Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 20.maijs   Vārda dienu svin: Venta, Salvis, Selva
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  -- Uzraudzības sistēma
  -- Esošās situācijas raksturojums
  -- Attīstības stratēģija
  -- Investīciju plāns
  -- Vides pārskats
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam> Vides pārskats


Vides pārskats Attīstības programmai 2008. – 2014. gadam


 

Cēsu pilsētas attīstības programma 2008. – 2014.gadam

1. Ievads

2. Esošās situācijas raksturojums

3. Kopsavilkums

4. Attīstības stratēģija

5. Uzraudzības sistēma

6. Investīciju plāns

7. Vides pārskats Attīstības programmai 2008. -2014.gadam

7.1. Plānošanas dokumenta satura izsklāsts, saistītba ar citiem plānošanas dokumentiem

7.2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas

7.3. Esošā vides stāvokļa apraksts

7.4. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots

7.5. Teritorijas, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt

7.6. Ar plānošanas dokumentu saistītie vides aspekti

7.7. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi, to iekļaušana plānošanas dokumentā

7.8. Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums

7.9. Risinājumu ietekmes uz vidi samazināšanai

7.10. Alternatīvu izvēles pamatojums

7.11. Iespējamie kompensēšanas mehānismi

7.12. Iespējamās pārobežu ietekmes

7.13. Plānošanas dokumenta īstenošanas monotorings

7.14. Terminu skaidrojums

Pielikums:

  • Valsts nozīmes un vietējās nozīmes aizsargājamo kokaugu saraksts (adobe file)

  • Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts (adobe file)


Vides pārskats Attīstības programmai

2008. – 2014. gadam


7.1. Plānošanas dokumenta satura izklāsts, saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

Cēsu pilsētas attīstības programma 2008-2014 gadam ir vidēja termiņa (7 gadiem) politisks dokuments, kas nosaka pilsētas attīstības vīziju, izvirza attīstības stratēģiskos mērķus, virzienus un nosaka konkrētus uzdevumus mērķu sasniegšanai. Programmas izstrādātājs ir Cēsu pilsētas dome.

Cēsu pilsētas attīstības programma sastāv no5 daļām :

  1. Pārskata par esošo situāciju

  2. Attīstības stratēģijas

  3. Investīciju plāna

  4. Programmas uzraudzības sistēmas apraksta

  5. Projektu ideju datu bāzes


Cēsu pilsētas attīstības programma 2008-2014 gadam ir izstrādāta balsoties uz Cēsu pilsētās attīstības programmu 2003-2010 un ir uzskatāma par tās aktualizāciju. Cēsu pilsētas attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību nosaka šādi faktori:

  • Straujās izmaiņas sociālajos un ekonomiskajos procesos Latvijā un arī pilsētā;

  • Nepieciešams izstrādāt pašvaldības īstermiņa investīciju plānu;

  • Nepieciešams izvērtējums par Cēsu pilsētas nozīmi rajona, reģiona un valsts mērogā;

  • Attīstības programmas ieviešanas un uzraudzības sistēmas trūkums.


Izstrādājot Cēsu pilsētas attīstības programmu, ievēroti šādi principi:

  • Stratēģiskais skatījums – balstīts uz teritorijas attīstības vīziju, izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm vidēja termiņa periodam;

  • Vienotība – mērķi un rīcības ir savstarpēji koordinētas un papildinošas.

  • Koordinācija un saskaņotība – programmas izstrādē un īstenošanā maksimāli

iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., sabiedriskais sektors, uzņēmēji, un citu jomu pārstāvji, kas var būtiski sekmēt ekonomikas attīstību, sociālo un vides kvalitāti, tādā veidā apzinot aktuālākās nozaru vajadzības, kas pamatotas ar pilsētas izaugsmes resursiem un potenciālu.

  • Koncentrācija – atbalsts koncentrēts uz aktuālāko vajadzību risināšanu, koordinējot fondu izmantošanu, t.sk., ES, valsts, pašvaldības un privātās investīcijas.

Attīstības programma izstrādāta saskaņā ar šādiem augstāk stāvošiem plānošanas dokumentiem:

  • Latvijas Nacionālais attīstības plāns,

  • Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma,

  • Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums,

  • Cēsu rajona attīstības programma 2000-2012

  • Cēsu rajona teritorijas plānojums 2007-2016



7.2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) ir ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. SIVN rezultātā tiek sagatavots vides pārskats, kurā ir noteikta, aprakstīta un novērtēta plānošanas dokumenta, iespējamo tā alternatīvu īstenošanas ietekme uz vidi.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību un vides pārskata sagatavošanas kārtību nosaka valsts normatīvie akti un Eiropas Savienības direktīvas:

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīva 2001/42/EC “Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu”,

- LR likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1998.gada 14. oktobris, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 11.07.2007.).

- LR Ministru Kabineta noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (2004. gada 23. marts).

Cēsu pilsētas attīstības programmas 2008-2014 Vides pārskatu izstrādāja Cēsu pilsētas domes Attīstības plānošanas nodaļas speciālisti.


Stratēģiskā ietekmes uz vidi dokumenta sagatavošanai tika izmantotas šādas metodes:

  • Informācijas analīze - analizēta Cēsu pilsētas attīstības stratēģija 2008-2014 un ar to saistītajos dokumentos ietvertā informācija;

  • Ietekmju analīze-veikta plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi un ieteikti risinājumi iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai.

Ar Vides pārskata projektu tika iepazīstināta sabiedrība un vides pārskata projekts sabiedriskās apspriešanas laikā pieejams Cēsu pilsētas domē un Cēsu pilsētas mājas lapā.

Projekts iesniegts atzinumam šādām institūcijām - Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei un Gaujas Nacionālā parka administrācijai. Abu institūciju atzinumi ņemti vērā vides pārskata projektā.

Vides pārskata projekta sagatavošanai ir izmantota Cēsu pilsētas domes rīcībā esošā informācija, pētījumu rezultāti par vides stāvokli pilsētā, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes rīcībā esošā informācija. Tāpat tika izmantota starptautiskajā tīmeklī pieejamā informācija.


7.3. Esošā vides stāvokļa apraksts

7.3.1.Ģeogrāfiskais izvietojums un raksturojums

Cēsīs dzīvo 18250 iedzīvotāju, un pilsēta ir viens no 26 Latvijas rajonu centriem. Pēc iedzīvotāju skaita Cēsis ir trīspadsmitā lielākā Latvijas pilsēta. Pilsētu ieskauj Gaujas Nacionālais parks, un tā ir iecienīta tūrisma un atpūtas vieta. Daļa pilsētas teritorijas - 1,8 km2 ietilpst Gaujas Nacionālā parka Gaujas senielejas dabas lieguma zonā, kas ir Natura 2000 teritorija, tāpēc augsta prioritāte ir vides standartu ievērošanai.

Pilsētas lielākā daļa atrodas Vidzemes Centrālās augstienes nogāzē uz viegli viļņota morēnas līdzenuma. Austrumdaļā tā virsma paceļas līdz 130m virs jūras līmeņa, rietumos un ziemeļrietumu virzienā uz Gaujas senlejas pusi pazeminās līdz 98-105 m virs jūras līmeņa. Ieleju un gravu dziļie iegrauzumi pamatiežos atsedz pazemes ūdeņu horizontus, kas baro avotus, strautus, upītes. Ielejās ir laba augsne un bagāta augu valsts. Gravās daudz smilšakmens atsegumu, krauju un alu, kas radušies pazemes, virszemes ūdeņu un cilvēka darbības rezultātā. Pilsētas ziemeļrietumu daļā senlejas malā ar priežu mežu apaugusi smilšakmens grants kēmu pauguraine. Austrumu virzienā tā pāriet kultūrainavā.1

Cēsu atrašanās starp diviem starptautiskas nozīmes autoceļiem, nosaka pilsētas izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu. Autoceļš Rīga - Veclaicene atrodas 9 km no pilsētas un Cēsis ar minēto autoceļu savieno valsts nozīmes ceļš – Cēsu pilsētas apvedceļš. Otrs autoceļš Inčukalns – Valka atrodas 16 km attālumā no Cēsīm. Pilsēta ir labi sasniedzama arī reģionālā kontekstā pa valsts nozīmes autoceļiem Limbaži – Cēsis un Cēsis – Madona, kas savieno Vidzemes dienvidaustrumu daļu ar ziemeļrietumu daļu.

7.3.2.Geoloģiskais raksturojums

No ģeomorfoloģiskā viedokļa Cēsu pilsētas un tuvākās apkārtnes teritorija atrodas Ziemeļlatvijas zemienē, bet izvietojas ļoti tuvu Vidzemes augstienes piekājei. Ievērojot reljefa raksturu, izdalāmi atšķirīgi lokālie ģeomorfoloģiskie rajoni :

  • Ziemeļlatvijas zemienes Cēsu plato;

  • Cēsu plato nogāze;

  • Piegaujas pauguraine;

  • Gaujas senieleja.


Ņemot vērā specifiskās reljefa iezīmes, saistībā ar Gaujas senieleju, var tikt izdalīti sekojoši ģeomorfoloģiski apakšrajoni :

    • Piegaujas sengravu un gravu reljefs;

    • Sengravu saposmotais Piegaujas pauguraines reljefs.

7.3.3.Iedzīvotāji

Cēsu pilsētā dzīvo 18 250 iedzīvotāji 2 (uz 01.01.2008). Kopš deviņdesmito gadu sākuma iedzīvotāju skaits Cēsīs, tāpat kā visā Latvijā, katru gadu samazinās. Cēsīs iedzīvotāju skaita samazināšanās vērojama laika periodā no 1990.gada līdz 2003.gadam, kad iedzīvotāju skaits pilsētā atkal sāk pieaugt. Lai arī sākot ar 2005.gadu iedzīvotāju skaits pilsētā atkal nedaudz sāk samazināties, tomēr salīdzinoši var teikt, ka stabilizējas.

Cēsīs ir samērā augsts apdzīvotības blīvums – 2008.gada sākumā uz 1 km2 Cēsīs dzīvoja vidēji 946 iedzīvotāji. Pilsētu nosacīti var iedalīt 10 dzīvojamos rajonos ar dažādu iedzīvotāju blīvumu. Pilsētas R daļā, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonā un pilsētas ZR daļā, kurā plešas mežu teritorijas ir neliels iedzīvotāju blīvums.

7.3.4.Klimats

Cēsu pilsēta atrodas mitrā, kontinentālā mēreni vēsā klimatiskajā rajonā. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +5,1 oC, gada visaukstākais mēnesis ir janvāris, ar mēneša vidējo temperatūru -16,7 oC. Valdošie dienvidu, dienvidrietumu vēji, lielākais vēja ātrums ir no novembra līdz janvārim (3-8m/s), mazākais-jūlijā un augustā (2-5m/s), maksimālās brāzmas sasniedzot oktobrī un novembrī. Valdošās mitrās jūras gaisa masas nodrošina lielu nokrišņu daudzumu. Nokrišņi iespējami vidēju katru otro dienu. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 691 mm. Ievērojamais nokrišņu daudzums un mērenā temperatūra visu gadu rada paaugstinātu gaisa mitrumu un mākoņainību. Faktiskais saules spīdēšanas ilgums vidēji gadā nepārsniedz 40% no iespējamā.3

7.3.5.Virszemes ūdeņi

Cēsu pilsētu rietumos no Raiskuma pagasta nodala dabīga robežšķirtne Gauja, kuras garums pilsētas robežas ir apmēram 6 km. Teritorija no pilsētas ziemeļrietumiem līdz dienvidrietumiem atrodas Gaujas senlejā, kam raksturīgi stāvi krasti, vecupes un mitraines.

Gauja atbilstoši 2002. gada MK noteikumiem Nr.446.„Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" ir klasificēta kā prioritārie zivju ūdeņi karpveidīgajiem (no Mellupes tilta līdz Cēsu pilsētas tiltam) un lašveidīgo prioritārie zivju ūdeņi (no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam). Gaujas ūdens ekoloģiskā kvalitāte posmā no Mellupes tilta (Valmieras rajonā) līdz Cēsu pilsētas tiltam raksturojas kā ļoti slikta un šajā posmā karpūdeņi neatbilst robežlielumam. Lejtecē no Cēsu pilsētas tilta ūdens kvalitāte tiek raksturota kā laba.4

Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā 2005-2017 ir iekļauta Gaujas upes aizsargjosla teritorijām ar appludinājuma varbūtību reizi simts gados. Aizsargjoslas noteikta pa dabisku kontūru – pirmās virspalu terases robežu.

Ūdens kvalitāti Gaujā pie Cēsīm ietekmē Cēsu pilsētā esošo Gaujas mazo pieteku upīšu ūdens baseinu kvalitāte. Cēsis saposmo Glūdas, Pirtsupītes, Mellupītes baseini.

  1. Vairākas mazās upītes meliorācijas rezultātā ir pārveidotas un vietām tās iegrožo lietus ūdens kanalizācijas sistēma. Pilsētas mazām upītēm ir liela nozīme pilsētas vides pievilcības veidošanā.

  2. Nozīmīgu lomu pilsētas virsūdeņu sistēmā ieņem dīķi. Lielākie no tiem ir: Pils parka dīķis, Maija parka dīķis, Dubinskas dīķi, Ruckas parka dīķi, Avotu ielejas parka dīķu kaskāde.

  3. Dīķiem pilsētā ir ainaviska vērtība un tie savāc lielu daļu no virszemē izplūstošo avotu ūdeņiem un lietus ūdeņiem.

  4. Ūdens paraugi pilsētas teritorijā esošajās ūdenstilpēs tiek analizēti periodiski un uzrāda samērā labu ūdens kvalitāti, kas pielīdzināma Gaujas ūdens kvalitātei. Daži rādītāji (tabula nr. 1) liecina , ka ūdenstilpēs ieplūst neattīrīti virsūdeņi no ielām.

  5. Tabula nr.1 Ūdens kvalitātes rādītāji virszemes ūdenstilpēs 31.05.20045

    1. Rādītājs

    1. Mērvienība

    1. Dubinskas dīķis

    1. Pils parka dīķis

    1. Festivāla ielas dīķis

    1. PH

    1. 7,66

    1. 8,56

    1. 8,26

    1. ĶSP

    1. mg/l

    1. 51

    1. 66

    1. 40

    1. BSP5

    1. mg/l

    1. 4

    1. 11

    1. 6

    1. Nkop

    1. mg/l

    1. 0,9

    1. 1,85

    1. 2,02

    1. Pkop

    1. mg/l

    1. 0,11

    1. 0,35

    1. 0,29

  6. Cēsu pilsētas virszemes ūdenstilpju un ūdensteču apsekošana veikta 2006. gada 20. jūlijā un papildus novērojumi tika veikti 2006. gada 5. augustā,6apsekojot dabā galvenos hidroloģiskās sistēmas sastāvdaļas, proti, mākslīgās ūdenskrātuves (karjeru un dīķus), kā arī lielākos grāvjus un ūdensteces.

  7. Ūdens kvalitāte virszemes ūdenstilpēs ir apmierinoša un tā ir uzlabojama. Lielākais ūdenstilpju piesārņojuma avots ir mehānisks piesārņojums ar sadzīves un lielgabarīta atkritumiem un inženiertīklu ļoti sliktais stāvoklis. Vecpilsētas un centra daļā nav atsevišķas lietusūdeņu kanalizācijas, bet lietus uztvērējakas ir pievienotas pie saimnieciskā kanalizācijas tīkla.

7.3.6.Pazemes ūdeņi

Cēsu pilsētā pazemes ūdens resursi ir urbumu un avotu ūdens. Centralizētā ūdensapgādes sistēma pašlaik apkalpo apmēram 89% no pastāvīgajiem iedzīvotājiem; 11% Cēsu pilsētas ūdens patērētāju izmanto decentralizēto ūdeni – gruntsūdens aku ūdeni vai decentralizētos urbumus.

Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Cēsis nodrošina Cēsu pilsētas SIA “Vinda”. Pilsētā ir divas neatkarīgas ūdensapgādes sistēmas - viena apkalpo Cēsu pilsētas lielāko daļu, bet otra, kas ir neliela apakšsistēma, apkalpo Cīrulīšu rajonu, kas atrodas uz DR no pilsētas galvenās daļas. Abās sistēmās lieto pazemes ūdeni, kuru iegūst no četrām lieljaudas artēziskām akām, ar kopējo debetu 417 m3/h. Artēzisko aku ūdenī ir paaugstināts dzelzs saturs, no 0.62 mg/l līdz 2.33 mg/l. No aku lauka ar dziļurbuma sūkņiem neattīrītu ūdeni padod uz ūdens attīrīšanas iekārtām. Artēziskos sūkņus darbina automātiskā režīmā atkarībā no ūdens līmeņa tīrā ūdens baseinos attīrīšanas iekārtās. Zemes līmeņa starpības starp aku lauku un attīrīšanas iekārtām ir ~ 40m.

Ūdens attīrīšanas iekārtas atklātas 2001.gada jūnijā. Iekārtu jauda 10 200 m3/d un ūdens pēc attīrīšanas atbilst ES un Sabiedrības veselības aģentūras prasībām un kritērijiem un ūdens kvalitāte tiek regulāri kontrolēta. Attīrīšanas iekārtās ir tīrā ūdens baseini ar kopējo tilpumu 2000 m3. Pilsēta vidēji diennaktī patērē 3200 m3 tīrā ūdens.

Ūdens sadales tīkls pilsētā darbojas kā divas spiediena zonas (pazīstamas kā I un II pacēlums). Zemes līmeņi I pacēlumā ir robežās no 60 m līdz 105 m absolūtās augstuma atzīmēs.

Zemes līmeņi II pacēlumā ir robežās no 110 līdz 130 m absolūtās augstuma atzīmēs. II pacēluma pazemes ūdens rezervuāros (ietilpība 2000m3) ūdens ieplūst no I pacēluma sadales tīkla.

Lai apmierinātu patēriņa svārstības ūdensvada apgādes sistēmā, abās zonās ir ūdenstorņi, kuru katra tilpums 500 m3).

Ūdensvada tīkla kopgarums ir apmēram 72 km (diametrs 25mm līdz 300mm). Lielākā daļa cauruļu ir no ķeta un tērauda, jaunākās caurules ir no plastmasas. Ūdensvada cauruļvadi ir iebūvēti laika posmā no 1949. gada. Atsevišķās ielās cauruļvadu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts, bet lai precīzāk varētu noteikt cauruļvadu stāvokli un tīklu noslogotību, ir veikta korodivitātes izpēte un ūdensvada tīkla modelēšana. Pamatojoties uz šīs izpētes datiem, līdz 2008. gada beigām ir paredzēts pabeigt ISPA projektu, kurā ir ietverta ūdensvada tīklu rekonstrukcija un strupceļu likvidēšana ūdensvadā. Ir izstrādāts ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārtas tehniskais projekts, lai 2008. gadā varētu turpināt ūdens un kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju un attīstību.

Decentralizētā ūdensapgāde nodrošina ar dzeramas kvalitātes ūdeni daļu ražošanas uzņēmumu. 19 urbumi tiek apsaimniekoti un darbināti ievērojot valsts likumdošanas prasības. Pilsētā ir pašvaldībai un privāti piederoši urbumi, kuri netiek izmantoti. Jāparedz šo urbumu tamponēšana.

Iedzīvotāji, kuru mājokļi nav pieslēgti centralizētās ūdensapgādes sistēmai, galvenokārt izmanto privātās gruntsūdens akas. Šīs akas parasti ir seklas un ūdens tajās ieplūst no augšējiem kvartāra un pēc ledāju perioda slāņiem. Ūdenim ir augsts nitrātu saturs un tas ir ļoti neaizsargāts pret mikrobioloģisko piesārņojumu. Īpaši jāatzīmē, ka Lauciņu rajonā grodu aku ūdens kvalitāte ir zema, kas ir saistīts ar ļoti sekliem gruntsūdens krājumiem. Potenciāls gruntsūdens piesārņojums var rasties no decentralizētās kanalizācijas novadīšanas vietām, kas ir tiešā kontaktā ar dolomītu slāņiem.

Liela nozīme pilsētā ir avotu ūdens resursiem, jo pilsēta bagāta ar avotiem. Pazīstamākie ir Rūcošais avots, Svētavots, Dzidravots, avoti starp Festivālu un Valmieras ielu, Avotu ielejas avotu komplekss u.c.

Nereti cēsnieki kā dzeramo ūdeni izmanto avotu ūdeni. Koplietošanā esošo avotu izteces vietas netiek aizsargātas no piesārņojuma. Avotu ūdens kvalitāti laboratorijās periodiski pārbauda tikai skolēnu un studentu vides projektu laikā. Pašreiz spēkā esošo Latvijas normatīvo aktu prasības neparedz obligātu avotu ūdens kontroli, ja tas nav paredzēts un ierīkots kā speciāla dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

7.3. 7.Notekūdeņu radītais piesārņojums


Pilsētā izveidota centralizēta komunālo un rūpniecisko notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Centralizētā kanalizācijas sistēma pašlaik apkalpo apmēram 82% no pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Cēsīs galvenokārt ir pašteces saimnieciskās kanalizācijas tīkli ar kopējo garumu 52.2 km.

Kanalizācijas sistēmā darbojas divi spiedvadi un divas sūknētavas. Viens spiedvads un sūknētava novada visus pilsētas notekūdeņus no Gaujas kreisā krasta uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām labajā krastā. Otrs spiedvads pārsūknē neliela rajona (Cīrulīšu) notekūdeņus līdz Cīrulīšu ielas maģistrālajam pašteces vadam.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (turpmāk tekstā - NAI), kuras atrodas Raiskuma pagastā tika uzbūvētas 1996.gadā. Tās ir bioloģiskās NAI, kas darbojas ar aktīvajām dūņām, ietverot aerāciju un nostādināšanu. Projektētā jauda ir 12000 m3/dnn, bet faktiski notekūdeņu daudzums ir mazāks. 2008. gadā tiks pabeigts NAI modernizācijas projekts, kurā tiks uzlabota slāpekļa un fosfora attīrīšanas efektivitāte. Plānotā attīrīšanas iekārtu jauda pēc modernizācijas būs 6500 m3 /diennaktī. Paredzams, ka pēc Cēsu NAI modernizācijas un A/S ”Cēsu alus” lokālo NAI uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā, tiks nodrošinātas ES ūdens struktūrdirektīvas prasības notekūdeņu ieplūdei Gaujā.


Tabula nr.2

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība – patreizējā situācija

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nosaukums

N koncentrācija mg/l pēc notekūdeņu attīrīšanas

P koncentrācija mg/l pēc notekūdeņu attīrīšanas

BSP5 koncentrācija mg/l pēc notekūdeņu attīrīšanas

ĶSP5 koncentrācija mg/l pēc notekūdeņu attīrīšanas

Suspendēto vielu koncentrācija mg/l pēc notekūdeņu attīrīšanas

Cēsu NAI

34,4

5,09

58

160

55


Tabula nr.3

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība – plānotā situācija uz 2011.gada 31.decembri

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nosaukums

N koncentrācija pēc notekūdeņu attīrīšanas

P koncentrācija pēc notekūdeņu attīrīšanas

BSP5 koncentrācija pēc notekūdeņu attīrīšanas

ĶSP5 koncentrācija pēc notekūdeņu attīrīšanas

Suspendētās vielas pēc notekūdeņu attīrīšanas

Cēsu NAI

15

2

25

125

zem 35


Pilsētas teritorijā ir vairākas mazas decentralizētās NAI, kas savāc notekūdeņus no Saulrītu rūpnieciskā rajona, bērnu nama “Gaujaslīči”, Aizsardzības ministrijas atpūtas bāzes “Pipariņi”, bijušās rehabilitācijas slimnīcas “Cēsis”, no Naftas bāzes teritorijas, Sarkanā Krusta slimnīcas rajona uz ziemeļiem no Mūrlejas, A/S “CATA” teritorijas. NAI, kuru novadītais apjoms ir > kā 5 m3 /dnn tiek pakļautas Valsts vides dienesta kontrolei (A/S „CATA” un Bērnu nams „Gaujaslīči”), taču pārējās NAI tiek ekspluatētas bez novadāmo notekūdeņu kontroles. Vairākos pilsētas savrupmāju rajonos un vietās, kur īpašumi nav pieslēgti pilsētas kanalizācijas tīklam, tiek izmantoti izvedami krājrezervuāri vai nosēdakas. Nosēdaku nehermētiskums un krājrezervuāru sliktais tehniskais stāvoklis veicina gruntsūdens piesārņojumu.


7.3.8.Meži

Vislielākās mežu platības Cēsu pilsētā ir Gaujas senielejas teritorijā, pilsētas R un ZR daļā. Mežu zemēs valdošā koku suga ir priede (64%), baltalksnis (22%, un egle (7%). Mežu zemes ir gan privāto īpašnieku pārvaldījumā, gan pašvaldības valdījumā. Pašvaldības valdījumā ir ap 100 ha mežu zemes. Pēc LU Bioloģijas institūta 2004.gada veiktā pētījuma datiem pilsētas teritorijas mežos ir konstatēta liela biotopu daudzveidība.

Kopumā pilsētā konstatēti 13 meža biotopi. Izplatītākie ir priežu sausieņu meža biotopi. Tajos sastopami dažāda vecuma koki, īpaša vērtība ir audzēm ar bioloģiski vecām priedēm, kas ir gan estētiski interesantas, gan nozīmīgas teritorijas bioloģiskajai daudzveidībai. Mozaīkveidā nelielās platībās sastopami citi sausieņu meža biotopi, reljefa pazeminājumos atsevišķi slapjo augšņu meža biotopi.


Priežu sausieņu meži – aizņem vislielāko platību. Koku stāvā dominē priede, bet piejaukumā sastopamas arī citas koku sugas (bērzs, apse, egle, ļoti raksturīgi ir ozoli paaugā). Vislielākā vērtība šajos mežos ir vecajām priedēm, atsevišķās vietās koki sasniedz ievērojamus izmērus – tiem raksturīgi resni, izlocīti zari, arī resni kaltuši zari, veidojas gluda “krokodilādas” miza. Šie koki ir vienīgā iespējamā dzīvotne specifiskām bezmugurkaulnieku sugām. Mežu apsekojumu laikā uz izcilās, vecās priedēs konstatētas priežu sveķotāj-koksngrauža Nothorina punctata darbības pēdas.


Nozīmīgākie priežu sausieņu mežu tipi ar augsti izteiktu dabiskuma pakāpi Cēsu teritorijā ir:

  • Priežu sils (F.1.1.1.)7 – Latvijā plaši izplatīts, taču Cēsu teritorijā sastopams ļoti nelielas platībās. Dominē parastā priede, pameža nav, zemsedzē sila virsis, kladīnas, brūklenes. Samērā jutīgs pret vides izmaiņām un saimniecisko darbību.


  • Priežu damakšņi (F.1.1.4.) – gan Latvijā, gan Cēsu pilsētā ļoti plaši izplatīts biotops ar zemu jutīguma pakāpi. Koku stāvā piemistrojumā egle, bērzs, paaugā ozoli un egles. Bagātīgs lakstaugu stāvs, daudzveidīgs pamežs (krūkļi, lazdas, segliņi, pabērzi). Zemsedzē Gaujas tuvumā raksturīga ziemzaļā kosa Equisetum hyemale, ko var uzskatīt par Gaujas ielejas mežu īpatnību šajā teritorijā.


Slapjie priežu meži – sastopami reljefa pazeminājumos, kuros veidojas pārmitras augsnes. Šiem meža tipiem piemīt ļoti nozīmīga loma teritorijas kopējās bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.


Kā svarīgākie minami šādi slapjie priežu mežu tipi:

  • Priežu slapjie damakšņi (F.2.1.3.) – sastopami nelielās platībās periodiski pārmitrās minerālaugsnēs, reljefa pazeminājumos. Dominē parastā priede, vietām piemistrojumā purva bērzs, otrā stāvā – parastā egle.


  • Priežu purvāji (F.2.1.4.) – priežu mežs nabadzīgā, stipri skābā kūdras augsnē reljefa pazeminājumā. Neliela, bet biotopam ļoti tipiska platība pie kapsētas, kas atbilst EP prioritārajam biotopam 91D0*: Purvaini meži.8


Egļu meži – Cēsu pilsētas teritorijā maz izplatīti un šai apkārtnei netipiski. Parasti šeit egles ir piemistrojumā vai veido paaugu. Kā nozīmīgākās atzīmējamas:

  • Egļu gāršas (F.1.2.2.) – veci egļu meži ļoti nelielās teritorijās mozaīkveidā ar jauktu koku damakšņiem. Bioloģiski ļoti vērtīgi.


Baltalkšņu meži – teritorijā var izdalīt divu veidu baltalkšņu mežus:

1) aizaugušās kādreizējās lauksaimniecības zemes (raksturīgas līdzenumu platības ārpus ielejas, tipiski Žagarkalna tuvumā). Tie ir sekundārie baltalkšņu meži, kuriem patreiz Latvijas biotopu klasifikatorā nav izdalīts atsevišķs kods. Paaugā šādos baltalkšņu mežos bieži izplatīta egle un nākotnē, iespējams, tos varētu nomainīt egļu vēris vai jauktu koku damaksnis;



2) dabiski baltalkšņu meži:

  • Baltalkšņu gāršas (F.1.5.1.) – veci baltalkšņu meži upes palienē, vecupju vietās. Cēsu pilsētas teritorijā sastopami ļoti nelielās platībās, pārmitras vai pārplūstošas vietās. Raksturīgi dažāda vecuma pareti augoši baltalkšņi, apīņi, ziemzaļā kosa, kazenes. Pieskaitāmi EP prioritārajam biotopam 91E0*: Pārmitri platlapju meži.9


Bērzu meži – Cēsu pilsētas teritorijā sastopamas dažādu veidu bērzu audzes: Gaujas palienē reljefa paaugstinājumos; pamat krastā, kur to izcelsme skaidrojama ar saimniecisko darbību pagātnē; reljefa pazeminājumos gruntsūdeņu pieplūdes vietās; kā arī aizaugušās kādreiz lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Bērzs ir tipiska sekundāro mežu suga, tādēļ to pakāpeniski nomaina klimaksa stadijai raksturīgas sugas. Bērzu tīraudzes ir reti sastopamas, parasti piemistrojumu bērzam veido priede un egle, paaugā arī ozols, goba, liepa, palienes mežos zemsedzē tipiska ir ziemzaļā kosa. Kā nozīmīgākais minams:

  • Bērzu dumbrājs (F.2.3.3.) – reti sastopams biotops (it īpaši Eiropā). Cēsu pilsētā dabas un kultūrvēsturiskā parka teritorijā atrodami atsevišķi, nelieli plankumi reljefa pazeminājumos. Biotopam raksturīga ļoti augsta jutīguma pakāpe.


Jaukto koku meži – mistrotas lapu un skuju koku audzes, kuros bieži sastopami bioloģiski veci koki, mirusī koksne, paaugā platlapji (piemēram, kļavas), pamežā daudz lazdu.

Raksturīgākie šādu mežu tipi:

  • Jauktu koku damakšņi (F.1.8.1.) – Plaši sastopams biotops gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Tie ir dažāda vecuma meži, kuriem nav vienas dominējošas sugas koku stāvā, audzes veido priedes, egles, bērzi, ozoli, pamežā lazdas, blīgznas, krūkļi.


  • Jauktu koku gāršas (F.1.8.3.) – reti sastopams biotops (it īpaši Eiropā). Cēsu pilsētā dabas un kultūrvēsturiskā parka teritorijā atrodams nelielās platībās, stāvās nogāzēs un gravās. Raksturīgs liels platlapju piemistrojums. Atbilst EP prioritārajam biotopam 9180*: Nogāžu un gravu meži, kā arī Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam .


Dabas aizsardzības ziņā kā vērtīgākās Cēsu pilsētas teritorijā uzskatāmas jaukto koku gāršas un bērzu dumbrāji, kas izceļas ar augstu dabiskuma pakāpi, tie ir reti sastopami gan Latvijā, gan Eiropā, turklāt ar augstu jutīguma pakāpi. Biotopa dabiskuma un tipiskuma ziņā nozīmīgi ir arī priežu sili, kā arī priežu un jaukto koku damakšņi, tomēr tie nav pieskaitāmi pie retiem vai īpaši jutīgiem biotopiem. Teritorijas bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas ir arī vecās egļu gāršas, kuru audzes sastāvā liela loma ir 120-140 gadus vecām, lēni augušām, zarainām eglēm.


Ekonomiskajā ziņā visvērtīgākie ir priežu sausieņu meži, kā arī jaukto koku damakšņiem, kas izmantojami mežsaimniecībā. Šiem meža tipiem ir arī augsta estētiskā un rekreatīvā vērtība – tie piemēroti sēņošanai un ogošanai.

Jaukto koku gāršām, it īpaši bērzu dumbrājiem, ekonomiskā vērtība ir zemāka, taču ļoti nozīmīga ir to zinātniskā (it īpaši bērzu dumbrājiem), kā arī estētiskā un rekreatīvā (jaukto koku gāršām) vērtība. Tādēļ, ņemot vērā teritorijas statusu, šo meža biotopu izmantošana ekonomiskajām interesēm būtu ierobežojama (t.sk. kritalu izvākšana, pameža tīrīšana u.tml.), slēdzot līgumus ar īpašniekiem par biotopu apsaimniekošanu pamatojoties uz Cēsu pilsētas saistošo noteikumu „Par Cēsu dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu” 17.1.4. punktu.


7.3.9. Vecupes

Vecupes veido ar upi nesavienotas kādreizējās upes gultnes daļas un attekas. Vecupēm raksturīgas eitrofu ūdens tilpņu iezīmes un izteikti aizaugšanas procesi. Parasti vecupēs veidojas šaura virsūdens augāja josla (niedri, meldri, grīšļi), litorālē dominē viena augāja josla (piemēram, lēpes) un raksturīgs arī brīvi peldošs augājs (ūdensziedi un spirodelas). Biežāk sastopamas sugas ir grīsli Carex, parastā niedre Phragmites australis, smaržīgā kalme Acorus calamus, ezera meldrs Scirpus lacustris, dzeltenā lēpe Nuphar lutea, ūdensziedi Lemna, parastā spirodela Spirodela polyrhiza.


Cēsu pilsētas teritorijā vecupes ir samērā izplatītas. Lielākā no tām ir Benču atteka, kura pēc sugu sastāva varētu tikt klasificēta kā EP biotops 3150: Dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Vecupes atrodamas arī pie bērnu nama “Gaujaslīči”, Spoguļkintīm, kā arī Gaujas labajā krastā, Pārgaujas ielas apkārtnē.


Vecupes ir iekļautas Latvijas aizsargājamo biotopu sarakstā. Turklāt tās ir nozīmīgi biotopi arī daudzām aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām.


Sociālekonomiskā vērtība vecupēm nav tik izteikta, kaut arī, pateicoties lielai sugu daudzveidībai, potenciāli tās varētu būt nozīmīgs objekts dabas tūrismam ar augstu izglītojošu vērtību.

7.3.10. Avoksnāji un purvi

Avotu purvi bagāti ar dzelzi (G.1.4.3) – šādi biotopi Latvijā ir reti sastopami. Tie veidojas specifiskās vietās, kur novērojama avotu izplūde – lielākoties nogāzēs un to pakājēs, gravās u.c. Avoksnāji ir ļoti nozīmīgi no dabas aizsardzības viedokļa, jo nelielās platībās šeit bieži vērojama augsta sugu daudzveidība, kā arī bieži sastopamas retas un aizsargājamas augu sugas. Tie ir iekļauti Latvijas aizsargājamo biotopu sarakstā, kā arī atbilst Eiropas Padomes Biotopu direktīvas biotopam 7160:

Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Šim biotopam atbilstoši avoksnāji Cēsu pilsētā ir samērā izplatīti, kaut arī platības ziņā tie ir nelieli – līdz dažiem desmit kvadrātmetru. Vislielākā to koncentrācija ir Cīrulīšu apkārtnē starp Gaujas un Kovārņu ielām.


Zāļu purvi (G.1.) – pilsētas teritorijā uz dienvidiem no Gaujaslīču ielas konstatēta purvaina, avotaina lauce, kurā ieplūst strautiņš un ir vērojamas zāļu purva iezīmes.


Avotu un zāļu purvu sociālekonomiskā vērtība nav liela – tiem nepiemīt ekonomiska vai rekreatīva nozīme, taču prioritāra ir to zinātniskā un izglītojošā nozīme, kas tieši saistīta ar šī biotopa augsto dabas aizsardzības vērtību. Lielākās avotu izplūdes vietas vērtējami, kā nozīmīgi tūrisma objekti.


7.3.11. Aizsargājamās dabas teritorijas



Cēsu pilsētas teritorijā atrodas neliela daļa no Gaujas nacionālā parka (NATURA 2000 teritorijas) dabas lieguma zonas. Lai uzlabotu rekreācijas iespējas pilsētā, saglabātu bioloģiskās vērtības un nākotnē attīstītu tūrisma iespējas un piesaistītu investīcijas, ar saistošajiem noteikumiem nr.9 „Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2012” ir noteiktas vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas un pieminekļi.

  • “Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskais parks” (turpmāk tekstā - CDKP) veidots pilsētas rietumu daļas teritorijā, kas piekļaujas Gaujas Nacionālā parka lieguma zonai, iekļaujot daļu no Vinterupītes un Pirtsupītes baseiniem, Pipariņu un Gaujaslīču mežu masīvus. Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā teritorija tika izveidota ar mērķi, lai aizsargātu bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības, dabas un kultūras pieminekļus, attīstītu Cēsu pilsētas rekreācijas zonas iedzīvotāju atpūtai, veselības stiprināšanai un tūrismam.

  • Ruckas parks un Kalnmuižas parks, lai attīstītu rekreācijas zonu pilsētniekiem, saglabātu tajā esošos vērtīgos lielos un vecos koku stādījumus, kuriem ir estētisku vērtība un dzīves vieta daudzām dzīvnieku un augu sugām.

  • Pirtsupītes ainavu apgabals kā vietējās nozīmes aizsargājamā teritorija, noteikts, lai saglabātu un izkoptu vērtīgu ainavu skatu punktu no Zvirbuļu ielas un Raiņa ielas krustojuma pāri Pirtsupītei uz Vecpilsētu.

  • Avotu ielejas parks starp Festivāla un Valmieras ielu paredzēts izveidot kā pastaigu un atpūtas parku ar mazās arhitektūras formām un vērtīgiem stādījumiem no botāniskajiem dārziem un stādu audzētavām. Īpaša nozīme tiks pievērsta daudzajām avotu iztecēm nogāzēs un dīķu bioloģiskajai un rekreācijas kvalitātei.

  • Dubinskas dīķi tiek iekļauti aizsargājamo teritoriju sarakstā, lai veicinātu teritorijas attīstību rekreācijai un veicinātu dīķu bioloģisko resursu aizsardzību.

  • Ģeoloģiskie objekti: Spoguļklintis; Dzidravots; Ķeizarkrēsls; Zvanu klintis; Gaujas ala (starp Gauju un Peldu ielu); Sarkanās klintis pie Gaujas uz Peldu ielas; Gaujas avots (Peldu ielā); Svētavots; Vinterala; Avots Avotu ielā; Rūcamavots; Kalnmuižas avots; Raiņa ielas avots.

  • Koku alejas un stādījumi šādās pilsētas ielās un ielu posmos:


Īpaši kopjamās alejas:

Atpūtas iela, Gaujas iela (starp Lauku un Pētera ielām), Valmieras iela, Lapsu iela (starp Leona Paegles un Piebalgas ielām), Niniera iela (no Valmieras līdz Aldara ielai), Priekuļu (starp Eduarda Veidenbauma un Palmu ielām), Cīrulīšu iela (starp Gaujas un Pētera ielām), Ata Kronvalda iela (no Piebalgas līdz Vilku ielai), Vienības laukums, Uzvaras bulvāris (no Vienības laukuma līdz Dzintara ielai), Kaļķu iela (no Lapsu līdz Kaļķu ), Leona Paegles iela (no Piebalgas līdz Meža ielai), alejas uz Bērzaines kapiem, Parka iela (Ruckas parka iekšējā aleja), Kovārņu iela, Zīļu iela, Koku ielas ozolu aleja;


Rekonstruējamās alejas un koku rindas:

Raunas iela, Piebalgas iela (no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai) Niniera iela (no Aldara līdz Festivāla ielai), Lenču iela (posmi starp Lielās Skolas un Festivālu ielām, starp Amatas un Oktobra ielām, Meža kapu rajonā), Bērzaines iela (no Gaujas ielas līdz Cēsu sanatorijas internātskolai) Rīgas iela (no Vaļņu līdz Kungu ielām un no Miera līdz pilsētas robežai), Rūdolfa Blaumaņa bulvāris, Puķu iela, Eduarda Veidenbauma iela (no Jāņa Poruka līdz Lilijas ielām).


Valsts nozīmes un vietējās nozīmes aizsargājamo kokaugu sarakstu skatīt 1. pielikumā.


7.3.12.Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti


Cēsu pilsētas teritorijā vērojami vairāki Gaujas svītas smilšakmens atsegumi, kas atrodas Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā. Nozīmīgākie no tiem ir Zvanu klintis un Ķeizarkrēsls Gaujas ielas tuvumā, Spoguļklintis Cīrulīšu apkārtnē un Sarkanās klintis Pārgaujas ielas rajonā. Nelielāki atsegumi atrodami arī Vintergravā, Siļķupītes gravā un pie Peldu ielas. Smilšakmens atsegumi ir ļoti nozīmīgi gan no dabas aizsardzības viedokļa (kalpo par dzīvotni daudzām aizsargājamām sūnu un ķērpju sugām), gan augstu vērtējama ir to ainaviskā vērtība.


Dažviet smilšakmens atsegumos atrodamas arī alas – Gaujas ala (starp Peldu ielu un Gauju) un Cīrulīšu bezdibenis. Arī alas var kalpot par dzīvotni dažādām aizsargājamām sugām, piemēram, Cīrulīšu bezdibeņa alā konstatēta nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta.


Smilšakmens atsegumiem un alām ir arī ļoti nozīmīga sociālekonomiskā vērtība. Tiem piemīt prioritāra nozīme gan no estētiskā, gan izglītības un zinātniskā viedokļa un tie vērtējami arī kā galvenais tūrisma piesaistes objekts. Kaut arī tiešā izpratnē atsegumiem nav ekonomiskas vērtības, taču tie var kalpot par pamatu ienākumiem no tūrisma sektora.


7.3.13. Ainava

Cēsis var uzskatīt par vienu no Latvijas ainaviskākajām pilsētām, pateicoties tās kultūrvēsturiskajam mantojumam un ievērojamajiem arhitektūras pieminekļiem, kā arī ģeogrāfiskajam novietojumam uz Vidzemes augstienes ziemeļrietumu nogāzes, Gaujas senielejas krastā.


Cēsu DKP ainavas veidošanos noteikusi gan pilsētas vēsturiskā attīstība, gan teritorijas reljefs, gan lielais dabas pamatnes īpatsvars, gan arī pilsētvidei netipisku, ainavisku objektu (piemēram, smilšakmens atsegumu) klātbūtne.


Jau kopš savas pastāvēšanas pirmsākumiem Cēsis veidojušās kā svarīga stratēģiska vieta tirdzniecības ceļu krustpunktos, kā arī vietējas nozīmes administratīvais un kultūras dzīves centrs. Tas atspoguļojies arī pilsētas struktūrā – ceļiem no visas apkārtnes saplūstot pilsētas centrā, veidojies radiāls ielu tīkls, kas saglabājies arī šodien, ietekmējot pilsētas plānojumu. Radiālās ielas veido izteiksmīgus skatu koridorus uz pilsētas vēsturisko centru, kas izvietojies reljefa paaugstinājumā, tādēļ vietām labi pārredzams.


Lielu daļu pilsētas teritorijas aizņem meži. Salīdzinoši nelielas platības veido bijušās lauksaimniecības zemes, kas daļēji vēl tiek apsaimniekotas, veidojot atklātas ainavas. Tomēr daudzviet bijušās lauksaimniecības zemes aizaug, samazinot teritorijas pārskatāmību un ainavisko daudzveidību.


Kā īpaši interesanti ainavas elementi minami atsegumi, kas dažviet labi pārskatāmi no pilsētas ielām (piemēram, Vintergravā) vai pat atrodas tieši ielu tuvumā (uz Dzirnavu ielas), mazo upīšu gravas, lieli izcili koki, kā pilsētas vēsturiskā apbūve.


Teritorijas ainavas izvērtējumu iespējams balstīt uz divām dažādām pieejām:

  • ainavas vizuāli estētisko vērtējumu, kas aplūko ainavu kā ap mums redzamo apkārtni;

  • ainavu ekoloģiski telpiskās struktūras analīzi, ko nosaka vietas apstākļi – reljefs, mitruma apstākļi, zemes lietojumveidi, to maiņa laika gaitā, apdzīvojums u. tml.


Ainavas vizuāli-estētiskais novērtējums

Ainavas uztvere ir ļoti atkarīga no katra cilvēka individuālās pieredzes, dzīves stila, izglītības un pat profesijas. Tādēļ ainavas vizuālais vērtējums jebkurā gadījumā būs subjektīvs. Galvenie kritēriji, uz kuriem balstīt ainavas vizuāli estētisko vērtējumu, ir skatu punktu pieejamība, ainavas pārskatāmība, kā arī subjektīvais ainavas kvalitātes vērtējums.


Atkarībā no skatu punktu novietojuma (pieejamības), var minēt šādas galvenās Cēsu ainavu aplūkošanas iespējas:


  • Ainava, kas paveras no pilsētas ielām.

Kā jau minēts, izteiksmīga pilsētas ainava skatāma no galvenajām radiālajām ielām (Lenču iela, Bērzaines iela, vietām arī Gaujas iela) virzienā uz pilsētas vēsturisko centru. Ainavas priekšplānu veido pilsētas mazstāvu apbūve, bet aiz tās skatam vietām paveras Cēsu Ordeņa pilsdrupas, Jāņa baznīcas tornis, Cēsu pils un citas vēsturiskas celtnes. Skatu daudzviet aizšķērso pilsētas apstādījumi, kā arī augļu dārzi. Ļoti labas iespējas aplūkot pilsētas vēsturisko centru ir arī pārvietojoties pa Viestura ielu. Izteiksmīga, kaut arī samērā industriāla, pilsētas panorāma paveras no Lenču ielas un Gaujaslīču ielas Dziesmu kalna apkārtnē.


Taču salīdzinoši mazāk izplatīti ir tādi skatu punkti, no kuriem varētu aplūkot ainavisko Gaujas senieleju un plašās dabas teritorijas. Bijušie skatu punkti ir zaudējuši savu nozīmi, Gaujas krastiem un atklātajām teritorijām aizaugot ar krūmiem un mežu. Veicot krūmu izciršanu, ainaviskus skatu punktus varētu atjaunot uz Gaujas ielejas upes labajā krastā pie Raiskumkroga un kreisajā krastā pie krustojuma ar Peldu ielu, kā arī Peldu ielas sākumā, uz Dzirnavu ielas un Cīrulīšu ielas.


  • Ainava, kas paveras, pārvietojoties kājām gar upi vai pa dabas takām.

Pārvietojoties ar kājām, iespējams daudz labāk aplūkot dabas teritoriju ainavu. Šim nolūkam ļoti piemērota varētu būt dabas taka gar Gaujas kreiso krastu. Ne tik atklātas, taču arī izteiksmīgas ainavas vērojamas arī no dabas takām teritorijas iekšienē (piemēram, skats uz Cīrulīšu (Spoguļu) klintīm, ejot pa Cīrulīšu dabas taku). Potenciāli labas skatu punktu iespējas varētu veidoties, ierīkojot gājēju taku gar Vintergravu.


Viens no potenciāli ainaviskākajiem rajoniem ir Cīrulīšos, pie slēpošanas centra “Žagarkalns”, taču vasaras sezonā ainava uz kalna nogāzēm ir ievērojami degradēta, pateicoties nepārtrauktajai slēpošanas trašu pilnveidošanai. Attīstot šajā teritorijā tūrismu arī vasaras sezonā, būtu nepieciešams domāt par ainavas sakopšanu un trases uzturēšanas un paplašināšanas darbu ierobežošanu.


Ainavas ekoloģiskās struktūras novērtējums

No ekoloģiskā viedokļa Cēsu DKP teritorija veido daļu no Gaujas senielejas. Upju ieleju ainavas ir atvērtas sistēmas, kuras ietekmē dabas procesi un cilvēka darbības izpausmes blakus esošajās ainavās. Upes ūdens kvalitāti var uzskatīt par ainavas kvalitātes rādītāju.


Ļoti nozīmīgi ainavas elementi pilsētas R teritorijā ir Gaujas senielejas un tās pieteku – Siļķupītes, Pitrtsupītes un Vinterupītes, kā arī pārējo strautiņu gravu veidotie koridori, kuriem piemīt ļoti svarīga ekoloģiska nozīme – tie kalpo par migrācijas ceļu daudzām augu un dzīvnieku sugām, nogāžu apaugums kontrolē ūdens noteci, ierobežo minerālo barības vielu noplūdi un aizkavē nogāžu erozijas procesu, līdz ar to samazinot upē ieskaloto duļķu materiāla daudzumu un uzlabojot ūdens kvalitāti.


Tādēļ, lai nodrošinātu teritorijas ekoloģisko vienotību un stabilitāti, kā arī sugu izplatīšanās iespējas, nepieciešams saglabāt pēc iespējas dabiskākus, apbūves vai citas saimnieciskās darbības nesadalītus, mazo upīšu gravu koridorus. Apbūve un intensīva mežsaimnieciskā darbība nebūtu pieļaujama arī Gaujas krastos un senielejas nogāzēs.

7.3.14. Kultūrvēsturiekie pieminekļi

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts Cēsīs, apstiprināts ar LR Kultūras ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr. 128. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts 71 mākslas, vēstures, arhitektūras, arheoloģijas un pilsētbūvniecības pieminekļi.

Vietējās nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts apstiprināts ar 2005. gada Saistošajiem noteikumiem Nr. 13 Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko objektu sarakstu skatīt 2. pielikumā.

7.3.15.Kapsētas

Cēsu pilsētā ir 5 kapsētas, no kurām viena ir atvērtā – Meža kapi, kuros mirušo apbedīšanai ierāda jaunas kapavietas. Daļēji slēgti kapi – Bērzaines kapi (3ha), kuros mirušos apbedī ģimenes kapavietās. Slēgtās kapsētas - Lauciņu (0.8ha), Vācu (2ha), Lejas (1.5ha), kuros apbedīšana vairs nenotiek. Kapu saimniecības uzraudzībā atrodas Turku kapi un Lielās Tēvijas karā kritušo karavīru atdusas vietas.

Vācu un Lejas kapos apbedīšana pārtraukta ap 1961.gadu, bet Lauciņu kapos pēdējais apbedījums bijis 1963.gada janvārī. Visi šie slēgtie kapi atrodas maģistrālo ceļu malās un ir nepieciešama to sakopšana. Slēgto kapu teritorijas nākotnē pakāpeniski paredzēts pārveidot par slēgta tipa parkiem.

7.3.16.Atkritumi

Cēsu pilsētas atkritumu apsaimniekošanu reglamentē Latvijas valsts likumdošanas akti, Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006. - 2013.gadam un Cēsu pilsētas domes apstiprinātie saistošie noteikumi:

Ministru kabinetā apstiprinātā Ziemeļvidzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2006. - 2013. gadam (LR Ministru Kabineta 26.09.2006. noteikumi Nr. 797) mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai Ziemeļvidzemes reģionā.

Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006. - 2013.gadam paredz, ka viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) saražotais atkritumu daudzums Cēsīs ir 1,5 m3 vai 300 kg/gadā.



Sadzīves atkritumi

Cēsu pilsētā ir noteikta sekojoša atkritumu plūsmu apsaimniekošana:

  • Sauso sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veic SIA “ZAAO, SIA Ragn Sells „ un SIA „Jumis”. Cēsu pilsētā savāktos sadzīves atkritumus transportē uz ES prasībām atbilstošo reģionālo SA poligonu “Daibe” Cēsu rajona, Stalbes pagastā.

  • Bīstamo atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā darbojošos uzņēmumos veic licencēti atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Pilsētas administratīvās teritorijas robežās darbojas 12 organizācijas10, kas veic dažādu bīstamo atkritumu savākšanu, uzkrāšanu un pārvadāšanu (akumulatori, izlietotās eļļas, eļļas filtri).

  • Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu savākšana notiek šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā Lapsu ielā 19, kuru apsaimnieko SIA „ZAAO” sadarbībā ar SIA „Var C”.

  • Būvgružu un būvniecības atkritumu savākšanu veic vairākas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, kas saņēmušas atkritumu savākšanas un pārvadāšanas atļaujas atbilstoši valsts likumdošanas prasībām.

  • Nozāģētos koku un krūmu zarus pašvaldībā šķeldo un izmanto apstādījumu mulčēšanai.

  • Parku un skvēru zaļos atkritumus apsaimniekotāji iespēju robežas izved uz zaļo atkritumu pagaidu savākšanas laukumiem savās teritorijās vai uz Daibes atkritumu poligonu.

  • Ielu tīrīšanas atkritumi, kuri nesatur bīstamas vielas, tiek nogādāti Daibes atkritumu poligonā.

  • Koksnes pelnus no kurtuvēm un katlu mājām kopā ar sadzīves atkritumiem nogādā Daibes atkritumu poligonā, savrupmāju īpašnieki tos izmanto dažādiem mērķiem savos īpašumos.


Saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāju sniegtajiem datiem par 2007. gada savākto atkritumu daudzumu, Cēsu pilsētā savākti 48 515 m3 atkritumu (šķirotie 9916 m3, t.sk. zaļie 559 m3 ). Vidējais atkritumu daudzums no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir 1,3 m3 uz vienu iedzīvotāju gadā. Aptuveni 40% ir sadzīves atkritumi, kas savākti no ražošanas uzņēmumiem un apkalpojošās sfēras organizācijām.


Atkritumu šķirošana

Apzinoties resursu taupīšanas un atkritumu šķirošanas nozīmi ilgtspējīgas pilsētvides veidošanā, Cēsīs tiek pilnveidota atkritumu šķirošanas sistēma. Gan iedzīvotāji, gan juridiskas personas EKO laukumā bez maksas var nodot sašķirotus atkritumus, t.i., stikls, papīrs (makulatūra), polietilēna plēves un PET dzērienu pudeles, kas pēc pāršķirošanas šķirošanas līnijā poligonā „Daibe" pārtop par otrreizējām izejvielām un tiek nodotas pārstrādes uzņēmumiem. EKO laukumā iedzīvotāji bez maksas var nodot arī sadzīves bīstamos atkritumus - luminiscentās lampas, baterijas un akumulatorus, kā arī neizjauktu sadzīves elektrotehniku - ledusskapjus, gāzes plītis, veļas mašīnas, televizorus u.c. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus.

Bez EKO laukuma lapsu ielā 19, dažādās Cēsu pilsētas vietās (daudzdzīvokļu māju pagalmos, privātmāju rajonos u.c.) ir izveidoti 38 EKO punkti - konteineri atsevišķu atkritumu veidu vākšanai, kur viens konteiners paredzēts iepakojuma (papīrs, polietilēns, PET pudeles un metāls), bet otrs stikla (pudeļu un burku) iepakojuma vākšanai. Pilsētā ir izvietoti 20 konteineri PET dzērienu pudeļu vākšanai.

2008. gadā Cēsīs paredzēta otra EKO laukuma izveide Bērzaines 31.


Bīstamie atkritumi

Nozīmīgākie bīstamo atkritumu radītāji ir autoservisi un transporta organizācijas‚ kurās rodas liels daudzums atstrādātās eļļas‚ nederīgi akumulatori‚ eļļas filtri un citi atkritumi. Eļļas pamatā tiek uzkrātas uzņēmumu teritorijā un tiek nodotas otrreizējai izmantošanai . Daudz bīstamo, medicīnisko atkritumu rodas rajona Centrālajā slimnīcā‚ kur tie tiek uzkrāti speciālos konteineros un nogādāti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas firmām. Vairākas tonnas bīstamo atkritumu gadā rodas A/S” Preses nams” Cēsu tipogrāfijā no montāžas un iespiedmašīnām.

Kopš 2004. gada jūnija mājsaimniecību sadzīves bīstamos atkritumus- akumulatorus, baterijas, krāsu bundžas, luminiscentās lampas, aerosolu flakoniņus bez samaksas var novietot šķirošanas laukumā Lapsu ielā 19. Uzņēmumi par bīstamo atkritumu savākšanu slēdz līgumus ar apsaimniekotājām organizācijām, kuras ir saņēmušas atļaujas darbībām ar bīstamajiem atkritumiem Cēsu pilsētā. Sistēma šajā sektorā nav pietiekami sakārtota, līdz ar to pieļaujams, ka daži bīstamo atkritumu veidi nonāk kopējā atkritumu plūsmā.

7.3.17.Potenciāli piesārņotās teritorijas


  1. Potenciāli piesārņotas vietas ir teritorijas, kurās pagātnes saimnieciskās darbības rezultātā radies grunts vai augsnes piesārņojums, kurš var nelabvēlīgi ietekmēt vidi, apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību, fizisko un juridisko personu īpašumu un intereses, un kurš nav pierādīts ar izpētes un analīžu rezultātiem.

Potenciāli piesārņotas vietas un platības ir apzinātas, ņemot par pamatu Valmieras RVP iesniegtos sākotnējos datus un izvērtējot iepriekšējo gadu saimnieciskās darbības, kuru rezultātā varētu būt ietekmēta augsnes, grunts un gruntsūdeņu kvalitāte, mainījušies to fizikāli ķīmiskie parametri.

Pēc Vides datu centra datu bāzes datiem, pilsētā ir reģistrētas sekojošas potenciāli piesārņotas vietas un teritorijas:


  • Centrālās katlu mājas teritorija, Rūpniecības ielā 13, apmēram 5,3 ha (teritorijā izvietotas mazuta cisternas un mazuta pārkraušanas mezgls no dzelzceļa vagoniem. Kopējais aktīvā laika periods no 1976-2001. Kopš 1976. gada uzņēmums darbojās kā centrālais pilsētas siltuma padeves punkts ar 2 tvaika un 2 ūdenssildāmajiem apkures katliem, kuru kopējā jauda bija 60 MW. Mazuta patēriņš gada laikā bija no 6-9 tūkst. tonnu. Kopējais mazuta apgrozījums ar pārliešanu klientiem – 16-29 tūkst. tonnu. Mazuta tilpnes ar ietilpību 5 tūkst. tonnu netiek izmantotas kopš 2001 gada);

  • Dzelzceļa posms pilsētas robežās un atzari uz naftas bāzi un Rūpniecības ielu, 25,35 ha (Dzelzceļa atzari pilsētas robežās tika būvēti no 1965.līdz 2001. gadam);

  • Bijušās autoremonta rūpnīcas teritorija Ata Kronvalda ielā 40 , 6,2 ha, (Aktīva darbība turpinājusies 40 gadus: intensīva metālapstrāde, izmantojot smagos metālus; degvielas un mazuta uzglabāšana);

  • Agrāk izmantotā agroķīmijas bāze tagadējās Tirgoņu ielas teritorijas 1,3 ha, (šajā teritorijā padomju laikos uzglabājušas ķimikālijas un minerālmēsli, pesticīdi, pašlaik teritorijā nav kaitīgu vielu pārpalikumu, angāros mainījies uzņēmējdarbības veids, dzelzceļa sliedes daļēji demontētas, daļa privatizētas);

  • Bitumena bāze (8 CBR), tagadējā Austrumu ielā, aptuveni 1,2 ha (bitumena izkraušana un pārkraušana pazemes un virszemes tvertnēs, pazemes tvertnes tilpumu lēš 600 m3, bet 2 virszemes tvertnes, katra 50 m3 liela. Aktīvajā darbības periodā gada laikā tika pārkrauts apmēram 6000 m3 bitumena gadā. Pašlaik pazemes tvertne ir aizbērta un noformēta ar slēgto darbu izpildes aktu);

  • Cēsu naftas bāze Birzes ielā 2, 4,79 ha platībā (degvielas bāze ir darbojusies kā vairumtirdzniecības bāze ar apjomu no 25 - 50 000 tonnas degvielas aktīvajā degvielas tirdzniecības periodā. Bāzes ierīkošanas laiks-1940 gads. Pašlaik teritorijā ir Vidzemes reģionālā degvielas uzglabāšanas bāze);

  • Zemessardzes teritorija 38, 3 ha platībā, (bijušās degvielas un munīcijas noliktavas) Valmieras ielā 8;

  • Cēsu pilsētas notekūdeņu mehāniskās attīrīšanas iekārtas Krasta ielā 15, aptuveni 1,2 ha platībā , mehānisko notekūdens attīrīšanas ietaišu aerācijas baseini aizbērti 2000. gadā.

  • MPVAS "Latvijas nafta" DUS Nr.18, Lapsu ielā, 0,6 ha platībā, DUS darbojas kopš 1972. gada

  • AS „CATA” DUS, Jāņa Poruka ielā 8, 0,4 ha platībā, DUS darbojas apmēram 30 gadus

  • SIA "Aleta" DUS, Jāņa Poruka ielā 49, 0,6 ha platībā, pašreizējā DUS darbojas kopš 1995.gada, padomju laikā šajā vietā bija cita DUS. Pēdējo triju gadu grunts paraugu analīzes uzrāda virsnormatīvu naftas produktu saturu.

  • SIA "Cēsu RPB" DUS, Eduarda Veidenbauma iela 12; 0,4 ha platībā, DUS darbojas kopš 1996. gada.


7.4. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots

Pašvaldības integrētās attīstības programmas izstrādes procesā tiek apkopota pieejamā informācija un dažādu līmeņu politikas dokumenti, kas ietekmē un var ietekmēt teritorijas attīstību. Attīstības programmas projektu izstrādāja Cēsu pilsētas domes izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija dažādu nodaļu un struktūrvienību speciālisti, iesaistot Domes deputātus un dažādu nozaru speciālistus no pilsētas uzņēmumiem, kā arī sabiedrības pārstāvjus. Iedzīvotāju līdzdalība plānošanas procesā tiek nodrošināta iesaistot sabiedrību plānošanas dokumenta sabiedriskajā apspriešanā.

Balstoties uz Cēsu vērtībām: kultūrvēsturisko mantojumu, dabas vidi, tradīcijām un iedzīvotāju vajadzībām Cēsu pilsētas attīstībai ir izvirzīti pieci stratēģiskie virzieni:

1. Kultūrvides sakārtošana un attīstība;

2. Pilsētvides attīstība;

3. Mūžizglītības attīstība;

4. Sociālās vides attīstība;

5. Uzņēmējdarbības vides aktivizēšana.


Ja plānošanas dokuments netiktu izstrādāts un īstenots, tad iepriekšminēto stratēģisko virzienu īstenošana varētu būt problemātiska, pilsētas attīstība notiktu haotiski, balstoties uz domes subjektīviem lēmumiem, pašvaldības budžeta un struktūrfondu finansu plānošanā nebūtu pamatota un ilgtspējīga.

Būtiskākās negatīvās ietekmes plānošanas dokumenta neīstenošanas gadījumā :

  • nepietiekoši saglabāts un neattīstīts kultūras mantojums un tradīcijas, mūsdienu prasībām neatbilstoša kultūras infrastruktūra;

  • nepietiekošs kultūras pakalpojumu klāsts un nepietiekoša iedzīvotāju līdzdalība kultūras procesos;

  • vizuāli nesakārtota un nedroša pilsētas publiskā telpa;

  • iedzīvotāji nepietiekoši nodrošināti ar kvalitatīvu rekreācijas telpu;

  • slikts pilsētas ielu segums un pazemes komunikāciju stāvoklis;

  • neefektīva pilsētas transporta sistēma;

  • nepietiekoši attīstīti pašvaldības sabiedriskie pakalpojumi;

  • mājokļu trūkums;

  • nesakārtots pašvaldības izglītības institūciju tīkls;

  • nepietiekoši kvalitatīva pieaugušo izglītība;

  • nekvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi;

  • neatbilstoši sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība, nepietiekoši veselības uzlabošanas pakalpojumi;

  • nesabalansēts darba tirgus pieprasījums un piedāvājums;


7.5. Teritorijas, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt

Plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt jūtīgās un no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgās teritorijas, kas reizē ir būtiskas arī kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšanai.

Valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi „Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku” un „Riekstu kalns – pilskalns”.

Pilsētas pirmsākumi ir saistīti ar Cēsu Viduslaiku pili (XIII gs. sākums), ap kuru XIV gs. izveidojās pilsēta. Vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, Cēsu pils savu arhitektonisko veidolu ieguva XVI gs. sākumā. Pieeju pilij apgrūtināja aizsarggrāvji un stipru mūru ieskautas trīs plašas priekšpilis. Labi nocietinātā pils pirmos nopietnos bojājumus guva tikai Livonijas karā (1558–1583), bet Ziemeļu kara sākumā pēc 1703.gada tā tika pamesta un vairs netika izmantoja militāriem mērķiem. Šodien pils ir Cēsu iespaidīgākais vēstures liecinieks un tā savus viesus piesaista ar savu viduslaiku arhitektūras romantisko pievilcību.

Pils parks ir iecienītākā atpūtas vieta un krāšņākais parks Cēsīs. Tā pirmsākumi saistāmi ar 1832.gadu, kad Riekstu kalna un ordeņa pilsdrupu teritorijā sāka veidot romantisku ainavu parku. Tas vairākkārt pārbūvēts un uzlabots. 1936. gadā parkā izveidoja noeju pie dīķa un kāpnes, kas papildinātas ar šūnakmens skulptūrām. 1960. gados uzcēla estrādi.
Riekstu kalns ir vieta, kur XI–XIII gs. atradusies vendu koka pils. Viņu vārds devis pilsētas vācisko nosaukumu – Wenden. Ap pilskalnu senatnē veidojies pirmais ciems un vēlāk pilsēta.

Attīstības programma paredz pils kompleksa revitalizāciju tūrisma attīstībai, viduslaiku pils konservāciju, Pils parka un pils laukuma rekonstrukciju masu pasākumu organizēšanai.

Plānojot attīstību teritorijā, jāņem vērā kompleksa kultūrvēsturiskā vērtība, arhitektūras romantiskā pievilcība un Pils parka vēsturiskā izcelsme. Pils parkā ir bijusi bioloģiskā daudzveidība, kas pakāpeniski izzūd. 2004. gada Cēsu pilsētas bioloģisko vērtību pētījumā veikta Pils parka biotopu inventarizācija.


Veicot rekonstrukcijas darbus, teritorijā ieteicams:

1. Veikt papildus pētījumus Cēsu pils parkā, jo šajā teritorijā augošie vecie līdz vidēji vecie platlapu koki ir potenciāls biotops vairākām Latvijā un arī starptautiski aizsargājamām vaboļu, sūnu un ķērpju sugām.

2. Nodrošināt sikspārņu aizsardzību Cēsu Pils drupās: arī turpmāk atstāt slēgtu Pils Ziemeļu torni un nepieļaut tūristu apmeklējumus Pils Dienvidu torņa pagrabā ziemas periodā – t. i. laikā no 1. novembra līdz 15. martam.

3. Izvērtēt ļoti plašu apmeklētāju pulcēšanos ietekmi pasākumu laikā Pils parkā, lai neizjauktu parka kā bioloģiskās sistēmas funkcionēšanu.

Maija parks veidots reizē ar Pils parku un atrodas aizsargājamā valsts nozīmes kultūras pieminekļa„Vecās un jaunās pils apbūves ansambļa ar parku” sastāvā un pilsētbūvnieciskā pieminekļa „Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs” sastāvā. Maija parks kā pilsētas kopējās apstādījumu un parku sistēmas vēsturiski izveidojusies vienība pilsētas vēsturiskajā centrā, pašreiz funkcionē kā atklāta publiska telpa pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Parka stādījumu aizsākums- augsto liepu rinda ZR malā( ir ziņas, ka to stādījis dzejnieka E. Veidenbauma vectēvs) un tai paralēli izvietotais šaurais, garais dīķis nosaka parka kompozīcijas DR-ZA garenvirziena asi. Kādreizējais Alekša parks 20. gs. 30-tajos gados rekonstruēts un pārdēvēts par Maija parku.

20. gs 60- gadu beigās pēc apstādījumu rekonstrukcijas pilsētas dārznieka L. Kriķa vadībā (ieviesti ziemciešu stādījumi) un labiekārtojuma pasākumiem (dīķmalas nostiprinājums, strūklakas dīķī), parkā un tuvējā apkārtnē tika panākta līdz tam nebijusi parka un vides apstādījumu kvalitāte, kas zināmu laiku, rūpīgi kopta un uzturēta, kā pozitīvs dārzu veidošanas paraugs tika vērtēta arī ārpus Latvijas Republikas robežām.

Kopš 2002. gada, pēc izstrādāta projekta, tiek atjaunota Maija parka apstādījumu un funkcionālā kvalitāte.

Veidojot pilsētas centrālā laukuma-Vienības laukuma attīstības ideju un veicot rekonstrukciju, jāparedz laukuma cieša ainaviska saistība ar Maija parku.


Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zona, Gaujas senielejas liegums


Atbilstoši MK noteikumiem „Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, 1,8 km2 no Cēsu pilsētas R daļas teritorijas atrodas Gaujas Nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonā. Cēsu pilsētas teritorijā ietilpst 6 km garš Gaujas posms ar kopējo platību 26,7 ha. Gaujas gultni viedo meandru līkumi ar iedzelmēm menandru virsotnēs (3-6 m dziļumā) un šķēršļiem – seklākiem, smilšainiem posmiem starp iedzelmēm (1-2 m dziļumā). Vidējais ūdens līmenis Cēsu pilsētā ir 22 m virs jūras līmeņa, taču ūdens līmeņa svārstības šajā upes posmā var sasniegt 5-5,8 m. Vidējais straumes ātrums ir 0,3 m/s.

Gaujas Nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zona raksturojama ar lielu bioloģisko daudzveidību un ainavu daudzveidību, kas pievilcīgas tūrismam. Cēsu pilsētas attīstības programma paredz, ka Cēsis būs Vidzemes kultūras dzīves un tūrisma attīstības centrs. Dabas tūrisma maršruti jau tagad vijas GNP teritorijā (piem. Cīrulīšu dabas takas), bet nākotnē paredzot tūrisma plūsmas palielināšanos, uzmanība jāpievērš tūrisma infrastruktūras uzlabošanai un teritorijas apsaimniekošanai. Tūristu bieži apmeklētās vietās nepieciešams ierīkot laipas, barjeras, kāpnes u.c. infrastruktūras elementus (atkarībā no situācijas), lai pasargātu jutīgus biotopus, kā arī drošības apsvērumu dēļ, piemēram, pie smilšakmens atsegumiem, skatu vietās, apmetņu vietās un gar takām, kuras izvietotas virs stāvām kraujām utt.

Lai novērstu meža zemsedzes bojāšanu, teritorijā nepieciešams ierīkot pastaigu un veloceliņus, plānojot pasākumus, kā novērst motorizēto transporta līdzekļu (kvadraciklu, motociklu) pārvietošanos pa tām, biežāk apmeklētās vietās ierīkojot arī nelielas labiekārtotas autostāvvietas.

Gaujas nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonai pieguļošās teritorijas pēc pilsētas teritorijas plānojuma pārsvarā atrodas dabas pamatnes (Z), dabas pamatnes, kurā pieļaujama mazstāvu dzīvojamā apbūve (M), mazstāvu dzīvojamās apbūves ar zaļās zonas elementiem (E), dabas pamatnes, kurā pieļaujama sabiedriskā apbūve (A) zemes izmantošanas veidu zonām. Ņemot vērā šos faktorus, var pieņemt, ka nākotnē paplašināsies apbūve iepriekš minētajās teritorijās, taču šie zemes izmantošanas veidi nepieļauj intensīvu apbūves blīvumu, ražošanas un komerciālu apbūvi, kā arī piesārņojumu veidojošu objektu būvniecību. Minētās platības atrodas Cēsu pilsētas vietējās nozīmes īpaši aizsargājamajā teritorijā „Cēsu dabas un kultūrvēsturiskais parks”. Šo teritoriju attīstību regulē 2007. gada Cēsu pilsētas domes saistošie noteikumi ”Par Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu”.

Pilsētas R daļas attīstības tendences pēdējo gadu laikā liecina, ka mazstāvu dzīvojamo ēku būvniecība notiek, ievērojot vides aizsardzības prasības un pilsētas saistošo noteikumu prasības.

Izvērtējot pieejamo informāciju par slēpošanas trašu attīstību slēpošanas kompleksā „Žagarkalns”, biotopu un dabas vērtību izvērtējumu Gaujas piekrastes teritorijās, secināts, ka plānotā saimnieciskā darbība maz vai nenozīmīgi ietekmēs biotopu stāvokli, kā arī nemazinās bioloģisko daudzveidību. Detalizēti plānojot veicamās darbības, jāievēro valsts, pašvaldības un Gaujas nacionālā parka normatīvie akti.

Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā 2005-2017 ietvertas potenciālās applūstošās teritorijas, kas iezīmētas un kartētas saskaņā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūras datiem. Gaujas upes aizsargjosla Cēsu pilsētai noteikta ar appludinājuma varbūtību reizi simts gados un vietumis sakrīt ar Gaujas nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonu.


Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskais parks (turpmāk tekstā – DKP) izveidots kā pašvaldības nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija, taču daļa parka teritorijas ietilpst arī Gaujas nacionālajā parkā, kurš iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla – Natura 2000 potenciālo vietu sarakstā.


Pateicoties saposmotajam reljefam un maz pārveidotajai videi, Cēsu DKP teritorijā izveidojies ļoti daudzveidīgs biotopu komplekss, kuru veido Gaujas upe un tās paliene, senielejas nogāzes, mazo upīšu un strautiņu gravas, mežiem klātās teritorijas, kā arī tradicionāli apsaimniekotās, neielabotās pļavas. Kā paši vērtīgākie biotopi minami aizsargājamie nogāžu un gravu meži, smilšakmens atsegumi, sausās stepju pļavas, avoksnāji un vecupes.


Parka teritorijā konstatēts arī liels skaits retu un aizsargājamu dzīvnieku un augu sugu, turklāt daudzām no tām izplatība Latvijā cieši saistīta tieši ar Gaujas ieleju. Kā īpaši nozīmīgas minamas vairākas sūnu un ķērpju sugu atradnes, kā arī ļoti daudzveidīga un interesanta ir teritorijas bezmugurkaulnieku fauna. Šeit konstatētas arī dažas Latvijā ļoti reti sastopamas ziedaugu sugas un daudzas retas putnu sugas (it īpaši dzeņi). No zīdītājiem nozīmīgākās ir sikspārņu sugas.


Galvenie aizsargājamās sugas un biotopus apdraudošie faktori Cēsu DKP teritorijā ir:

  • apbūvējamo teritoriju izplešanās, zemes lietojumveida transformācija;

  • rekreatīvā slodze un antropogēnais traucējums;

  • mežsaimnieciskā darbība, iekaitot mežu kopšanu un atmirušās koksnes izvākšanu;

  • gruntsūdens un virszemes ūdeņu piesārņojums, kā arī Gaujas pieteku, strautu un vecupju hidroloģiskā režīma izmaiņas;

  • tradicionālās lauksaimnieciskās darbības apsīkums, kā rezultātā aizaug pļavas un citas atklātās teritorijas.


Lai novērstu plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi, jāīsteno Cēsu dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas aizsardzības plānā noteiktie aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi.


7.6. Ar plānošanas dokumentu saistītie vides aspekti

Galvenie ar plānošanas dokumentu saistītie vides aspekti ir vides kvalitātes saglabāšana, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana iedzīvotājiem un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Vides kvalitātes saglabāšana saistīta ar šādiem mērķiem un rīcībām:

  • virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošana, mazinot piesārņojošo vielu emisijas ūdenī, modernizējot un paplašinot ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, uzlabojot lietusūdens savākšanas sistēmu;

  • dabas pamatnes pieejamības nodrošināšana sabiedrībai, veicot ainavu inventarizāciju, ainavu kopšanu, dabas pamatnes apsaimniekošanas un attīstības programmas izstrādi un ieviešanu.

  • gaisa kvalitātes uzlabošana pilsētā, optimizējot transporta plūsmu pilsētā.

Kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana iedzīvotājiem saistīta ar šādiem mērķiem un rīcībām:

  • pilsētas publiskās telpas sakārtošana – ielu rekonstrukcija, jaunu sabiedrisku objektu būvniecība( muzeja krātuves, kultūras centra rekonstrukcija);

  • vispārējās izglītības iestāžu attīstība, neformālās izglītības attīstība un augstākās izglītības piedāvājuma paplašināšana un kvalitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu Cēsu iedzīvotāju personīgo izaugsmi, pilnveidošanos katrā dzīves posmā, visas dzīves jomās mūža garumā.

  • kultūrvides attīstība un kultūrvēstures saglabāšana.


Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana saistīta ar šādiem mērķiem un rīcībām:

  • saglabāt dabas pamatnes īpatsvaru pilsētas apbūvē;

  • izstrādāt un ieviest apstādījumu kvalitatīvu apsaimniekošanas programmu.

Būtiskākās problēmas, kas varētu izrietēt no darbībām, saistītām ar plānošanas dokumenta ieviešanu:

  1. Cēsu kā Vidzemes kultūras dzīves un tūrisma attīstības centra attīstība, respektīvi, jauna būvniecība pārveidos mazskartās ainavas Cēsu dabas un kultūrvēsturiskajā parka teritorijā. Šī iemesla dēļ, nepieciešams veikt pilsētas ainavu inventarizāciju un ainavu apsaimniekošanas plāna izstrādi.


  1. Pilsētas ielu labiekārtošanas, komunikāciju izbūves projektu, sabiedrisko ēku rekonstrukcijas un attīstības projektu realizācija veicinās pašreizējo ielu apstādījumu pārveidi (pārsvarā koku izzāģēšanu). Lai saglabātu un uzlabotu apstādījumu kvalitāti, pirms katra nozīmīga projekta nepieciešama rūpīga esošo apstādījumu inventarizācija.

Apstādījumiem ir svarīga nozīme pilsētvidē: samazina iedzīvotājiem stresu; veic gaisa kvalitātes uzlabošanas un mikroklimata uzlabošanas funkciju; veic pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzības funkciju; paaugstina ainavas kvalitāti; rekreācijas un tūrisma resurss; izglītojošā funkcija; kultūrvēsturiskais mantojums; ekonomiskā vērtība; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.



7.7. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi, to iekļaušana plānošanas dokumentā

Vides aizsardzības jomā pastāv valstu starptautiskie mērķi, ko nosaka starptautiskās

konvencijās un Eiropas Savienības direktīvās:

  • Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992);

  • Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību – Bernes konvencija (1979);

  • Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi–

  • Ramsāres konvencija (1971);

  • Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija. (1972);

  • Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija (1979);

  • Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību- Helsinku konvencija ( 1974., 1992.)

  • Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” – Orhūsas konvencija (1998.);

  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva);

  • Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Sugu un biotopu direktīva);

  • Padomes Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva).

  • Natura 2000 ir Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, ko

veido teritorijas, kas ir nozīmīgas ES Biotopu direktīvas I.pielikumā norādīto dabisko biotopu aizsardzībai un II.pielikumā minēto sugu dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas ir atbilstošākās Putnu direktīvas 79/409/EEK I.pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam pieteikta arī lielākā daļa Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un daži mikroliegumi.


Nacionālie vides aizsardzības mērķi

„Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes”, kas apstiprinātas ar MK rīkojumu Nr. 436 (15.08.2002.) nosaka valsts līmeņa rīcību ilgtspējības nodrošināšanai visās galvenajās nozarēs. Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķi, uz kuriem pamatojas arī Cēsu pilsētas attīstības programma ir šādi:

  • Jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm;

  • Jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai;

  • Jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte.

Ūdeņu aizsardzības jomā :

  • Jāveicina ilgtspējīga un racionāla ūdens resursu lietošana;

  • Jāaizsargā ūdens ekosistēmas un no ūdens tieši atkarīgas sauszemes ekosistēmas un mitrājus;

  • Jānodrošina laba kvalitāte visos pazemes un virszemes ūdeņos, jānovērš tālāka piesārņošana un pakāpeniski jāsamazina esošais piesārņojums .

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana:

  • Jāsaglabā un jāveicina vietējo savvaļas sugu daudzveidība;

  • Jāsaglabā un jāatjauno ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidība;

  • Jāveicina tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanās;

  • Jānodrošina dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu .



  • „Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008.gadam” nosaka būtiskākās

problēmas un politikas mērķus nacionālā līmenī. Saskaņā ar to Cēsu pilsētas attīstības mērķu sasniegšanai ir izvirzīts uzdevums „Uzturēt un atjaunot kultūrvēsturisko un dabas vidi ”, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, kā līdzekli ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Tai skaitā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, izstrādājot dabas aizsardzības plānus, ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības ilgtspējīgu attīstību, atmosfēras piesārņojuma minimizēšanu, videi draudzīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, ainavu saglabāšanas un kopšanas iespējas.

  • Lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visas vides ietekmes (gaiss, ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas. Aizsardzības pasākumi ir jāīsteno ne tikai teritorijās, kurās atrodas biotopi un sugas, kuru dēļ noteikta Natura 2000 teritorija, bet gadījumos, ja īpaši aizsargājamās teritorijas esošās sugas un biotopus ietekmē kādas ārējas ietekmes. Aizsardzības pasākumi jārealizē arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. Nepieciešamos aizsardzības pasākumus var īstenot, tos iekļaujot izstrādājamajos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos un individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

  • Vides monitoringa programma (apstiprināta 2006. gada 24. janvārī ar Vides ministra rīkojumu Nr. 29) nosaka kārtību, kādā veicams vides monitorings.

Vides monitoringa programmas izpildi koordinē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA).


Teritorijas izmantošanai jānotiek atbilstoši normatīviem aktiem:

  • LR 02.11.2006. likums “Vides aizsardzības likums” ar grozījumiem nosaka valsts un pašvaldību iestāžu pienākumus attiecībā uz vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Likums nosaka pamatprincipus kontrolei vides jomā un atbildībai par videi nodarīto kaitējumu.



7.8. Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums

7.8.1 Tiešās ietekmes

Analizējot Cēsu pilsētas attīstības programmas 2008-2014 stratēģisko sadaļu, iespējams izdalīt plānošanas dokumenta paredzamo pasākumu tiešās un netiešās ietekmes uz vides kvalitāti.

Vislielāko ietekmi uz vides kvalitātes uzlabošanos paredz Vidēja termiņa mērķis 2.1.: Vizuāli pievilcīga, ērta un droša pilsētas publiskā telpa ar augstu vides kvalitāti.

Mērķa sasniegšanai tiks sakārtotas un labiekārtotas pilsētas ielas un ietves, izstrādāta un ieviesta pilsētas dabas pamatnes (mežu, ūdeņu, parku, skvēru) apsaimniekošanas un attīstības programma, apzinātas pilsētas ainavas un nodrošināta to pieejamība, iesaistīta sabiedrība pilsētas publiskās telpas sakārtošanā, nodrošināta kvalitatīva vēsturiskās apbūves rekonstrukcija un jaunu objektu būvniecība.

Rīcību realizācijas rezultātā tiks veicināta sabiedrības informēšana un izglītošana par vides un veselības kvalitāti, tiks veicināta sadarbība ar uzņēmējiem vides kvalitātes uzlabošanā, tiks samazināts notekūdens radītais piesārņojums pilsētas teritorijas robežās, samazināts gaisa piesārņojums no stacionārajiem piesārņojuma avotiem, samazināts autotransporta radītā gaisa piesārņojums, veikti energoefektivitātes pasākumi.

2.2. mērķis „Saprotama, efektīva, droša pilsētas transporta sistēma” paredz pilsētas transporta sistēmas uzlabošanu, kas veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētā. 2.3. mērķis „kvalitatīvi un pieejami, videi draudzīgi sabiedriskie pakalpojumi” paredz nodrošināt iedzīvotājus ar vides draudzīgiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kas veicinās vides un gaisa piesārņojuma mazināšanos pilsētā un tās ietekmes zonā.

Vidēja termiņa mērķis 2.4., kas paredz jaunu mājokļu būvniecību un esošo mājokļu rekonstrukciju, var veicināt vides problēmu saasināšanos - īpaši būvniecības atkritumu apsaimniekošanas jomā. Taču ietekmi mazināt varētu atbilstoša būvniecības atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Jaunu mājokļu būvniecība dabas pamatnes teritorijās varētu ietekmēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos uz apbūvēto teritoriju platību rēķina.

Apdzīvotības blīvuma un saimnieciskās aktivitātes palielināšanās var veicināt notekūdens un atkritumu daudzuma palielināšanos, līdz ar to ietekmējot vides kvalitāti.

Iepriekšminētie faktori neatstās būtisku ietekmi uz vidi, ja būvniecības un ekspluatācijas procesā tiks ievērota valsts un pašvaldības normatīvie akti.

Satiksmes infrastruktūras rekonstrukcija mērķa 2.2. sasniegšanai atstās pozitīvu tiešo ietekmi uz vidi, ja sakārtojot ielas braucamo daļu, tiks sakārtotas arī pieguļošās apstādījumu teritorijas, sakārtota un attīstīta virsūdens savākšanas sistēma.


Gadījumos, ja tiks izzāģēti ielu apstādījumos augoši dzīvotspējīgi koki, vides kvalitāte tiks mazināta, jo kokaugi ielu apstādījumos nodrošina:

  • putekļu un kvēpu uztveršanu;

  • dūmgāzu un kaitīgo gāzveida vielu uztveršanu un absorbēšanu ;

  • izdala gaisā un augsnē bioloģiski aktīvas vielas, kas nomāc cilvēkiem un citiem organismiem kaitīgus mikroorganismus;

  • izlīdzina un pārvieto gaisa un augsnes mitrumu un temperatūru diennaktī, sezonā un gada laikā, veido vidi, kas vairāk līdzīga dabas videi;

  • samazina trokšņu līmeni, sevišķi cilvēkiem un citiem organismiem veselībai kaitīgajās skaņu frekvencēs;

  • dzīvi koki – to lapas un zari veic ogļskābās gāzes un ūdens apmaiņu ;

  • veido pilsētu pievilcīgu – ietekmē pilsētas ainavu no estētiskā un psiholoģiskā viedokļa.


7.8.2. Netiešās ietekmes

Iedzīvotāju skaita pieaugums, kuru varētu veicināt augstā vispārizglītojošo skolu un interešu izglītības kvalitāte, kultūras un tūrisma pakalpojumu piedāvājums, kā arī sakārtotā infrastruktūra, var atstāt netiešu ietekmi uz vidi. Iedzīvotāju skaita palielināšanās un saimnieciskās darbības aktivizēšanās var radīt iemeslu jau iepriekš aplūkotajām tiešajām vides problēmām, ja netiek nodrošināta atbilstoša vides infrastruktūra.

Attīstoties ielu infrastruktūrai un pieaugot transporta līdzekļu skaitam, paredzama satiksmes intensitātes palielināšanās, līdz ar to iespējama gaisa kvalitātes pasliktināšanās ielām pieguļošajās teritorijās. Problēmu var mazināt augstvērtīgi ielu apstādījumi, kas tiktu paredzēti kā ielu rekonstrukcijas projektu sastāvdaļa.

Kultūras pasākumu un tūrisma pakalpojumu piesaiste pilsētai piesaistīs arī plašas tūristu masas, kas netieši ietekmēs vides kvalitāti- palielināsies resursi patēriņš, pieaugs piesārņojuma daudzums un saražoto atkritumu daudzums.

Uzņēmējdarbības aktivizēšanās un paplašināšanās palielina slodzi uz vidi gadījumos, kad tiek radīti jauni atkritumu veidi, palielinās atkritumu daudzums, palielinās notekūdens daudzums, trokšņi, smakas un intensīvi tiek izmantoti dabas resursi. Jaunu teritoriju apbūve, veicot zemes transformāciju, samazina dabas pamatnes platības un savvaļas sugu dzīvotņu platības. Īpaša uzmanība jāpievērš apbūves paplašināšanai Gaujas nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonas tuvumā, jo būvniecības procesā zemes vibrācijas, troksnis, putekļu piesārņojums var ietekmēt jūtīgu sugu dzīvotnes un samazināt dabas pamatnes pievilcību teritorijā.

7.8.3 Īslaicīgas un ilglaicīgas ietekmes

Par īslaicīgās ietekmes darbībām var uzskatīt visu veidu pakārtotās un saistītās darbības, kas rada relatīvi īslaicīgu ietekmi uz vidi.

Pie šāda veida ietekmēm var uzskaitīt programmā paredzēto visa veida būvniecību, objektu rekonstrukciju, transporta infrastruktūras paplašināšanu, dažāda veida komunikāciju ierīkošanai paredzēto būvniecību.

Darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu vidē, un pēc to pabeigšanas nerodas nozīmīgi pēcefekti, ja vien darbības veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās ietekmes ir zemsedzes bojājumi, troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās.


Ilglaicīgās ietekmes.

Ielu rekonstrukcijai un jaunu ielu izbūvei, inženierkomunikāciju izbūvei ir ilglaicīga ietekme uz vidi, jo tiek ietekmēta ne tikai konkrētā būvniecības vieta, bet arī tiek ietekmēta plašākas teritorijas attīstība un vides kvalitāte pieguļošajā teritorijā. Lai mazinātu paredzamās ietekmes, nepieciešama transporta plūsmu modelēšana un ietekmju izvērtējums.

Ūdensapgādes projekti atstās ilglaicīgu ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību, jo projektu realizācijas rezultātā, tiks izbūvētas no jauna un atjaunotas ūdensapgādes un notekūdens komunikācijas. Iedzīvotājiem, kuriem nebija pieejams, tiks nodrošināts ES standartiem atbilstošs dzeramais ūdens.

Projekti mūžizglītības veicināšanai - dabaszinātņu kabinetu iekārtošana, vides izglītības veicināšana uzlabos vides kvalitāti pilsētā, jo skolēnu vides izglītība veicina vides apziņas paaugstināšanos.

Dabas teritoriju attīstība (Avotu ielejas parka, Zvanu klinšu teritorijas, Pirtsupītes ielejas), virsūdeņu sistēmas apsaimniekošanas shēmas izstrāde, ainavu aizsardzības plāna izstrāde un ieviešana veicinās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanos pilsētas rekreācijas zonās.

7.8.4. Summārās ietekmes

Par summārajām ietekmēm uz vidi teritorijas plānošanas dokumenta kontekstā sauc ietekmju kopumu, kas rodas, realizējot plānošanas dokumentos paredzētos pasākumus visā to darbības laikā.

Tā kā plānošanas dokumentos ir ievēroti galvenie normatīvie akti attiecībā uz vides aizsardzību, var uzskatīt, ka tā summārā ietekme uz vidi būs pozitīva salīdzinot ar iespēju, ja plānošanas dokumenti netiktu izstrādāti un īstenoti.



7.9. Risinājumi ietekmes uz vidi samazināšanai

Galvenais nosacījums ietekmes uz vidi samazināšanai ir valsts un pašvaldības normatīvajos aktos izvirzīto prasību ievērošana.


Katrā konkrētā projektā atbilstoši spēkā esošiem normatīviem, jāizanalizē sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamība. Projektus realizējot, jāparedz attiecīgās nozares labāko pieejamo tehnoloģiju un paņēmienu izmantošana. Organizējot pašvaldības iepirkumus, jāpielieto zaļā iepirkuma pamatprincipi. Jānodrošina stingra uzņēmumu darbības un vides prasību nodrošināšanas kontrole.

Galvenās prasības, kas jāievēro, lai samazinātu būtiskās ietekmes uz vidi:

  • Īstenojot attīstības programmā noteiktās rīcības, ir jāievēro teritorijas plānojumā atļautā zemes izmantošana, teritorijas plānojumā noteiktās virszemes objektu un citas aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un no tā izrietošajiem MK noteikumiem.

  • Nav pieļaujama apbūve piesārņotās teritorijās pirms teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas.

  • Ainaviski nozīmīgām teritorijām un vēsturisko skatu perspektīvām jāpielieto īpašas apbūves un izmantošanas prasības atbilstoši teritorijas plānojumam.

  • Organizējot darbības Gaujas nacionālā parka Gaujas dabas lieguma teritorijā, jāievēro Gaujas nacionālā parka normatīvie akti.

  • Īpaši nosacījumi jāparedz, veicot apbūves paplašināšanu Gaujas nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonas tuvumā, jo būvniecības procesā zemes vibrācijas, troksnis, putekļu piesārņojums var ietekmēt jūtīgu sugu dzīvotnes un samazināt dabas pamatnes pievilcību teritorijā.

  • Tūrisma attīstība radīs tiešu ietekmi uz vidi, ja nebūs tūrisma attīstībai piemērota infrastruktūra, atbilstošs labiekārtojums teritorijās, kuras tūristi apmeklē ( vecpilsēta, parki, Gaujas piekraste, meži).

  • Jāsekmē videi draudzīgu transporta veidu attīstība, efektīva sabiedriska transporta attīstība, lai mazinātu tūrisma ietekmi uz gaisa kvalitāti.



7.10. Altenatīvu izvēles pamatojums

Cēsu pilsētas attīstības programmai 2008-2014 netika sniegts alternatīvu risinājumu apraksts, tādēļ kā alternatīvs variants ir apskatīts gadījums, ja plānošanas dokuments netiek ieviests.

Cēsu pilsetas attīstības programmas 2008. – 2014. gadam mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, pilsetas konkurētspēju un tas integrāciju Eiropā, sekmēt daudzveidīgu tautsaimniecisko attīstību, radot veselīgu un labvēlīgu darba un dzīves vidi Vidzemes

reģiona iedzīvotajiem.

Stratēģija ir nozīmīga kvalitatīvai, sistemātiskai un mērķorientētai investīciju plānošanai, īpaši akcentējot tās nozīmi efektīvai Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvei

programmēšanas periodā 2007. – 2013. gadam.

Situācijā, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots, attīstība notiktu haotiski un, iespējams, nevēlamā virzienā. Nenorādot teritorijas attīstības prioritātes un virzienus, pilsēta attīstītos ‘pašplūsmā’, tādejādi neizbēgami saasinot vides problēmas pilsetas teritorijā:


  • būtisku kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un dabas videi kopumā,

  • palielinoties vides piesārņojumam ar dažāda veida atkritumiem, emisijām gaisā un ūdenī,

  • palielinoties virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma draudiem,

  • kavējot visa veida saimnieciskas darbības un infrastruktūras attīstību,

  • nepiesaistot teritorijas attīstībai un vides normatīvu nodrošināšanai nepieciešamas investīcijas.

Ja Cēsu pilsētas attīstības programma tiek īstenota, ievērojot starptautiskos un nacionālos vides politikas mērķus, valsts normatīvajos aktos noteiktas prasības un saistītajos plānošanas dokumentos noteikto, tad izstrādātais plānošanas dokuments ir piemērotākā alternatīva.

7.11. Iespējamie kompensēšanas mehānismi

Attīstības programmas 2008-2014 realizācija neparedz darbības, kuru rezultātā tiktu būtiski ietekmētas īpaši aizsargājamās teritorijas. Līdz ar to dabai nodarīto zaudējumu kompensēšanas mehānisms attīstības programmā nav paredzēts.


7.12. Iespējamās pārrobežu ietekmes

Cēsu pilsētas attīstības programmas 2008-2014 realizācija neveicinās pārrobežu piesārņojuma izplatīšanos, jo pašvaldības administratīvā teritorija nerobežojas ar kaimiņu republikām.



7.13. Plānošanas dokumenta īstenošanas monitorings

Cēsu pilsētas attīstības programmas 2008-2014 viena no sadaļām ir uzraudzības rādītāju sistēma, kuras mērķis ir uzrādīt indikatorus pēc kuriem tiks izvērtēts stratēģijas īstenošanas gaitā sasniegtais. Uzraudzība ir regulāra, sistemātiska resursu, rīcību un rezultātu pārbaude. Uzraudzība ir pastāvīgs process.

Uzraudzības sistēmas uzdevumi ir:

  • Identificēt pārmaiņas pilsētas situācijā kopumā un pa nozarēm;

  • Identificēt, vai attīstības programma tiek ieviesta, kā plānots;

  • Demonstrēt pašvaldības darbības progresu un sasniegumus;

  • Nodrošināt ar informāciju sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses;

  • Identificēt jaunas problēmas un iespējas, kam veltīt tālāku izpēti un darbības;

  • Pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību;

  • Sekmēt pilsētas pašvaldības struktūrvienību, valsts institūciju, uzņēmēju un sabiedrības koordinētu darbību pilsētas attīstības jautājumos;

  • Nodrošināt pilsētas attīstības novērtēšanas iespējas


Par uzraudzības sistēmas ieviešanu atbildīga ir Cēsu pilsētas domes Attīstības plānošanas nodaļa, bet procesā tiks iesaistītas citas domes nodaļas un struktūrvienības.


Monitoringa veikšanai izmanto valsts statistikas datus, pašvaldības pētījumu datus un iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas datus.

Lai kompleksi novērtētu pilsētas attīstību, ņemot vērā vides kvalitātes izmaiņas, nepieciešami sekojoši pētījumi un novērojumi:

  • Plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes uz pilsētas dabas pamatni izvērtējums;

  • Plānotās būvniecības ietekme uz transporta sistēmu pilsētā un tā ietekme uz piesārņojumu pilsētas centrālajā daļā.

  • Trokšņa līmeņa izpēte un monitorings regulāro nedēļas nogales masu pasākumu laikā.


7.14. Terminu skaidrojums

Emisija - tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi.


Ekoloģiskā kvalitāte - virszemes ūdeņu hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti; vienkāršākais veids, kā to novērtēt, ir novērtēt pēc sliktākā rādītāja.


Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) - procedūra, kas veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos.


Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (stratēģiskais IVN) - ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.


Krājrezervuārs – jebkurš sadzīves kanalizācijas rezervuārs, kurā uzkrājas neattīrīti notekūdeņi.


Natura 2000 ir Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls.


Notece - lietus un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrā vai reljefa pazeminājumos pa zemes virsmu (virszemes notece), pa augsnes un iežu slāņiem (pazemes notece) vai upēm (upju notece).


Monitorings - regulāri novērojumi laikā un telpā, saskaņā ar noteiktu programmu un pēc

vienotas metodikas, kuru mērķis ir sekot kāda procesa norisei.


Sateces baseins - teritorija, no kuras upe un tās pietekas vai ezers saņem ūdeni.


Virszemes ūdensobjekts - nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla

elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve

vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms, kas ir upju baseinu

apsaimniekošanas mazākā vienība.


ĪADT - īpaši aizsargājama dabas teritorija.


VKPAI - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

LŪK - lietus ūdeņu kanalizācija.


LVĢMA - Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

VMD - Valsts meža dienests.

ZAAO - Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.

PH -skaitlis, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā


ĶSP- Svarīgs ūdens tīrības pakāpi raksturojošs parametrs ir oksidējamība jeb ķīmiskais skābekļa patēriņš . Ķīmiskā skābekļa patēriņu raksturo organisko un neorganisko reducētāju saturs ūdenī. Tas ir skābekļa daudzums, kas nepieciešams visu izšķīdušo un suspendēto organisko savienojumu pilnīgai ķīmiskai oksidēšanai līdz neorganiskajiem galaproduktiem.


BSP5 - Bioloģiskā skābekļa patēriņa koncentrācija. Bioķīmiskais skābekļa patēriņš ir skābekļa masas koncentrācija ūdenī (mg/l), kas nepieciešama, lai aerobi mikroorganismi noteiktā laikā noārdītu attiecīgo piesārņojumu. Jo šis rādītājs ir lielāks, jo augstāka ir ūdenstilpes organiskā piesārņojuma pakāpe. Parasti lieto BSP5 - bioķīmisko skābekļa patēriņu 5 dienās.


Nkop - kopējais slāpeklis


Pkop- kopējais fosfors




 

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv