Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2019.gada 15.decembris   Vārda dienu svin: Johanna, Hanna, Jana
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  -- Uzraudzības sistēma
  -- Esošās situācijas raksturojums
  -- Attīstības stratēģija
  -- Investīciju plāns
  -- Vides pārskats
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Decembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam> Esošās situācijas raksturojums> Kopsavilkums

- Izglītība un tālākizglītība
- Ievads
- Esošās situācijas raksturojums
- Iedzīvotāji
- Pilsētas pārvalde
- Kultūrvide
- Komunālā saimniecība
- Enerģētika
- Veselība
- Sociālā palīdzība un pakalpojumi
- Transports un satiksme
- Tūrisms
- Informācijas sabiedrība
- Valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijas
- Kopsavilkums
- Sports
- Uzņēmējdarbība un nodarbinātība
- Dabas vide un vides infrastruktūra

Kopsavilkums


 

Cēsu pilsēta atrodas Vidzemes plānošanas reģionā, Cēsu rajonā. Cēsis ir lielākā pilsēta Cēsu rajonā un otra lielākā Vidzemē. Liecības par apdzīvotību Cēsīs sastopamas sākot no IV gs., par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās Romas un arābu monētas. Straujāko attīstību Cēsis piedzīvoja Livonijas laikos, kad pilsēta izveidojās par Livonijas galvaspilsētu un Vidzemes galveno attīstības centru. Visstraujāk iedzīvotāju skaits pilsētā pieaug pēc 2. pasaules kara, kad periodā no 1945. līdz 1989. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 7 līdz 22 tūkstošiem.

    Lai arī iedzīvotāju skaits sākot ar 1990. gadu katru gadu samazinās, pēdējos gados tas stabilizējas un 2008.gada janvārī tas bija 18 250. Iedzivotāju skaita samazināšanās saistāma ar negatīvo dabīgo pieaugumu un iedzīvotāju emigrāciju no Cēsīm uz citām pašvaldībam, galvenokārt Rīgu.

    Šobrīd Cēsu pilsēta ir nacionālas nozīmes attīstības centrs, otra lielākā pilsēta Vidzemē, kas atrodas 90 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas starp divām valstiski nozīmīgām maģistrālēm. Ņemot vērā pilsētas nozīmi rajona un reģiona mērogā, Cēsu pilsēta nodrošina dažādus pakalpojumus. Apmēram 40 valsts institūciju pakalpojumus Cēsīs izmanto pilsētas, tās funkcionālās zonas un Cēsu rajona iedzīvotāji. Dažādus sadzīves pakalpojumus, kultūras un aktīvās atpūtas pakalpojumus izmanto Vidzemes reģiona, Rīgas reģiona, citu Latvijas reģionu iedzīvotāji.

    Lai arī iedzīvotāju skaits katru gadu nedaudz samazinās, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un līdz ar to pašvaldības budžeta ieņēmumi katru gadu palielinās. Salīdzinot pašvaldības budžetu 2006.gadā tas ir trīs reizes lielāks kā 2000.gadā. Palielinoties pašvaldības budžetam ir augušas arī iespējas uzlabot pašvaldības funkciju nodrošināšanu un dzīves vides kvalitāti pilsētā.

    Cēsīs ir viens no augstākajiem rādītājiem reģistrēto uzņēmumu skaita ziņā – ap 30 reģistrētu uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem. Tomēr uzņēmējdarbības aktivitāte pilsētā raksturojama kā zema. No visiem reģistrētajiem uzņēmumiem ekonomiski aktīvi darbojas tikai 37%. Pārsvarā Cēsīs darbojas vidējie un mazie uzņēmumi. Nozīmīgākās uzņēmējdarbības nozares Cēsīs ir tirdzniecība, sadzīves pakalpoumi, rūpniecība, būvniecība, transports. Raksturojot Cēsu darba tirgu jāmin, ka vairāki lieli uzņēmumi darbojas netālu no pilsētas adminsitratīvās robežas Cēsu funkcionālajā zonā – Priekuļu pagastā, Liepas pagastā, Amatas novadā. Tāpat Cēsu pilsētas uzņēmumos strādā blakus pašvaldību iedzīvotāji un vairākos uzņēmumos strādā darbinieki no citām Vidzemes un Rīgas rajona pašvaldībām. 2007.gadā veiktajā Cēsu pilsētas un Cēsu rajona darba tirgus pētījumā, ieteikts Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Limbažu pilsētām kopīgi attīstīt vienotu darba tirgu, kas darbotos kā alternatīva Rīgas darba tirgum.

    Nozīmīgākie Cēsu pilsētas uzņēmumi un darba devēji ir A/S Cēsu alus, A/S CATA, SIA Var C, SIA Tīrības nams, SIA Vinnis, kontaktu centrs 1188, z/s Kliģēni, u.c.

    Nozīmīgs faktors pilsētas attīstībā ir kultūrvēsturiskais mantojums. Cēsis otra senākā pilsētā Latvijā pēc Rīgas un Cēsu pilsētas loma dažādos Latvijas valsts attīstības posmos vienmēr ir bijusi nozīmīga. Viduslaikos vācu valdīšanas laikā Cēsis bija Livonijas galvaspilsēta, Cēsis ir Latvijas karoga izcelsmes vieta un deviņdesmitajos gados atgūstot neatkarību Cēsis ir vieta, kur pirmo reizi pēc daudziem gadiem mastā paceļ Latvijas karogu. Cauri gadsimtiem lielākās vērtības or saglabājušās – Cēsu vēsturiskais centrs, livonijas laika pilsdrupas, pilsmuižas komplekss un daudzi citi arhitektūras un mākslas kultūrvēsturiskie pieminekļi veido pievilcīgu vidi kultūras un tūrisma attīstībai.

    Cēsis jau vairākus gadu desmitus pazīstamas ar aktīvu kultūras dzīvi, piedāvājot kvalitatīvus un dažādām mērķauditorijām domātus kultūras pasākumus. 2006.gadā organizējot Cēsu 800-gades svinības pilsēta pierādīja, ka ir spējīga noorganizēt kvalitatīvu pasākumu programmu, kas piesaista apmeklētājus ne tikai no pilsētas, rajona un visas Latvijas, bet arī citām valstīm. 2008.gadā otro gadu pēc kārtas Cēsīs tiek organizēts mēnesi garš mākslas festivāls, kas piedāvā augstas kvalitātes kultūras aktivitātes ārpus Rīgas. Sadarbojoties pilsētas kultūras organizācijām ar dažāda mēroga kultūras mārketinga speciālistiem un producentiem katru gadu pilsēta veido aktīvu kultūras programmu visa gada garumā.

    Lai arī pēdējos gados kultūras pasākumu aktivitāte pilsētā ir palielinājusies, tomēr investīcijas kultūras infrastruktūras attīstībā ir bijušas minimālas. Steidzami nepieciešams sakārtot Cēsu kultūras centru, Cēsu centrālo bibliotēku, kultūrizglītības iestādes. Tāpat ir nepieciešams kultūras pārvaldes sistēmas sakārtošana un attīstība. Cēsis izvirza arvien jaunus mērķus kultūras kā pilsētas galvenās attīstības nozares attīstībai.

    Ciešā saistībā ar kultūrvides attīstību pilsētā attīstās arī tūrisms. Katru gadu tūristu skaits, kas apmeklē pilsētu pieaug. 2004.gadā tika izveidota pašvaldības aģentūra “Vidzemes vēstures un tūrisma centrs”, kas koordinē Cēsu muzeja, Izstāžu nama un Tūrisma informācijas centra darbību un apsaimnieko Cēsu pils kompleksu. Dažādu projektu ietvaros ir uzsākts sakārtot Cēsu pils kompleksu – nostiprināta daļa viduslaku pils mūri, uzsākta pilsmuižas kompleksa attīstība u.c. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un daudzveidīgu tūrisma produktu Cēsu pils kompleksā, nepieciešams turpināt pils mūru nostiprināšanu, pilsmuižas kompleksa attīstību, ir izstrādāta pašvaldības aģentūras attīstības stratēģija 2008. – 2014.gadam.

    Lai piedāvātu tūristam kompleksu un vispusīgu tūrisma pakalpojumu P/A “Vidzemes vēstures un tūrisma centrs” darbojas ne tikai Cēsu pilsētas tūrisma attīstības viecināšanā, bet arī sadarbojas ar Cēsu rajona tūrisma pakalpojuma sniedzējiem un koordinē tūrisma attīstību rajona ietvaros. Tāpat VVTC aktīvi strādā, lai uzlabotu tūrisma pakalpojuma kvalitāti, gan pašu apsaimniekotajos objektos, gan citos ar tūrismu saistītos objektos, piemēram, ēdināšanā.

    Skatoties uz tūrismu kā uzņēmējdarbības nozari pašvaldības ietvaros, tam bieži vien ir raksturīga sezonalitāte. Pateicoties Cēsu ģeogrāfiskajam novietojumam, pilsētā ir attīstīts gan ziemas, gan vasaras sezonas tūrisms. Ziemā tūrisma attīstību veicina slēpošanas bāzes “Cīruļkalns” attīstība, kas piesaista vietējos tūristus no citām Latvijas vietām, kā arī no citām valstīm, galvenokārt Lietuvas. Tomēr pēdējos gados, mainoties klimatam, tūristu pieplūdums ziemas sezonā ir samazinājies. Tūrisma attīstību Cēsīs veicina arī fakts, ka ar vien plašāk sadarbojas tūrisma uzņēmumi, kas piedāvā dažādus tūrisma pakalpojumus, kopīgi veidojot tūrisma paketes, piemēram, aktīvā atpūta un nakšņošana, aktīvā atpūta un ēdināšana, utt.

    Attīstītoties kultūras pasākumu kvalitātei un dažādībai, Cēsīs viens no galvenajiem tūrisma veidiem ir kultūrtūrisms un pieaugot tūrisma plūsmai arvien palielinās nepieciešamība pēc tūrismu atbalstošiem pakalpojumiem, nakšņošana, ēdināšana, sadzīves pakalpojumi, atpūtas pasākumi, utt. Tāpat ik gadu palielinās tūristu prasības pret kvalitatīvu tūrisma produktu. Nozīmīga loma pilsētas kultūras un tūrisma attīstībā ir pilsētas tēla veidošana. 2008.gadā ir apstiprināts Cēsu pilsētas logo, kas simbolizē pilsētas vērtības, vēsturi un veicina atpazīstamību.

    Nozīmīga loma pilsētas dzīvē ir sportam. Cēsīs darbojas četras profesionālās sporta komandas, kas valsts un starptautiskā mērogā gūst augstus panākumus. Ar sporta izglītību un aktīva dzīves veida veicināšanu pilsētā nodarbojas Cēsu sporta skola un Cēsu sporta padome. Šīs institūcijas aktīvi darbojas ne tikai pilsētā, bet arī Cēsu rajonā un risina arī rajona sporta dzīves jautājumus.

    Pilsētas pievilcību Cēsīs veido dabas teritorijas, Gaujas senieleja, meži, parki, upīšu gravas, u.c. Pilsētā aktīvi tiek strādāts pie pilsētas dabas teritoriju sakārtošanas, rekonstruēts Maija parks, izstrādāts projekts Avotu ielejas parka izvedei, plānots rekonstruēt pilsētas vēsturisko tirgus laukumu. Uzsverot dabas nozīmību Cēsīs, teritorijas plānojuma ietvaros pilsētas rietumu daļai tika noteikts vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas teritorijas statuss. Apmēram vienu trešo daļu no pilsētas teritorijas aizņem dabas pamatne un līdz ar to liela uzmanība jāpievērš to apsaimniekošanai.

    Cēsu pilsētā ir pieejama visu līmeņu izglītība, sākot no pirmsskolas izglītības līdz pat augstākajai izglītībai. Pirmsskolas izglītību un vispārējo vidējo izglītību nodrošina pašvaldība, savukārt vidējā profesionālā izglītība ir pieejama valsts pārraudzītajās Cēsu 4.arodvidusskolā un Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā, savukārt augstāko izglītību nodrošina trīs privāto augstskolu filiāles.

    Cēsu pilsētas izglītības iestāžu līmenis vērtējams kā ļoti labs, jo pilsētā darbojas divas vispārējās vidējās mācību iestādes, kam, pateicoties skolēnu mācību rezultātiem, piešķirts valsts ģimnāziju statuss. Apzinoties pamata un vidējā izglītības kvalitātes nozīmi, Cēsu pilsētas skolās izvēlas mācīties arī bērni no citām rajona pašvaldībām, kā arī uz Cēsīm dodas mācīties bērni no citiem rajoniem. Līdz ar to pilsētā ir nepieciešams risināt jautājumu par skolēnu nakšņošanas iespējām pilsētā. Šobrīd Cēsīs nav dienesta viesnīcas, kas būtu piemērota skolēniem un dzīvojamo telpu īre Cēsīs ir salīdzinoši dārga.

    Lai arī izglītības programmu kvalitāte pilsētas skolās ir augsta, tomēr skolu infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums ir nepietiekošs. 2008.gadā ir apstiprināta Cēsu izglītības attīstības stratēģija, kurā ir noteikti nepieciešamie darbi, lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu un paaugstinātu izglītības procesa kvalitāti.

    Lai mērķtiecīgi tiktu nodrošināta sociālā palīdzība un risinātas sociālās problēmas, Cēsu pilsētas dome 2007.gadā izveidoja pašvaldības aģentūru “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra”. Gada darbības laikā ir uzsākts attīstīt sociālo pakalpojumu klāstu un uzsākts strādāt pie aģentūras attīstības stratēģijas. Šobrīd ir izvirzīti vairāki prioritārie uzdevumi, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu dažādām sabiedrības grupām. Lai spētu īstenot izvirzītos mērķus, nepeiciešams sakārtot sociālo infrastruktūru un piesaistīt cilvēkresursus.

    Nozīmīgs faktors pilsētas attīstībā ir galveno inženierkomunikāciju pieejamībai un kvalitātei, ielu stāvoklim un citu sadzīves pakalpojumu kvalitātei. Katru gadu pilsētā gan pašvaldība, gan privātīpašnieki iegulda līdzekļus inzēnierkomunikāciju atjaunošanai un attīstībai. Pašvaldība sākot ar 2002.gadu mērķtiecīgi rekonstruē pilsētas ielas, rekonstruējot ielu segumu, sakārtojot apgaismojumu, gājēju ietves, riteņbraucēju ceļus. Neskatoties uz ieguldītajiem līdzekļiem, ielu kopējais stāvoklis pilsētā ir vērtējams kā slikts un turpmāk nepieciešams turpināt ielu sakārtošanas programmu.

    SVID analīze

      STIPRĀS PUSES

      VĀJĀS PUSES

      Izdevīgs pilsētas ģeogrāfiskais novietojums - Rīgas tuvums, atrašanās starp divām nozīmīgām maģistrālēm

      Plaši izmantota un pozicionēta pilsētas bagātā vēsture, kultūrvēstures mantojums un augstas kvalitātes kultūras pasākumu tradīcijas

      Pilsētā saglabātas plašas dabas teritorijas; labiekārtotas centra zaļās teritorijas, radot īpašu pilsētas pievilcību

      Pilsētā pieejama augstas kvalitātes vispārējā izglītība; Cēsis darbojas kā Vidzemes reģiona interešu izglītības metodiskais centrs

      Cēsu pilsētas vārds ir Latvijā plaši pazīstams un atpazīstams

      Pilsētā aktīvi darbojas profesionālās sporta komandas, augstu sasniegumu sportisti ar izciliem apnākumiem startējot Latvijas un Eiropas mērogā un plaši pieejamas tautas sporta aktivitātes

      Atsevišķas pašvaldības funkcijas deleģētas nosacīti neatkarīgām pašvaldības institūcijām – aģentūrām, kas saīsina iedzīvotāja ceļu līdz publisko pakalpojumu saņemšanai

      Nepietiekamas kvalitātes tūrisma nozari atbalstošie pakalpojumi (atpūta, izklaide, ēdināšana)

      Kultūras pārvaldes attīstības politikas trūkums un ierobežota kultūras organizāciju kapacitāte

      Vāji organizēta transporta kustība pilsētā

      Nepietiekama pilsētas sasniedzamība ar sabiedrisko transportu (dzelzceļš, autobusu satiksme)

      Augstas nekustamo īpašumu cenas, kas ierobežo mājokļu un īpašumu iegādi pilsētā

      Vāja pilsētas uzņēmumu sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām, to uzņēmumiem kopīgu produktu/ pakalpojumu piedāvājuma attīstībai

      IESPĒJAS

      DRAUDI

      Nacionālas nozīmes attīstības centra pakalpojumu klāsta attīstība (Cēsu pilsētas attīstība par nacionālas nozīmes centru)

      Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšana 2014.gadā

      Kopēja pilsētas tēla veidošana

      Kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma, esošās uzņēmējdarbības, izglītības iestāžu potenciāla izmantošana radošo industriju attīstībai

      Kompetences centra veidošana, sadarbojoties ar izglītības iestādēm un piedāvājot studentiem prakses vietas (tūrisms, kultūra, u.c.)

      Valsts politikas atbalsts automaģistrāles Rīga – Veclaicene attīstībai, kas uzlabos pilsētas sasniedzamību pa autoceļiem

      Aktīva dialoga veidošana starp visām ieinteresētajām pusēm (pašvaldība – sabiedrība – uzņēmumi- valsts iestādes – utt.)

      Konkurences palielināšanās starp Vidzemes pilsētām visām attīstot vienādu/līdzīgu kultūras piedāvājumu

      Cēsu novada izveidošana var ietekmēt (samazināt) investīcijas pilsētās attīstībā

      Valsts investīciju samazināšanās pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai

      Valsts politiskā atbalsta trūkums reģionālās attīstības politikas izstrādei un ieviešanai

      Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās (ekonomikas pārkaršana)

      Kriminālās situācijas pasliktināšanās pilsētā

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv