Cēsu pilsētas dome apstiprinājsui Cēsu pilsētas karogu, kuru izstrādājis pilsētas arhitekts Jānis ZLAUGOTNIS:

     1. Karoga proporcijas – platuma un augstuma attiecība ir 2 : 1.
     2. Karoga apraksts:

• Karogs divpusējs.
• Uz fona valsts karoga krāsā taisns krusts baltā krāsā ar nobīdītu vertikālās līnijas asi karoga stiprinājuma virzienā.
• Krusta vertikālā un horizontālā līnija karoga kreisajā malā veido kvadrātu.
• Krusta vertikālās un horizontālās līniju krāsu platums pret karoga augstumu ir 1:5.
• Krusta centrā attēlots Cēsu pilsētas ģerbonis;
• Ģerboņa augstums ir 6:10 no karoga augstuma.

     3. Karoga vēsturiskais pamatojums ( pielikums nr.3).

Cēsu pilsētas karoga pamatā ir 1279.gadā Livonijas atskaņu hronikā pieminētais sarkanbaltsarkanais Cēsu karogs.

Cēsu pilsētas karoga divi galvenie elementi ir Cēsu pilsētas ģerbonis un taisns krusts baltā krāsā ar nobīdītu vertikālās līnijas asi.

Krusts karogā izmantots kā vēsturisks kristietības simbols, kā krustceļu jeb ceļu sateku simbols, kā cēsinieku ticības nākotnei simbols.

Kristietības simbols – Cēsis no 1237-1561 gadam bija Livonijas ordeņa mestru rezidence, arī Poļu , Zviedru un Krievu laikā Cēsīs valdošā bija kristīgā ticība. XVIII gs. Cēsu apkaime bija viens no brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības centriem Vidzemē, kuras darbības rezultātā latviešu tauta reāli pieņēma kristīgo ticību.

Krustceļu jeb ceļu sateku simbols – Cēsis vēsturiski ir attīstījušās gan kā spēcīgs administratīvais , gan tirdzniecības centrs – Livonijas ordeņa valdīšanas laiks; pilsētas piederība Ziemeļvācijas Hanzas pilsētu savienībai; 1785.gadā apriņķa pilsētas statuss. Mūsdienās Cēsis attīstās kā Vidzemes tūrisma un kultūras norišu centrs.

Ticības nākotnei simbols- ticība sev, savai ģimenei, saviem bērniem, savai pilsētai , savai valstij.

Ģerbonis krusta centrā simbolizē pilsētas piederību un vadošo lomu iepriekš minētajos procesos.