Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2017.gada 25.septembris   Vārda dienu svin: Rodrigo, Rauls
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
  » Aktualitātes
  » Kultūras organizācijas
  » Pasākumu kalendārs
  » Kultūras nams
  » Viduslaiku pils
  » Jaunā pils
  » Muzejs
  » Izstāžu nams
  » Pašdarbības kolektīvi
  » Pasākumu vietas
  » Publisko pasākumu organizēšana
  » Projektu konkurss
  » Kultūras stratēģija
  » Cēsu Mākslas festivāls
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2017

P O T C P S S
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Kultūra


Kultūra Cēsu novadā


Cēsis....Viena no vecākajām un latviskākajām pilsētām Vidzemes pilsētu saimē, kas izsenis bagāta ar daudzveidīgām kultūras tradīcijām. Cēsu novadā šūpulis kārts daudzām Latvijā pazīstamām radošām personībām - šeit dzimis latviešu pirmās operas autors, ērģeļu virtuozs Alfrēds Kalniņš, mākslinieki-tēlnieki Kārlis, Andrejs un Matiass Jansoni, dzejnieks Eduards Veidenbaums, rakstnieks Miervaldis Birze un daudzi citi radoši mūziķi un mākslinieki.

Kā vēsta Cēsu pilsētas senākā leģenda, zem Cēsu pils esot pagrabi ar dārgumu lādēm, kuras sargājot melns suns ar ugunīgām acīm. Kāds puisis reiz sadomājis nokāpt pagrabos un paņemt dārgumus, bet, kad izkāpis ārā, viņa rokās bijis tikai sudraba lukturis, bet pats palicis mēms un neko nav varējis izstāstīt. Lukturis ir pilsētas simbols joprojām. Tagad, tas iznests virszemē un Laika veča rokās ielikts, izgaismo Cēsu ielas, bet pilsētas dārgumi ir nu jau pašu cēsnieku saglabātās, veidotās un celtās vērtības.

 

Cēsu mainību, izaugsmi un attīstību atspoguļo nozīmīgi fakti un vēstures liecības jau sākot ar 1206.gadu, kad pilsēta pirmo reizi minēta hronikās ar savu agrāko vārdu - Wendene. Viduslaikos tā bijusi Livonijas galvaspilsēta, vēlāk aktīvs tirdzniecības centrs Hanzas pilsētu savienībā. Cēsis ir sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga dzimtene un mājvieta vecākajai alus darītavai Baltijā.

 

Cēsis allaž ir lepojušās ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, mākslas bagātībām un izcilām kultūras tradīcijām un to nav slēpušas arī no ceļotāju acīm. Ik gadu Cēsu pilsētas iedzīvotājus un viesus priecē iemīļoti ikgadēji pasākumi.

 

Mākslas dienas, kas jau kļuvušas par pavasara tradīciju, pilsētu atmodina skaņās, krāsās, bildēs un telpiskās instalācijās pilsētvidē. Ar dzeju, mūziku, modes tērpu parādēm veras kafejnīcas, un neparastas vietas pilsētā kļūst par savdabīgām kinozālēm. Maija beigās norisinās krāšņākie viduslaiku Livonijas svētki, kuru ietvaros laika pārbaudi izturējusī māksla, mūzika, prasmes, modes un sacensību gars atdzīvina Cēsu viduslaiku pili un pils dārzu.

Īsta svētku rosība sākas ar Pilsētas svētkiem jūnija sākumā. Pašu cēsnieku radītā svētku programma savijas krāsainā un līksmā neaizmirstamu notikumu virpulī. Vasaras karstākajā mēnesī - jūlijā notiek jauniešu iecienītais starptautiskais mūzikas un sporta festivāls Fonofests, piedāvājot jauniešiem divu dienu garumā baudīt mūziku, sportot un būt kopā. Sezonas kulminācija ir Cēsu Mākslas festivāls, kas jau daudzus gadus pulcē Cēsīs tuvus un tālus mūzikas un mākslas cienītājus. Mēneša laikā ir iespēja iepazīties ar laikmetīgās mākslas visdažādākajām izpausmēm izstādēs, muzikālos notikumos, teātra izrādēs un kino seansos. Vasaras pasākumu skaists noslēgums ir Vēsturisko filmu skate, kur trijās dienās aizraujoša viduslaiku vēsture tiek izzināta kino valodā, skatot filmas dzīvā, vēsturiskā vidē – Cēsu Viduslaiku pils torņos un pagalmos.

Rudenī durvis plaši ver Izstāžu nams, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Sv. Jāņa baznīca, Cēsu Meža skolas un Centrālās Bibliotēkas viesmīlīgās telpas, vilinot izbaudīt akadēmisko mūziku, dzeju un izstādes. Ar eleganci ieskanas starptautiskais festivāls Galantais klavesīns, piedāvājot iespēju iepazīt oriģinālus instrumentus - vēsturiskos klavesīnus.

 

Latvijas mērogā Cēsis jau vairākkārt ir pierādījušas, ka, uzdrīkstoties un izvirzot lielus mērķus, var sasniegt nozīmīgus rezultātus. Apliecinājums tam - Cēsu 800 gadu svinības, kas tika iekļautas UNESCO 2006.gada notikumu kalendārā, Cēsu Mākslas festivāls, kas ir lielākais profesionālās mākslas festivāls Latvijā un atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu. Cēsis bija arī viena no pretendentēm, kas sāncensībā ar Latvijas lielākajām pilsētām, kandidēja uz titulu „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”.

 

 

 

 

 

 

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv