbība

  1. Saskaņā ar Izglītības likumu Izglītības iestāde var veikt saimniecisko darbību.
  2. Izglītības iestādes direktors ir tiesīgs:
    1. slēgt īres, nomas un iepirkuma līgumus;
    2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Izglītības iestādei nepieciešamo darbu veikšanu.

  3. Izglītības iestādes saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi īpašiem mērķiem neietekmē pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Šie līdzekļi, kā arī ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi ieskaitāmi iestādes speciālā budžeta līdzekļu kontā un izmantojami tikai:
    1. īpašo mērķu īstenošanai;
    2. ziedotāja noteikto mērķu īstenošanai;

  4. Kontroli par Izglītības iestādes finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
  5. Izglītības iestādē tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Izglītības iestādes ēdnīcas darbu kontrolē normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
  6. Izglītības iestādē lietvedību un arhīvu kārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  7. Atbilstoši Valsts statistikas pārvaldes noteikto pārskatu formām, Izglītības iestāde noteiktā laikā un pēc noteiktas formas sagatavo atskaites un iesniedz Cēsu pilsētas domē, Izglītības un zinātnes ministrijā un Cēsu rajona padomē.
  8. Lai nodrošinātu izglītojamo pirmās palīdzības sniegšanu, Izglītības iestādē darbojas medicīnas kabinets, kura darbu organizē un vada medicīnas māsa. Medicīnas māsas tiesības un pienākumi noteikti amata aprakstā.

Izglītības iestāde izveido un uztur datorizētu uzskaiti atbilstoši Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izstrādātajai programmatūrai.

XVII Izglītības iestādes finansēšanas kārtība un avoti

  1. Izglītības iestādes finanšu līdzekļus veido:
    1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai un valsts obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām;
    2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
    3. citi finanšu līdzekļi;

  2. Citus finanšu līdzekļus veido:
    1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
    2. maksas pakalpojumi, kurus apstiprina Dibinātājs;
    3. ieņēmumi par nomu un īri;

  3. Valsts budžets nodrošina:
    1. pedagogu darba algas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
    2. mācību grāmatu iegādi.

  4. Dibinātāja budžets nodrošina Izglītības iestādes uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus. Dibinātājs nosaka kārtību, kādā Izglītības iestāde sniedz pārskatus par tai noteikto funkciju pildīšanu un budžeta līdzekļu izmantošanu.
  5. Papildu finansu līdzekļi izmantojami tikai Izglītības iestādes materiālās bāzes uzturēšanai, attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai.
  6. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas nosaka Izglītības iestādes direktora apstiprināta komisija.
  7. Izglītības iestādes direktors, ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam ieekonomētos darba samaksas fonda līdzekļus, saskaņā ar direktora apstiprinātu materiālās stimulēšanas kārtību.
  8. Izglītības iestādes direktors ir atbildīgs par to, lai ziedojumi būtu brīvprātīgi.
  9. Izglītības iestādes pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes, pamatojoties uz Dibinātāja lēmumu, apstiprina Izglītības iestādes direktors un Dibinātāja Finansu nodaļas ekonomists.
  10. Izglītības iestādes budžeta un grāmatvedības uzskaiti veic Dibinātāja grāmatvedības nodaļas Izglītības iestāžu grāmatvedības izglītības iestāžu grāmatvedis, pamatojoties uz iestādes, atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem, noformētiem iesniegtiem pirmdokumentiem, kuri kalpo par pamatu darba samaksas, saimniecības operāciju un citu izdevumu realizācijai atbilstoši tāmēm un budžeta programmām.

XVIII Izglītības iestādes reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

  1. Izglītības iestādi reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
  2. XIX Nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

  3. Izglītības iestādes nolikumu un grozījumus tajā izdod direktors, saskaņojot ar Izglītības iestādes padomi un apstiprina Dibinātājs.
  4. Grozījumus Izglītības iestādes nolikumā var ierosināt Dibinātājs, Izglītības iestādes padome, Pedagoģiskā padome un Izglītības iestādes direktors.

Nolikums stājas spēkā pēc apstiprināšanas Cēsu pilsētas domē.

Cēsu 2.pamatskolas nolikums saskaņots ar Pedagoģisko padomi 2007.gada 15. februārī (protokols Nr. 1) un ar Izglītības iestādes padomi 2007.gada 21.janvārī (protokols Nr. 1).

 

 

Direktors O.Bicāns

 

2007.gada 19.februāris, Cēsis

 

 

 

 

 

Pielikums Nr. 2

 

Speciālās korekcijas un rehabilitācijas nodarbības izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

Individuālās nodarbības

Stundu skaits nedēļā pa klasēm

 

10.

11.

12.

Ritmika

2

2

2

Ārstnieciskā vingrošana

2

2

2

Fakultatīvās nodarbības un individuālās nodarbības

2

2

2

 

 

 

 

Pielikums

Cēsu pilsētas domes sēdes

29.03.2007.,prot.nr. 6, 14.p.

lēmumam nr. 170

Cēsu pilsētas dome

CĒSU PILSĒTAS 4. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE

Reģ. Nr. 0501901628

Zirņu iela 23, Cēsis, LV 4101, tālrunis 4122608, e-pasts – cesis4pi@apollo.lv

 

 

 

 

NOLIKUMS

Nolikums nr. 1.

 

Izdots saskaņā ar

Izglītības likuma

22.panta 1.punktu;

Vispārējās izglītības

likuma 8.pantu un 9.pantu

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas izglītības iestāde/ turpmāk tekstā - pirmsskolas iestāde /ir Cēsu pilsētas domes dibināta izglītības iestāde, kas reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā 2001.gada 11.09. ar Nr. 0501901628 pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai.

2. Pirmsskolas iestāde ir Cēsu pilsētas domes pakļautībā. Pirmsskolas iestādes juridiskā adrese ir Zirņu ielā 23, Cēsīs.

3. Pirmsskolas iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī pirmsskolas iestādes nolikums.

4. Pirmsskolas iestāde ir juridiska persona ar norēķinu kontu bankā .

5. Pirmsskolas iestāde savā simbolikā un zīmogā lieto Cēsu pilsētas domes ģērboni.

 

 

 

II PIRMSSKOLAS IESTĀDES DARBĪBAS

MĒRĶI, PAMATVIRZIENI, UZDEVUMI.

6. Pirmsskolas iestādes izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments ir licenzēta izglītības programma, kas nosaka iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus.

7.Pirmsskolas iestādes mērķis ir īstenot pirmsskolas izglītības programmu un sagatavot izglītojamos /turpmāk tekstā bērnus/ pamatizglītības apguvei skolā, balstoties uz apkārtējās pasaules likumsakarībām.

8. Pirmsskolas iestāde uzdevumi ir:

8.1. sagatavot bērnus pamatizglītības apguvei skolā;

8.2. aizsargāt un nostiprināt katra bērna drošību un veselību;

8.3. nodrošināt bērnu vispusīgu fizisko, ētiski estētisko un intelektuālo attīstību un aktivitāti , balstoties uz attīstības pēctecību un katra bērna individuālajām spējām ;

8.4. sekmēt bērnu rīcības, darbības, jūtu, vēlmju, interešu apzināšanu un spēju izpausties aktīvā darbībā, gūt panākumus atbilstoši savām spējām, veidot “ES” apziņu;

8.5. veicināt bērnu personīgās pieredzes veidošanos, apgūstot pieaugušo radīto pieredzi un sekmējot viņu izziņas procesus un darbības.

8.6.izkopt bērnu saskarsmes un sadarbības spējas, iemaņas, balstoties uz vispārcilvēciskajām vērtībām.

III PIRMSSKOLAS IESTĀDES ĪSTENOJAMĀS PROGRAMMAS

9. Pirmsskolas iestāde īsteno Izglītības un Zinātnes ministrijā licenzētu “Pirmsskolas izglītības programmu” , kods 01011111.

IV IZGLĪTĪBAS PROCESA ORGANIZĀCIJA

10. Pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamo sagatavošanu pamatizglītības apguvei, aptverot:

10. 1. veselības nostiprināšanu;

10.2. individualitātes veidošanos;

10.3. fizisko, sociālo un intelektuālo attīstību;

10.4. iniciatīvas, zinātkāres patstāvības un radošās darbības attīstību;

10.5. psiholoģisko sagatavošanu skolai;

10.6. valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

11. Pilnu pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūst līdz 7 gadiem, taču to var pagarināt par vienu gadu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

12. Mācību priekšmetu programmas izstrādā iestādes pedagogi, tās apstiprina pirmsskolas iestādes vadītāja.

13. Pirmsskolas iestāde saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, Izglītības likumu, licenzēto programmu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ar dibinātāja apstiprināto nolikumu patstāvīgi :

    • organizē un īsteno izglītošanas procesu ,
    • izvēlās izglītības darba formas un metodes .

14.Bērnu uzņemšana pirmsskolas iestādē notiek Cēsu pilsētas domes un Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

15. Pirmsskolas iestāde vadītāja ar bērna vecāku (aizbildni) var slēgt savstarpēju vienošanos par bērns uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādē.

16. Pirmsskolas iestādē darbojas grupas bērniem vecumā no 1 gads 6 mēnešiem līdz 7 gadiem.

17. Pieļaujamais bērnu skaits vienā grupā noteikts Ministru kabineta noteikumos.

18. Pirmsskolas iestāde ir atvērta bērniem 5 dienas nedēļa ar 12 stundu darba laiku no 7.00līdz 19.00.

19. Pirmsskolas iestādi bērns apmeklē regulāri .

20.Vieta bērnam pirmsskolas iestādē tiek saglabāta:

20.1. bērna slimības, karantīnas gadījumā, veselības uzlabošanas nolūkā , ja to apliecina ģimenes ārsta izziņa un citu objektīvu apstākļu dēļ, ja to vecāks apliecina ar savu iesniegumu;

20.2. vecāku slimības laikā, ja nav neviena, kas bērnu var atvest un izņemt no pirmsskolas iestādes, un ja tiek iesniegts vecāku iesniegums;

20.3. vecāku atvaļinājuma laikā, bet ne ilgāk kā 72 dienas gadā, kurā ieskaitītas arī pirmsskolas iestādes atvaļinājuma 8 kalendārās nedēļas;

20.4. atskaitot tikai uz laiku no saraksta, kamēr bērns tiek nosūtīts uz apmācību Cēsu pilsētas speciālā pirmsskolas iestādē vai kopā ar vecākiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumu /ne ilgāku kā viens gads /,izbraucis no valsts /5,6 gadīgos no saraksta neizslēdz gadu/.

21 . Pirmsskolas izglītības saturs bērnu dažādo prasmju, iemaņu un priekšstatu par apkārtējo pasauli apguvē dažādos mācību priekšmetos tiek organizēts 5 attīstības pakāpēs.

22. Pirmsskolas iestādes bērnu nodarbību intelektuālā un fiziskā nodarbību slodze, ievērojot Vispārējā izglītības likuma prasības, noteikta izglītības iestādes vadītājas apstiprinātajā mācību nodarbību sarakstā.

23. Pedagoģiskajā darbā ar bērniem programmas īstenošanai tiek organizētas daudzveidīgas mācību darba formas - rotaļnodarbības / ar visu grupu vai apakšgrupu/, apvienotās rotaļnodarbības, patstāvīgās rotaļnodarbības, pašnodarbības .

24.Galvenās metodes darbā ar bērniem ir rotaļa, novērošana, apsekošana, salīdzināšana, klasificēšana, modelēšana, pētniecība un eksperimentēšana, verbālā ,interaktīvā.

25. Ar bērniem , kuriem nepieciešama stājas, pēdas un valodas korekcija strādā atbalsta pedagogi – fiziskās attīstības skolotājs, skolotāja logopēde.

26. Bērnu attīstības, zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana notiek saskaņā ar pirmsskolas iestādes vadītājas noteikto kārtību.

V PIRMSSKOLAS IESTĀDES BĒRNU

TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

27.Bērniem ir tiesības uz :

27.1. pirmsskolas izglītības apguvi atbilstoši katra spējām;

27.2. tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību;

27.3. dzīvības, veselības aizsardzību un neatliekamo palīdzību ikdienā , kā arī uz tiesībām būt pasargātiem no fiziskās un garīgi seksuālās ekspluatācijas un pavedināšanas;

27.4. nacionālās identitātes saglabāšanu;

27.5. personiskās mantas aizsardzību;

27.6. mācību audzināšanas procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus.

28. Bērna pienākumi mājās un sabiedrībā pieaug atbilstoši vecumam:

28.1. ievērot iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

28.2. atbilstoši savam vecumam kopt sevi un piedalīties sabiedriski lietderīgos darbos;

28.3. ar cieņu izturēties pret saviem vecākiem, ģimenes locekļiem, vienaudžiem, kā arī citiem sabiedrības pilsoņiem,

neaizskarot citu bērnu un pieaugušo intereses un tiesības;

28.4. mācīties darboties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai;

28.5. atkarībā no sava vecuma un brieduma pakāpes ievērot elementāras sadzīves un kulturālās uzvedības normas, kā arī savas grupas, iestādes iekšējās kārtības noteikumus ar kuriem bērns viņam saprotamā veidā iepazīstināts ģimenē, izglītības iestādē;

28.6. atbilstoši savam vecumam, briedumam sargāt un rūpēties par savu veselību un drošību;

28.7. ar cieņu izturēties pret savu iestādi, pilsētu, valsti, tās simboliem, likumiem.

 

VI PIRMSSKOLAS IESTĀDES DARBINIEKU

TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

29. Pirmsskolas iestādes vadītājs, kuru, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, darbā pieņem un no darba atbrīvo Cēsu pilsētas dome, vada pirmsskolas iestādi un savā darbā ievēro Latvijas Republikas Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, likumu par „Pašvaldībām”, darba likumu, Bērnu tiesības aizsardzības likumu un citus normatīvos aktus, kā arī šo nolikumu.

30. Pirmsskolas iestādes vadītājs ir juridiski un materiāli atbildīgs par pirmsskolas iestādes darbību kopumā, izglītības programmu īstenošanu un darba rezultātiem.

31. Pirmsskolas izglītības iestādē ir lineāri funkcionālā vadības struktūra. Darbinieki ir pakļauti vienam vai vairākiem vadītājiem . Darbinieku pakļautība noteikta amata aprakstā.

32. Pirmsskolas iestādes vadītāja pienākumi ir:

32.1. iesniegt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atskaites un organizēt lietvedības kārtošanu;

32.2. nodrošināt darba aizsardzību, ugunsdrošības un higiēnas normu ievērošanu izglītības iestādes darbībā;

32.3. organizēt pirmsskolas iestādes nolikuma , citu iekšējo normatīvo dokumentu un gada darba plāna izstrādi, izdot rīkojumus pirmsskolas iestādes darbības nodrošināšanai, kontrolēt to izpildi;

32.4. veikt citos normatīvos aktos, darba līgumā un amata aprakstā noteiktos pienākumus.

33. Pirmsskolas iestādes vadītāja tiesības:

33.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt pirmsskolas iestādes intereses valsts, pašvaldību un sabiedriskajās institūcijās un citās organizācijās;

33.2. pieņemt darbā un atbrīvot no darba pedagogus un citus darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un tiesības;

33.3. pirmsskolas iestādes vārdā slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām;

33.4. norakstīt pirmsskolas iestādes faktiskajos izdevumos iegādātos un iestādes kārtējo vajadzību nodrošināšanai izsniegtos un izlietotos materiālus, krājumus, inventāru un lietošanai nederīgos, morāli novecojušos pamatlīdzekļus.

34. Pirmsskolas iestādes metodiķis nodrošina kvalitatīvu izglītības procesa organizāciju un norisi pirmsskolas iestādē. Pirmsskolas iestādes metodiķa pienākumi un tiesības noteikti Izglītības likumā un pirmsskolas iestādes metodiķa amata aprakstā un šajā nolikumā.

35. Pedagoga pienākumi un pedagoga tiesības izglītošanas procesā ir noteiktas Izglītības likumā un pedagoga amata aprakstā un šajā nolikumā.

36. Pirmsskolas iestādes pedagogu un citu darbinieku pienākumi:

36.1. pedagogi darbā ievēro Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu un citus spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī pirmsskolas iestādes darbību reglamentējošos dokumentus;

36.2 pedagogu pamatuzdevums ir radoši un atbildīgi piedalīties pirmsskolas izglītības programmas īstenošanā, iesaistot izglītības procesā bērnu vecākus;

36.3 pedagogi atbild par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem;

36.4. pedagogi un citi darbinieki veic pienākumus un izmanto savas tiesības

saskaņā ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Darba likumu,

darba līgumu un amata aprakstu;

36.5. darba kārtību pedagogiem un citiem darbiniekiem nosaka saskaņā ar Darba likumu, Darba aizsardzības likumu un pirmsskolas iestādes darba kārtības noteikumiem.

37. Pirmsskolas iestādes saimniecisko darbinieku pienākumi un tiesības noteikti saimniecisko darbinieku amata aprakstos.

38. Pedagogiem un saimnieciskajiem darbiniekiem ir tiesības:

38.1. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā;

38.2. izteikt priekšlikumus izglītības iestādes normatīvajiem aktiem;

38.3. saņemt darbam nepieciešamo materiālo nodrošinājumu;

38.4. uz darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu (amatalgu);

38.5. uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;

38.6. saņemt materiālo stimulu saskaņā ar koplīgumu, pedagogu darba kvalitātes piemaksu piešķiršanas kārtību.

VII PIRMSSKOLAS IESTĀDES PADOMES IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA UN KOMPETENCE.

39. Pirmsskolas iestādes padomes izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka

pirmsskolas iestādes padomes reglaments.

VIII PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES PEDAGOĢISKĀS PADOMES IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA UN KOMPETENCE.

40. Pirmsskolas iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka pirmsskolas iestādes pedagoģiskās padomes reglaments.

 

 

 

 

IX PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IEKŠĒJO KĀRTĪBU REGLAMENTĒJOŠO DOKUMENTU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA.

41. Pirmsskolas iestādes nolikumu un grozījumus tajā izdod pirmsskolas iestādes

vadītājs, tos apstiprina pirmsskolas iestādes dibinātājs.

42. Pirmsskolas iestādes attīstības plānu un grozījumus tajā izdod pirmsskolas

iestādes vadītājs, apstiprina pirmsskolas iestādes dibinātājs.

43. Pirmsskolas iestādes izglītības programmu un grozījumus tajā izdod pirmsskolas

iestādes vadītājs, saskaņo ar dibinātāju.

44. Pirmsskolas iestādes gada darba plānu un grozījumus tajā izdod pirmsskolas

iestādes vadītājs.

45. Pirmsskolas iestādes pedagoģiskās padomes reglamentu un grozījumus tajā izdod

pirmsskolas iestādes vadītājs.

46. Pirmsskolas iestādes padomes reglamentu un grozījumus tajā izdod iestādes

vadītājs.

47. Pirmsskolas iestādes darba kārtības noteikumus un grozījumus tajā izdod iestādes vadītājs.

48. Pirmsskolas iestādes iekšējās kārtības noteikumus un grozījumus tajos izdod

iestādes vadītājs.

49. Pirmsskolas iestādes pirmsskolas vecuma bērnu mācību nodarbību sarakstu

un grozījumus veido metodiķis, apstiprina iestādes vadītājs.

50. Kārtību, kādā tiek noteikta piemaksa pirmskolas iestādes pedagogiem par darba

kvalitāti, un materiālās stimulēšanas kārtību nosaka pirmsskolas iestādes vadītājs.

51.Pirmsskolas iestādes vadītājs var izdot instrukcijas, noteikumus, kārtības,

pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām.

52.Pirmsskolas iestādes vadītājas izstrādātos iekšējos normatīvos aktus un vadītājas faktisko rīcību var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Cēsu pilsētas domē.

 

X PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

SAIMNIECISKĀ DARBĪBA.

53. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja nodrošina iestādes saimniecisko darbību, iestādes materiāli tehniskās bāzes saglabāšanu un pilnveidošanu.

54. Iestādes vadītājs ir tiesīgs slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām par dažādu iestādei nepieciešamu preču iegādi, darbu un pakalpojumu veikšanu, kas ir saskaņā ar pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu, iestādes uzturēšanu.

 

XI PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

FINANSĒŠANAS AVOTI UN KĀRTĪBA.

55. Pirmsskolas iestādes finanšu līdzekļus veido :

55.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai un valsts obligātām un sociālās apdrošināšanas iemaksām;

55.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

55.3. citi finanšu līdzekļi.

56. Citus finanšu līdzekļus veido :

56.1. maksas pakalpojumi, kurus apstiprina Dibinātājs;

56.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

56.3. ieņēmumi par nomu un īri.

57. Dibinātāja budžets nodrošina Pirmsskolas iestādes uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus. Dibinātājs nosaka kārtību, kādā Pirmsskolas iestāde sniedz pārskatus par tai noteikto funkciju pildīšanu un budžeta līdzekļu izmantošanu.

58. Piemaksu par darba kvalitāti nosaka Izglītības iestādes vadītāja apstiprināta komisija.

59. Pirmsskolas iestādes vadītājs , ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam ieekonomētos darba samaksas fonda līdzekļus, saskaņā ar vadītāja apstiprinātu materiālās stimulēšanas kārtību.

60. Pirmsskolas iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai ziedojumi būtu brīvprātīgi.

61. Pirmsskolas iestādes pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes, pamatojoties uz Dibinātāja lēmumu, apstiprina pirmsskolas iestādes vadītājs un Dibinātāja Finansu nodaļas ekonomists.

62. Iestādes budžeta un grāmatvedības uzskaiti veic Cēsu pilsētas domes Grāmatvedības nodaļas Izglītības iestāžu grāmatvedības izglītības iestāžu grāmatvedis, pamatojoties uz iestādes, noformētiem pirmdokumentiem, kuri kalpo par pamatu darba samaksas, saimniecības operāciju un citu izdevumu realizācijai atbilstoši tāmēm un budžeta programmām.

 

 

 

 

XII PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES REORGANIZĀCIJAS UN LIKVIDĀCIJAS KĀRTĪBA

63. Lēmumu par iestādes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Cēsu pilsētas dome, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

XIII PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES NOLIKUMA UN TĀ GROZĪJUMU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

64. Nolikums, kā arī grozījumi tajā stājās spēkā pēc apstiprināšanas Cēsu pilsētas domē.

 

 

 

Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas

izglītības iestādes vadītāja /paraksts/ Māra Rozenberga

 

 

20.02.2007.gadā

Cēsīs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums

Cēsu pilsētas domes sēdes

29.03.2007.,prot.nr. 6, 15.p.

lēmums nr. 171

Par grozījumiem Cēsu pilsētas pamatskolas Vispārējās pamatizglītības programmā

Izdarīt Cēsu pilsētas pamatskolas pamatizglītības programmā (licences Nr.2071, izdošanas datums 18.03.2002., derīguma termiņš 31.07.2012.) šādus grozījumus:

  1. izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “Cēsu pilsētas pamatskolas izglītības programmas mērķis ir izglītības satura un izglītības ieguves procesa organizācija tādā kvalitātē, lai tiktu radīti visi nosacījumi LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” definēto pamatizglītības mērķu sasniegšanai.”
  2. izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;”
  3. izteikt 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā: ”nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;”
  4. izteikt 2.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;”
  5. izteikt 2.4. apakšpunktu šādā redakcijā: “nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;”
  6. izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “Kārtību izglītojamo uzņemšanai Cēsu pilsētas pamatskolā vispārējās pamatizglītības programmas apguvei nosaka LR Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes).”
  7. izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “Pamatizglītības programmas apguves plānotos rezultātus gan visas programmas apjomā kopumā, gan pa posmiem (3., 6. 9. klase) nosaka LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.”
  8. izteikt 9.punktu šādā redakcijā: “Personības vispārīgo spēju un vispārīgo prasmju attīstību atspoguļo LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” nosauktie izglītošanās aspekti:”
  9. izteikt 9.1.apakšpunktu šādā redakcijā: “pašizpausmes un radošais aspekts (radošās darbības pieredze; patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības; atjautības, iztēles kopšana; iespēja nodarboties ar māksliniecisko jaunradi, sportu);”
  10. izteikt 9.5.apakšpunktu šādā redakcijā: “saziņas aspekts (latviešu valodas prasme; praktiska pieredze valodas lietošanā; prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās; prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli);”
  11. izteikt 9.6.apakšpunktu šādā redakcijā: “mācīšanās un praktiskās darbības aspekts (prasme patstāvīgi mācīties, arī plānot un organizēt mācīšanās procesu; dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā; prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību; prasme izmantot modernās tehnoloģijas);”
  12. izteikt 11.punktu šādā redakcijā: “Katra no izglītošanās jomām: valoda, cilvēks un sabiedrība, māksla, tehnoloģiju un zinātņu pamati, ietver vairāku mācību priekšmetu saturu. LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” norādītā izglītošanās jomu, izglītošanās aspektu un mācību priekšmetu saikne atklāj esošā mācību satura pilnveides virzienus integrācijas aspektā.”
  13. izteikt 12.punktu šādā redakcijā: “Pilnas pamatizglītības programma tiek īstenota deviņu gadu laikā Vispārējās izglītības likuma noteiktajā kārtībā.”
  14. izteikt 13.punktu šādā redakcijā: “Izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē vai arī jautājuma izskatīšanu par atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē, nosaka LR Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes).”
  15. izteikt 14.punktu šādā redakcijā: “Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi.”
  16. izteikt 16.punktu šādā redakcijā: “Izglītojamā maksimālo mācību stundu slodzi un mācību stundas ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums un skolas nolikums.”
  17. izteikt 17.punktu šādā redakcijā: „Pamatizglītības programmas apguves īstenošana tiek reglamentēta ar mācību priekšmetu un stundu paraugplānu (pielikums Nr.1), kura nosacījumus izglītības iestāde ievēro sava mācību priekšmetu un stundu plāna (pielikums Nr.3) izveidē.”
  18. izteikt 18.3.apakšpunktu šādā redakcijā: “Izglītojamo mācību slodze nedēļā nedrīkst pārsniegt mācību priekšmetu un stundu paraugplānā norādīto izglītojamo mācību stundu slodzi.”
  19. izteikt 19.1.apakšpunktu šādā redakcijā: “klases audzinātāja stundas;”.
  20. apakšpunktā 19.2. aiz vārda “fakultatīvās” tekstu papildināt ar vārdiem “un individuālā darba”
  21. izteikt 20.1.apakšpunktu šādā redakcijā: “Izglītojamiem patstāvīgi veicamo mājas darbu kopējais apjoms vienā nedēļā līdz sešām stundām 1.- 8.klasē un līdz septiņām stundām 9.klasē.”
  22. izteikt 20.2.apakšpunktu šādā redakcijā: “Vienā dienā vienai klasei nav ieteicams plānot vairāk par vienu tematisku pārbaudes darbu.”
  23. izteikt 20.3.apakšpunktu šādā redakcijā: „Mācību priekšmetu pedagogi katrai klasei noslēguma pārbaudes darbu grafiku saskaņo ar izglītības iestādes administrāciju katra semestra sākumā un iepazīstina ar to izglītojamos un viņu vecākus.”
  24. izteikt 21.punktu šādā redakcijā: „Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti sekojoši nosacījumi:”
  25. izteikt 21.1.apakšpunktu šādā redakcijā: “izglītojamo skaitu vienā klasē nosaka LR Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.735 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs.”
  26. svītrot apakšpunktus 21.2., 21.5., 21.6.
  27. izteikt 21.4.apakšpunktu šādā redakcijā: „vides izglītību skolā īsteno, iekļaujot to dabaszinību mācību priekšmetu saturā.”
  28. izteikt 21.7.apakšpunktu šādā redakcijā: „klases stundās aplūkojamie obligātie temati ir uzvedība un saskarsmes kultūra, pilsoniskā audzināšana, veselīga dzīvesveida pamati un atkarības profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle.”
  29. papildināt 21.punktu ar apakšpunktu 21.8. šādā redakcijā: „informātikā apgūtās prasmes pēc izglītības iestādes iespējām izmantojamas citu mācību priekšmetu apguvē.”
  30. papildināt 21.punktu ar apakšpunktu 21.9. šādā redakcijā: „katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi nosaka projektu darbam līdz piecām mācību dienām ilgu laikposmu.”
  31. papildināt 21.punktu ar apakšpunktu 21.10. šādā redakcijā: „izglītības iestādes iekšējos normatīvajos dokumentos iekļautās prasības par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu.”
  32. papildināt 21.punktu ar apakšpunktu 21.11. šādā redakcijā: „kārtējo pārbaudes darbu skaitu, veidu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus mācību priekšmeta skolotājs nosaka saskaņā ar pārbaudes mērķiem un izglītojamo sagatavotību.”
  33. izdarīt izmaiņas mācību priekšmetu un stundu paraugplāna mācību priekšmetu nosaukumos, vārda “Vēsture” vietā, rakstot “Latvijas un pasaules vēsture” un vārdu “Mājturība (rokdarbi)”vietā, rakstot “Mājturība un tehnoloģijas”
  34. izteikt 22.punktu šādā redakcijā: “Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanu nosaka LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem.”
  35. izteikt 25.punktu šādā redakcijā: „Izglītojamā mācību sasniegumus 1. – 4.klasē vērtē saskaņā ar valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem:”
  36. papildināt 25.punktu ar apakšpunktu 25.1. šādā redakcijā: „1.klasē – aprakstoši,”
  37. papildināt 25.punktu ar apakšpunktu 25.2. šādā redakcijā: „2. un 3.klasē matemātikā un latviešu valodā vērtē 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos – aprakstoši,”
  38. papildināt 25.punktu ar apakšpunktu 25.3. šādā redakcijā: „4.klasē matemātikā, dabaszinībās un latviešu valodā vērtē 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos – aprakstoši.”
  39. svītrot 26.punktu
  40. izteikt 27.punktu šādā redakcijā: “Izglītojamā mācību sasniegumus 5. – 9.klasē vērtē 10 ballu skalā.”
  41. papildināt 28.punktu ar apakšpunktu 28.6. šādā redakcijā: „Pārbaudes veidu dažādības princips.”
  42. izteikt 31.punktu šādā redakcijā: “LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” nosaka arī vērtēšanas sistēmu un valsts pārbaudes darbus 3., 6. un 9.klases beigās.”
  43. izteikt 34.punktu šādā redakcijā: “Izglītojamo skaitu vienā klasē nosaka LR Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.735 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs”. Dalījumu paralēlklasēs nosaka atkarībā no izglītojamo skaita.”
  44. izteikt 37.punktu šādā redakcijā: “Pedagogu amatalgas (algas likmes), darba algas, darba likmi, slodzi un piemaksas nosaka atbilstoši LR Ministru kabineta 2004.gada 1.septembra noteikumiem Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikum.”
  45. izteikt 40.punktu šādā redakcijā: “Prasības pedagogu izglītībai nosaka LR Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” un LR Ministru kabineta noteikumi Nr.1038 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”.”
  46. anulēt 7.lapā esošo Mācību priekšmetu un stundu paraugplānu
  47. anulēt 8.lapā esošo Cēsu pilsētas pamatskolas Mācību priekšmetu un stundu plānu 2001./2002.m.g.
  48. izteikt 38.punktu šādā redakcijā: „Apmaksājamo stundu skaitu katrai klasei konkrētajam mācību gadam izglītības iestāde veido patstāvīgi. Katrai klasei apmaksājamo stundu skaita aprēķina tabula konkrētajam mācību gadam pievienota pielikumā.”
  49. svītrot 41.punktu
  50. izteikt 42.punktu šādā redakcijā: „Materiālo bāzi vispārējās pamatizglītības programmas īstenošanai apliecina kontrolējošo institūciju atzinumi.”
  51. punktos 8.,19., 33.,35., 39. vārdu „skolēns” aizstāt ar vārdu „izglītojamais” vajadzīgajā skaitlī un locījumā;
  52. 7. un 35.punktā vārdu „skolotājs” aizstāt ar vārdu „pedagogs” vajadzīgajā skaitlī un locījumā;
  53. 35.punktā un 18.2.apakšpunktā vārdu „skola” aizstāt ar vārdu „izglītības iestāde” vajadzīgajā locījumā;
  54. papildināt programmu ar 43.punktu šādā redakcijā: „Grozījumi vispārējās pamatizglītības programmā stājas spēkā pēc saskaņošanas ar Dibinātāju un apstiprināšanas ar izglītības iestādes direktora rīkojumu.”

Cēsu pilsētas pamatskolas direktors M.Šķēle

14.02.2007.

Cēsis

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS

IZRAKSTS PAREIZS.

Cēsu pilsētas domes Administratīvās

nodaļas vadītājas p.i. S.GRANTIŅA

30.03.2007.,Cēsis

Pielikums

Cēsu pilsētas domes sēdes

29.03.2007.,prot.nr. 6, 16.p.

lēmums nr. 172

Par grozījumiem 2005.gada 25.augustā apstiprinātā Cēsu pilsētas pamatskolas pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā

Izdarīt Cēsu pilsētas pamatskolas pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā (apstiprināta 2005.gada 25.augustā; licences Nr.5784, izdošanas datums 15.09.2005., derīguma termiņš 31.07.2015.) šādus grozījumus:

  1. izteikt 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “nodrošināt LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” definēto pamatizglītības mērķu sasniegšanu izglītojamiem ar attīstības vai sociālās uzvedības nepilnībām un izglītojamiem, kuriem noteiktu mācību rezultātu sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks un lielāka palīdzība, nodrošinot izglītības ieguvi vai pilnveidojot tās ieguves kvalitāti, veicot pedagoģisku darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem.”
  2. izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “Pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas īstenošanai Cēsu pilsētas pamatskolā jānodrošina LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” definēto galveno pamatizglītības uzdevumu sasniegšana. Programmas īstenošanas galvenie uzdevumi ir:”
  3. svītrot apakšpunktus: 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.1.5., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6., 2.2.7., 2.2.8.
  4. izteikt apakšpunktu 2.1. šādā redakcijā: „veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām”
  5. izteikt apakšpunktu 2.2. šādā redakcijā: „nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju”
  6. papildināt 2.punktu ar apakšpunktiem:
  7. 2.3. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;

    2.4. nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;

    2.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;

    2.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;

    2.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas.”

  8. izteikt 3.punktu šādā redakcijā: „Lēmumu par pedagoģiskās klases atvēršanu Cēsu pilsētas pamatskolā pieņem Cēsu pilsētas dome.
  9. izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “Izglītojamā izglītošanās sasniegumu plānotie rezultāti noteikti LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.”
  10. izteikt 8.punktu šādā redakcijā: “Pamatizglītības saturu Cēsu pilsētas pamatskolas pedagoģiskās korekcijas klašu programmā kā veselumu atklāj LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” un mācību priekšmetu standartiem atbilstoši veidotas (vai pedagoga izvēlētas) mācību priekšmetu programmas, ievērojot izglītojamā diagnosticētās vajadzības.”
  11. izteikt 9.punktu šādā redakcijā: “Personības vispārīgo spēju un vispārīgo prasmju attīstību Cēsu pilsētas pamatskolas pedagoģiskās korekcijas klasēs atspoguļo LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” nosauktie izglītošanās aspekti:”
  12. izteikt 9.1.apakšpunktu šādā redakcijā: “pašizpausmes un radošais aspekts (radošās darbības pieredze; patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības; atjautības, iztēles kopšana; iespēja nodarboties ar māksliniecisko jaunradi, sportu);”
  13. izteikt 9.2.apakšpunktu šādā redakcijā: “analītiski kritiskais aspekts (intelektuālās darbības pieredze – patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana; prasme formulēt un pamatot savu viedokli; pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne);”
  14. izteikt 9.3.apakšpunktu šādā redakcijā: “morālais un estētiskais aspekts (izpratne par jēdzieniem, kas saistīti ar cilvēku savstarpējo saskarsmi – taisnīgums, cieņa, vienlīdzība, godīgums, uzticamība, atbildība, savaldība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība; izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību; pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu);”
  15. izteikt 9.4.apakšpunktu šādā redakcijā: “sadarbības aspekts (prasme sadarboties, strādāt komandā; prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus; prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu; prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un citu līdzcilvēku drošību, ja nepieciešams, meklēt palīdzību);”
  16. izteikt 9.5.apakšpunktu šādā redakcijā: “saziņas aspekts (latviešu valodas prasme; praktiska pieredze valodas lietošanā; prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās; prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli);”
  17. izteikt 9.6.apakšpunktu šādā redakcijā: “mācīšanās un praktiskās darbības aspekts (prasme patstāvīgi mācīties, arī plānot un organizēt mācīšanās procesu; dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā; prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību; prasme izmantot modernās tehnoloģijas);”
  18. izteikt 9.7.apakšpunktu šādā redakcijā: “matemātiskais aspekts (matemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos).”
  19. izteikt 11.punktu šādā redakcijā: “Katra no izglītošanās jomām: valoda, cilvēks un sabiedrība, māksla, tehnoloģiju un zinātņu pamati, ietver vairāku mācību priekšmetu saturu. LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” norādītā izglītošanās jomu, izglītošanās aspektu un mācību priekšmetu saikne atklāj esošā mācību satura pilnveides virzienus integrācijas aspektā.”
  20. izteikt 17.punktu šādā redakcijā: “Izglītojamā maksimālo mācību stundu slodzi un mācību stundas ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums un skolas nolikums.”
  21. izteikt 23.1.apakšpunktu šādā redakcijā: “pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā obligāti jāietver tie mācību priekšmeti, kas noteikti LR Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”;”
  22. izdarīt izmaiņas 24.punktā mācību priekšmetu nosaukumos, vārda “Vēsture” vietā, rakstot “Latvijas un pasaules vēsture” un vārdu “Mājturība (rokdarbi)”vietā, rakstot “Mājturība un tehnoloģijas”
  23. izteikt 37.punktu šādā redakcijā: “Prasības pedagogu izglītībai LR Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” un LR Ministru kabineta noteikumi Nr.1038 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”.”
  24. izteikt 40.punktu šādā redakcijā: “Cēsu pilsētas pamatskolā pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā strādā pedagogi ar augstāko pedagoģisko izglītību un sociālais pedagogs, kuri savu profesionālo meistarību pilnveido atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem.”
  25. papildināt programmu ar 42.punktu šādā redakcijā: „Grozījumi pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā stājas spēkā pēc saskaņošanas ar Dibinātāju un apstiprināšanas ar izglītības iestādes direktora rīkojumu.”
  26. 15.punktā vārdu „skolēns” aizstāt ar vārdu „izglītojamais” vajadzīgajā skaitlī un locījumā;
  27. 4., 8., 20., 32. 38.punktā un 18.3., 23.4.apakšpunktā vārdu „skolotājs” aizstāt ar vārdu „pedagogs” vajadzīgajā skaitlī un locījumā;
  28. 4.punktā un 23.2., 23.7., 23.8., 23.10.apakšpunktā vārdu „skola” aizstāt ar vārdu „izglītības iestāde” vajadzīgajā locījumā;

 

 

Cēsu pilsētas pamatskolas direktors M.Šķēle

14.02.2007. Cēsīs

 

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS

IZRAKSTS PAREIZS.

Cēsu pilsētas domes Administratīvās

nodaļas vadītājas p.i. S.GRANTIŅA

30.03.2007.,Cēsis

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums

Cēsu pilsētas domes sēdes

29.03.2007.,prot.nr. 6, 24.p.

lēmums nr. 180

 

Cēsu pilsētas domes

Kokaugu aizsardzības komisijas

REGLAMENTS

  1. Vispārīgie jautājumi.
    1. Cēsu pilsētas Kokaugu aizsardzības komisija (turpmāk tekstā - Komisija) ir Cēsu pilsētas domes koleģiāla pastāvīgi funkcionējoša komisija, kas veic Cēsu pilsētas administratīvās teritorijā augošo kokaugu stāvokļa novērtējumu un lēmumu pieņemšanu par to saglabāšanu, kopšanu vai likvidēšanu.
    2. Komisiju izveido un tās sastāvu nosaka ar Cēsu pilsētas domes lēmumu.
    3. Administratīvā komisija savā darbībā ievēro vispārējo tiesību principus, Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus, Cēsu pilsētas domes saistošos noteikumus, lēmumus, instrukcijas un šo nolikumu.

  2. Komisijas galvenie uzdevumi un kompetence
    1. Komisijas kompetencē ir Cēsu pilsētas administratīvās teritorijā augošo kokaugu stāvokļa novērtējuma veikšana un lēmumu pieņemšana par to saglabāšanu, kopšanu vai likvidēšanu.
    2. Komisijai ir šādi galvenie uzdevumi:
      1. izskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā augošajiem kokaugiem;
      2. dot priekšlikumus kokaugu attīstības pilnveidošanai, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētvides veidošanu;
      3. izskatīt fizisko un juridisko personu iesniegumus, kas attiecas uz Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā augošajiem kokaugiem un pieņemt atbilstošus lēmumus. Komisija lēmumu pieņemšanas procedūrā ievēro Administratīvā procesa likumu;
      4. piedalīties ar Komisijas darbību saistītu jautājumu izskatīšanā valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī tiesas procesos;
      5. izskatīt skiču projektus būvobjektiem, ja tas paredzēts Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, izsniedzot attiecīgu atzinumu;
      6. savas kompetences ietvaros sagatavot Cēsu pilsētas domes lēmumu projektus;
      7. savas kompetences ietvaros veikt citus uzdevumus, kas izriet no Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šī nolikuma.

    3. Kontroli par Komisijas pieņemto lēmumu izpildi veic Cēsu pilsētas domes Komunālās nodaļas ainavu arhitekts, par ko vienu reizi ceturksnī un informē Komisiju.

  3. Komisijas darbība organizācija
    1. Komisija lēmumus pieņem Komisijas sēdēs. Pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas komisijas veic kokaugu apsekošanu.
    2. Komisija lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
    3. Komisijas pieņemtie lēmumi par kokaugu zāģēšanu (ciršanu), kā arī koku vainagu veidošanu derīguma termiņš ir 1 (viens) gads.
    4. Komisijas sēdes ir atklātas un notiek ne retāk kā 2 (divas) reizes mēnesī. Komisijas sēdes tiek protokolētas.
    5. Komisija nodrošina lietas administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanu.
    6. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā 3 (trīs) Komisijas locekļi.
    7. Komisijas darbu vada Komisijas priekšsēdētājs, kurš:
      1. vada Komisijas sēdes;
      2. nodrošina Komisijas rīcībā nodoto materiālo vērtību saglabāšanu;
      3. atbild par Komisijas locekļu un darbinieku kvalifikācijas un profesionālā līmeņa paaugstināšanu;
      4. koordinē Komisijas sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām;
      5. pārstāv Komisiju pašvaldības, valsts un sabiedriskajās institūcijās, un tiesā;
      6. kontrolē Komisijas pieņemto lēmumu izpildi;
      7. nodrošina Komisijas budžeta projektu sagatavošanu un iesniedz to Cēsu pilsētas domes Finansu nodaļai;
      8. nodrošina Komisijas kompetencē esošo Cēsu pilsētas domes lēmumu, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja un Cēsu pilsētas domes izpilddirektora rīkojumu projektu sagatavošanu;
      9. Komisijas sekretāres prombūtnē ieceļ sēdes protokolētāju.
      10. paraksta Komisijas sēdes protokolu un lēmumu.

    8. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā Komisijas sēdes vada Komisijas loceklis, ko ieceļ Komisijas locekļi balsojot.
    9. Komisijas sekretāre:
      1. organizē komisijas darbu;
      2. organizē Komisijas sēdes un kārto Komisijas lietvedību (paziņo par Komisijas sēdēm sēdes dalībniekiem, sagatavo sēžu darba kārtību, sagatavo lēmuma projektus, nodrošina pieņemto lēmumu izsniegšanu vai nosūtīšanu adresātiem);
      3. pieaicina personas, kuru piedalīšanās Administratīvās komisijas sēdē ir nepieciešama;
      4. protokolē Komisijas sēdes;
      5. paraksta Komisijas sēdes protokolu un lēmumu;
      6. organizē Komisijas dokumentu glabāšanu un nodošanu Arhīvā;
      7. sagatavo Komisijas darba pārskatus;
      8. veic citus uzdevumus Komisijas darbības nodrošināšanai.

    10. Komisijas locekļi:
      1. piedalās Komisijas sēdēs, koleģiāli pieņem lēmumus,
      2. iesniedz priekšlikumus Komisijas darba uzlabošanai;
      3. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnē ieceļ sēdes vadītāju.

    11. Komisijas pieņemto administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Cēsu pilsētas domes Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
    12. Pieaicinātajiem komisijas locekļiem, kas nav Cēsu pilsētas domes darbinieki, par darbu Komisijā maksā, atbilstoši Cēsu pilsētas domes 2001.gada 20.decembra lēmumam ‘’Par atlīdzības apstiprināšanu Cēsu pilsētas domes deputātiem un pieaicinātiem speciālistiem’’ (prot. Nr. 20, 46.paragrāfs).

4.Tiesības

    1. Veicot savus uzdevumus Komisijai ir tiesības:
      1. patstāvīgi pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros;
      2. pieprasīt un saņemt Komisijai nepieciešamo informāciju, paskaidrojumus un dokumentus no fiziskām un juridiskām personām, kā arī valsts un pašvaldības iestādēm;
      3. pieaicināt komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām komisijas sastāvā neietilpstošus speciālistus un ekspertus;
      4. izmantot domes transportu, pildot dienesta pienākumus.

5.Atbildība

    1. Komisija ir atbildīga par:
      1. savas darbības un pieņemto lēmumu tiesiskumu atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
      2. konfidenciālas informācijas neizpaušanu;
      3. Cēsu pilsētas domes iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu;
      4. Komisijas darbā izmantotajiem materiāliem, inventāru un dokumentiem.

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS

 

IZRAKSTS PAREIZS.

Cēsu pilsētas domes Administratīvās

nodaļas vadītājas p.i. S.GRANTIŅA

30.03.2007.,Cēsis

 

 

 

 

 

 

Cēsu pilsētas domei

______________________________

( fiziskas personas vārds, uzvārds, personas kods,

_________________________________________

adrese un tālruņa numurs)

_________________________________________

(juridiskas personas nosaukums, reģistrācijas numurs,

__________________________________________

juridiskā adrese, tālruņa numurs, faksa Nr.)

 

 

 

 

 

I E S N I E G U M S

 

Lūdzam iznomāt lielo/mazo (vajadzīgo pasvītrot) sēžu zāli ēkā Raunas ielā 4, Cēsīs 2007. gada

„___” __________ laika periodā no plkst. ____________ līdz plkst. _____________

(dat.) (mēnesis) (plānotais sākuma laiks) (plānotais beigu laiks)

____________________________________________________________________.

(pasākuma nosaukums)

Pasākums plānots ______________ apmeklētājiem.

(plānotais cilvēku skaits)

Domes IT pakalpojumi mums būs/nebūs (vajadzīgo pasvītrot) nepieciešami.

Par pasākumu atbildīgā persona: ____________________________

(vārds, uzvārds, tālruņa numurs)

Apmaksu garantējam.

Mūsu rekvizīti:

________________________________

(nosaukums)

Juridiskā adrese: ____________________________________

Reģ. Nr. ________________________

Banka: _________________________

Bankas kods_____________________

Konta Nr. _______________________

______________, 2007. gada „___” ___________________

(sastādīšanas vieta) (dat.) (mēnesis)

 

___________ _________________

(paraksts) (paraksta atšifrējums)

Pielikums

Cēsu pilsētas domes 2007.gada 29.marta

Lēmumam nr. 176

Paskaidrojuma raksts.

 

1. Ievads

Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi izstrādāti pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2006.gada 5.oktobra sēdes lēmumiem „Par teritorijas plānojuma grozījumu Nr.7 izstrādes uzsākšanu” (prot.Nr.16, p.Nr.32, lēmums Nr.584) un „Par darba uzdevuma apstiprināšanu Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu Nr.7 izstrādāšanai un sabiedriskās apspriešanas pirmā posma uzsākšanu” (prot.Nr.16, p.Nr.33, lēmums Nr.585) un saskaņā ar:

    • Teritorijas plānošanas likumu (pieņemts 22.05.2002.);
    • LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (19.10.2004);
    • Cēsu pilsētas saistošajiem noteikumiem Nr.9 „Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.”;
    • Cēsu pilsētas attīstības programmu

Tie ir izstrādāti kā Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi darba uzdevuma minētajās teritorijās:

    1. teritorijai Piebalgas ielā 81, Cēsīs
    2. teritorijas daļai Gaujas ielā 88, Cēsīs
    3. kvartālam starp Lāču ielu, Vilku ielu un Saules ielu
    4. kvartālam starp Ābolu ielu 2 un Vaives ielu 45, Cēsīs
    5. teritorijai Zvaigžņu ielā 5, Cēsīs
    6. teritorijas plānojuma sadaļai „Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas”

2. Teritorijas patreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikumi

2.1. teritorija Piebalgas ielā 81, Cēsīs

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā teritorija Piebalgas ielā 81, Cēsīs atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „ražošanas un komerciāla rakstura apbūve”. Cēsu pilsētas Teritorijas plānojuma sadaļas „Cēsu pilsētas apbūves noteikumi 2005.-2017.” 3.2.9. punktā noteikts minētās teritorijas izmantošanas veida apbūves blīvums ir 40% un apbūves intensitāte ir 180% no zemes gabala kopējās platības.

Teritorija ir privātīpašums un šobrīd ir neapbūvēta. 2006.gada 17. maijā Cēsu pilsētas būvvaldē tika iesniegts būvniecības pieteikums par multifunkcionāla sporta un atpūtas kompleksa ar viesnīcu un daudzstāvu autostāvvietas būvniecību. Pamatojoties uz Cēsu pilsētas apbūves noteikumiem, tika veikta objekta publiskā apspriešana, kuras mērķis bija informēt pilsētas iedzīvotājus un uzklausīt viņu viedokļus par būvniecības ieceri. Publiskās apspriešanas rezultāti rāda, ka Cēsu pilsētas iedzīvotāji principā atbalsta objekta būvniecību. Pamatojoties uz publiskās apspriešanas rezultātiem Cēsu pilsētas dome pieņēma lēmumu „Par būvniecības ieceres Piebalgas ielā 81, Cēsīs publiskās apspriešanas rezultātiem” (14.09.2006. prot. Nr.15, p.19. lēmums Nr.527), kurā tika nolemts apstiprināt būvniecības ieceri objektam Piebalgas ielā 81, Cēsīs, pirms tam veicot teritorijas plānojuma grozījumus, nosakot teritorijas atļauto izmantošanas veidu atbilstoši būvniecības iecerei.

Saskaņā ar Cēsu pilsētas spēkā esošo teritorijas plānojumu, apskatāmā teritorija robežojas ar maģistrālo ielu – radiālo maģistrāli Piebalgas ielu un vietējās nozīmes ielām – Jauno ielu un Lāču ielu. Teritorijai ir iespējam piekļūt arī no Saulrītu ielas puses. Teritorijai blakus esošie zemes gabali atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „ražošanas un komerciāla rakstura apbūve”. Zemes gabals Piebalgas ielā 81 robežojas ar zemes gabaliem, kuros galvenokārt nodarbojas ar komercdarbību.

Teritorijai ir aprobežojumi – zemes gabalu šķērso elektropārvades līnijas, ūdensvads un sakaru kabeļu kanalizācija.

Zemes gabals Piebalgas ielā 81 atrodas pilsētas daļā ar ražošanas un komercdarbības nozarei raksturīgu apbūvi un apkārtējo vidi un veido pāreju starp rūpniecisko un komerciāla rakstura teritoriju un mazstāvu dzīvojamās apbūves zonu.

2.2. teritorijas daļa Gaujas ielā 88, Cēsīs

Teritorijas plānojuma grozījumi tiek noteikti zemes gabala Gaujas ielā 88 austrumu daļai apmēram 30300m2 platībā (atbilstoši pievienotajai shēmai).

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā teritorija Gaujas ielā 88, Cēsīs atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „dabas pamatne, kurā pieļaujama sabiedrisko objektu apbūve”.

Saskaņā ar Cēsu pilsētas spēkā esošo teritorijas plānojumu, apskatāmā teritorija atrodas Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka teritorijā, kas ir vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā teritorija. Teritorija robežojas ar pilsētas apvedceļu Gaujas ielu, vietējās nozīmes ielu Klints ielu. Teritorijai blakus esošie zemes gabali atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „dabas pamatne, kurā pieļaujama mazstāvu dzīvojamā apbūve”.

Teritorijas plānojuma grozījumiem pakļautā teritorija ir raksturīga ar dabas pamatni, kurai ir augstvērtīgas ainavas nozīme. Teritorija ir piemērota atsevišķu zemes gabalu izdalīšanai veidojot vienģimenes dzīvojamo māju apbūvi saskaņā ar detālplānojumu.

2.3. kvartāls starp Lāču ielu, Vilku ielu un Saules ielu

Teritorijas plānojuma grozījumiem pakļautajā kvartālā starp Lāču ielu, Vilku ielu un Saules ielu ietilpst pieci atsevišķi apbūvēti vai neapbūvēti zemes gabali - Lāču ielā 7, Lāču ielā 9, Vilku ielā 14, Saules ielā 13 un Saules ielā 13A.

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā kvartāls starp Lāču ielu, Vilku ielu un Saules ielu, Cēsīs atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonās „mazstāvu dzīvojamā apbūve”, „mazstāvu dzīvojamā apbūve, kurā pieļaujama komercapbūve un sabiedriskā darbība” un „sabiedrisko objektu apbūve un komercapbūve”. Teritorijai blakus esošie zemes gabali atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonās „daudzstāvu dzīvojamā apbūve” un „mazstāvu dzīvojamā apbūve”.

Saskaņā ar Cēsu pilsētas spēkā esošo teritorijas plānojumu, apskatāmā teritorija robežojas ar maģistrālo ielu – rajona maģistrāli Saules ielu un vietējās nozīmes ielām - Lāču ielu un Vilku ielu.

Apskatāmais kvartāls iekļaujas pilsētas daļā, kas raksturīga ar daudzstāvu dzīvojamo māju apbūvi un augstu apdzīvotību.

 

2.4. kvartāls starp Ābolu ielu 2 un Vaives ielu 45, Cēsīs

Teritorijas plānojuma grozījumiem pakļautajā kvartālā starp Ābolu ielu 2 un Vaives ielu 45 ietilpst trīs neapbūvēti zemes gabali - Ābolu ielā 2, Vaives ielā 41 un Vaives ielā 45.

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā kvartāls starp Ābolu ielu 2 un Vaives ielu 45, Cēsīs atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „ražošanas un komerciāla rakstura apbūve”. Teritorijai blakus esošie zemes gabali atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonās „mazstāvu dzīvojamā apbūve” un „ražošanas un komerciāla rakstura apbūve”.

Saskaņā ar Cēsu pilsētas spēkā esošo teritorijas plānojumu, apskatāmā teritorija robežojas ar maģistrālo ielu – rajona maģistrāli Vaives ielu un vietējās nozīmes ielu – Ābolu ielu.

Kvartālā ietilpstošie zemes gabali atrodas dzīvojamā rajona zonā, kas veidojas abās pusēs Vaives ielai.

2.5. zemes gabals Zvaigžņu ielā 5, Cēsīs

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā zemes gabals Zvaigžņu ielā 5, Cēsīs atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „mazstāvu dzīvojamā apbūve”. Teritorijai blakus esošie zemes gabali atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „mazstāvu dzīvojamā apbūve”.

Saskaņā ar Cēsu pilsētas spēkā esošo teritorijas plānojumu, apskatāmā teritorija robežojas ar vietējās nozīmes ielu – Zvaigžņu ielu.

2.6. teritorijas plānojuma sadaļa „Pašvaldību funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas”

Spēkā esošajā teritorijas plānojumā 14.3. sadaļā Pašvaldību funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas, ir iekļauti zemes gabali un teritorijas, kas piekrīt vai pieder valstij vai atrodas fizisku vai juridisku personu īpašumā vai valdījumā, un kas ir nepieciešamas pašvaldībai tās funkciju realizēšanai.

3. Teritorijas attīstības mērķi un virzieni

Lai teritorijas plānojuma grozījumiem pakļautās teritorijas attīstītos un spētu piedāvāt pilsētai nepieciešamos pakalpojumus, tām jānosaka atbilstošs teritorijas izmantošanas veids un apbūves blīvums, kurā atļautās izmantošanas nebūtu pretrunā ar Cēsu pilsētas pārējās teritorijas plānojumu, kā arī apmierinātu sabiedrības un zemes gabalu īpašnieku intereses.

Teritoriju attīstības mērķis ir zemes gabalu ilgtspējīga apsaimniekošana, vides sakārtošana un dažādu saskarsmju teritoriju attīstība, kas celtu arī pilsētas kopējo vides kvalitātes līmeni.

Teritorijas plānojuma sadaļas „Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas” grozījumu mērķis ir paredzēt jaunas teritorijas, kas papildus nepieciešamas pašvaldību funkciju realizēšanai un svītrot teritorijas, kas ir reģistrētas zemesgrāmatā un jau šobrīd nodrošina pašvaldības funkciju realizēšanu.

 

 

4. Teritorijas plānojuma grozījumu risinājumi

4.1. teritorija Piebalgas ielā 81, Cēsīs

Teritorijas plānojuma grozījumi paredz zemes gabalu Piebalgas ielā 81 iekļaut teritorijas izmantošanas veida zonas „sabiedrisko objektu apbūve un komercapbūve” (violets svītrojums plānotās izmantošanas plānā, apzīmējums G) apakšzonā (violets svītrojums plānotās izmantošanas plānā, apzīmējums G3) ar atšķirīgiem apbūves nosacījumiem, nosakot apakšzonas apbūves intensitāti līdz 275% un apbūves blīvums līdz 50% no zemes gabala kopējās platības.

Tās galvenais izmantošanas veids – sabiedriskās nozīmes objektu apbūve un komerciāla rakstura objektu apbūve. Šajās teritorijās atļauta ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve, kultūras iestāžu, sporta būvju apbūve, sabiedrisko organizāciju un biedrību ēku apbūve, sakaru un masu mēdiju objektu un iestāžu apbūve, tirdzniecības kompleksu, veikalu un sadzīves pakalpojumu objektu apbūve, darījumu iestāžu, viesnīcu, moteļu ēku apbūve, restorānu, kafejnīcu un bāru apbūve, vietējas nozīmes inženiertehniskās apgādes objektu apbūve, dzīvokļi kā palīgizmantošana, parku, skvēru, meža parku un citu rekreācijas objektu teritorijas, autostāvvietas.

Lai veidotu vidi, kura būvapjomu izmēra ziņā būtu līdzsvarota ar apkārtējo teritoriju atļauto apbūvi, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos zemes gabalam Piebalgas ielā 81 tiek paredzēta no vispārējā teritorijas izmantošanas veidu zonas „sabiedriska rakstura objektu apbūve un komercapbūve” gadījuma atšķirīgi apbūves intensitātes rādītāji.

4.2. teritorijas daļa Gaujas ielā 88, Cēsīs

Teritorijas plānojuma grozījumi paredz teritoriju, kas aptver daļu zemes gabala Gaujas ielā 88 iekļaut teritorijas izmantošanas veida zonas „dabas pamatne, kurā pieļaujama mazstāvu dzīvojamā apbūve” (zaļš svītrojums ar gaiši brūnu šķērssvītrojumu, apzīmējums M)

Tās galvenais izmantošanas veids – parki, dabas teritorijas, krastmalas, ūdeņi, teritorijas, kurās saimnieciskā darbība un apbūve nav galvenais izmantošanas veids. Šajā teritorijā atļautā izmantošana ir īpaši aizsargājamās teritorijas, parku, skvēru, meža parku, krastmalu un citu rekreācijas objektu teritorijas, mežu teritorijas, teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve, vasarnīcu apbūve, viesu namu, pansijuapbūve, dzīvojamo māju palīgēku apbūve, vietējās nozīmes inženiertehniskās apgādes objektu apbūve.

Teritorijai tiek noteikti vienoti apbūves noteikumi ar vispārējiem Cēsu pilsētas Apbūves noteikumiem un apsaimniekošana veicama atbilstoši Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzības plānam.

4.3. kvartāls starp Lāču ielu, Vilku ielu un Saules ielu

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā kvartāls starp Lāču ielu, Vilku ielu un Saules ielu atrodas teritorijā, kur atļauta mazstāvu dzīvojamā apbūve, sabiedrisko objektu apbūve un komercapbūve. Teritorija atrodas pilsētas daļā, kas raksturīga ar daudzstāvu dzīvojamo apbūvi un mazstāvu dzīvojamo apbūvi.

Teritorijas plānojuma grozījumi paredz teritoriju, kas aptver kvartālu starp Lāču ielu, Vilku ielu un Saules ielu, iekļaut teritorijas izmantošanas veida zonā „daudzstāvu dzīvojamā apbūve” (brūns rūtojums, apzīmējums D).

Tās galvenais izmantošanas veids – trīs līdz četru stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve. Šajās teritorijās atļauta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve, daudzdzīvokļu pagaidu uzturēšanās ēku apbūve, vietējas nozīmes katlumāju apbūve, esošo vienģimenes un divģimeņu māju uzturēšana, parku, skvēru, meža parku un citu rekreācijas objektu teritorijas, vietējas nozīmes autostāvvietas un garāžas, vietējas nozīmes inženiertehniskās apgādes objektu apbūve.

Teritorijai tiek noteikti vienoti apbūves noteikumi ar vispārējiem Cēsu pilsētas Apbūves noteikumiem.

4.4. kvartāls starp Ābolu ielu 2 un Vaives ielu 45, Cēsīs

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā kvartāls starp Ābolu ielu 2 un Vaives ielu 45 atrodas teritorijā, kur atļauta ražošanas un komerciāla rakstura apbūve. Teritorija atrodas pilsētas daļā, kas veidojas kā mazstāvu ģimeņu māju rajons abās pusēs Vaives ielai.

Teritorijas plānojuma grozījumi paredz teritoriju, kas ietver zemes gabalus Ābolu ielā 2, Vaives ielā 41 un Vaives ielā 45, iekļaut teritorijas izmantošanas veida zonā „mazstāvu dzīvojamā apbūve” (gaisi brūns svītrojums, apzīmējums B).

Tās galvenais izmantošanas veids – vienģimenes māju apbūve. Šajās teritorijās atļauta vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve, rindu un grupu dzīvojamo māju apbūve, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve ar stāvu skaitu līdz 2 stāviem, dzīvojamo māju palīgēku apbūve, atsevišķā zemes gabalā, ja to nosaka ar detālplānojumu, vietējās nozīmes mazumtirdzniecības un pakalpojumu centri, un sporta un atpūtas būves un teritorijas, privātas mājas pirmsskolas izglītības iestādes kā palīgizmantošana, viesu nami kā palīgizmantošana, individuālais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dzīves apstākļus kā palīgizmantošana, vietējas nozīmes inženiertehniskās apgādes objektu apbūve.

Teritorijai tiek noteikti vienoti apbūves noteikumi ar vispārējiem Cēsu pilsētas Apbūves noteikumiem.

4.5. teritorija Zvaigžņu ielā 5, Cēsīs

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā zemes gabals Zvaigžņu ielā 5 atrodas pilsētas daļā, kur atsevišķi zemes gabali ir neapbūvēti, daļēji un pilnībā apbūvēti. Esošā apbūve galvenokārt ir mazstāvu dzīvojamo māju un ar to saistīta apbūve.

Teritorijas plānojuma grozījumi paredz zemes gabalu Zvaigžņu ielā 5 iekļaut teritorijas izmantošanas veida zonā „mazstāvu dzīvojamā apbūve, kurā pieļaujama komercdarbība un sabiedriskā darbība (gaiši brūns svītrojums ar sarkanu šķērssvītrojumu, apzīmējums C).

Tās galvenais izmantošanas veids – vienģimenes māju apbūve. Šajā teritorijā atļauta vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve, rindu un grupu dzīvojamo māju apbūve, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve ar stāvu skaitu līdz 2 stāviem, dzīvojamo māju palīgēku apbūve, atsevišķu veikalu un sadzīves pakalpojumu ēku apbūve, biroja ēku apbūve, sabiedrisko organizāciju un biedrību ēku apbūve, kultūras objektu apbūve, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve, izglītības iestāžu apbūve, sporta būvju apbūve, viesnīcu, moteļu ēku apbūve, restorānu, kafejnīcu un bāru apbūve, reliģisko iestāžu ēku apbūve, sakaru un masu mēdiju objektu un iestāžu apbūve, vietējās nozīmes inženiertehniskās apgādes objektu apbūve, vietējās nozīmes autostāvvietas.

Teritorijai tiek noteikti vienoti apbūves noteikumi ar vispārējiem Cēsu pilsētas Apbūves noteikumiem.

4.6. teritorijas plānojuma sadaļa „Pašvaldību funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas”

Teritorijas plānojuma grozījumi paredz Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma 2005.-2017. sadaļu 14.3. grozīt šādā redakcijā:

4.6.1. svītrot no pašvaldību funkciju realizēšanai nepieciešamo teritoriju saraksta šādus zemes gabalus:

    • ielu trasēm nepieciešamās teritorijas – zemes gabali, Saulrītu ielā 13;
    • autostāvvietām nepieciešamās teritorijas – zemes gabals Vilku ielā 12A;
    • skolu vai pirmsskolas iestāžu būvniecība un rekonstrukcijai nepieciešamās teritorijas – zemes gabali Zvirbuļu ielā 7;
    • teritorija augstskolas filiāles celtniecībai un ar informāciju tehnoloģijām saistītai apbūvei – zemes gabals Ata Kronvalda ielā 44;
    • dzīvojamai apbūvei nepieciešamās teritorijas – zemes gabali Caunas ielā 7, Griezes ielā 4, Līgatnes ielā 44, Līgatnes ielā 46, Palejas ielā 1B, Lielā Katrīnas ielā 5, Lielā Katrīnas ielā 7, Lielā Līvu ielā 6, Magoņu ielā 6, Magoņu ielā 14, Rīgas ielā 85, Rīgas ielā 89, Rīgas ielā 91
    • rekreācijas teritorijas un skvēri – Priedes ielā 12, Egļu ielā 12, Lenču ielā 31, Kvēpenes ielā 1, Kvēpenes ielā 4, Rūpniecības ielā 18, Priekuļu ielā 21;
    • teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam – Jāņa Poruka ielā 34, Jāņa Poruka ielā 40, Zeltkalna ielā 8, Eduarda Treimaņa – Zvārguļa ielā 16, Valmieras ielā 24, Rūpniecības ielā 8

4.6.2. papildināt pašvaldību funkciju realizēšanai nepieciešamo teritoriju sarakstu ar šādiem zemes gabaliem:

    • dzīvojamai apbūve nepieciešamās teritorijas – zemes gabali Saules ielā 20, Vītolu ielā 3, Dzeguzes ielā 2, Dzeguzes ielā 4, Dzeguzes ielā 6, Cepļa ielā 4, Cepļa ielā 5, Vītolu iela 3, Smilšu ielā 6, Smilšu ielā 8, Gaujas ielā 67A
    • rekreācijas teritorijas un skvēri – zemes gabali Dzirnavu ielā 67, Dzirnavu ielā 70, Lauku ielā 3, Priedes iela 3, Ruckas parks
    • teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam – zemes gabals Krasta ielā 1.

Veikt atbilstošas izmaiņas Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma kartogrāfiskā materiāla 33.lapā

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS

IZRAKSTS PAREIZS.

Cēsu pilsētas domes Administratīvās

nodaļas vadītājas p.i. S.GRANTIŅA

30.03.2007.,Cēsis

Pielikums

Cēsu pilsētas domes 2007.gada 29.marta

Lēmumam nr. 176

 

 

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi teritorijai Piebalgas ielā 81, Cēsīs

 

  1. Šie saistošie noteikumi attiecas uz Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem teritorijai Piebalgas ielā 81;
  2. Teritorija, uz kuru attiecas šie teritorijas plānojuma grozījumi, tiek iekļauta zemes izmantošanas teritoriju veida (zonējuma), atbilstoši galvenajai izmantošanai, zonā „Sabiedrisko objektu apbūve un komercapbūve”, apzīmēta ar violetu svītrojumu plānā, ar jaunizveidotu papildus apzīmējumu G3, kurā atšķiras prasības apbūvei;
  3. Prasības apbūvei:
  4. Apbūves princips – brīvstāvošu vai bloķētu apjomu kompozīcija;

    Arhitektūras kvalitāte – augstvērtīga arhitektūra, pielietojot mūsdienīgus materiālus (stiklotas virsmas, metāla un koka elementus, dekoratīvā apdares ķieģeļa un/vai apmetuma virsmas). Visi apjomi risināmi kompleksi un ar vienotas stilistikas iezīmēm (nepielietot metāla kasetes, plastikāta apdari).

    Apbūves blīvums ne vairāk kā 50 % no zemes gabala kopējās platības

    Apbūves intensitāte ne vairāk kā 275 % no zemes gabala kopējās platības.

  5. Objektu stāvu skaits un dzegas augstums – līdz pieciem stāviem un izmantojams mansarda stāvs.
  6. Būvlaide – 10 m no zemes gabala robežas ar Piebalgas ielu; 6 m no zemes gabala robežas ar Jauno ielu un Lāču ielu.
  7. Autostāvvietas risināt atbilstoši LVS un Cēsu pilsētas Apbūves noteikumu 22.nodaļas prasībām.
  8. Pārējās prasības tiek nodrošinātas atbilstoši Cēsu pilsētas Apbūves noteikumiem.

 

 

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS

IZRAKSTS PAREIZS.

Cēsu pilsētas domes Administratīvās

nodaļas vadītājas p.i. S.GRANTIŅA

30.03.2007.,Cēsis

 

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv