Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22


Apstiprināts ar  Cēsu novada domes

26.11.2009. lēmumu Nr.406

(prot. Nr.14, 34.p.)

 

Cēsu novada saistošie noteikumi Nr.22

„Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem”

 

Izdoti saskaņā ar
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
35. panta trešo un ceturto daļu,
likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām
dzīvojamām mājām” 12. pantu,
 Ministru kabineta 19.12.2006. noteikumu Nr. 1036 „Audžuģimenes noteikumi” 43. punktu,
Ministru kabineta 03.03.2009. noteikumu Nr. 214 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”18. un 20. punktu
 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1. Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests” (turpmāk tekstā – Dienests) - Cēsu novada pašvaldības iestāde, kurai Cēsu novada dome uzdevusi veikt Latvijas Republikas likumā „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” 11. pantā pašvaldības sociālajam dienestam noteiktos uzdevumus un administrēt šajos noteikumos noteiktos pabalstus, kā arī izvērtēt ģimenes (mājsaimniecības) atbilstību trūcīgas ģimenes statusam;

1.2. klients – Cēsu novada administratīvajā teritorijā pamata dzīves vietu deklarējusi persona, kuras deklarētā dzīvesvieta sakrīt ar faktisko dzīvesvietu, kurš tieši vēršas Dienestā un lūdz sociālo palīdzību;

1.3. ģimene (mājsaimniecība) šo noteikumu izpratnē ir persona vai personu grupa, ko saista radniecība vai citas personiskas attiecības, kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā (māja, dzīvoklis), kuras uzturēšanu veic kopīgi un kam ir kopēji izdevumi uzturam;

1.4. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina klienta ienākumus, īpašumus un uzkrājumus, likumīgo apgādnieku esamību, noslēgtos uztura un dāvinājuma līgumus, izsniegtos aizdevumus un parādsaistības;

1.5. izdevumus apliecinoši dokuments – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts sociālās palīdzības prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas apmērs un kurš izsniegts ne agrāk kā pirms trim mēnešiem;

1.6. vientuļš pensionārs vai invalīds – vienatnē dzīvojošs pensionārs vai invalīds, kuram nav likumīgo apgādnieku;

1.7. sociālā riska ģimene – ģimene, kurā netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības. Tā ir ģimene, kurā ir kāds no sociāliem riskiem, piemēram, vardarbība, atkarības problēmas, devianta, antisociāla uzvedība, nelabvēlīgi bērnu audzināšanas apstākļi, bērna izglītības un veselības pamešana novārtā;

1.8. pašvaldības izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti - no Dienesta budžeta izmaksājamie pabalsti naudas vai mantas formā, kuri tiek piešķirti ģimenes (mājsaimniecības) ienākumu stabilizācijai līdz noteiktam līmenim, ja persona objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus. Tiesības saņemt pabalstu tiek noteiktas, veicot ienākumu izvērtēšanu un ģimenes (mājsaimniecības) atbilstību konkrēto pabalstu veidu saņēmēju lokam;

1.9. trūcīga ģimene – ģimene, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes (mājsaimniecības) statuss, pamatojoties uz Ministru kabineta 03.03.2009. noteikumiem Nr. 214 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” (turpmāk tekstā - MK noteikumi) un šo noteikumu 4.punktu;

 1.10. dokumenti, kas apliecina, ka nav iespēju gūt ienākumus - valsts, pašvaldības vai citu institūciju izsniegtie dokumenti, kuros iepriekšminētās iestādes apliecina, ka Aģentūras klients nevar gūt ienākumus no šī īpašuma.

 2. Šie noteikumi nosaka Cēsu novada sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk tekstā – pabalsts) veidus un apmērus, pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību personām (ģimenēm), kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, kā arī lēmumu par pabalstiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

 3. Izvērtējot ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, pamatojoties uz MK noteikumiem,:

3.1. par parādsaistībām MK noteikumu 2.2. punkta izpratnē Cēsu novadā netiek uzskatīts:

3.1.1. hipotekārais kredīts vienīgā mājokļa iegādei, kas nepārsniedz Ls 30 000,00 (trīsdesmit tūkstošu latu), kas līdz 2008. gada septembrim piešķirts ģimenei ar bērniem, ja ģimene dzīvo šajā mājoklī un mājokļa platība nepārsniedz:

3.1.1.1. uz ģimeni, kurā ir 2 personas – 50 m 2;

3.1.1.2. uz ģimeni, kurā ir 3 personas – 65 m 2;

3.1.1.3. uz ģimeni, kurā ir 4 un vairāk personas – 80 m 2;

3.1.2. patēriņa kredīts, kas nepārsniedz Ls 1000,00 un kas ņemts līdz 2008.gada septembrim;

3.2. par īpašumu, kuru nevar izmantot ienākumu gūšanai, MK noteikumu 2.3. punkta izpratnē Cēsu novadā tiek uzskatīts nekustamais īpašums, kurš pieder klientam, bet to izmanto klienta 1. pakāpes radinieki;

3.3.   MK noteikumu 13.4. punktā norādītais atsevišķi dzīvojoša un citur dzīvesvietu deklarējuša bērna vecāka sniegtais atbalsts ģimenei vērtējams kā ne mazāks par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru mēnesī katram bērnam.

        

4.   Tiesības saņemt palīdzību ir klientiem, kuri pēdējos 12 mēnešus pamata dzīvesvietu deklarējuši un faktiski dzīvo deklarētajā pamata dzīvesvietā, kas atrodas Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot noteikumu 5.1. punktā minētos pabalstus.

 

5. Cēsu novada pašvaldībā ir noteikti šādi pabalstu veidi:

5.1. Latvijas Republikas likumos noteiktie pašvaldības obligāti izmaksājamie sociālie pabalsti:

5.1.1.pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;

5.1.2. pabalsts audžuģimenei;

5.1.3. pabalsts bārenim;

5.1.4. dzīvokļa pabalsts personai/ģimenei, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar centralizētu siltumapgādi;

5.1.5. dzīvokļa pabalsts personai/ģimenei, kura dzīvo mājā ar lokālu apkuri, kurināmā iegādei;

5.1.6. pabalsts ārkārtas situācijā.

5.2. atbilstoši Dienesta gada budžetam un, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalsta un citiem 5.1. punktā minētajiem pabalstiem, Dienesta izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti ir:

5.2.1. brīvpusdienas skolēniem;

5.2.2. uztura maksas atlaide pirmsskolas iestādē;

5.2.3. pabalsts mācību piederumu iegādei, uzsākot jaunu mācību gadu;

5.2.4. pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai;

5.2.5. pabalsts dzīvokļa īres (apsaimniekošanas) un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda dzēšanai;

5.2.6. pabalsts no ieslodzījuma atbrīvotai personai;

5.2.7. apbedīšanas pabalsts.

II. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

6. Garantētā minimālā ienākuma (turpmāk tekstā – GMI) līmeņa apmērs klientam mēnesī atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajam GMI līmenim.

III. Pabalsts audžuģimenei

7. Pabalstu piešķir Ministru kabineta 19.12.2006. noteikumos Nr. 1036 „Audžuģimenes noteikumi” noteiktajā kārtībā par bērniem, par kuru ievietošanu audžuģimenē lēmumu pieņēmusi Cēsu novada bāriņtiesa un Dienests noslēdzis līgumu ar audžuģimeni par bērniem, kuru deklarētā dzīves vieta pirms lēmuma pieņemšanas ir bijusi Cēsu novadā.

 8. Pabalsta veidi un apmērs:

8.1. ikmēneša pabalsts bērna uzturēšanai ir 65% apmērā no valstī noteiktās attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas apmēra, un pabalstu piešķir katru mēnesi līdz attiecīgā mēneša 10. datumam;

8.2. vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei līdz Ls 75,00;

8.3. brīvpusdienas skolā;

8.4. uzturmaksu atlaides pirmsskolas izglītības iestādē 25% apmērā.

IV. Pabalsts bārenim

9. Papildus Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumiem Nr. „857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” noteiktajiem pabalstiem pašvaldība piešķir pilngadību sasniegušam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam:

9.1. brīvpusdienas skolā, ja tas bez pārtraukuma sekmīgi turpina iegūt vispārējo izglītību;

9.2. pabalstu Ls 10,00 apmērā, uzsākot jaunu mācību gadu vispārēja tipa izglītības iestādēs.

V. Dzīvokļa pabalsts

10. Dzīvokļa pabalsta veidi:

10.1. dzīvokļa pabalsts personai/ģimenei, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar centralizētu siltumapgādi;

10.2. dzīvokļa pabalsts personai/ģimenei, kura dzīvo mājā ar lokālu apkuri, kurināmā iegādei;

10.3. Dzīvokļa pabalsts sociālā dzīvokļa īrniekam.

 11. Dzīvokļa pabalsts personai/ģimenei, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar centralizētu siltumapgādi, tiek aprēķināts pēc formulas:

S = [(P+K) – I ] x 6 mēneši, kur:

S – aprēķinātā pabalsta summa, kas nevar pārsniegt Ls 240,00;

P – nepieciešamais garantētais ienākums, kuram jāpaliek personas rīcībā pēc dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksas;

K – faktiskās īres maksas un maksas par pakalpojumiem summa;

I – ģimenes (mājsaimniecības) kopējie ienākumi.

11.1. Nepieciešamais garantētais ienākums ir:

11.1.1 pirmajam ģimenes loceklim – 40% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī;

11.1.2. katram nākamajam ģimenes loceklim - valstī noteiktā garantētā ienākuma līmeņa apmērā;

11.1.3. vienatnē dzīvojošam pensionāram, nestrādājošam 1. un 2. grupas invalīdam un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam - 50% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī;

11.2. Piešķirtais dzīvokļa pabalsts ir netiešs, tas viena mēneša laikā pēc līdzdarbības pienākumu veikšanas un lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu tiek pārskaitīts dzīvojamās mājas apsaimniekotājam.

11.3. Dokumentus pabalsta piešķiršanai pieņem katru gadu no novembra mēneša pirmās apmeklētāju pieņemšanas dienas līdz marta mēneša pēdējai apmeklētāju pieņemšanas dienai.

 12. Dzīvokļa pabalsts personai/ģimenei, kura dzīvo mājā ar lokālu apkuri, kurināmā iegādei tiek piešķirts ģimenei (mājsaimniecībai):

12.1. ja tā atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu;

12.2. Pabalsta apmērs:

12.2.1. trūcīgai ģimenei - Ls 60,00;

12.2.2. maznodrošinātai ģimenei - Ls 30,00.

12.3. Ja ģimenē ir darbspējīgā vecumā esošs bezdarbnieks, pabalstu piešķir pēc līdzdarbības pienākumu izpildes.

12.4. Iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un iztikas līdzekļu deklarāciju pieņemšanu Dienests organizē katru gadu no maija mēneša pirmās apmeklētāju pieņemšanas dienas līdz septembra mēneša pēdējai apmeklētāju pieņemšanas dienai.

 13. Dzīvokļa pabalsts sociālā dzīvokļa īrniekam

13.1. Dzīvokļa pabalsts sociālā dzīvokļa īrniekam tiek piešķirts par katru mēnesi, kurā šim dzīvoklim ir piešķirts sociālā dzīvokļa statuss, un tā apmērs ir:

13.1.1. 2/3 no īres maksas par sociālo dzīvokli;

13.1.2. apkures periodā 1/2 no apkures maksas;

13.1.3. 100% no īres maksas un 100% no komunālajiem maksājumiem, ja dzīvokli īrē bārenis, kurš bez pārtraukuma turpina mācības vispārējās izglītības iestādē vai augstākās izglītības iestādē pilna laika studiju programmā, neapvienojot mācības ar algotu darbu, un kurš nav vecāks par 24 gadiem.

13.2. Piešķirtais dzīvokļa pabalsts ir netiešs, tas viena mēneša laikā pēc rēķina saņemšanas no apsaimniekotāja tiek pārskaitīts apsaimniekotāja kontā.

13.3. Cita veida dzīvokļa pabalsti sociālo dzīvokļu īrniekiem netiek piešķirti, izņemot šo noteikumu 12. punktā minētais pabalsts.

VI. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

14. Pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzami apstākļi) piešķir līdz Ls 500,00 vienai ģimenei (mājsaimniecībai), neizvērtējot tās ienākumus, bet ņemot vērā iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas, un tikai tajos gadījumos, ja klientam nepienākas cits valsts noteiktais pabalsts, apdrošināšanas atlīdzība vai tas ir nepietiekams minimālo izdevumu segšanai.

 

15.    Pabalstu piešķir, ja iesniegums un ārkārtas situāciju apliecinošs dokuments Dienestā saņemts ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ārkārtas situācijas rašanās.

 

VII. Pabalsts maznodrošinātām ģimenēm (mājsaimniecībām)

16. Maznodrošinātas ģimenes (mājsaimniecības) statuss Cēsu novada pašvaldībā tiek piešķirts ģimenēm (mājsaimniecībām), kuru ienākumi uz vienu ģimenes (mājsaimniecības) locekli nepārsniedz:

16.1. 60% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālas darba algas valstī, ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir darbaspējīgā vecumā esošas personas;

16.2. 85% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī - pirmajai personai, 60% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālas darba algas valstī - katram nākamajam ģimenes (mājsaimniecības) loceklim, ja ģimenē ir tikai vecuma pensionārs/i vai 1. un 2. grupas invalīds/i;

16.3. 100% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī - vientuļam, vienatnē dzīvojošam pensionāram, 1. vai 2. grupas invalīdam, kurš nav noslēdzis uzturlīgumu vai nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu, savus nekustamos īpašumus nav novēlējis citai personai un kam nepieder īpašums, no kura var gūt ienākumus.

 

17. Atbilstību maznodrošinātas ģimenes (mājsaimniecības) statusam izvērtē analoģiski Ministru kabineta 03.03.2009. noteikumiem Nr. 214 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” un šo saistošo noteikumu 3. punktam.

VIII. Brīvpusdienas skolēniem

18. Tiesības saņemt brīvpusdienas ir:

18.1. bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (mājsaimniecībām);

18.2. bērniem invalīdiem.

 19. Brīvpusdienas pēc Dienesta lēmuma pieņemšanas tiek piešķirtas no nākamā mēneša pirmās mācību dienas līdz kārtējā mācību pusgada pēdējai mācību dienai. Sākoties jaunam mācību pusgadam, ģimenei (mājsaimniecībai) ir atkārtoti jāiesniedz dokumenti, lai izvērtētu tiesības atkārtoti saņemt brīvpusdienas.

 20. Brīvpusdienām piešķirtie līdzekļi tiek pārskaitīti pakalpojumu sniedzējiem, kas realizē ēdināšanu katrā konkrētā skolā.

 

IX. Uztura maksu atlaides pirmsskolas iestādēs

21. Tiesības saņemt uztura maksu atlaides pirmsskolas iestādēs ir bērniem:

21.1. no trūcīgām ģimenēm (mājsaimniecībām) un bērniem invalīdiem – 100 % apmērā;
21.2. no maznodrošinātām ģimenēm (mājsaimniecībām) - 50 % apmērā.

 22. Uztura maksas atlaides pēc Dienests lēmuma pieņemšanas tiek piešķirtas no nākamā mēneša pirmās darba dienas līdz kārtējā mācību (attiecināt skolu mācību pusgadus) pusgada pēdējai darba dienai. Sākoties jaunam mācību pusgadam, ģimenei (mājsaimniecībai) atkārtoti jāiesniedz dokumenti, lai izvērtētu ģimenes (mājsaimniecības) tiesības atkārtotai saņemt uztura maksu atlaides.

 

23. Uztura maksām piešķirtie līdzekļi tiek pārskaitīti pirmsskolas izglītības iestādei saskaņā ar tās iesniegto rēķinu.

X. Pabalsts mācību piederumu iegādei, uzsākot jaunu mācību gadu

24. Tiesības saņemt pabalstu mācību piederumu iegādei, uzsākot jaunu mācību gadu, ir ģimenēm (mājsaimniecībām), kuras Dienests ir atzinis par trūcīgām vai maznodrošinātām un izsniedzis to apliecinošu izziņu.

 

25. Pabalsts mācību piederumu iegādei ir netiešs un tas tiek izsniegts talonu (dāvanu kartes) veidā.

 

26. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir:

26.1. trūcīgo ģimeņu (mājsaimniecību) bērniem Ls 20,00;

26.2. maznodrošināto ģimeņu (mājsaimniecības) bērniem Ls 10,00.

 27. Pabalsts mācību piederumu iegādei tiek piešķirts par katru ģimenes (mājsaimniecības) skolēnu līdz 21 gada vecumam, kurš turpina mācības:

27.1. vispārējās izglītības iestādē (sākumskola, pamatskola, vidusskola, ģimnāzija, vakarskola);

27.2. profesionālajās skolās un vidusskolās vai tām pielīdzināmās profesionālās izglītības  iestādēs.

 

28. Ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir darbspējīgā vecumā esošs bezdarbnieks, pabalsts tiek piešķirts pēc līdzdarbības pienākumu veikšanas, piedaloties nodarbinātību veicinošos pasākumos. Ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir nepilnu darba laiku strādājošs ģimenes (mājsaimniecības) loceklis, tas nevar būt par pamatu, lai atteiktos no līdzdarbības pienākumu veikšanas.

 

29. Iesniegumi pabalsta saņemšanai tiek pieņemti no jūlija mēneša pirmās apmeklētāju pieņemšanas dienas līdz septembra mēneša pēdējai apmeklētāju pieņemšanas dienai.

 

XI. Pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai

30. Tiesības saņemt pabalstu medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai ir ģimenēm (mājsaimniecībām), kuras Aģentūra ir atzinusi par trūcīgām vai maznodrošinātām un izsniegusi to apliecinošu izziņu.

 31. Pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai ir:

31.1. pabalsts slimnīcas izdevumu daļējai apmaksai;
31.2. pabalsts veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumu daļējai apmaksai;
31.3. pabalsts zobu ārstēšanas izdevumu daļējai apmaksai pilngadību sasniegušām personām;
31.4. pabalsts optisko briļļu iegādes izdevumu daļējai segšanai;
31.5. 25% atlaide ārsta izrakstīto valsts nekompensējamo medikamentu apmaksai;
31.6. pabalsts zobu protezēšanas izdevumu daļējai apmaksai;
31.7. pabalsts endoprotezēšanas izdevumu daļējai apmaksai;

31.8 pabalsts medicīnisku izmeklējumu daļējai segšanai.

 32. Noteikumu 31.1., 31.2., 31.3., 31.4., 31.5. un 31.8. punktā minētos pabalstus piešķir 25% apmērā no izlietotās summas, bet nepārsniedzot Ls 30,00 viena gada laikā vienai personai.

 33. Noteikumu 31.2. punktā minētais pabalsts pēc tā piešķiršanas tiek pārskaitīts apdrošinātājam.

 34. Pabalstu zobu protezēšanas izdevumu segšanai piešķir 25% no izlietotās summas, bet nepārsniedzot Ls 30,00 viena gada laikā.

 35. Lai saņemtu 31. punktā minētos pabalstus, Dienestā jāiesniedz iesniegums un medicīniskos izdevumus apliecinoši dokumenti, bet ne vēlāk kā līdz kalendārā gada 28. decembrim.

 36. Lai saņemtu atlaidi ārsta izrakstīto valsts nekompensējamo medikamentu daļējai apmaksai, klientam Dienestā jāizsniedz iesniegums un ārsta izrakstīta recepte vai tās kopija.

 37. Pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai (izņemot endoprotezēšanas izdevumus) kalendārā gada laikā nevar būt lielāks par Ls 30,00 vienai personai un Ls 60,00 vienai ģimenei (mājsaimniecībai), kurā ir vairāk kā viens ģimenes (mājsaimniecības) loceklis.

 38. Pabalstu endoprotēzēšanas izdevumu daļējai segšanai piešķir 25% apmērā no endoprotēzes izmaksām, bet nepārsniedzot Ls 250,00 vienai personai trīs gadu laikā.

 

39. Lai saņemtu pabalstu endoprotezēšanas izdevumu daļējai segšanai, Dienestā jāiesniedz izdevumus apliecinoši dokumenti.

 

XII. Pabalsts no ieslodzījuma atbrīvotai personai

40. Tiesības saņemt pabalstu ir personai, kuras deklarētā dzīvesvieta pirms brīvības atņemšanas bijusi Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

 41. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir Ls 20,00.

 42. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem vienas darba dienas laikā, kad Dienestā izvērtēšanai iesniegti visi nepieciešamie dokumenti:

42.1. iesniegums;

42.2. ieslodzījuma vietu pārvaldes izdota izziņa par atbrīvošanu vai tiesas spriedums par   atbrīvošanu;

42.3. dokuments, kas apliecina dzīvokļa lietošanas, īpašuma un/vai īres tiesības, ja to pieprasa sociālais darbinieks.

 43. Pabalstu izmaksā vienas darba dienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

 44. Pabalstu piešķir, ja personas iesniegums saņemts ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas un to apliecina noteikumu 42.2. punktā minētā izziņa.

 45. Dienests apmaksā arī citus pakalpojumus (pases noformēšana, nodokļu grāmatiņas dublikāta atjaunošana, ārstēšanās no dažāda veida atkarībām u.tt.), par tiem veicot pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēju institūcijām. Šie pakalpojumi tiek apmaksāti vienu reizi triju gadu periodā pēc atgriešanās no ieslodzījuma vietas.

XIII Apbedīšanas pabalsts

46. Dienests ir tiesīgs piešķirt apbedīšanas pabalstu par personu, kuras deklarētā dzīves vieta pirms nāves ir bijusi Cēsu novada administratīvā teritorija un par kuru no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras netiek saņemts likumā „Valsts sociālo pabalstu likums” noteiktais apbedīšanas pabalsts.

 47. Apbedīšanas pabalsts ir vienreizējs, tā apmērs ir Ls 160,00 un to izmaksā mirušās personas ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.

 48. Gadījumā, ja mirusi persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā un kurai nav apgādnieku vai personas, kas uzņemtos apbedīšanu, un gadījumos, kad pašvaldības teritorijā mirusi persona, kuras dzīvesvietu vai personību nav iespējams noskaidrot, Dienests slēdz līgumu ar pilsētas kapu saimniecību vai citu apbedīšanas sabiedrību par šī pakalpojuma organizēšanu un sedz ar apbedīšanu saistītos izdevumus, nepārsniedzot Ls 160,00.

 49. Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu, Dienestā jāiesniedz:

49.1. iesniegums;

49.2. miršanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

49.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa par piešķirto apbedīšanas pabalstu un tā apmēru vai par pabalsta piešķiršanas atteikumu.

XIV Pabalstu piešķiršanas kārtība

50. Sociālās palīdzības pabalsta pieprasītājs Dienestā vai Vaives pagasta pārvaldē iesniedz rakstveida vai mutvārdu iesniegumu, norādot vēlamās palīdzības vai pabalsta veidu, visu mājsaimniecības ģimenes (mājsaimniecības) locekļu ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, ja Dienestam šīs ziņas nav pieejamas, un kopā ar sociālās palīdzības organizatoru elektroniski aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju. Lai saņemtu noteikumu 5.2.4. punktā minētos pabalstus, jāiesniedz arī izdevumus apliecinoši dokumenti, kas izsniegti ne agrāk kā pirms 3 (trīs) mēnešiem.

 

51. Iesniedzot iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī uzrāda pensionāra vai invalīda apliecību, ja persona ir pensionārs vai invalīds un šīs ziņas aģentūrā nav pieejamas.

 

52. Dienests klienta sniegtās ziņas pārbauda izlases kārtībā, izskatot iesniegtos dokumentus, novērtējot klienta dzīves apstākļus, pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām vai fiziskām personām.

 

53. Dienests pēc pabalsta pieprasītāja iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas 10 darbadienu laikā novērtē personas vajadzības pēc pabalsta un pieņem lēmumu.

 54. Dienests pēc negatīva lēmuma pieņemšanas informē klientu par pieņemto lēmumu.

XV. Klienta pienākumi, atbildība un līdzdarbība

55. Klientam ir pienākums aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, kā to nosaka likuma „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” 7. pants, likuma „Par sociālo drošību” V nodaļa, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. panta pirmā daļa un Civillikuma pirmās daļas „Ģimenes tiesības” otrās nodaļas 3. apakšnodaļa.

XVI. Apsekošana dzīvesvietā

56. Klientam pirmo reizi vēršoties Dienestā pēc sociālās palīdzības pabalsta, Dienesta sociālā darba speciālista pienākums ir apsekot klientu viņa dzīvesvietā, turpmāk - vismaz 1 reizi gadā.

 

57. Klienta apsekošana dzīves vietā var notikt, Dienesta sociālā darba speciālistam vienojoties ar klientu par apsekošanas datumu un laiku. Dienestam ir tiesības veikt apsekošanu arī iepriekš par to nebrīdinot klientu.

 58. Klienta atteikšanās no apsekošanas dzīvesvietā var būt par iemeslu sociālās palīdzības atteikumam.

XVII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

59. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

 60. Cēsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

XVIII. Noslēguma jautājums

 

61. Šie saistošie noteikumi stājas spēkā ar 01.01.2010.

62. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudē Cēsu pilsētas domes 14.02.2008. saistošie noteikumi Nr.5 „Par Cēsu pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem” un Cēsu pilsētas domes 23.10.2008. saistošie noteikumi Nr.24 „Par dzīvokļa pabalstu un pabalstu dzīvojamās telpas remontam” un tajos veiktie grozījumi.

 

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv