Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 17.septembris   Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  - Kontakti
  - Struktūra
  - E-pakalpojumi
  - Domes sēdes
  - Saistošie noteikumi
  -- Saistošo noteikumu projekti apspriešanai
  - Pašvaldības iestādes
  - Būvvalde informē
  - Iesniegumi, veidlapas
  - Pakalpojumi
  - Vēstule domei
  - Starptautiskā sadarbība
  - Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
  - Bāriņtiesas pakalpojumi
  - Cēsu novada budžets
  - Cēsu pašvaldības
publiskie pārskati
  - Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds
  - Visbiežāk uzdotie jautājumi
  - Domes komiteju darba kārtības
  - Domes komisiju darba kārtības
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Cēsu novada pašvaldība> Saistošie noteikumi> Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem




 APSTIPRINĀTI:

ar Cēsu novada domes sēdes

22.06.2010.,prot.Nr.8

Lēmumu Nr.356

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr.25

„Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Cēsu novadā”


 

Izdoti saskaņā ar
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
35. panta trešo, ceturto un piekto daļu,

likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”

14.panta sesto daļu, 25.panta pirmo daļu,

likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 panta otro daļu,
likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām
dzīvojamām mājām” 12. pantu,

 Ministru kabineta 19.12.2006. noteikumu Nr. 1036

„Audžuģimenes noteikumi” 43. punktu,

Ministru kabineta 17.06.2009. noteikumu Nr. 550

„Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts

garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un

slēdzama vienošanās par līdzdarbību” 13. punktu,
Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumu Nr. 299

„Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas

personas atzīšanu par trūcīgu” 19.3. punktu
 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi nosaka papildus kritērijus trūcīgas ģimenes statusa noteikšanai Cēsu novadā, maznodrošinātas ģimenes statusa piešķiršanas kārtību Cēsu novadā, Cēsu novada sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk tekstā – pabalsts) veidus un apmērus, pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību ģimenēm (mājsaimniecībām), kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, kā arī lēmumu par pabalstiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11. pantā pašvaldības sociālajam dienestam noteiktos uzdevumus un šajos noteikumos noteikto pabalstu administrēšanu, kā arī ģimenes (mājsaimniecības) atbilstības trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (mājsaimniecības) statusam izvērtēšanu Cēsu novada dome ir uzdevusi Cēsu novada pašvaldības aģentūrai „Sociālais dienests” (turpmāk – Dienests).


 

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš var pretendēt uz pašvaldības palīdzību papildus normatīvajos aktos noteiktajam ir ārpusģimenes aprūpē (audžuģimenē, aizbildnībā) esošs bērns, par kuru lēmumu pieņēmusi Cēsu novada bāriņtiesa (turpmāk – bāriņtiesa) un kura deklarētā dzīvesvieta pirms bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas ir bijusi Cēsu novada teritorijā, un ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas lēmumam nav vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt;

2.2. centralizētā apkure jeb siltumpiegāde ir tā, kur vairāki patērētāji (mājas) izmanto cita siltumražotāja saražoto siltumenerģiju, kā arī ēkās apkure jeb siltumpiegāde dzīvojamās mājās Cēsīs Vilku ielā 12, Turaidas ielā 3 un Leona Paegles ielā 2d.

2.3. ģimene (mājsaimniecība) šo noteikumu izpratnē ir persona vai personu grupa, ko saista radniecība vai citas personiskas attiecības, kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā (māja, dzīvoklis), kuras uzturēšanu veic kopīgi un kam ir kopēji izdevumi uzturam;

2.4. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina klienta ienākumus, īpašumus, uzkrājumus, likumīgo apgādnieku esamību, noslēgtos uztura un dāvinājuma līgumus;

2.5. izdevumus apliecinošs dokuments – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts sociālās palīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas apmērs un kurš izsniegts ne agrāk kā pirms trim mēnešiem;

2.6. klients – Cēsu novada administratīvajā teritorijā pamata dzīvesvietu deklarējusi persona, kuras deklarētā dzīvesvieta sakrīt ar faktisko dzīvesvietu un kurš tieši vēršas Dienestā pēc sociālās palīdzības;

2.7. līdzdarbības pienākumi ir pienākumi, kurus, savstarpēji vienojoties ar sociālā darba speciālistiem, veic klients;

2.8. lokālā apkure jeb siltumapgāde ir tā, kur siltumenerģija tiek nodrošināta mājas vai dzīvokļa iekšienē un nav saistīta ar siltuma ražošanu ārpus mājas vai dzīvokļa.

2.9. maznodrošināta ģimene – ģimene (mājsaimniecība), kurai piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, pamatojoties uz šo noteikumu 17. un 18. punktu;

2.10. pašvaldības izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti – no Dienesta budžeta izmaksājamie pabalsti naudas vai mantas formā, kuri tiek piešķirti ģimenes (mājsaimniecības) ienākumu stabilizācijai līdz noteiktam līmenim, ja tā objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus. Tiesības saņemt pabalstu tiek noteiktas, veicot ģimenes (mājsaimniecības) ienākumu izvērtēšanu un tās atbilstību konkrēto pabalstu veidu saņēmēju lokam;

2.11. trūcīga ģimene – ģimene (mājsaimniecība), kurai piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu (turpmāk – MK noteikumi) un šo noteikumu 3.punktu;

2.12. vientuļš pensionārs vai invalīds – vienatnē dzīvojošs pensionārs vai invalīds, kuram nav likumīgo apgādnieku;


 

3. Izvērtējot ģimenes (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli tās atzīšanai par trūcīgu vai maznodrošinātu, papildus MK noteikumos noteiktajam par īpašumu Cēsu novadā netiek uzskatīts:

3.1. zeme, kas atrodas ārpus deklarētās dzīvesvietas un kuras platība nepārsniedz 0,06 ha;

3.2. mežs, kura platība nepārsniedz 1,5 ha;

3.3. viena garāža viena transportlīdzekļa novietošanai, ja tajā netiek veikta saimnieciskā darbība, tā netiek izīrēta vai iznomāta.


 

4. MK noteikumos norādītais atsevišķi dzīvojoša un citur dzīvesvietu deklarējuša bērna vecāka sniegtais atbalsts ģimenei vērtējams kā ne mazāks par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru mēnesī katram bērnam.

        

5.   Šajos noteikumos paredzētos pabalstus ir tiesības saņemt klientiem, kuri pēdējos 12 mēnešus pamata dzīvesvietu deklarējuši Cēsu novada administratīvajā teritorijā un kuri faktiski dzīvo deklarētajā pamata dzīvesvietā, izņemot šo noteikumu 6.1. punktā minētos pabalstus.


 

6. Cēsu novadā ir šādi pašvaldības izmaksājamie pabalsti:

6.1. Latvijas Republikas likumos noteiktie pašvaldības obligāti izmaksājamie sociālie pabalsti:

6.1.1.pabalsts garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) līmeņa nodrošināšanai (turpmāk - GMI pabalsts);

6.1.2. pabalsts audžuģimenei;

6.1.3. pabalsts bārenim;

6.1.4. dzīvokļa pabalsts;

6.1.5. pabalsts ārkārtas situācijā.

6.2. atbilstoši Dienesta gada budžetam un ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc GMI pabalsta, dzīvokļa pabalsta un citiem 6.1. punktā minētajiem pabalstiem, Dienesta izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti ir:

6.2.1. brīvpusdienas skolēniem;

6.2.2. vecāku maksas atlaide pirmsskolas izglītības iestādē;

6.2.3. pabalsts mācību piederumu iegādei, uzsākot jaunu mācību gadu;

6.2.4. pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai;

6.2.5. pabalsts no ieslodzījuma atbrīvotai personai;

6.2.6. apbedīšanas pabalsts.


 

II. GMI pabalsts

7. GMI līmeņa apmērs klientam mēnesī atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajam GMI līmenim, izņemot vientuļus, vienatnē dzīvojošus 1.grupas invalīdus un pensijas vecuma personas, kuriem GMI tiek noteikts Ls 75,00 apmērā, un GMI pabalsts tiek izmaksāts vienu reizi mēnesī 10 (desmit) darba dienu laikā pēc līdzdarbības pienākumu veikšanas.

 

III. Pabalsts audžuģimenei

8. Pabalsta veidi un apmērs:

8.1. ikmēneša pabalsts bērna uzturēšanai ir 65% apmērā no valstī noteiktās attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas, un pabalstu piešķir katru mēnesi līdz attiecīgā mēneša 10. datumam;

8.2. vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei ir līdz Ls 75,00.

9. Pabalstu audžuģimenei piešķir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta starp Dienestu un audžuģimeni.


 

IV. Pabalsts bārenim

10. Pabalstu bārenim piešķir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


 

V. Dzīvokļa pabalsts

11. Dzīvokļa pabalsta veidi:

11.1. dzīvokļa pabalsts ģimenei (mājsaimniecībai), kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar centralizētu siltumapgādi;

11.2. dzīvokļa pabalsts ģimenei (mājsaimniecībai), kura dzīvo mājā ar lokālu apkuri, kurināmā iegādei;

11.3. dzīvokļa pabalsts sociālā dzīvokļa īrniekam.


 

12. Dzīvokļa pabalsts ģimenei (mājsaimniecībai), kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar centralizēto siltumapgādi;

12.1. šis pabalsts tiek piešķirts, ja ģimenei (mājsaimniecībai) nepieder īpašums, izņemot MK noteikumos šo saistošo noteikumu 3. punktā noteikto, un tās rīcībā pēc īres/apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas aprēķināta, ievērojot pašvaldības apstiprinātos normatīvus, veikšanas, paliek summa, kas ir mazāka par šajos saistošajos noteikumos noteikto nepieciešamā garantētā ienākuma līmeni.

12.2. dzīvokļa pabalstu aprēķina pēc formulas: S = [(P+K) – I ] x 6 mēneši (apkures mēneši ziemas sezonā), kur:

S – aprēķinātā pabalsta summa, kas nevar pārsniegt Ls 240,00;

P – nepieciešamais garantētais ienākums, kuram jāpaliek personas rīcībā pēc dzīvokļa īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu apmaksas;

K – īres/apsaimniekošanas maksa un maksa par pakalpojumiem, kas noteikta saskaņā ar Cēsu novada domes apstiprinātajiem normatīviem dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai;

I – ģimenes (mājsaimniecības) kopējie ienākumi.

12.3. Nepieciešamais garantētais ienākums ir:

12.3.1 pirmajam ģimenes (mājsaimniecības) loceklim – 40% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī;

12.3.2. katram nākamajam ģimenes (mājsaimniecības) loceklim - valstī noteiktā garantētā ienākuma līmeņa apmērā;

12.3.3. vienatnē dzīvojošam pensionāram, nestrādājošam 1. un 2. grupas invalīdam un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam - 50% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī;

12.4. Īres/apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem normatīvus dzīvokļiem ar centralizēto apkuri pabalsta aprēķināšanai apstiprina Cēsu novada dome līdz kārtējā gada 31.oktobrim.

12.5. Piešķirtais dzīvokļa pabalsts ir vienreizējs apkures sezonas laikā un tā summa nepārsniedz Ls 240,00.

12.6. Dzīvokļa pabalsts ir netiešs un tas viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas tiek pārskaitīts dzīvojamās mājas apsaimniekotājam.

12.7. Ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir darbspējīgā vecumā esošs bezdarbnieks, pabalstu piešķir pēc līdzdarbības pienākumu izpildes.

12.8. Dokumentus pabalsta piešķiršanai pieņem katru gadu no novembra mēneša pirmās apmeklētāju pieņemšanas dienas līdz marta mēneša pēdējai apmeklētāju pieņemšanas dienai.


 

13. Dzīvokļa pabalsts personai/ģimenei, kura dzīvo mājā ar lokālu apkuri:

13.1.Šis pabalsts kurināmā iegādei tiek piešķirts ģimenei (mājsaimniecībai), ja tā atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu;

13.2. Pabalsts tiek piešķirts vienu reizi gadā un tā apmērs ir:

13.2.1. trūcīgai ģimenei - Ls 90,00;

13.2.2. maznodrošinātai ģimenei - Ls 60,00.

13.3. Ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir darbspējīgā vecumā esošs bezdarbnieks, pabalstu piešķir pēc līdzdarbības pienākumu izpildes.

13.4. Iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un iztikas līdzekļu deklarāciju pieņemšanu Dienests organizē katru gadu no maija mēneša pirmās apmeklētāju pieņemšanas dienas līdz septembra mēneša pēdējai apmeklētāju pieņemšanas dienai.

 

14. Dzīvokļa pabalsts sociālā dzīvokļa īrniekam

14.1. Dzīvokļa pabalsts sociālā dzīvokļa īrniekam tiek piešķirts par katru mēnesi, kurā šim dzīvoklim ir piešķirts sociālā dzīvokļa statuss, un tā apmērs ir:

14.1.1. 50% no īres maksas par sociālo dzīvokli;

14.1.2. 50% no apkures maksas apkures periodā;

14.1.3. 100% no īres maksas un 100% no komunālajiem pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti ar apsaimniekotāja starpniecību, ja dzīvokli īrē bārenis, kuram piešķirts trūcīgas personas statuss, kurš dzīvo viens un bez pārtraukuma turpina mācības vispārējās izglītības iestādē vai augstākās izglītības iestādē pilna laika studiju programmā, neapvienojot mācības ar algotu darbu, un kurš nav vecāks par 24 gadiem.

14.2. Piešķirtais dzīvokļa pabalsts ir netiešs, tas viena mēneša laikā pēc rēķina saņemšanas no apsaimniekotāja tiek pārskaitīts apsaimniekotāja kontā.

14.3. Cita veida dzīvokļa pabalsti sociālo dzīvokļu īrniekiem netiek piešķirti, izņemot šo noteikumu 13. punktā minētais pabalsts.

 

VI. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

15. Pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzami apstākļi) piešķir līdz Ls 500,00 vienai ģimenei (mājsaimniecībai), neizvērtējot tās ienākumus, bet ņemot vērā iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas, un tikai tajos gadījumos, ja klientam nepienākas cits valsts noteiktais pabalsts, apdrošināšanas atlīdzība vai tas ir nepietiekams minimālo izdevumu segšanai.

16.    Pabalstu piešķir, ja iesniegums un ārkārtas situāciju apliecinošs dokuments Dienestā saņemts ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ārkārtas situācijas rašanās.

 

VII. Maznodrošinātas ģimenes statusa noteikšana

17. Maznodrošinātas ģimenes statuss Cēsu novada pašvaldībā tiek piešķirts ģimenēm (mājsaimniecībām), kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz:

17.1. 60% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālas darba algas valstī, ja ģimenē ir darbaspējīgā vecumā esošas personas;

17.2. 85% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī - pirmajai personai, 60% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālas darba algas valstī - katram nākamajam ģimenes loceklim, ja ģimenē ir tikai vecuma pensionārs/i vai 1. un 2. grupas invalīds/i, vai ar tiek kopā dzīvo nepilngadīgi bērni;

17.3. 100% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī - vientuļam, vienatnē dzīvojošam pensionāram, 1. vai 2. grupas invalīdam, kurš nav noslēdzis uzturlīgumu vai nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu, savus nekustamos īpašumus nav novēlējis citai personai un kam nepieder īpašums, no kura var gūt ienākumus.

18. Atbilstību maznodrošinātas ģimenes statusam Dienests izvērtē analoģiski MK noteikumos paredzētajai kārtībai, ievērojot šo saistošo noteikumu 3. punktā noteikto. Par atbilstību maznodrošinātās ģimenes statusam Dienests izsniedz izziņu.

 

VIII. Brīvpusdienas skolēniem

19. Tiesības saņemt brīvpusdienas ir:

19.1. bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm;

19.2. bērniem invalīdiem;

19.3. bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

20. Brīvpusdienas turpina izmaksāt pēc pilngadības sasniegšanas, ja skolnieks bez pārtraukuma turpina mācības vispārējās izglītības iestādē (pamatskola, vidusskola, ģimnāzija, vakarskola) vai profesionālajās skolās un vidusskolās vai tām pielīdzināmās profesionālās izglītības iestādēs, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecumam skolniekiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, līdz 24 gadu vecumam bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

21. Brīvpusdienas pēc Dienesta lēmuma pieņemšanas tiek piešķirtas no nākamā mēneša pirmās mācību dienas līdz kārtējā mācību pusgada pēdējai mācību dienai. Sākoties jaunam mācību pusgadam, ģimenei ir atkārtoti jāiesniedz dokumenti, lai izvērtētu tiesības atkārtoti saņemt brīvpusdienas.

 22. Brīvpusdienām piešķirtie līdzekļi tiek pārskaitīti pakalpojumu sniedzējiem, kas realizē ēdināšanu katrā konkrētā izglītības iestādē.

 

IX. Vecāku maksu atlaides pirmsskolas izglītības iestādēs

23. Tiesības saņemt vecāku maksas atlaides pirmsskolas izglītības iestādēs (izņemot maksu par vietas saglabāšanu Ls 0,60 (sešdesmit santīmi) dienā, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi),  ir bērniem:

23.1. no trūcīgām ģimenēm – 90% apmērā;

23.2. bērniem invalīdiem – 100 % apmērā;
23.3. no maznodrošinātām ģimenēm - 50 % apmērā;

23.4. bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem - 25% apmērā.

 24. Vecāku maksas atlaides pēc Dienests lēmuma pieņemšanas tiek piešķirtas no nākamā mēneša pirmās darba dienas līdz kārtējā mācību pusgada (attiecinot vispārējās izglītības iestāžu mācību pusgadus) pēdējai darba dienai. Sākoties jaunam mācību pusgadam, ģimenei atkārtoti jāiesniedz dokumenti, lai izvērtētu ģimenes tiesības atkārtotai saņemt vecāku maksu atlaides.

 25. Vecāku maksām piešķirtie līdzekļi tiek pārskaitīti pirmsskolas izglītības iestādei saskaņā ar tās iesniegto rēķinu.

 

X. Pabalsts mācību piederumu iegādei, uzsākot jaunu mācību gadu

26. Tiesības saņemt pabalstu mācību piederumu iegādei, uzsākot jaunu mācību gadu, ir:

26.1. ģimenēm, kuras Dienests ir atzinis par trūcīgām vai maznodrošinātām un izsniedzis to apliecinošu izziņu;

26.2. bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

27. Pabalsts mācību piederumu iegādei ir netiešs un tas tiek izsniegts talonu (dāvanu kartes) veidā.

28. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir:

28.1. trūcīgo ģimeņu bērniem - Ls 20,00 par katru skolnieku;

28.2. maznodrošināto ģimeņu bērniem - Ls 10,00 par katru skolnieku;

28.3. bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem - Ls 10,00 apmērā

29. Pabalstu turpina izmaksāt pēc pilngadības sasniegšanas, ja skolnieks bez pārtraukuma turpina mācības vispārējās izglītības iestādē (pamatskola, vidusskola, ģimnāzija, vakarskola) vai profesionālajās skolās un vidusskolās vai tām pielīdzināmās profesionālās izglītības iestādēs, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecumam skolniekiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, līdz 24 gadu vecumam bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

30. Ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir darbspējīgā vecumā esošs bezdarbnieks, pabalsts tiek piešķirts pēc līdzdarbības pienākumu veikšanas. Ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir nepilnu darba laiku strādājošs ģimenes (mājsaimniecības) loceklis, tas nevar būt par pamatu, lai atteiktos no līdzdarbības pienākumu veikšanas.

31. Iesniegumi pabalsta saņemšanai tiek pieņemti no jūlija mēneša pirmās apmeklētāju pieņemšanas dienas līdz septembra mēneša pēdējai apmeklētāju pieņemšanas dienai.

 

XI. Pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai

32. Tiesības saņemt pabalstu medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai ir ģimenēm (mājsaimniecībām), kuras Dienests ir atzinis par trūcīgām vai maznodrošinātām un izsniedzis to apliecinošu izziņu.

33. Pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai ir:

33.1. pabalsts medicīnisko pakalpojumu daļējai apmaksai;

33.2. pabalsts zobu ārstēšanas izdevumu daļējai apmaksai pilngadību sasniegušām personām;
33.3. pabalsts optisko briļļu iegādes izdevumu daļējai segšanai;
33.4. pabalsts zobu protezēšanas izdevumu daļējai apmaksai;
33.5. pabalsts endoprotezēšanas izdevumu daļējai apmaksai.

34. Noteikumu 33.1. punktā minēto pabalstu nepiešķir personām, kurām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir piešķirts tādas personas statuss, kam ir tiesības uz pilnu atbrīvojumu no pacienta iemaksas.

35. Noteikumu 33.1., 33.2., 33.3. un 33.4. punktā minētos pabalstus piešķir 25% apmērā no izlietotās summas, bet nepārsniedzot Ls 45,00 viena gada laikā vienai personai.

36. Lai saņemtu 33. punktā minētos pabalstus, Dienestā jāiesniedz iesniegums un medicīniskos izdevumus apliecinoši dokumenti, bet ne vēlāk kā līdz kalendārā gada 28. decembrim.

37. Pabalsts medicīnisko izdevumu daļējai apmaksai (izņemot endoprotezēšanas izdevumus) kalendārā gada laikā nevar būt lielāks par Ls 45,00 vienai personai un Ls 60,00 vienai ģimenei (mājsaimniecībai), kurā ir vairāk kā viens ģimenes (mājsaimniecības) loceklis.

 38. Pabalstu endoprotezēšanas izdevumu daļējai segšanai piešķir 25% apmērā no endoprotēzes izmaksām, bet nepārsniedzot Ls 250,00 vienai personai trīs gadu laikā.

 39. Lai saņemtu pabalstu endoprotezēšanas izdevumu daļējai segšanai, Dienestā jāiesniedz endoprotezēšanas izdevumus apliecinoši dokumenti.

 

XII. Pabalsts no ieslodzījuma atbrīvotai personai pamatvajadzību nodrošināšanai

40. Tiesības saņemt pabalstu ir personai, kuras deklarētā dzīvesvieta pirms brīvības atņemšanas bijusi Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

41. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir Ls 20,00.

42. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem vienas darba dienas laikā, kad Dienestā izvērtēšanai iesniegti visi nepieciešamie dokumenti:

42.1. iesniegums;

42.2. ieslodzījuma vietu pārvaldes izdota izziņa par atbrīvošanu vai tiesas spriedums par   atbrīvošanu;

42.3. dokuments, kas apliecina dzīvokļa lietošanas, īpašuma un/vai īres tiesības, ja to pieprasa sociālais darbinieks.

 43. Pabalstu izmaksā vienas darba dienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

 44. Pabalstu piešķir, ja personas iesniegums saņemts ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, ko apliecina noteikumu 42.2. punktā minētā izziņa.

 45. Dienests var apmaksāt arī citus pakalpojumus (pases noformēšana, nodokļu grāmatiņas dublikāta atjaunošana, ārstēšanās no dažāda veida atkarībām u.tt.), par tiem veicot pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēju institūcijām. Šie pakalpojumi tiek apmaksāti vienu reizi triju gadu periodā pēc atgriešanās no ieslodzījuma vietas.


 

 XIII Apbedīšanas pabalsts

46. Dienests ir tiesīgs piešķirt apbedīšanas pabalstu par personu, kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms nāves ir bijusi Cēsu novada administratīvā teritorija un par kuru no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras netiek saņemts Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktais apbedīšanas pabalsts.

 47. Apbedīšanas pabalsts ir vienreizējs, tā apmērs nepārsniedz Ls 160,00 un to izmaksā mirušās personas ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.

 48. Gadījumā, ja mirusi persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā un kurai nav apgādnieku vai personas, kas uzņemtos apbedīšanu, un gadījumos, kad pašvaldības teritorijā mirusi persona, kuras dzīvesvietu vai personību nav iespējams noskaidrot, Dienests slēdz līgumu par šī pakalpojuma organizēšanu un sedz ar apbedīšanu saistītos izdevumus, nepārsniedzot Ls 160,00.

 49. Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu, Dienestā jāiesniedz:

49.1. iesniegums;

49.2. miršanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

49.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa par piešķirto apbedīšanas pabalstu un tā apmēru vai par pabalsta piešķiršanas atteikumu;

49.4. izdevumus apliecinoši dokumenti vai apbedīšanas pakalpojuma sniedzēja rēķins.


 

XIV Pabalstu piešķiršanas kārtība

50. Pabalsta (izņemot šo noteikumu 14. punktā noteiktā) pieprasītājs, Dienestā vai Vaives pagasta pārvaldē iesniedz rakstveida vai mutvārdu iesniegumu, norādot vēlamās palīdzības vai pabalsta veidu, iesniedz visu ģimenes (mājsaimniecības) locekļu ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, ja Dienestam šīs ziņas nav pieejamas, un kopā ar sociālās palīdzības organizatoru elektroniski aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju. Lai saņemtu noteikumu 6.2.4. un 6.2.6. punktā minētos pabalstus, jāiesniedz arī izdevumus apliecinoši dokumenti, kas izsniegti ne agrāk kā pirms 3 (trīs) mēnešiem.

51. Iesniedzot iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī uzrāda pensionāra vai invalīda apliecību, ja persona ir pensionārs vai invalīds un šīs ziņas Dienestam nav pieejamas.

52. Dienests klienta sniegtās ziņas pārbauda izlases kārtībā, izskatot iesniegtos dokumentus, novērtējot klienta dzīves apstākļus, pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām vai fiziskām personām.

53. Dienests pēc pabalsta pieprasītāja iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas mēneša laikā novērtē personas vajadzības pēc pabalsta un pieņem lēmumu.

54. Dienests pēc negatīva lēmuma pieņemšanas informē klientu par pieņemto lēmumu.

55. Lēmumu par šo noteikumu 14. punktā noteikto pabalstu pieņem Dienesta dzīvokļu komisija, izskatot personas iesniegumu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu.


 

XV. Klienta pienākumi, atbildība un līdzdarbība

56. Klientam ir pienākums aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, kā to nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7. pants, likuma „Par sociālo drošību” V nodaļa, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. panta pirmā daļa un Civillikuma pirmās daļas „Ģimenes tiesības” otrās nodaļas 3. apakšnodaļa.

57. Dienests, noslēdzot vienošanos ar klientu, klientam var noteikt šādus līdzdarbības pienākumus:

57.1. sniegt pilnīgas nepieciešamās ziņas, nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālas palīdzības pabalstu saņemšanu vai par kuriem iepriekš sniegtas ziņas;

57.2. uzrādīt pieprasītos dokumentus īpašuma, naudas uzkrājumu un ienākumu novērtēšanai;

57.3. ierasties personiski, lai vienotos par pasākumiem, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai par sociālas palīdzības sniegšanu;

57.4. apmeklēt ārstu, lai veiktu medicīnisko izmeklēšanu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

57.5. pakļauties ārstēšanai un atveseļošanas pasākumiem, ja persona vēlas saņemt sociālo palīdzību sakarā ar slimību vai invaliditāti un ja paredzams, ka tas uzlabos minētas personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos;

57.6 piedalīties nodarbinātību veicinošos pasākumos darba iemaņu nezaudēšanai;

57.7. iesaistīties individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izpildē.

58. Ja klients ir atteicies no līdzdarbības Nodarbinātības valsts aģentūras aktīvajā nodarbinātības pasākumā „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība” vai arī pašvaldība neattaisnotu darba kavējumu, darba kārtības noteikumu pārkāpumu vai pašvaldības norādījumu neievērošanas dēļ lauzusi ar klientu noslēgto līgumu par piedalīšanos šajā pasākumā, tad klientam 3 mēnešus netiek piešķirta sociālā palīdzība.

59. Ja klients ir sniedzis nepatiesas ziņas par savu materiālo stāvokli vai atsakās veikt līdzdarbības pienākumus, sociālās palīdzības pabalstu piešķiršana attiecīgajam klientam var tikt atteikta.


 

 XVI. Apsekošana dzīvesvietā

60. Klientam pirmo reizi vēršoties Dienestā pēc sociālās palīdzības pabalsta, Dienesta sociālā darba speciālista pienākums ir apsekot klientu viņa dzīvesvietā, turpmāk - vismaz 1 reizi gadā.

 61. Klienta apsekošana dzīves vietā var notikt, Dienesta sociālā darba speciālistam vienojoties ar klientu par apsekošanas datumu un laiku. Dienestam ir tiesības veikt apsekošanu arī iepriekš par to nebrīdinot klientu.

 62. Klienta atteikšanās no apsekošanas dzīvesvietā var būt par iemeslu sociālās palīdzības atteikumam.

 

XVII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

63. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

64. Cēsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

 

XVIII. Noslēguma jautājumi

65. Šie saistošie noteikumi, izņemot to 13. punktu, stājas spēkā 01.08.2010.

66. Šo saistošo noteikumu 13. punkts stājas spēkā 01.10.2010.

67. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Cēsu novada 26.11.2009. saistošie noteikumi Nr.22 „Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem”, izņemot to 12. punktu, kas zaudē spēku 01.10.2010.


 

Sēdes vadītājs, Cēsu novada domes

priekšsēdētājs /paraksts/ G.ŠĶENDERS

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv