Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2017.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
  » Par Cēsīm
  - Cēsis 800
  - Cēsu pilsētas vēsture
  - Cēsu novads faktos
  - Simbolika
  - Starptautiskā sadarbība
  - Kad paceļams valsts karogs
  - Autobusu, vilcienu satiksme
  - Webkamera
  » Cēsu karte
  » Par Vaives pagastu
  » Vaives pagasta vēsture
  » Cēsinieku klubs
  » Cēsinieku biedrības
  » Jauniešiem
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2017

P O T C P S S
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Par Cēsu novadu> Par Cēsīm> Meklējat, kur atveldzēt sirdi un prātu?
– Brauciet uz Cēsīm!



Meklējat, kur atveldzēt sirdi un prātu?
– Brauciet uz Cēsīm!




Cēsis ir ne tikai viena no vecākajām, bet arī latviskākajām pilsētām. Krāšņām dabas ainavām un vēstures liecībām bagāta, tā iemieso intriģējošu senatnes garu un mūsdienīgu pašapziņu. Gan Cēsis, gan Cēsu novads ir viens no Vidzemes apceļotāju lielākajiem vilinājumiem.

Ja vēlaties atvilkt elpu no lielpilsētas burzmas un nemiera, jādodas pastaigā pa mazajām Cēsu ieliņām, kuru plānojums saglabājies vēl no viduslaikiem. Tās mijas ar unikāliem klusiem pagalmiņiem, un to malās kā mēmi, bet draudzīgi liecinieki stāv nelielas vienstāvu un divstāvu ēkas ar sarkaniem kārniņu jumtiem, pavasaros pie tām zied ceriņi un smaržo rozes. Cēsu baznīca un vecās pilsdrupas ar Pils parku ir vietas, kur ļauties domām un atklāsmēm.

2006. gadā Cēsis svinēja grandiozu notikumu – savu 800 gadu jubileju! Tās biogrāfijā ierakstīts gan senās Vendu pils pastāvēšanas laiks, kas devis pilsētai tās vācisko nosaukumu “Venden”, gan 1206. gads, kad pilsēta pirmoreiz minēta hronikās, gan Hanzas savienības periods, kad Cēsīs notika pat Baltijas reģiona Hanzas pilsētu apspriedes, gan Valtera fon Pletenberga personība, kura valdīšanas laikā pilsēta īpaši uzplauka. No Cēsīm nāk arī sarkanbaltsarkanais mūsu valsts karogs. Padomju laikā Cēsis gan tika veidotas, tomēr nekļuva par rūpniecības pilsētu. Mūsdienu Cēsis gaida ciemos tūristus no tuvienes un tālienes, jo vēlas dalīties ar senatnīgo auru, interesantajiem apskates objektiem un omulību, ļaujot katram izbaudīt pilsētas viesmīlību.

FAKTI PAR CĒSĪM

Cēsu pilsēta atrodas Latvijas ZA daļā, Gaujas krastos un ir otra lielākā pilsēta Vidzemē un kopš 2009.gada 1.jūlija ir Cēsu novada centrs.

Attālums līdz Rīgai ir 87 km, Cēsis atrodas starp diviem lielceļiem Rīga – Pleskava un Rīga – Valga – Sanktpēterburga, cauri pilsētai iet dzelzceļš Rīga – Valga. Pie pilsētas robežas atrodas Cēsu lidlauks.

Cēsu pilsētas teritorija 19,28 km2; iedzīvotāju skaits – 18 209, iedzīvotāju blīvums – 944/km2. 

Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Liecības par apdzīvotību Cēsīs sastopamas sākot no IV gs. Straujāko attīstību Cēsis piedzīvoja Livonijas laikos, kad pilsēta izveidojās par Livonijas galvaspilsētu un Vidzemes galveno attīstības centru. 1323.gadā Cēsis iegūst pilsētas tiesības. 1367.gadā Cēsis iestājas Hanzas pilsētu veidotajā Ķelnes konfederācijā.

Cēsu pilsētas galvenās vērtības ir tās parki un dārzi, kultūrtūrisma un sporta infrastruktūra, vairāk kā 10 ūdenskrātuves, tīra vide. 
421,7 ha pilsētas teritorijas aizņem parki un zaļās teritorijas, kuras ir paredzēts saglabāt kā pilsētas dabas pamatni. Daļa pilsētas - 1.8 km2 atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kas ir nacionālas nozīmes aizsargājama dabas teritorija.

Cēsis jau no 19.gadsimta beigām pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs un arī šobrīd Cēsis ir nozīmīgs kultūras un mākslas centrs reģionā un valsts mērogā.
Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturiskais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, Cēsu vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi, gan Gaujas krastos būvētās koka villas, gan senās muižas. Cēsīs atrodas 32 valsts nozīmes un 114 vietējas nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi un objekti, kā arī 71 valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.

Cēsīs galvenie tūrisma resursi ir pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums, kultūras aktivitātes un aktīvās atpūtas iespējas. Cēsīs ir veiksmīgi attīstīta labvēlīga vide tūrisma infrastruktūras attīstībai. Cēsis ir atpazīstamas kā Latvijas viesmīlīgākā pilsēta, kura pratusi saglabāt savu senatnīgumu un spēj piedāvāt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu.
 
Šodiena

Cēsis ir Vidzemes kultūras dzīves un tūrisma attīstības centrs, kurā aizvien jūtama gadsimtu elpa, kas, sakoptas un tīras vides ietverta, vilina viesus no visas pasaules.
Cēsīs ir  8 vispārējās izglītības iestādes,  5 bērnudārzi, 4 augstskolu filiāles, 2 profesionālās skolas. Par izglītības augsto līmeni pilsētā liecina fakts, ka Cēsis ir vienīgā pilsēta ārpus Rīgas, kurā ir 2 valsts statusa ģimnāzijas.

Cēsu mērķi

Cēsis ir nozīmīgākais radošo industriju centrs Vidzemē ar iedzīvotājiem pievilcīgu pilsētvidi.
Pilsētas galvenais uzdevums ir nodrošināt augstu dzīves vides kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem un veicināt pilsētas ekonomisko izaugsmi.
Cēsis ir Eiropā atpazīstams tūrisma kultūras un aktīvās atpūtas galamērķis, kas piesaista tūristus ar starptautiskiem kultūras pasākumiem un tūrisma objektiem un pakalpojumiem.
Cēsu pilsēta plāno piesaistīt investīcijas atbilstoši izvirzītajiem stratēģiskajiem virzieniem: kultūrvide, pilsētvide, mūžizglītība, sabiedrība un uzņēmējdarbība.
 
 
Atpūtas iespējas

Cēsis un tās apkārtnē atrodas daudz atpūtas kompleksu, kur iespējams atpūsties gan ziemā, gan vasarā! Cēsis. Te ir gandrīz viss. Latviskums. Tieši Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene. Sena un skaista vecpilsēta. Varenākās pilsdrupas Latvijā. Daudzi iecienīti un populāri tūrisma objekti. Tas viss tikai Cēsīs.

Apskates objekti Cēsīs

Cēsu Viduslaiku pils. Tā ir ne tikai iespaidīgākā viduslaiku pils Latvijā, bet tā ir arī vieta no kurienes izauga pati Cēsu pilsēta.

Cēsu Jaunā pils. Viena no nedaudzajām 18. gs beigu agrīnā klasicisma laika pilīm Latvijā.
Cēsu Izstāžu nams. Šeit patstāvīgi apskatāmas dažādas izstādes.

Pils parks.
  Pils parks ir iecienītākā atpūtas vieta un krāšņākais parks Cēsīs un apkārtnē.

Maija parks.
   Maija parks veidots XIX gs., kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas, tāpēc šeit tās uzbūvētas mākslīgi.

Sv. Jāņa baznīca.
  Viena no senākajām mūra celtnēm Vidzemē, celta XIII gs. beigās

Cīrulīšu dabas takas.
Cēsīs izveidotās Cīrulīšu dabas takas aicina apciemot Gauju un iepazīt tās vēsturi. Izveidotie pastaigu maršruti iepazīstina ar ielejas attīstību no leduslaikmeta līdz mūsdienām.

Atpūtas kompleksi:

„Žagarkalns” – Latvijā iecienīts slēpošanas komplekss. Iespējams atpūsties kā ziemā, tā vasarā!
Slēpošanas un piedzīvojumu parks „Ozolkalns” – piedāvā aktīvi atpūsties gan ziemā, gan vasarā. Garākie nobraucieni L
www.ozolkalns.lv

Slēpošanas-biatlona komplekss „Priekuļi”.  Distanču slēpošanas trases, kas dod iespēju sportot gan profesionāļiem, gan amatieriem.

Atpūtas komplekss un Zoo „Rakši
”.  Apskatāmas lamas, kamieļi, alpaki.
 

Tradicionālie kultūras pasākumi Cēsīs

Viduslaiku svētki - J
ebkurš interesents tiek uzņemts Wendenes kājnieku pulkā, apbruņots un atalgots. Pulkā iestājušos šķēpnešus kaujas iemaņām - aizsardzībai un uzbrukumam - apmāca pieredzējuši Livonijas karavīri. Savas jauniegūtās iemaņas turpat uz vietas ir iespēja arī demonstrēt, sacenšoties dažādās kara spēlēs un izcīnot pulka karognesēja godu. Iespēja gūt iemaņas viduslaiku Livonijas pavārmākslā. Savukārt viduslaiku tirgū piedalās tirgotāji un amatnieki, kuru sirdīs un prasmēs viduslaiki ieņem īpašu vietu.

Pilsētas svētki -
Cēsu pilsētas svētki tradicionāli notiek jūlijā. 

Mākslas festivāls -
Cēsīs nu jau par tradīciju kļuvis Cēsu Mākslas festivāls. Cēsu pilsētai vienmēr bijusi zīmīga loma Latvijas kultūras kontekstā. Pēdējos gados pilsētas vārds aizvien vairāk kļūst pazīstams arī starptautiskajā apritē, pateicoties tūrisma un, it īpaši, kultūras tūrisma uzplaukumam. Cēsu zīmolu veidojušas ilgstošas un noturīgas mākslas tradīcijas, un šobrīd par vienu no pilsētas atpazīstamības zīmēm var uzskatīt Cēsu Mākslas festivālu, kas pirmo reizi notika 2007. gadā, gūstot ne vien reģionālu, bet arī valstiska mēroga atzinību.


Cēsu apkārtnē esošie apskates objekti

Ērgļu klintis
. Virs klintīm labiekārtots skatu laukums, no kura paveras fantastisks pār Gaujas senleju.
www.gnp.lv

Sarkanās klintis
. 200 metru garumā un aptuveni 10 metru augsti smilšakmens atsegumi. Iecienīta vieta, jo klinšu pakājē mutuļo Rūcamavots.
www.gnp.lv

Zvārtes iezis
. Tautas nostāsti vēstī, ka šis iezis ir bijis raganu sapulču vieta Vasarsvētkos, Jāņos un Ziemassvētkos.

Vējiņu pazemes ezeri
. Unikāls dabas veidojums.

Āraišu ezerpils
. Baltijā pirmais arheoloģiskais Brīvdabas muzejs.
Līgatnes pazemes bunkuri. Padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu „Pansionāts”.

Līgatnes dabas takas.
Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā kā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus.

Līgatnes pārceltuve
. Vienīgā Gaujas pārceltuve Latvijā.

Ungurmuiža.
Unikāls XVIII gs. koka barokālās celtniecības paraugs.

Raunas pilsdrupas
. Kādreiz viena no galvenajām Rīgas arhibīskapa pilīm. Apmeklētājiem pieejams arī skatu tornis.

Savvaļas zirgu ganības.
Dabiskos apstākļos aptuveni 20 ha platībā kopš 2002. gada ganās no Nīderlandes atvesto zirgu tarpānu pulks.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv