Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Trešdiena, 2017.gada 22.novembris   Vārda dienu svin: Aldis, Alfons, Aldris
  
 Par Cēsu novadu
  » Par Cēsīm
  - Cēsis 800
  - Cēsu pilsētas vēsture
  - Cēsu novads faktos
  - Simbolika
  - Starptautiskā sadarbība
  -- Sadarbība ar Omskas apgabala Taras pilsētu
  - Kad paceļams valsts karogs
  - Autobusu, vilcienu satiksme
  - Webkamera
  » Cēsu karte
  » Par Vaives pagastu
  » Vaives pagasta vēsture
  » Cēsinieku klubs
  » Cēsinieku biedrības
  » Jauniešiem
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Novembris 2017

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Par Cēsu novadu> Par Cēsīm> Starptautiskā sadarbība> Sadarbība ar Omskas apgabala Taras pilsētu




Sadarbība ar Omskas apgabala Taras pilsētu, latviešiem Taras rajona Augšbebru ciemā, represētajiem latviešiem Omskā.

Vasaras nometnes bērniem

2001. gada nogalē Valmieras un Cēsu oficiālā delegācija, apmeklējot Sibīrijā Augšbebru ciemu, tiekas ar Taras rajona administrāciju, lai vienotos par sadarbību. Tas ir sākums Cēsu pilsētas domes sadarbībai ar Krievijas Federācijas Taras rajonu.


2002. gada vasarā no 17. – 27.jūnijam Cēsu un Valmieras dome Latvijā sarīko pirmo nometni Sibīrijas un Latvijas bērniem " Zīļu laipa", kurā piedalījās 31 bērns un viņu vecāki no Sibīrijas (Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciema) un 25 bērni no Cēsīm un Valmieras. Augšbebru ciema bērni dzīvo cēsinieku un valmieriešu ģimenēs. Sibīrijas latviešu bērniem un jauniešiem ir iespēja būt latviskā vidē, apmeklēt senču dzimteni, iepazīt latvisko dzīves stilu- vēsturi, kultūru, vidi, ģimenes un svētku tradīcijām,. Latvijas bērni nometnes laikā iepazīst krievu valodu, iepazīt latviešu izceļotāju pēctečus. Nodarbības un sarunas notiek divās valodās. Cēsu dome nolemj veidot un atbalstīt ilglaicīgu sadarbību ar Sibīrijas latviešu un Latvijas ģimenēm, bērniem un jauniešiem. Cēsu, Ainažu un Valmieras pašvaldības vienojas par nometnēm kā ikgadēju tradīciju, meklējot tām arvien jaunas formas. 2003. gada vasarā no 29.jūnija līdz 8.jūlijam notika otrā "Zīļu laipas" nometne bērniem, organizēšanā aktīvi iesaistoties Cēsu, Valmieras un Ainažu domei(2003.gada 10.martā Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, Ainažu pilsētas domes priekšsēdētājs Ojārs Zvejnieks un Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis ir parakstījuši sadarbības līgumu par vasaras nometņu, kurās piedalās bērni no Augšbebru ciema un bērni no Cēsīm. Ainažiem un Valmieras, rīkošanu). Nometnē piedalījās 25 bērni un viņu vecāki no Augšbebru ciema un 20 bērni no Cēsīm, Valmieras un Ainažiem. Augšbebru ciema bērni dzīvo cēsinieku, ainažnieku un valmieriešu ģimenēs.


2004. gada vasarā no 9. – 14.08. Taras rajona Augšbebru ciemā notika latvisko tradīciju vasaras skola "Zīļu laipa Sibīrijā” Omskas apgabala Taras rajona bērniem. Nometnē piedalījās 47 bērni un viņu vecāki no Omskas apgabala Taras rajona. Tajā strādā astoņi skolotāji no Latvijas, viens pedagogs no Taras rajona un kā brīvprātīgie skolotāju palīgi piedalās četri Cēsu skolu audzēkņi – Cēsu ģimnāzijas audzēkņi Artūrs.Bimbirulis, Ieva Šķendere, Kristīne Mihaļova un DACVģ absolvente LU studente Kristīne Kokina.


Nometnē pārstāvēti Sibīrijā dzīvojošo ģimeņu ar latvisku izcelsmi bērni no Taras pilsētas, vairākiem Taras rajona ciemiem, Omskas un Krasnojarskas. Nometnes laikā bērni papildināja savas zināšanas par Latviju, par procesiem, kas norit Latvijā , kā arī apguva dzīvei nepieciešamās iemaņas – veidošana no māla, zīda apgleznošana, šūšana, zīmēšana, pīšana no klūdziņām. 2005. gada vasarā no 27.jūnija līdz 4.jūlijam Cēsu, Ainažu un Valmieras dome Latvijā, Skolu jaunatnes IX Dziesmu un deju svētku laikā, rīkos ceturto nometni "Zīļu laipa". Izglītojoši kursi pieaugušajiem 2002.gada Cēsu pilsētas dome organizē pirmo izglītojošo projektu projektus „Amatam zelta pamats”, kura ietvaros Augšbebru ciema iedzīvotājs – uzņēmējs Sergejs Benke papildināja savas aroda prasmes guļbūvju izveidē . Iepazīstoties ar Cēsu uzņēmējiem un amatniekiem veidojās jauni kontakti. 2003. gada aprīlī un maijā Cēsu pilsētas dome organizē otro izglītojošo projektu „Amatam zelta pamats”, kura ietvaros Augšbebru ciema iedzīvotājas Oksana Cīrule un Ļuba Korberga - strādājot z/s Kliģēni, apguva prasmi veidot savu siltumnīcu , kopt tajā ziedus un dārzeņus, apmeklējot nodarbības Cēsu bērnu un jauniešu centrā, papildināja savas prasmes klūdziņu pīšanā un apguva jaunu prasmi – zīda apgleznošana. Novembrī Cēsu pilsētas dome organizē trešo izglītojošo projektu „Amatam zelta pamats”, kura ietvaros Augšbebru ciema iedzīvotāja Rita Preisa papildināja savas prasmes klūdziņu pīšanā , bet Taras rajona Kurzemes ozolaines iedzīvotāja Liene Lanceviča papildināja savas prasmes apģērbu šūšanā. Rita Preisa un Liene Lanceviča apguva jaunu prasmi – zīda apgleznošana.


Projektu dalībnieki uzlaboja latviešu valodas zināšanas, apguva aroda nianses, tagad Sibīrijā sekmē latviskus arodus, veicina latviskuma saglabāšanos. Politiķu sadarbība Uzturot nepārtrauktu saikni ar latviešiem Krievijas Federācijas Omskas apgabalā, Cēsu domes deputāti guva pārliecību, ka sadarbība sekmējas, ja tīklā kā partneri iekļaujas arī Omskas apgabala politiķi. 2002. gadā Taras administrācijas ielūgta uz Taras pilsētas svētkiem dodas Cēsu pašvaldības delegācija, kuru vada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un Ainažu pilsētas domes priekšsēdētājs Ojārs Zvejnieks. 2003.gadā Cēsu domes ielūgta kopā ar vasaras nometnes bērniem Latvijā viesojas Taras administrācijas delegācija - pašvaldības, izglītības iestāžu un uzņēmumu vadītāji. Taras administrācijas ielūgta Taras rajonā un Omskā viesojas Cēsu domes delegācija, kuru vada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Beikmanis. Cēsu sadraudzības pilsētu un latviešu ciemus apmeklē Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, Sabiedrības integrācijas fonda direktors Nils Sakss, Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā Normands Penke un iekšlietu ministrijas repatriācijas dienesta vadītājs Juris Dombrovskis. 2004. gadā Cēsu domes ielūgts viesojas Taras administrācijas vadītājs Pāvels Isajevs kopā ar Taras bērnu kori Vdohnoveņje. Kora ceļojums uz Latviju ir Taras un Cēsu pašvaldības dāvana labākajam Taras bērnu kolektīvam.


Cēsis apmeklē Krievijas vēstnieks Latvijā I. Studeņņikovs un uzzina par Cēsu sadarbības partneriem Sibīrijā, kā arī piedalās Cēsīs rīkotajā Masļeņicā. Krievijas vēstniecībā tiek rīkota pieņemšana Cēsu viesiem no Omskas apgabala Taras - bērnu korim Vdohnoveņij un Maskavas apgabala Dubnas skolēnu korim. 2005. gadā Cēsis apmeklē Krievijas vēstnieks A. Kalužnijs un uzzina par Cēsu sadarbību ar partneriem Sibīrijā.


Laikā no 2001. līdz 2005. gadam no Krievijas Federācijas Omskas apgabala Taras pilsētas un rajona Latvijā viesojušies vairāk nekā simts iedzīvotāji, daži bijuši atkārtoti. Apmēram tik pat Latvijas iedzīvotāji pabijuši Omskas apgabalā. Cēsu, Valmieras, Ainažu pilsētas domes trīs projektus atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds, viesu uzņemšanu sponsorējuši daudzi uzņēmēji un pilsētnieku ģimenes. Atbalsts represētajiem latviešiem 2001. un 2002. gadā viesojoties Sibīrijā Cēsu, Valmieras un Ainažu domes delegācijas iepazinās ar 1949. gadā represētajiem latviešiem, kas apvienojušies Omskas latviešu biedrībā "Zvaigznīte", kuras vadītājs ir Andris Tupesis. 2003.gadā cēsnieki sniedza morālu atbalstu represētajai latvietei Austrai Iščenko, viņai atgriežoties uz patstāvīgu dzīvi Kuldīgas rajonā. 2003.gada 25. martā izsūtīšanas 65. gadskārtā Cēsu domi un cēsniekus sarīkojumā Omskas latviešu biedrībā pārstāv deputāte Ieva Eglīte.


Laureāti - Līgo svētku rīkotāji Mairita Kaņepe, Cēsu rajona laikraksts "Druva" 2004. gada martā Cēsu pilsētas dome saņēmusi vēstuli no sadarbības partneriem Sibīrijā, Omskas apgabala Augšbebru ciemā. Iedzīvotāju vārdā raksta kluba vadītāja Olga Vakengūte, pastāstot, ka ciema klubs rajonā kļuvis par 2003. gada kultūras balvas laureātiem. To apstiprina vēstulei pievienots raksts no Taras rajona avīzes. Tajā nosaukti 2003. gada kultūras balvas kandidāti. Uzvarētāju godā ticis Augšbebru ciema klubs par vasarā plaši sarīkoto kultūras festivālu "Līgo". Tajā Omskas apgabala latviešu un citu tautu kolektīvi izdzīvoja Jāņu svinēšanas tradīcijas. Pašā Augšbebru ciemā tie ir ikgadēji svētki. Balvu pasniegšanā, rajona māksliniecisko kolektīvu koncertā, uzstājās Augšbebru ciema ansamblis "Varavīksne", vadītāja Olga Benke. Vēstulē kluba vadītāja Olga Vakengūte raksta: "Mums, Augšbebru ciema iedzīvotājiem ir liels prieks par sākto sadarbību ar Cēsu pilsētu. Ar jūsu atbalstu vēl vairāk apzināmies savas valodas, kultūras bagātību un vēsturi. Esam varējuši bērnus sūtīt uz nometnēm Latvijā, pieaugušie gūst pieredzi daiļamatniecībā. Saikni ar Latviju un nacionālo pašapziņu stiprina jūsu sirsnīgā attieksme, atbalsts un ciemošanās mūsu mazajā Latvijā - Augšbebros. Draudzība, kopīgie darbi, nākotnes plāni dod spēku, uzmundrina un liek justies piederīgiem latviešu nācijai un valstij. Liels paldies Cēsu pilsētas domei, pilsētas mēram Gintam Šķenderam par atbalstu un ceram uz sadarbību. Novēlam radošu darbu, neizsīkstošu spēku un krāsainu pavasari!"


Piepilda tautiešu cerības Par Omskas latviešu viesu dienām Latvijā Mairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva", 2004. gada jūlijā Šonedēļ (no 11. - 19. jūlijam) dzimteni apmeklē desmit latvieši, kuri pēc izsūtījuma 1949. gadā mūžu aizvadījuši Sibīrijā, vai ir represēto latviešu bērni. Omskas latviešu biedrības pārstāvjus uz Cēsīm ielūgusi pilsētas dome. Domi projektu "Soli tuvāk Latvijai" atbalstījusi repatriācijas fonda padome, vairākas cēsnieku ģimenes, Rutkovsku ģimene no Straupes, Eglīšu ģimene no Bauskas un firma "Lido".


Septiņas dienas dzimtenē Par Omskas latviešu viesošanos pēc Cēsu domes ielūgumaMairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva" 2004. gada jūlijā Ar sirsnību un mīlestību apdāvināti, iespaidiem bagātināti, ar jaukām latviskām piemiņas veltēm ceļasomās un ar vēl kvēlāku piederības sajūtu latviešu nācijai, mājup devušies Omskas latvieši. Desmit pārstāvjiem no Omskas latviešu biedrības Cēsu pilsētas dome (ar valsts un sponsoru atbalstu) jūlijā dāvināja neaizmirstamu nedēļu Latvijā. Daudzu latviešu mūžu liktenis iegrozījis tālu no dzimtenes - Rietumsibīrijā, liktenis viņu bērniem ļāvis dzimt Sibīrijā, bet bērniem kļūstot pieaugušiem, daudzo Sibīrijas tautu vidū viņi sevi apzināties par latviešiem, ļoti ilgojas redzēt Latviju.


Omskas represēto tautiešu jaunā paaudze tiek iesaistīta bērnu un jauniešu “Vasaras skolā Zīļu laipa", kas notiek Omskas apgabala Augšbebros. 2004.gadā Cēsu pilsētas dome palīdz latviešu biedrībai izstrādāt projektu Sabiedrības integrācijas fondam par tautas tērpu iegādi biedrības folkloras ansamblim "Daina"(projekts guvis atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda). 2005.gadā Cēsu pilsētas ģimnāzijas koris(diriģente A.Kauliņa) sniedz koncertu Omskas latviešu biedrībā. Kultūrvēsturiskā sadarbība 2002. gadā Sibīrijas un Latvijas bērnu vasaras nometnes "Zīļu laipa" dalībnieki piedalās R.Paula ziņģu festivālā. 2003. gadā Augšbebru ciema latviešu ansamblis "Varavīksne" apmeklē Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, Cēsu delegācijā piedalās svētku gājienā. Cēsu muzejā izveidota Sibīrijā strādājušas latviešu valodas skolotājas Baibas Aprānes fotoizstāde par Augšbebru ciemu. 2003.gadā Cēsu un Taras bērnu mākslas skolas skolēni sāk apmaiņu ar bērnu mākslas darbiem, Tarā skatāma pirmā cēsnieku zīmējumu izstāde. 2004. gadā Taras latvietes Almas Baubeles dzīvesstāsts par latviešu izceļotājiem un dzīvi Sibīrijā 20. gadsimtā cēsnieku sagatavots publicēšanai žurnālam "Mājas viesis".


Cēsu domes rīkotās “ Vasaras skolas Zīļu laipa Sibīrijā" laikā Augšbebru ciemā skatāma ciema iedzīvotāju saglabāto latvisko relikviju izstāde. Vidzemē izveidotajā ceļojošajā izstādē "Muzeji - multikulturālā vidē" viens no stendiem veltīts cēsnieku sadarbībai ar Sibīrijas latviešiem. 2005.gadā uz Taras bērnu kora Vdohnoveņje jubilejas svinībām dodas Cēsu pilsētas ģimnāzijas koris.


Dāvana - ceļojums uz Sibīriju Mairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva" 2005. gada februārī Tikšanās pēc gadsimta Cēsu pilsētas ģimnāzijas kori šoziem latviešu dziesmas aizveda ciemos pie tautiešiem uz Omskas apgabalu Sibīrijā un Cēsu draudzības pilsētu Krievijā - Taru. "Viss, ko redzējām, piedzīvojām un uzzinājām, tas, ka satikām latviešus - mums bija ļoti skaista dāvana," par ceļojumu saka jaunieši, pateicīgi visiem, kas viņiem to sagādāja, kas uzticējās 3 400 km tālumā no Cēsīm pārstāvēt Latviju.


Koncertējot arī Omskā, Augšberu un Martjuševas ciemā. Augšbebru ciema latviešu folkloras ansamblis "Varavīksne" Cēsu jauniešiem izrāda muzikālu uzvedumu par latviešu izceļotājiem un Sibīrijā dzīvojošo tautiešu tradīcijām. Laikā no 2002. gada Cēsu rajona laikraksts "Druva" regulāri informē par Cēsu domes un cēsnieku sadarbību ar latviešiem Krievijā un Cēsu - Taras draudzības projektiem.


Sibīrijas latviešu ciemā Mairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva" 2004. gada novembrī 18. novembris Sibīrijā Taras rajona latviešu ciemā Augšbebros Latvijas svētkus - 18. novembri atzīmē kopš 1998. gada. Tradīciju aizsākušas skolotājas, kas ik mācību gadu ierodas no Latvijas mācīt latviešu valodu. Pie par spīti salam laukā tiek iedegts ugunskurs. Ar svecēm rokās ap to sanāk ciema ļaudis, lai kopā nodziedātu Latvijas himnu un domās kavētos Latvijā. Arī bērni dzied līdzi. Latvijas himnu zina visi.


Vēstule no Sibīrijas Par Omskas apgabala Taras pilsētas kora viesošanos Mairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva" 2004. gada novembrī 18. novembrī Cēsu rajona laikraksta "Druva" e-pastā pienāca vēstule no Omskas apgabala Taras pilsētas bērnu kora "Vdohnoveņije" diriģentes Veras Šņitko ar apsveikumu valsts svētkos un ielūgumu cēsniekiem uz kora desmit gadu jubilejas koncertu.


Sibīriete taujā pēc amatniekiem Par Lejas Bulānas ciema latviešiem Mairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva" 2004. gada martā Sibīrijas latviete Vera Gūtmane Cēsīs ieradusies, taujāja pēc amatniekiem, kas prasmē varētu dalīties ar vīriešiem viņas dzimtajā ciemā Lejas Bulānā.


Viesi latviešu svētdienas skolā Par cēsnieku viesošanos Maskavas svētdienas skolas 10 gadu jubilejā Mairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva" 2004. gadā Cēsu pilsētas dome un Cēsu 1. pamatskolas muzikālie pedagogi un skolēni nedēļas nogalē pārstāvēja Latviju Maskavas latviešu bērnu svētdienas skolas desmit gadu jubilejas sarīkojumā.


2005.gadā Cēsu dome iecerējusi

• piedalīties Ainažu domes projekts nometne „Zīļu laipa” – folkloras
ansambļa "Varavīksne" viesošanās Latvijā un piedalīšanās Skolēnu dziesmu svētku pasākumos
• sadarboties ar represētajiem latviešiem, kas dzīvo Omskas apgabalā,
• palīdzēt tautiešiem Sibīrijā projektu sagatavošanā.
• atbalstīt vasaras nometnes organizēšanu Maskavas svētdienas skolas bērniem.
Sadarbība ar Krievijas pedagogiem. atbalsts Maskavas latviešu svētdienas skolai. 2002.gadā Cēsu pilsētas dome atbalstīja Krievijas izglītības akadēmijas profesora, humānās pedagoģijas autora Šalvas Amonašvilli kursu rīkošanu Cēsīs Vidzemes pedagogiem. Katru gadu Cēsu pedagogi piedalās Š. Amonošvilli organizētajās zinātniskajās konferencēs Maskavā un no 2003.gada ir arī konferences tēmu vadītāji un lektori. 2004. gadā Š. Amonašvili aicināts uzstāties Cēsu rajona pedagogu zinātniskajā konferencē par humānās pedagoģijas iespējām. 2002. gadā Cēsu un rajona skolu direktori ar pilsētas domes atbalstu pieredzes apmaiņas braucienā apmeklē Santpēterburgas izglītības iestādes. 2003. gadā Sanktpēterburgas skolu direktori ierodas atbildes vizītē Cēsīs. 2003.gadā no 1.11. – 8.11. divi Cēsu pedagogi piedalās Krievijas latviešu un jauniešu sadraudzības nometnes darbā(nometne notika Maskavas apgabala Čehovas pilsētā un to organizēja Maskavas latviešu biedrība sadarbībā ar Cēsu pilsētas domi.


Cēsu pilsētas dome atbalsta 1.pamatskolas sadarbība ar Maskavas apgabala Dubnas mūzikas skolu. 2004. gadā Dubnas skolēnu koris viesojas Latvijā, bērnus uzņem cēsnieku ģimenes, 2005. gada martā 1. pamatskolas muzikālie kolektīvi viesojas Dubnā.


Skroderdienas Sibīrijā
Augšbebru sievas stāsta par latviešu tradīcijām Sibīrijā

Mairita Kaņepe, publicēts Cēsu rajona laikrakstā "Druva" 2003. gada maijā
Lomas jau sadalītas
Augšbebru ciemā Rietumsibīrijā, ap 3400 kilometru attālumā no Latvijas, trešo mēnesi notiek gatavošanās gada lielākajam notikumam – līgošanai.


Tautas tērpi Sibīrijas latviešiem










 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv