Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 27.maijs   Vārda dienu svin: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  - Kontakti
  - Struktūra
  - E-pakalpojumi
  - Domes sēdes
  - Saistošie noteikumi
  -- Saistošo noteikumu projekti apspriešanai
  - Pašvaldības iestādes
  - Būvvalde informē
  - Iesniegumi, veidlapas
  - Pakalpojumi
  - Vēstule domei
  - Starptautiskā sadarbība
  - Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
  - Bāriņtiesas pakalpojumi
  - Cēsu novada budžets
  - Cēsu pašvaldības
publiskie pārskati
  - Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds
  - Visbiežāk uzdotie jautājumi
  - Domes komiteju darba kārtības
  - Domes komisiju darba kārtības
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Cēsu novada pašvaldība> Saistošie noteikumi> Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā




 

APSTIPRINĀTS

Ar Cēsu novada domes 26.11.2009. lēmumam Nr.375

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1
 


 

Cēsu novada saistošie noteikumi Nr.20

„Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

 

Izdoti saskaņā ar likuma
„Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”
5.pantu, 7.panta sesto daļu, 9.panta pirmās daļas 4.punktu,
14.panta pirmās daļas 6.punktu, 14.panta septīto daļu,
15.pantu,17.panta pirmo daļu, 24.panta pirmo daļu,
likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un
sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta ceturto daļu,
6.pantu, 8.pantu, 9.panta ceturto daļu,
10.panta otro daļu


 

I. Vispārīgie jautājumi

 

  1. Palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā un sociālā dzīvokļa izīrēšanā sniedz pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests” (turpmāk – Sociālais dienests), kuram Cēsu novada pašvaldība ir uzdevusi šo funkciju.

Lēmumu administratīvā akta veidā par personas reģistrēšanu vai izslēgšanu no dzīvojamo telpu vai sociālā dzīvokļa izīrēšanas reģistra, kā arī lēmumu par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu vai sociālā dzīvokļa izīrēšanas reģistrā Sociālā dienesta vārdā pieņem Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija.

  1. Šie saistošie noteikumi nosaka:

    1. personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

    2. maznodrošinātu personu kategorijas, kuras pašvaldība ar dzīvojamo telpu nodrošina pirmām kārtām;

    3. nosacījumus personu, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo pašvaldības palīdzību;

    4. personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;

    5. ziņas, kuras iegūstamas, iesniedzot likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” (turpmāk – likums) 6. panta pirmajā daļā minētos dokumentus;

    6. dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību reģistrācijas grupu ietvaros;

    7. gadījumus, kuros pašvaldība atsaka personai pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja pirms palīdzības pieprasīšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīves apstākļus;

    8. sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtību;

    9. nosacījumus dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.


 

II. Personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu

 

  1. Papildus likuma 14. panta pirmajā daļā minētajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām:

    1. personai, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

      1. dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts, pamatojoties uz minētās mājas īpašnieka (izīrētāja) lēmumu veikt šīs mājas kapitālo remontu, un remonta veikšana nav iespējama, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, un kopš īpašuma tiesību atjaunošanas ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kā arī dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) nav paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (nedzīvojamo telpu);

      2. mājas īpašnieks nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības, un tā ir:

        1. maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

        2. atsevišķi dzīvojoša persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir nestrādājošs invalīds un kurai nav likumīgo apgādnieku;

        3. ģimene, kurā visi ģimenes locekļi sasnieguši pensijas vecumu vai ir nestrādājoši invalīdi un kuriem nav likumīgo apgādnieku;

    1. maznodrošinātai personai vai ģimenei, kuras īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī;

    2. maznodrošinātiem pensionāriem, invalīdiem vai ģimenei, kurā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, kuri dzīvo dzīvošanai nederīgā dzīvojamā telpā vai vasaras mītnē;

    3. Izslēgts.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.saistošajiem noteikumiem Nr.1

    1. pēc iestādes vadītāja rakstiska ierosinājuma pašvaldības vai valsts funkciju realizēšanai nepieciešamajam maznodrošinātam jaunajam speciālistam, slēdzot ar viņu dzīvojamās telpas īres līgumu uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem.

  1. Pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu vispārējā kārtībā:

    1. ģimenēm ar vismaz vienu nepilngadīgu bērnu vai pilngadīgu bērnu, kurš līdz 24 gadu vecumam turpina mācības vispārējās izglītības mācību iestādē vai pilna laika studiju programmā, kurām nepieder nekustamais īpašums un kuras nav minētas saistošo noteikumu V nodaļā;

    2. personai, kurai tiek pārtraukta pakalpojuma sniegšana ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja tā Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojusi pirms iestāšanās ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā.

      1. personai, kura audzina bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1

  1. Pašvaldība līdz 10% no pašvaldības rīcībā esošā brīvā dzīvojamā fonda var rezervēt pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu vajadzībām, ar kuriem tiek noslēgts dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.

  2. Pašvaldībai piederošie dzīvokļi ar vides pieejamību Cēsīs, Caunas ielā 7-4, Caunas ielā 7-5, Caunas ielā 7A-5 ir specializētie dzīvokļi, kuri pielāgoti invalīdiem ar kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1

  1. Specializēto dzīvokli ir tiesīgas īrēt ģimenes, kurās ir invalīdi ar kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos.

  2. Ja  likuma 13., 14., 15. pantā, likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5. panta pirmajā daļā un šo saistošo noteikumu 3., 4., 19., 20., 27. un 26. punktā minētās personas, kuras reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, visas nodrošinātas ar dzīvojamām telpām vai rakstveidā atteikušās no tām piedāvāto dzīvojamo telpu īrēšanas, vai nav sniegušas atbildi uz dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem, pašvaldībai ir tiesības izīrēt šo dzīvojamo telpu personai ar regulāriem ienākumiem, kura nav reģistrēta palīdzības reģistrā, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu uz vienu gadu bez tiesībām īres līgumu pagarināt.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1


 

III. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai

 

  1. Personas, kuras vēlas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedzot rakstveida iesniegumu, Sociālajam dienestam uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz izziņu par maznodrošinātas personas statusa piešķiršanu (ja atbilstoši likuma 14. panta pirmajai daļai vai saistošajiem noteikumiem palīdzība sniedzama maznodrošinātai personai) un Zemesgrāmatas izsniegtu izziņu, ka personai nepieder nekustamais īpašums.

  1. Papildus saistošo noteikumu 9. punktā norādītajiem dokumentiem:

    1. likuma 14. panta pirmās daļas 1.punkta „a” un „b” apakšpunktos norādītās personas Sociālajā dienestā iesniedz tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vienu no šādiem dokumentiem:

      1. pensionāra vai invalīda apliecības kopiju;

      2. bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopiju vai tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopiju;

      3. tiesas sprieduma par aizgādnības nodibināšanu kopiju;

    2. likuma 14.panta pirmās daļas 1.1 punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz:

      1. politiski represētas personas apliecības kopiju;

      2. tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

      3. rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

    3. likuma 14.panta pirmās daļas 2.punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas gadījumos, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju vai remonta izdevumiem un vienu no šādiem dokumentiem:

      1. pensionāra vai invalīda apliecības kopiju;

      2. bērna dzimšanas apliecības kopiju vai tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopiju;

      3. tiesas sprieduma par aizgādnības nodibināšanu kopiju;

      4. politiski represētās personas apliecības kopiju un rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

    4. likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz:

      1. tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu vai ievietošanu bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai audžuģimenē kopiju;

      2. bāriņtiesas lēmuma kopiju par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas.

    5. likuma 14.panta pirmās daļas 4.punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz:

      1. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

      2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas.

    6. likuma 14.panta pirmās daļas 4.1 punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz politiski represētas personas apliecības kopiju.

    7. likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz brīvības atņemšanas vietas izdotu noteikta parauga izziņu, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks.

    8. saistošo noteikumu 3.1. apakšpunktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz:

      1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

      2. lēmuma kopiju par namīpašuma denacionalizāciju vai atdošanu likumīgajam īpašniekam vai tiesas sprieduma kopiju par īpašuma tiesību atjaunošanu (iesniedz mājas īpašnieks) un vienu no šādiem dokumentiem: likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta trešajā daļā norādītos dokumentus; bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopiju vai tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopiju; pensionāra vai invalīda apliecības kopiju; īpašnieka rakstisku atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu.

    9. saistošo noteikumu 3.2. punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz būvekspertīzes slēdzienu par ēkas tehnisko stāvokli un dzīvojamās telpas īres līgumu;

    10. saistošo noteikumu 3.3. punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz pensionāra vai invalīda apliecības kopiju vai bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopiju;

    11. saistošo noteikumu 3.4. punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz dzīvojamās telpas īres līgumu un medicīnas iestādes atzinumu par bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem;

    12. saistošo noteikumu 3.5. un 5. punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz iestādes vadītāja iesniegumu un dzīvesvietas deklarēšanas izziņu;

    13. saistošo noteikumu 4.1. punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz bērna dzimšanas apliecības kopiju vai tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopiju, vai izziņu no mācību iestādes.

    14. saistošo noteikumu 4.2. punktā norādītās personas Sociālajam dienestam iesniedz ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atzinumu, ka personai var tikt pārtraukta pakalpojumu sniegšana;

  2. Iesniedzot 10. punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda Sociālajam dienestam šo dokumentu oriģinālus.

  3. Pēc rakstveida iesnieguma un visu 9. un 10.punktā minēto dokumentu saņemšanas Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā.

  4. Katru gadu pēc stāvokļa uz 1. janvāri Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.

  

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

 

  1. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvojamo telpu piedāvā īrēt reģistrācijas secībā.

  2. Saistošo noteikumu 8. punktā minētās personas ar dzīvojamo telpu tiek nodrošinātas iesniegumu iesniegšanas secībā.

  3. Lēmumu administratīvā akta veidā par dzīvojamās telpas izīrēšanu Sociālā dienesta vārdā pieņem Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija.

 

V. Gadījumi, kuros pašvaldība atsaka atzīt personu par tiesīgu īrēt dzīvojamo telpu

 

  1. Papildus likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību piecus gadus pēc tam, kad persona pirms palīdzības lūgšanas apzināti ar savu rīcību pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus:

    1. ja personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

    2. ja persona labprātīgi atbrīvojusi dzīvojamo telpu, kurā iemitinājusies uz beztermiņa īres līguma pamata, vai labprātīgi atsakās no iespējas pagarināt terminēto dzīvojamās telpas īres līgumu.

  2. Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību arī gadījumos:

    1. ja persona Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā uz tiesiska pamata nodzīvojusi mazāk kā divus gadus;

    2. ja personai pieder nekustamais īpašums, no kura var gūt ienākumus.

 

VI. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

 

  1. Papildus likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta pirmajā daļā minētajām trūcīgajām personām pašvaldība izīrē sociālo dzīvokli:

    1. neizvērtējot ienākumus, - bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja persona turpina mācības vispārizglītojošā vai profesionālajā mācību iestādē, vai pilna laika studiju programmā, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit četru gadu vecumam;

    2. trūcīgai ģimenei, kura īrē vienistabas dzīvokli vai vienu istabu (izņemot sociālo dzīvokli), ja ģimenē ir vismaz 3 nepilngadīgi bērni.

  2. Sociālajam dienestam pēc sociālās dzīvojamās telpas īrnieka lūguma ir tiesības ģimeni ar nepilngadīgu bērnu pārvietot no sociālās dzīvojamās telpas uz lielākām sociālajām dzīvojamām telpām, ja ģimenei par sociālo dzīvojamo telpu nav parāda.

  3. Izslēgts.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1

  1. Iesniedzot Sociālajam dienestam dokumentu, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1

  1. Pēc rakstveida iesnieguma un dokumentu, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, saņemšanas Sociālais dienests ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un par personas iekļaušanu sociālā dzīvokļa izīrēšanas reģistrā.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1

  1. Sociālos dzīvokļus personām piedāvā īrēt reģistrācijas secībā.

  2. Lēmumu administratīvā akta veidā par sociālā dzīvokļa izīrēšanu Sociālā dienesta vārdā pieņem Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija.

 

VII. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

 

  1. Persona, kura īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, var esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu vai pašvaldībai piederošu izīrējamu dzīvojamo telpu tikai ar Sociālā dienesta piekrišanu.

  2. Dzīvojamās telpas apmaiņas pret citu dzīvojamo telpu palīdzības reģistrā reģistrē personas, kuras īrē pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas un vēlas pārcelties no mazākas uz lielāku dzīvojamo telpu.

  3. Persona, kura vēlas saņemt šāda veida palīdzību, iesniedz Sociālajā dienestā:

    1. iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi un persona, ar kuru tiks veikta dzīvojamās telpas maiņa, un tās visi pilngadīgie ģimenes locekļi;

    2. dzīvojamās telpas īres līgumu vai līgumus;

    3. izziņu vai izziņas par to, ka nav īres un komunālo maksājumu parāda par esošo dzīvojamo telpu.

  4. Pēc rakstveida iesnieguma un visu saistošo noteikumu 28.punktā minēto dokumentu saņemšanas Sociālais dienests ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un par personas iekļaušanu dzīvojamās telpas apmaiņas pret citu dzīvojamo telpu palīdzības reģistrā.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1

  1. Lēmumu administratīvā akta veidā par dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu Sociālā dienesta vārdā pieņem Sociālā dienesta Dzīvokļu komisija.

 

 VIII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība


 

  1. Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada pašvaldībā.

  2. Cēsu novada pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.


 

IX. Noslēguma jautājums

 

  1. Izslēgts.

Grozījumi izdarīti ar Cēsu novada domes 28.01.2010.Saistošajiem noteikumiem Nr.1

  1. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudē Cēsu pilsētas domes 23.10.2008. saistošie noteikumi Nr.22 „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” un tajos veiktie grozījumi.


 

Sēdes vadītājs, Cēsu novada

domes priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS


 

IZRAKSTS PAREIZS.

Administratīvās nodaļas vadītāja I.SIRMĀ

27.11.2009.,Cēsīs

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv