Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2017.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
  » Par Cēsīm
  - Cēsis 800
  - Cēsu pilsētas vēsture
  - Cēsu novads faktos
  - Simbolika
  - Starptautiskā sadarbība
  - Kad paceļams valsts karogs
  - Autobusu, vilcienu satiksme
  - Webkamera
  » Cēsu karte
  » Par Vaives pagastu
  » Vaives pagasta vēsture
  » Cēsinieku klubs
  » Cēsinieku biedrības
  » Jauniešiem
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2017

P O T C P S S
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Par Cēsu novadu> Par Cēsīm> Cēsu novads faktos> Cēsu novads faktos


Cēsu novads faktos


Cēsis – senatne mūsdienās 

Cēsis – tā ir vēsture vairāk kā 800 gadu garumā – vecpilsētas ieliņu līkloči, Viduslaiku pils mūru varenība un pils tornī plīvojošais sarkanbaltsarakanais Latvijas karogs. Cēsis – tie ir svētki – Cēsu Mākslas festivāla mūsdienu mākslas izstādes, bruņinieku cīņas Viduslaiku svētkos un silto vasaras vakaru koncerti Pils parka estrādē. Cēsis – viena no skaistākajām Latvijas mazpilsētām – vasarās vilina ar Gaujas ielejas neskarto dabu, viduslaiku elpu un mūsdienu mākslu, bet ziemās aicina uz lielāko slēpošanas centru Baltijā, kas pārsteidz ar trašu daudzveidību un garākajiem nobraucieniem reģionā. 

Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Liecības par apdzīvotību Cēsīs sastopamas sākot no IV gs. Straujāko attīstību Cēsis piedzīvoja Livonijas laikos, kad pilsēta izveidojās par Livonijas galvaspilsētu un Vidzemes galveno attīstības centru. 1323.gadā Cēsis iegūst pilsētas tiesības. 1367.gadā Cēsis iestājas Hanzas pilsētu veidotajā Ķelnes konfederācijā. Vēsturiski tiek uzskatīts, ka Latvijas valsts karogs ir radies tieši Cēsīs. 

Cēsis jau no 19.gadsimta beigām pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs un arī šobrīd Cēsis ir nozīmīgs kultūras un mākslas centrs reģionā un valsts mērogā.

Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturiskais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, Cēsu vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi, gan Gaujas krastos būvētās koka villas, gan senās muižas.


CĒSU NOVADA SIMBOLIKA
 

Cēsu pilsētas ģerbonis

Cēsu pilsētas ģerbonis: zilā laukā sarkans robots ķieģeļu mūris ar 5 tornīšiem un atvērtiem vārtiem ar paceltu režģi, uz tā stāvošs karavīrs ar paceltu zobenu un vairogu. 

Cēsu pilsētas logo

Cēsu pilsētas apzīmējums ir stilizēts Cēsu pilsētas identitātes - Cēsu pilsdrupu grafisks attēls:Kompozīciju no trīs pusēm ietver stilizēta Cēsu pilsdrupu Rietumu torņa kontūrlīnija melnā tonī; kontūras iekšpusē daļēji regulārs krāsu laukums Cēsu pilsētas karoga pamattonī; virs krāsu laukuma nosaukums Cēsis; zem krāsu laukuma uzraksts „Anno 1206”; krāsu laukuma iekšpusē stilizēta Cēsu pils mūru kontūrlīnija baltā tonī. 

Cēsu pilsētas karogs

 Cēsu pilsētas karogs ir taisnstūra audums ar platuma un augstuma proporcijas attiecību 2:1; karogs ir divpusējs; uz fona Valsts karoga krāsā taisns krusts baltā krāsā ar nobīdītu vertikālās līnijas asi karoga stiprinājuma virzienā; krusta vertikālā un horizontālā līnija karoga kreisajā malā veido kvadrātu; krusta vertikālo un horizontālo līniju krāsu platums pret karoga augstumu ir 1:5; krusta centrā attēlots Cēsu pilsētas ģerbonis; ģerboņa augstums ir 6:10 no karoga augstuma; karoga izmēri 1.0 x 2.0m; ģerboņa augstums 40 cm; galda karodziņa izmēri - 14 x 28 cm, proporcijas atbilst Cēsu pilsētas karoga proporcijām un aprakstam. 

Vaives pagasta ģerbonis 

Zilā laukā attēlotas 15 sudraba ūdens piles, kas simbolizē ūdeņu bagātību Vaives pagastā.

 

VĒSTURE 

Cēsis: 

1206.g.-                 Pirmo reizi Livonijas Indriķa hronikā minēti Cēsu senie      iedzīvotāji, kas apdzīvojuši Riekstu pilskalnu - vendi, kuru vārds devis pilsētas vācisko nosaukumu- Wenden. Šo gadu pieņemts uzskatīt par Cēsu pilsētas dibināšanas laiku.

1237.- 1239.g.         Livonijas ordeņa pirmais mestrs Balkes Hermanis izvēlas Cēsu pili par savu rezidenci. Viduslaikos Cēsis ir Livonijas galvaspilsētas lomā.

1281.- 1284.g.         Celta Cēsu Sv. Jāņa baznīca- lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas.

1323.g.-                 Cēsis iegūst pilsētas tiesības (kopš šī gada zināms Cēsu    ģerbonis).

14.- 16.gs.-             Cēsis ir Ziemeļvācu tirdzniecības pilsētu Hanzas savienības dalībpilsēta.

1748.g.-                 Pēdējais milzīgais ugunsgrēks pilsētas vēsturē to pilnīgi noposta; tajā iet bojā arī pilsētas rātsnama arhīvs.

1889.g.-                 Gar Cēsīm uzceļ Rīgas- Valkas dzelzceļa līniju.

1897.g.-                  Cēsīs uzcelta pirmā telefona līnija. Pilsētā ierīkota telefona centrāle.

1919.g.-                 Jūnijā Cēsu apkaimē notiek kaujas starp Baltijas vācu      landesvēru no vienas un igauņu- latviešu apvienotajiem spēkiem no otras puses, piedalās Cēsu Skolnieku rota. Vācieši cieš sakāvi un rodas iespēja Latvijas un Igaunijas brīvvalstu izveidei.

      1920.- 1940.g.-            Cēsis- Latvijas Republikas apriņķa pilsēta, tūrisma un ziemas atpūtas centrs.

1988.g.-                  22.oktobrī pirmo reizi padomju okupācijas laikā Cēsu Jaunās pils tornī atkal pacelts Latvijas valsts karogs. Cēsis ir pirmā vieta Latvijā, kur tiek pacelts valsts karogs.

1998.g.                  Atjaunots 1951.gadā sagrautais Uzvaras piemineklis.

2004.g.                  Uzcelta pilsētas Sporta halle.

2006.g.                  Norisinās Cēsu 800 gadu svinības.

                            Uzcelta jauna pamatskola.

2007. g.                  Notiek pirmais „Cēsu Mākslas festivāls 2007”.

                            Darbību sāk sabiedrisks un kultūras centrs jauniešiem „Fonoklubs”.

                             Cēsīs atklāj Latvijā pirmo „Bērna tiesību taku”.

                            Cēsīs uzcelta pirmā pašvaldības dzīvojamā māja ar sociāliem dzīvokļiem.

Veicot Rožu laukuma rekonstrukciju, atklāj uinikālu senās koka būves fragmentu, kas datējams ar 13.gadsimtu, kas pašreiz ir senākā zināmā koka celtne Cēsīs.

Uzsākti Cēsu pils kompleksa rekonstrukcijas darbi.

2008./2009.g.          Cēsis kandidē titulam „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”

2009.g.                  Uzcelta jauna pirmsskolas izglītības iestāde.

                                               

Vaive:

1770. g.                  Katrīna II piešķir Lodes muižu ģenerālim Otto fon Veismanam, no kā radies Veismaņu muižas nosaukums.

1869. g.                  Iesvēta jauno pagasta namu. 1871. gadā tam galā sāk celt pagasta skolu.

1925. g.                  Veismaņu pagasts pārdēvēts par Vaives pagastu.

1909. g.                  Pagastā darbojās pienotava – eksportsviesta ražošana, kaļķu ceplis, kokzāģētava, vairākas ūdensdzirnavas, smēdes un ķieģeļu ceplis.

1976. g.                  Izveidota Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas saimniecība

1990. g.                  likvidē Vaives ciema padomi un ciema teritorijā atjauno Vaives pagastu.

 

2009.gadā izveidots Cēsu novads, apvienojot Cēsu pilsētu un Vaives pagastu.

 

ZIŅAS PAR CĒSU NOVADU 

Attālumi:

  • No Cēsīm līdz Rīgai – 87 km
  • No Cēsīm līdz Krievijas robežai – 193 km

 

Sasniedzamība:

  • Autoceļš Rīga – Valka – Sanktpēterburga
  • Autoceļš Rīga – Pleskava
  • Dzelzceļš Rīga - Valka
  • Mazo lidaparātu lidlauks „Priekuļi”

 

Novada teritorija – 171.73 km2 (2010.gads)

Cēsu pilsēta – 19.28 km2

Vaives pagasts – 152.45 km2 

 

 

  • Cēsu novadā ietilpst Cēsu pilsēta un Vaives pagasts.
  • No tālākā Vaives pagasta gala līdz Cēsu pilsētai (administratīvajam centram) ir 25 km.
  • Lielāko daļu novada teritorijas aizņem: meža zeme – 50%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 34%. Vaives pagastā meža zeme aizņem – 56%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 34%.

 

Novada teritorijas sadalījums pa zemes lietošanas veidiem Km2

Mežs                                                             8767.9

Luaksiamniecības zeme                                    5538.8

Zemes zem ēkām un būvēm                             1063.6

Zeme zem ceļiem                                              505.0

Zemes zem ūdeņiem                                         290.3

Krūmājs                                                          200.0

Purvi                                                               218.1         

Pārējās zemes                                                  677.4

 




 

Cēsu pilsētas teritorija – 19.28 km2 (2010.gads)

Cēsu teritorijas sadalījums pa zemes lietošanās veidiem Km2

Zemes zem ēkām un būvēm                                       865.3

Mežs                                                             298.0

Luaksiamniecības zeme                                    258.7

Zeme zem ceļiem                                            206.9

Zemes zem ūdeņiem                                         55.5

Krūmājs                                                          45.5

Purvi                                                               10.6

Pārējās zemes         194.3



 Cēsīs atrodas:

o    5 parki, trīs no tiem atrodas valsts aizsardzībā kā kultūrvēsturiski pieminekļi ~ 25m2 dabas pamatne uz vienu iedzīvotāju

o    2,4 km2 Cēsu vecpilsēta

o    1, 8km2 Gaujas Nacionālā parka lieguma zona

o     Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija „Cēsu dabas un kultūrvēsturiskais parks „767 ha platībā

o    123,013 km ielu garums pilsētā

o    10 ūdenskrātuves

o    114 vietējas nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi

o    Cēsu pilsētā 25 valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, no tiem:

*       pilsētbūvniecības - 1 Cēsupilsētas vēsturiskais centrs)

*       arheoloģijas – 5

*       vēstures – 3

*       arhitektūras – 9

*       mākslas - 7


Vaives pagasta teritorija
– 153.3 km2 (2010.gads)

Vaives teritorijas sadalījums pa zemes lietošanas veidiem Km2

Mežs                                                             8469.9

Luaksiamniecības zeme                                    5280.1

Zeme zem ceļiem                                              298.1

Zemes zem ūdeņiem                                         234.8

Zemes zem ēkām un būvēm                                         198.3

Purvi                                                               189.4

Krūmājs                                                          172.6

Pārējās zemes           483.1



 
  

IEDZĪVOTĀJI

 

  • Iedzīvotāju skaits novadā uz 01.01.2010. – 19 861

                   Cēsu pilsēta – 18 234 (91%)

                   Vaives pagasts – 1 627 (9%)

  • Iedzīvotāju blīvums – 116 iedzīvotāji uz vienu km2







 

Vecuma sadalījums:

 

Novadā

Cēsīs

Vaivē

Kopā

19 861

18 234

1 627

Līdz darbaspējas vecumam

2 691

2 454

237

Darbaspējas vecumā

13 077

11 975

1 102

Virs darbaspējas vecuma

4 093

3 779

314


 

Bērni:

Vecums

Novadā

Cēsīs

Vaivē

Kopā

3 513

3 193

320

Bērni – 6 gadu vecumam

11 46

1 056

90

Bērni 7-18 gadu vecumā

2 367

2 137

230

Pilsonība:

Latvijas pilsoņi – 18 603

Latvijas nepilsoņi – 1130

Pārējie – 128 

Nacionālais sastāvs novadā:

Latvieši

16 893

Krievi

2 050

Baltkrievi

231

Citi

687





Cēsu pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā 2009.gadā reģistrētas 117 laulības, 188 dzimšanas un 281 miršana.

Vaives pagasta Dzimtsarakstu nodaļā 2009.gadā reģistrēta 1 laulība, 13 dzimšanas un 25 miršanas.

 

PĀRVALDE 

Domes deputāti - 15 (ievēlēti 2009.gada jūnijā)

Ievēlēšanas termiņš – 4 gadi 

Cēsu novada pašvaldība 2009.gadā nodrošināja 940 darba vietas (t.sk. uz laiku nodarbinātie), no tiem pašvaldības darbinieki, kuriem ir darba līgumi ar pašvaldību - 126, pašvaldības administrācijas darbinieki – 94 (neskaitot aģentūru, SIA un izglītības iestāžu darbiniekus). 

Cēsu novada pašvaldības pakļautībā 2009.gadā:

5 pastarpinātas pārvaldes institūcijas, kas realizē pirmsskolas izglītības programmas:

o    Cēsu pilsētas 1.pirmsskolas izglītības iestāde;

o    Cēsu pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestāde;

o    Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas izglītības iestāde;

o    Cēsu pilsētas 5.pirmsskolas izglītības iestāde;

o    Cēsu speciālā pirmsskolas izglītības iestāde. 

10 pastarpinātas pārvaldes institūcijas, kas realizē pamatizglītības, vidējās izglītības programmas:

o    Cēsu 1.pamatskola;

o    Cēsu 2.pamatskola;

o    Cēsu pilsētas pamatskola;

o    Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskola;

o    Cēsu Valsts ģimnāzija;

o    Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija;

o    Cēsu pilsētas Vakara vidusskola;

o    Cēsu 2.vidusskola;

o    Līvu pamatskola;

o    Rāmuļu pamatskola. 

3 pastarpinātas pārvaldes institūcijas, kas realizē interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas:

o    Cēsu pilsētas Mākslas skola;

o    Cēsu pilsētas Sporta skola;

o    Cēsu Bērnu un jauniešu centrs. 

9  pastarpinātas pārvaldes institūcijas:

o    Cēsu Kultūras centrs;

o    Cēsu Centrālā bibliotēka;

o    Cēsu novada Bāriņtiesa;

o    Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļa;

o    Cēsu kapu saimniecība;

o    Cēsu novada Pašvaldības policija;

o    Dzīvnieku patversme;

o    Vaives pagasta pārvalde;

o    Reģionālais izglītības centrs (saimnieciskā darbība nenotiek).  

Cēsu novada pašvaldības pārraudzībā ir šādas iestādes un aģentūras:

o    Cēsu pašvaldības aģentūra „Vidzemes vēstures un tūrisma centrs”;

o    pašvaldības aģentūra „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” (no 01.01.2010. mainīts nosaukums- Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests”);

o    iestāde „Cēsu pilsētas pansionāts”;

o    iestāde „Cēsu sanatorijas internātpamatskolas”;

o    iestāde „Cēsu Pieaugušo izglītības centrs”. 

Cēsu novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

o    Cēsu pilsētas SIA “Vinda” – 100% kapitāla daļas;

o    SIA “Cēsu tirgus” – 100% kapitāla daļas;

o    Cēsu pilsētas pašvaldības SIA “Cēsu maksas autostāvvietas” – 100% kapitāla daļas;

o    SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” – 6,8 % kapitāla daļas;

o    SIA “Cēsu olimpiskais centrs” – 20% kapitāla daļas;

o    a/s „CATA” - 216 633 vārda akcijas.

o    SIA „CĒSU KLĪNIKA” – 100% kapitāla daļas. 

Pastarpinātas pārvaldes institūcija, kas pārzina un kontrolē būvniecību:

o     Cēsu pilsētas Būvvalde (no 01.01.2010. Cēsu novada Būvvalde).

  

Cēsu novada pašvaldības budžets 

Plānotie budžeta ieņēmumi 2010.gadā

Ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju – 532 Ls

Plānotie budžeta izdevumi 2010.gadā



 

CĒSU NOVADA ATTĪSTĪBA  

(skatīt vairāk Cēsu novada pašvaldības publiskajā pārskatā šeit)

Nozīmīgākie projekti un pasākumi, kuru īstenošana uzsākta 2009.gadā:

  • Satiksmes drošības un transporta sistēmas organizācijas uzlabošana Vāveres ielā, rekonstruējot ielas braucamās daļas segumu, mainot grants segumu uz asfaltbetona segumu, izveidojot lietus ūdens kanalizāciju un apgaismojumu, izbūvējot gājēju ietvi un ātrumu ierobežojošo ātruma valni, uzstādot ceļa zīmes;

  • Daudzdzīvokļu mājas renovācija siltumnoturības uzlabošana Caunas ielā 8, Cēsīs. Projekta ietvaros tika veikta ēkas fasādes siltināšana, siltummezgla izbūve, jumta, logu un ārdurvju nomaiņa, inženierkomunikāciju pieslēgšana, kā arī sadzīves kanalizācijas pievadu renovācija;

  • Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana - pabeigti būvniecības darbi Cēsu 2.vidusskolas un Cēsu Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu kabinetos, kā rezultātā Cēsu 2.vidusskolā ir atjaunoti  ķīmijas kabinets un ķīmijas laboratorija, bioloģijas kabinets un bioloģijas laboratorija. Cēsu Valsts ģimnāzijā veikti remontdarbi bioloģijas kabinetā un bioloģijas laboratorijā, fizikas praktikuma kabinetā un fizikas laboratorijā;

  • Uzsākts projekts „Cēsu pilsmuižas parka atjaunošana tūrisma attīstībai”;

  • Uzsākts projekts „Cēsu pilsmuižas kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai pašvaldībās”;

  • Uzsākta Cēsu pilsētas maģistrālo ielu rekonstrukcija, kas paredz asfalta seguma atjaunošanu, gājēju celiņu izveidošanu, lietus ūdens drenāžas un apgaismojuma izbūvi vairākās pilsētas ielās;

  •   Uzsākta daudzfunkcionālā centra „Vidzemes mūzikas un kultūras centrs” izveide;

  • Uzsākts projekts „Energoefektivitātes paaugstināšana Cēsu novada pašvaldības ēkās” Parakstīts līgums par līdzekļu piešķiršanu Cēsu pašvaldības ēku siltināšanai, kas paredz Vides ministrijas un Cēsu pašvaldības sadarbības rezultātā nosiltināt piecas Cēsu pašvaldībai piederošās ēkas un šim mērķim paredzēti valsts piešķirtie līdzekļi gandrīz 600 000 latu apmērā;

  • Uzsākts projekts „Cēsu novada pašvaldības vispārizglītojošo izglītības iestāžu informatizācija”;

  • Darbību sāk Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs;

  • Noris projekts „No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi pašvaldību ēkām Centrālās un Austrumeiropas valstīs (INTENSE)”;

  • Uzsākts projekts „Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas -1.kārta”;

  • Pabeigta jauna bērnudārza būvniecība, nodrošinot vietas 252 bērniem un tādejādi atrisinot bērnudārzu rindu jautājumu;

  • Piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondus, Cēsu pilsētas SIA „Vinda” uzsāk realizēt vērienīgu Cēsu ūdenssaimniecības attīstības projektu ar kopējo finansējumu 6,8 miljoni latu, kura galvenais mērķis ir vides kvalitātes saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana. Tā rezultātā pieeja kvalitatīviem ūdenssaimniecības pakalpojumiem tiks nodrošināta 95% Cēsu pilsētas iedzīvotāju;

  • Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) uzsākusi Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā pasākuma „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai ” īstenošanu, lai atbalstītu bezdarbniekus, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu un palikuši bez iztikas līdzekļiem. 2009.gadā pašvaldība nodrošināja darbu 86 bezdarbniekiem;

  • Eiropas Savienības finansētā projekta „Cēsu pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu renovācija” ietvaros tika rekonstruētas trīs Cēsu pirmsskolas izglītības iestādes;

  • Noslēgts līgums starp Cēsu novada pašvaldību un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, kas paredz abu institūciju sadarbību ar mērķi sekmēt komercdarbības attīstību Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, veicinot investīciju, tajā skaitā ārvalstu, apjoma pieaugumu un palielinot Cēsu novada konkurentspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos;

  • Cēsīs, Rožu laukumā tika izbūvētā sausā strūklaka, kas ir lielākā šāda veida strūklaka Latvijā;

  • Pavasarī Lielajā Talkā Cēsīs strādāja vairāk kā 1000 cēsnieku, kuri uzkopa 16 publiskas vietas, kā arī daudzdzīvokļu namu, uzņēmumu un iestāžu teritorijas, savācot ap 100m3 atkritumu;

  • Mainīts siltuma piegādātājs Cēsīs. SIA "Dalkia Latvia" piederošais uzņēmums SIA "Jaunā Fabrika" kļuva par SIA “Cēsu siltumtīkli” vienīgo īpašnieku. “Cēsu siltumtīkli” kopš 2009.gada marta ir siltumapgādes operators Cēsīs. Siltuma apgādes sistēmu atjaunošanā un modernizācijā Cēsīs “Dalkia” plāno ieguldīt 2,5 miljonus latu;

  • Lai veicinātu pedagogu konkurentspēju un celtu profesionalitāti, Cēsu novada pašvaldība iesaistījusies Eiropas sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitātē
    „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.

Prioritārie pašvaldības uzdevumi/projekti 2010.gadā:

  • Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana

  • Cēsu pirmsskolas izglītības iestāžu renovācija

  • Cēsu pilsmuižas parka atjaunošana tūrisma attīstībai

  • Cēsu pilsmuižas kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai pašvaldībās
     

  • Cēsu pilsētas maģistrālo ielu rekonstrukcija
     

  • Daudzfunkcionālā centra „Vidzemes mūzikas un kultūras centra” izveide
     

  • Energoefektivitātes paaugstināšana Cēsu novada pašvaldības ēkās

Cēsu novada pašvaldības vispārizglītojošo izglītības iestāžu informatizācija

BŪVNIECĪBA


NODARBINĀTĪBA

Bezdarba līmenis % Cēsu novadā -01.01.2010.

12.4 %

 (pēc Nodarbinātības Valsts Aģentūras datiem)

 

2010.gadā Cēsīs reģistrēti 1933 uzņēmumi (~600 darbojas aktīvi).

 

IZGLĪTĪBA (2009./2010.gads) 

Izglītības iestādes

Iestāžu skaits

Pirmskolas izglītības iestādes

5

Pamatskolas

4

Vidusskolas

2

Valsts ģimnāzijas

2

Profesionālās izglītības iestādes

2

-          Profesionālā vidusskola

-          Mūzikas vidussskola

Sporta skola

1

Interešu izglītības mācību iestādes

2

-          Mākslas skola

 

-          Bērnu un Jauniešu interešu centrs

 

Augstākās izglītības mācību iestādes

5 filiāles un mācībpunkti

Militārā mācību iestāde

1

 (pēc Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas datiem)

 

SOCIĀLAIS ATBALSTS

 

Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests”, Bērzaines ielā 16/18 ar filiāli Vaives pagasta pārvaldē „Kaķukrogs”, sniedz sociālo palīdzību, sociālos pakalpojumus un maksas pakalpojumus, palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā pašvaldības teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Vairāk par Sociālo palīdzību šeit.

Cēsu pilsētas pansionāts, Pansionāts savu darbību uzsācis 1994.gada 13.jūlijā. Kopš 2005.gada Cēsu pilsētas pansionāts ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Pansionātā ir 120 vietas un strādā 53 darbinieki. Vairāk par pansionātu šeit.
 

 
 GMI pabalsts* - Garantētā minimālā ienākuma pabalsts

  

SPORTS 

Profesionālās sporta organizācijas: 

•       Cēsu pilsētas Sporta skola 2009./2010.g realizē 8 sporta veidu programmas- biatlons, basketbols, distanču slēpošana, futbols, florbols, orientēšanās sports, vieglatlētika, volejbols. 

•       Sporta klubs „Cēsis”, kurā darbojas sieviešu basketbola, vīriešu florbola, vīriešu basketbola, vīriešu volejbola, kalnu riteņbraukšanas un hokeja komandas. 

•       Cēsu Olimpiskais centrs: distanču slēpošana, biatlons. 

Sporta sabiedriskās organizācijas (SSO), kas saņem Cēsu novada domes līdzfinansējumu sporta atbalstam: 

  • slēpošanas – biatlona klubs „Cēsis”

  • SK „Flo-Te” (galda teniss un florbols)

  • Cēsu Karatē klubs

  • invalīdu SK „Cēsis”

Sporta sabiedriskās organizācijas:

SK "Saulrīti" (badmintons, novuss un orientēšanās sports); "Cēsu Darts klubs 50"; Orientēšanās klubs "Meridiāns";

 Tradicionāli sporta notikumi: 

        Skrējieni „Cēsu pavasaris”, „Apkārt Cēsīm”, „Jānis” un „Jānītis”, velomaratons, vasaras biatlons, rollerslēpošana, orientēšanās sacensības „Meridiāns”, skijorings, starptautisks jauniešu basketbola turnīrs „Cēsu kauss”.

(pēc Cēsu pilsētas sporta skolas datiem)

 

KULTŪRA UN TŪRISMS 

Cēsu novada un apkārtnes populārākie apskates objekti un pasākumi:

  • Cēsu vecpilsēta
  • Cēsu Pils komplekss
  • Slēpošanas bāzes „Žagarkalns” un „Ozolkalns”
  • „Rakši ZOO”
  • Līgatnes dabas takas
  • Cēsu Mākslas festivāls
  • Pilsētas svētki
  • Muzeju nakts
  • Viduslaiku svētki „Venden. 1378”
  • Kalnu velosipēdu maratons Cēsis - Valmiera
  • Bibliotēku nedēļa
  • Mākslas dienas
  • Bērnu svētki Cēsīs
  • Mākslas un sporta festivāls FONOFEST
  • Klavesīnmūzikas festivāls
  • Ziemassvētku un vecgada sarīkojumi

TOP 10 valstis, no kurām ierodas ceļotāji

1

Latvija

46,0%

 

6

Nīderlande

3,1%

2

Vācija

17,2%

 

7

Francija

2,7%

3

Igaunija

5,7%

 

8

Lielbritānija

2,4%

4

Lietuva

4,4%

 

9

Krievija

2,0%

5

Spānija

3,9%

 

10

Polija

1,6%

Cēsu pilsētas un bijušā rajona apmeklējuma statistika 2009.gadā

Tūristu skaits (tk)

 

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

Cēsis

82

90

110

128

200

217

258

375

469

440

405

Rajons

69,7

76,5

93,5

115

182

197

235

341

427

400

324

 

Kas interesants Cēsīs

–         Cēsu Viduslaiku pils. Pils celtniecība datējama ar XIII gadsimta sākumu un mūsdienās ir vislabāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā.

–         Cēsu vecpilsēta. Aplūkojami vēsturiski un arhitektoniski izcili nami.

–         Sv. Jāņa baznīca. Viena no senākajām mūra ēkām Vidzemē, celta XIII gadsimta beigās. Baznīcā atrodas ērģeles, kuru restaurācija pabeigta 2007. gada nogalē un kuras ierindotas Latvijas labāko koncertērģeļu skaitā.

–         Programma „Pieņemšana pie Livonijas ordeņa mestra Voltera von Pletenberga”. Teatralizēta programma Cēsu viduslaiku pilī ar veiklības pārbaudījumiem, pieņemšanu pie mestra un mielastu.

–         Seno lukturu aizdegšanas ceremonija. Jauna tradīcija Cēsu vecpilsētā, kad vasaras sezonā katru vakaru, iestājoties krēslai, senā tērpā ģērbies lukturu dedzinātājs iededz trīs senos lukturus.

–         Cīrulīšu dabas takas

(pēc Cēsu Kultūras un Tūrisma centra datiem) 

 

Kultūras un tūrisma pasākumu norisi organizēs Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.

Aģentūrā darbojas: 

Cēsu Kultūras centrs 

Tajā darbojas 13 amatierkolektīvi un profesionālais Vidzemes kamerorķestris. Piedāvā gan augstas klases profesionālās mākslas izrādes un koncertus, gan sniedz plašas iespējas apkārtējiem iedzīvotājiem piedalīties dažādās amatiermākslas aktivitātēs. Organizē un koordinē kultūras aktivitātes un pasākumus Cēsu novadā.

Cēsu Vēstures un Mākslas muzejs 

Viens no vecākajiem provinces muzejiem Latvijā. Kopš tā dibināšanas, 1925. gadā, muzeja krājums veidots, lai daudzpusīgi parādītu Cēsu pilsētas un novada īpašo vietu un devumu Latvijas kultūrvēsturē. Muzeja apmeklētājiem tiek piedāvātas tematiskas izstādes un muzejpedagoģiskās programmas. 

Cēsu Izstāžu nams 

Lieliska dažādu kultūras pasākumu norišu vieta - nelieliem koncertiem, izrādēm. Piedāvā ne tikai Latvijas, bet arī starptautiska mēroga izstādes. 

Tūrisma informācijas centrs  

Apkopo un apstrādā informāciju par tūrisma produktiem un pakalpojumiem Vidzemē. Piedāvā informatīvos materiālus un suvenīrus. 

Bibliotēkas

Cēsu novadā darbojas 3 pašvaldības publiskās bibliotēkas ( 1 Cēsīs, 2 Vaives pagastā) un 11 izglītības iestāžu bibliotēkas.

Cēsu Centrālā bibliotēka ir akreditēta kā reģiona galvenā bibliotēka, tā ir metodiskais un konsultatīvais centrs visām novada pašvaldības publiskajām un izglītības iestāžu bibliotēkām.  

Vairāk skatīt šeit.

 

SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS                   

Cēsīs reģistrētas sabiedriskās organizācijas:   

Vairāk skatīt šeit.

 

Sabiedrība, Jaunieši, Pilsētas un novada attīstība, Sievietes, Labdarība, Izglītība:

  • Biedrība „Cēsinieku klubs”

  • Cēsu Forums

  • Biedrība "Cēsu Rotari klubs"

  • Cēsu Malēniešu klubs

  • Cēsu novada Jauniešu dome

  • Starpnozaru sadarbības biedrība „Daiva”

  • Lauku sieviešu atbalsta grupa „Vaive”

  • Sieviešu resursu centrs „Prieks”

  • Cēsu Patērētāju interešu aizstāvības biedrība „AIZSTĀVIS” (Cēsu PIAB „AIZSTĀVIS”)

  • Cēsu Y`men Klubs

 

Kultūra, Vēsture, Vide, Daba, Reģionālā attīstība:

  • Biedrība “Culturelab”

  • Biedrība „Harmonija”

  • Biedrība „Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība”

  • Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”

  • Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība

  • Biedrība „Cēsu rajona Zemnieku apvienība”

  • Nodibinājums Dabisks.lv

 

Sociālā joma, Veselība, Pensionāri, Karavīri, Invalīdi:

  • Biedrība „Cēsu pensionāri”

  • Daugavas Vanagi Latvijā, Cēsu nodaļa

  • Cēsu rajona invalīdu biedrība

  • Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļa

  • Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija

  • Dzīvības Straume

  • Latvijas Sarkanais krusts (LSK) Cēsu komiteja

  • Ģimenes centrs Mūsu nākotne

  • Biedrība „Zvannieku Mājas” 

     

    STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

    Cēsu sadarbības pilsētas: 

    Ahima Vācijā

    Tiresē Zviedrijā

    Rokišķis Lietuvā

    Rakvere Igaunijā

    Varēze un Venafro Itālijā

    Žovkva Ukrainā

    Omskas reģions Krievijā

    Konstancin-Jeziorna Polijā 

    Dalība starptautiskās organizācijās: 

    Hanzas pilsētu savienība

    Baltijas pilsētu savienība

    Eiropas vēsturisko notikumu tīkls

     

    KONTAKTI 

    Svarīgi tālruņa numuri:

    • Cēsu novada pašvaldības iedzīvotāju apkalpošanas centrs t.64161800
    • Uzziņu dienests t.1188
    • Valsts policija t.64101222; 112
    • Cēsu novada pašvaldības policija t.64122735
    • Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Cēsu brigāde t.64107702; 112
    • Neatliekamā medicīniskā palīdzība t.64122619; 113
    • Autobusu satiksme t.64122121 (A/S CATA)
    • Dzelzceļa stacija t.64122726, kase t.64186445

     

    Cēsu pašvaldības SIA:

    • SIA „VINDA” (ūdenssaimniecība)- 64123893

    Valmieras iela 10, Cēsis

    • SIA „Cēsu maksas autostāvvietas” - 9293530

    Raunas iela 4, Cēsis

    • SIA „Cēsu tirgus” - 4122981
    Valmieras iela 2, Cēsis

    SOCIĀLAIS ATBALSTS

     

    Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests”, Bērzaines ielā 16/18 ar filiāli Vaives pagasta pārvaldē „Kaķukrogs”, sniedz sociālo palīdzību, sociālos pakalpojumus un maksas pakalpojumus, palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā pašvaldības teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

    Vairāk par Sociālo palīdzību šeit.

    Cēsu pilsētas pansionāts, Pansionāts savu darbību uzsācis 1994.gada 13.jūlijā. Kopš 2005.gada Cēsu pilsētas pansionāts ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Pansionātā ir 120 vietas un strādā 53 darbinieki. Vairāk par pansionātu šeit.
     

    Cēsu novadā darbojošās nevalstiskās organizācijas sociālajā jomā:

    • "Cēsu pensionāri", Cēsu pilsētas pensionāru apvienība

    • Cēsu rajona invalīdu biedrība

    • Daugavas vanagi Latvijā, Cēsu nodaļa

    • "Glābiet bērnus", biedrība, Cēsu nodaļa

    • Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Cēsu nodaļa

    • Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība, Cēsu nodaļa

    • Latvijas Neredzīgo biedrība, Cēsu teritoriālās organizācijas valde

    • Latvijas Politiski represēto apvienība, Cēsu biedrība

    • Latvijas Sarkanais Krusts, Cēsu komiteja

    • Sabiedriskā organizācija „Ģimenes centrs – Mūsu nākotne”

    • Sieviešu resursu centrs "Prieks"

    • Latvijas Multiplās sklerozes asociācija Cēsu nodaļa

    Vairāk par NVO šeit.

    SOCIĀLAIS ATBALSTS

     

    Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests”, Bērzaines ielā 16/18 ar filiāli Vaives pagasta pārvaldē „Kaķukrogs”, sniedz sociālo palīdzību, sociālos pakalpojumus un maksas pakalpojumus, palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā pašvaldības teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

    Vairāk par Sociālo palīdzību šeit.

    Cēsu pilsētas pansionāts, Pansionāts savu darbību uzsācis 1994.gada 13.jūlijā. Kopš 2005.gada Cēsu pilsētas pansionāts ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Pansionātā ir 120 vietas un strādā 53 darbinieki. Vairāk par pansionātu šeit.
     

    Cēsu novadā darbojošās nevalstiskās organizācijas sociālajā jomā:

    • "Cēsu pensionāri", Cēsu pilsētas pensionāru apvienība

    • Cēsu rajona invalīdu biedrība

    • Daugavas vanagi Latvijā, Cēsu nodaļa

    • "Glābiet bērnus", biedrība, Cēsu nodaļa

    • Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Cēsu nodaļa

    • Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība, Cēsu nodaļa

    • Latvijas Neredzīgo biedrība, Cēsu teritoriālās organizācijas valde

    • Latvijas Politiski represēto apvienība, Cēsu biedrība

    • Latvijas Sarkanais Krusts, Cēsu komiteja

    • Sabiedriskā organizācija „Ģimenes centrs – Mūsu nākotne”

    • Sieviešu resursu centrs "Prieks"

    • Latvijas Multiplās sklerozes asociācija Cēsu nodaļa

    Vairāk par NVO šeit.

     

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv