Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 19.jūlijs   Vārda dienu svin: Jautrīte, Kamila, Digna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  -- Uzraudzības sistēma
  -- Esošās situācijas raksturojums
  -- Attīstības stratēģija
  -- Investīciju plāns
  -- Vides pārskats
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Jūlijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam> Esošās situācijas raksturojums> Uzņēmējdarbība un nodarbinātība

- Izglītība un tālākizglītība
- Ievads
- Esošās situācijas raksturojums
- Iedzīvotāji
- Pilsētas pārvalde
- Kultūrvide
- Komunālā saimniecība
- Enerģētika
- Veselība
- Sociālā palīdzība un pakalpojumi
- Transports un satiksme
- Tūrisms
- Informācijas sabiedrība
- Valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijas
- Kopsavilkums
- Sports
- Uzņēmējdarbība un nodarbinātība
- Dabas vide un vides infrastruktūra

Uzņēmējdarbība un nodarbinātība


 

Vēsturiski Cēsis ir veidojušās par tirdzniecības pilsētu. Laika periodā pēc otrā pasaules kara, kad bija raksturīgi Latvijas pilsētās izvietot lielus Padomju Savienību stratēģiski svarīgu ražojošus uzņēmumus, Cēsīs netika veidoti lieli rūpnieciski uzņēmumi. Lielākie uzņēmumi, kas līdz šim brīdim saglabājuši savu nozīmi pilsētā ir pārtikas pārstrādes uzņēmumi.

2007. gada vidū Cēsīs pēc Uzņēmumu reģistra datiem pavisam kopā reģistrēti 1577 uzņēmumi, no tiem ekonomiski aktīvi – 581. Uzņēmumu reģistrēšanas dinamika rāda, ka katru gadu reģistrēto uzņēmumu skaits pēdējos gados ir stabilizējies un kopumā no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā likvidēto.

Grafiks Nr.9 Uzņēmumu reģistrēšanas dinamika Cēsu pilsētā (Lursoft 07.2007. dati)

Salīdzinot ar Latvijas vidējiem rādītājiem, Cēsīs ir salīdzinoši liels skaits reģistrēto uzņēmumu uz iedzīvotāju skaitu. Uz 1000 iedzīvotājiem Cēsīs 2006. gadā darbojās 31.42 ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kas ir vairāk kā vidēji valstī (26). Tomēr šis rādītājs ir zemes salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni, kur ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 40 līdz 60. katru gadu Cēsu pilsētas uzņēmumu apgrozījums palielinās. Tomēr arī starp reģistrētajiem uzņēmumiem būtiska daļa uzņēmumu ir ekonomiski neaktīvi un līdz ar to reālā uzņēmējdarbības aktivitāte Cēsīs vērtējama kā samērā vāja.

    Analizējot ekonomiski aktīvos uzņēmumus pēc nodarbināto skaita, var secināt, ka lielākā daļa uzņēmumu (70%) ir mikro uzņēmumi, kas nodarbina līdz 5 darbiniekiem, 22 % ir mazi uzņēmumi (nodarbina no 5 – 10 darbiniekiem), 6 % ir vidēji uzņēmumi (nodarbina 10 – 150 darbiniekiem) un tikai 0.5 % uzņēmumu ir lielie (darbinieku skaits virs 150).

    Analizējot uzņēmumus pēc to darbības jomas, jāmin, ka Cēsīs salīdzinoši vairāk ir pakalpojumus sniedzoši uzņēmumi. Tradicionāli Cēsīs ir saglabājušies pārtikas pārstrādes un metālapstrādes uzņēmumi. Pēdējos gados ir izveidojušies arī ar būvniecību saistītu produktu ražošana. Vairāki ražojoši uzņēmumi atrodas pašvaldībās, kas robežojas ar Cēsīm (Priekuļu pagastā, Vaives pagastā, Amatas novadā). Sadalījumā pa nozarēm tikai 10% no visiem uzņēmumiem kaut ko ražo, pārējie uzņēmumi darbojas dažādās pakalpojumu jomās. Vislielākais uzņēmumu skaits ir mazumtirdzniecība, ražošanā, būvniecībā un transportā. Lielākie Cēsu pilsētas uzņēmumi ir alus darītava, medus ražotne, gaļas ražotne, tipogrāfija, dzeramā ūdens ražotne, dārzniecība, dažāda veida tūrisma pakalpojumu sniedzēji, transporta pakalpojumu sniedzēji un kontaktu centrs 1188.

    Grafiks Nr. 10 Uzņēmumu sadalījums pēc darbības veida 2006.gadā (VID dati)

Saskaņā ar VID datiem 2006.gadā Cēsīs reģistrētas 367 struktūrvienības, kuru uzņēmumi atrodas citās pašvaldībās, bet to filiāles vai pārstāvniecības darbojas arī Cēsīs.

Par pilsētas ekonomikas attīstību liecina arī privātās un publiskās investīcijas pilsētas infrastruktūras attīstībā. Katru gadu pilsētā pieaug izdoto būvatļauju skaits (grafiks Nr.11).

Grafiks Nr.11 Ekspluatācijā nodoto būvju skaits pa gadiem Cēsīs (Cēsu pilsētas būvvaldes dati)

    Tāpat ik gadu pieaug ieguldītās investīcijas dzīvojamā fonda, komercrakstura būvju un publiskā sektora sakārtošanā (grafiks Nr.12). Finanšu līdzekļi tiek ieguldīti gan esošo ēku un infrastruktūras rekonstrukcijā un jaunu būvniecībā.

    Grafiks Nr. 12 Veikto būvdarbu apjoms pa gadiem tūkst. LVL (Cēsu pilsētas būvvaldes dati)

Nodarbinātība

Cēsu pilsētas saimniecībā kā darba devēji vienlīdz svarīgi ir gan publiskā sektora (valsts un pašvaldības) gan privātā sektora institūcijas – iestādes, organizācijas, uzņēmumi. Lielākie darba devēji Cēsīs ir valsts un pašvaldības iestādes – skolas, slimnīcas un rajona padome.

Tā kā pastāv tieša sasaiste starp darba algas apjomu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu, tad salīdzinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu Cēsu pilsētas pašvaldības pamatbudžetā ar situāciju Latvijā, var secināt, ka Cēsīs darba samaksa ir augstāka nekā vidēji Cēsu rajonā, augstāka nekā vidēji Latvijā, bet zemāka nekā vidēji septiņās lielākajās pilsētās.

Grafiks Nr.13 Kopējais iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis Cēsīs pa gadiem milj.LVL (VID dati)

    Bezdarba līmenis Cēsīs katru gadu samazinās. 2007.gadā tas sasniedza 3,76%, kas var tikt uzskatīts par dabīgo bezdarbu.

    Grafiks Nr.14 Bezdarba līmenis Cēsīs % pret darbspējīgo iedzīvotāju skaitu pa gadiem (NVA dati)

    Nodarbināto, bezdarbnieku un darba meklētāju kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un apmācību pasākumus Cēsīs organizē Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāle. 2006.gada darba devēju aptaujas un NVA dati liecina, ka iestādēs un uzņēmumos Cēsīs ir brīvas darba vietas darbiniekiem ar dažādiem izglītības līmeņiem un specialitātēm (gan speciālistiem ar augstāko izglītību, gan kvalificētiem speciālistiem, gan mazkvalificētiem darbiniekiem).

Cēsu pilsētas dome aktīvi iesaistās bezdarbnieku iesaistīšanā īslaicīgajos pagaidu darbos. 2007.gadā Cēsu pilsētas dome iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras līdzfinansētajā programmā par invalīdu iesaistīšanu darba tirgū un pašvaldības policijā tika izveidotas divas darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti.

2007.gadā Cēsu pilsētas dome apstiprināja Cēsu pilsētas nodarbinātības stratēģiju, kas nosaka Cēsu pilsētas nodarbinātības vīziju, mērķus un uzdevumus. Cēsu pilsētas nodarbinātības stratēģijā ir izvirzīti divi mērķi – Cēsu pilsētas iedzīvotāju sociāli-ekonomiskā aktivitāte nodrošina pastāvīgu labklājības līmeņa pieaugumu un Cēsu pilsētas darba tirgū it pieejams pieprasījumam atbilstoša apjoma, kvalitatīvs un izglītots darbaspēks.

    Cēsu pilsētas dome sadarbībā ar Cēsu rajona padomi 2007. gadā veica pētījumu par darba tirgu pilsētā un rajonā. Tā ietvaros tika ierosināts veidot cieši integrētu Centrālvidzemes reģiona darba tirgus reģionu, kurā ietilpst Cēsis, Limbaži, Valmiera, Sigulda, Smiltene. Integrēts Vidzemes darba tirgus reģions darbotos kā pretsvars Rīgas darba tirgus reģionam, tādejādi veicinot kopumā Vidzemes reģiona ilgtspējīgu attīstību.

Uzņēmējdarbības veicināšana

    Cēsu pilsētā darbojas vairākas organizācijas, kuras pārstāv uzņēmēju intereses augstākos pārvaldes līmeņos, tomēr paši uzņēmēji norāda, ka uzņēmēju asociāciju darbība ir pasīva kopīgu jautājumu risināšanā un arī paši uzņēmumi ir mazaktīvi savstarpēji sadarbojoties pārstāvot un risinot problēmas valstiskā līmenī.

    Periodā no 2005. līdz 2007.gadam Cēsīs aktīvi darbojās uzņēmumu padome, kas tika izveidota pēc Cēsu pilsētas domes un vietējo uzņēmumu iniciatīvas ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību pilsētā. Kopš 2007.gada sākuma Uzņēmēju padome nedarbojas. Cēsīs darbojas arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļa, kas ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga visu Latvijas teritoriju aptveroša dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv