Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Ceturtdiena, 2019.gada 17.oktobris   Vārda dienu svin: Gaits, Karīna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  -- Uzraudzības sistēma
  -- Esošās situācijas raksturojums
  -- Attīstības stratēģija
  -- Investīciju plāns
  -- Vides pārskats
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Oktobris 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam> Esošās situācijas raksturojums> Dabas vide un vides infrastruktūra

- Izglītība un tālākizglītība
- Ievads
- Esošās situācijas raksturojums
- Iedzīvotāji
- Pilsētas pārvalde
- Kultūrvide
- Komunālā saimniecība
- Enerģētika
- Veselība
- Sociālā palīdzība un pakalpojumi
- Transports un satiksme
- Tūrisms
- Informācijas sabiedrība
- Valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijas
- Kopsavilkums
- Sports
- Uzņēmējdarbība un nodarbinātība
- Dabas vide un vides infrastruktūra

Dabas vide un vides infrastruktūra


      Cēsu pilsētas vēsturiskā attīstība un tās telpiskā struktūra ir cieši saistīta ar dabas apstākļiem: reljefu, upēm, avotiem, dīķiem, augsnes eroziju, klimatiskajiem apstākļiem u.c. Cēsis atrodas Vidzemes centrālās augstienes ziemeļrietumu nogāzē, kura augstiene saskaras ar Gaujas senleju. Tieši šajā abu fiziski – ģeogrāfisko rajonu kontakta joslā senlejas krastos veidojas savdabīgas un interesantas dabas ainavas. Reljefs pilsētas teritorijā ir izteikts ar pakalniem, ielejām un gravām un reljefa atšķirības pilsētā ir līdz pat 32 m.

Cēsu pilsētu raksturo iedzīvotāju koncentrācija pilsētas centrālajā un austrumu daļā, savukārt pilsētas rietumu daļu raksturo lielas mežu platības un reta dzīvojamo māju apbūve. Klasificējot pēc zemes lietošanas mērķa, meža teritorijas pilsētā aizņem 10% no kopējās teritorijas, ūdens teritorijas - 1.3%, dzīvojamās apbūves teritorijas – 42%, sabiedriskā un darījumu apbūves teritorijas - 27%, rūpniecisko objektu teritorijas – 8%, satiksmes infrastruktūras un inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu teritorijas – 10%.

Pilsētas dabas pamatnes struktūra Cēsīs ir dažāda un to veido parki, skvēri, ūdensteces un ūdenstilpnes, ielu stādījumi, apstādījumi, meži, mazdārziņu teritorijas. Kopā pēc teritorijas plānojuma datiem 421,7 ha pilsētas teritorijas aizņem parki un zaļās teritorijas, kuras ir paredzēts saglabāt kā pilsētas dabas pamatni.

Virszemes ūdeņi

 

Cēsu pilsētu rietumos no Raiskuma pagasta nodala dabīga robežšķirtne Gauja, kas apmēram 6 km garumā tek gar Cēsīm. Teritorija no pilsētas ziemeļrietumiem līdz dienvidrietumiem atrodas Gaujas senlejā, kam raksturīgi stāvi krasti, vecupes un mitraines. Gaujas tuvums pilsētai ir svarīgs resurss aktīvā tūrisma attīstībai. Pilsētas teritorijā ir labiekārtota viena pludmale un kempinga vieta pie Žagarkalna.

 

Cēsu pilsētu šķērso vairākas upītes (Siļķupīte, Glūda, Pirtsupīte, Vinterupīte), kas ietek Gaujā. Vairākas mazās upītes meliorācijas rezultātā ir pārveidotas un vietām upes ir iegrožotas ar lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. Pilsētas mazās upītēm ir liela loma pilsētas vides pievilcības veidošanā.

 

Nozīmīgu lomu pilsētas virsūdeņu sistēmā ieņem dīķi, lielākie no tiem ir: Pils parka dīķi, Maija parka dīķis, Dubinskas dīķi, Ruckas parka dīķi, Avotu ielejas parka dīķu kaskāde.

 

Dīķiem pilsētā ir ainaviska vērtība un tie savāc lielu daļu no virszemē izplūstošo avotu ūdeņiem un lietus ūdeņiem. Turpmāk nepieciešams sakārtot kopējo dīķu sistēmu pilsētā.

Atvērto ūdens objektu daudzveidība pilsētai rada īpašu pievilcību un darbojas kā priekšnosacījums dabas pamatnes saglabāšanai pilsētas teritorijās. Tomēr šobrīd Cēsīs upīšu krastmalas pārsvarā netiek koptas un apsaimniekotas un aizaugušie upes krasti kalpo par atkritumu izgāztuvēm. Tāpat upīšu pievilcību ietekmē kanalizācijas noplūdes no dzīvojamām ēkām, kuras nav pievienotas kopējam pilsētas kanalizācijas tīklam.

 

 

Meži

 

Vislielākās mežu platības Cēsu pilsētā ir Gaujas senielejas teritorijā, pilsētas R un ZR daļā. Kopumā mežu zemes klāj (530) 260,3 ha , kur valdošā koku suga ir priede (64%), baltalksnis (22%, un egle (7%). Mežu zemes ir gan privāto īpašnieku pārvaldījumā, gan pašvaldības valdījumā. Pašvaldības valdījumā ir ap 100 ha mežu zemes. Pēc LU Bioloģijas institūta 2004.gada veiktā pētījuma datiem pilsētas teritorijas mežos ir konstatēta liela biotopu daudzveidība. Cēsu pilsētas mežiem ir izstrādāts mežsaimniecības organizācijas projekts 1988 – 1997.gadam. Ņemot vērā, ka pilsētas mežos vērojama pastāvīga cilvēka klātbūtne, kas būtiski ietekmē mežu stāvokli un kvalitāti, ir nepieciešams jaunu meža inventarizācijas plānu izstrādi, tāpat nepieciešams izstrādāt mežu apsaimniekošanas plānus un veikt mērķtiecīgu mežu kopšanu.

 

 

Publiskā telpa

 

Pilsētā kopējo labiekārtoto publisko telpu veido pilsētas parki, skvēri un dzīvojamo māju pagalmi. Kopā pilsētā pavisam ir 5 parki, kas veidojušies dažādos laika periodos, to kopējā platība ir 17.24 ha. Tie ir Pils parks, Maija parks, Avotu ielejas parks, Ruckas parks, Kalnmuižas parks. Nozīmīgākie pilsētas skvēri ir Vienības laukums ar skvēru, Četru vēju dārzs un Rožu laukums.

Pilsētā ir vairākas teritorijas, piemēram, slēgtie kapi, Pirtsupītes ieleja, mazo upju gravas u.c., kuras sakārojot var veidot par publiski pieejamām teritorijām, klusajiem parkiem, aktīvās atpūtas parkiem utt.

Nozīmīgu daļu pilsētas zaļās struktūras veido koku alejas un stādījumi gar ielām. Cēsu pilsētai raksturīgs akcents ir alejas un apstādījumu rindas ielu un piebraucamo ceļu malās, kurām nepieciešams veikt atbilstošu kopšanu. Pilsētas teritorijas plānojums paredz īpaši kopjamās alejas un alejas un koku rindas, kuras nepieciešams rekonstruēt. Pēdējos gados pilsētā ir uzsākta apstādījumu mērķtiecīga kopšana, lai saglabātu to ilgtspējīgu un palielinātu noturību pret nelabvēlīgiem vides faktoriem.

Cēsīs dzīvojamo māju pagalmu labiekārtojums ir sliktā kvalitātē. Lielākā daļa pagalmu, šobrīd tiek izmantoti kā autostāvvietas, apstādījumi bieži vien netiek kopti un nav izveidojusies sistēma par dzīvojamo māju kvartāla kompleksu labiekārtošanu. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi Cēsīs ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Līdz ar to ir radīti apstākļi māju iedzīvotājiem kopīgi risināt jautājumu par pagalmu apsaimniekošanu un labiekārtošanu. 2007.gadā kā Cēsu pilsētas dome kā paraugu sadarbībā ar dzīvojamo māju iedzīvotājiem izstrādāja Viestura ielas dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošanas projektu, kas paredz apstādījumu atjaunošanu, autostāvvietu sakārtošanu, bērnu atpūtas vietu izveidi u.c. uzlabojumus.

 

 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi

Daļa pilsētas teritorijas (1.8 km2), kas robežojas ar Gauju, atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kas ir nacionālas nozīmes aizsargājama dabas teritorija. Gaujas Nacionālā parka apsaimniekošanas plāns ir izstrādāts 2004. gadā un tajā izvirzītie mērķi sasniedzami, veicot pasākumus arī Cēsu pilsētas teritorijā pie Gaujas upes.

Savukārt teritorija pilsētas rietumos atrodas vietējas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Cēsu dabas un kultūrvēstures parks”, kas noteikta 2005.gadā un, kam 2006.gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns un tā galvenie mērķi ir...

Lielāko daļu dabas teritoriju pilsētā nepieciešams sakārot un sakopt, lai tās padarītu iedzīvotājiem draudzīgākas, drošākas un pievilcīgākas. Pēdējos gados jaunu veidolu ir ieguvis Maija parks, kas tika rekonstruēts. Tāpat tiek strādāts pie Avotu ielejas parka un Pils parka, četru vēju dārza sakārtošanas. Visnepievilcīgākie šobrīd ir Ruckas parks un Kalnmuižas parks.

Degradētās teritorijas

Problēmas:

  • Mežu apsaimniekošanas plāni (privātie, pašvaldības)

  • Upju krastmalu teritoriju sakārtošana, apsaimniekošana, publiska pieejamība

  • Dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošana

  • Dzīvojamo rajonu pieejamība dabas teritorijām (Leona Paegles iela, Saules iela, Rīgas iela, Līgatnes iela)

  • Dīķu sistēmas sakārtošana

  • Pilsētas parku un skvēru kvalitāte

  • Slēgto kapu kvalitāte

  • Degradētās teritorijas – mazdārziņi, neapsaimniekotās pļavas

  • Sabiedrības informētības un vides apziņas līmenis

  • Ainavisko vērtību degradēšanās

  • suņu pastaigu laukumi

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv