Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 10.decembris   Vārda dienu svin: Guna, Judīte
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība
  » Pasākumu kalendārs
  » Diskusijas
  » Sludinājumi
  » Fotogalerija
  » Lapas karte
  » Kultūra
  » Vide
  » Dzīvnieku patversme
  » Bizness









Decembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> N.M.> Dzīvnieku patversme> Kāds mīlulis gaida tieši Tevi...


Kāds mīlulis gaida tieši Tevi...


Pašvaldības patversme „Lācīši” aicina kārtīgus, mīlošus un gādīgus saimniekus šiem, tik dažādajiem četrkājainajiem mīluļiem, sargiem un uzticamākajiem draugiem, atgādinot, ka rūpes par dzīvnieku uzņemamies uz visu viņa mūža laiku.

Ja vēlies kādam no šiem dzīvnieciņiem dot mājas un ļaut viņiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi kopā sevi, pirms braukšanas nepieciešams sazināties ar patversmes darbinieku, lai vienotos par apmeklējuma laiku un pārliecinātos, ka noskatītais dzīvnieks vēl ir uz vietas.

Līdzi jāņem atbilstoša kakla siksna, pavada un jārēķinās ar vakcinācijas un pases izmaksu apmaksāšanu, kā arī daļēju apmaksu par sterilizāciju dzīvniekiem, kam tā nepieciešamības gadījumā ir tikusi veikta.

Pazudušo dzīvnieku saimniekus aicinām zvanīt un pārliecināties, vai Jūsu pazudušais mīlulis nav patversmē arī tad, ja bildēs tā vēl nav, jo dzīvnieki patversmē mainās katru dienu.

Par vardarbīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, cilvēkus aicinām ziņot Pārtikas veterinārajam dienestam.

64122377 – Cēsu novada pašvaldības komunālais dienests, tālrunis uzziņām

28844467 – patversmes uzraudze Marika Logina-Pušinska

Adrese: Pašvaldības sīkdzīvnieku patversme „Lācīši”

Amatas novads, Drabešu pagasts, „Muižnieki”

Ja vēlies atbalstīt bez mājām palikušo dzīvnieku uzturēšanu patversmē, vari ziedot: Cēsu novada pašvaldība,Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV 4101, reģ Nr.90000031048, UNLALV2X004, LV82UNLA0050002691901 vaiLV45HABA0551007864646

 

 

Jaunumi

Ja esi nolēmis braukt pakaļ savam jaunajam draugam, sazinies ar mums (64122377 vai 28844467), lai pārliecinātos, ka noskatītais mīlulis vēl ir uz vietas, kā arī vienotos par apmeklējuma laiku! 

Kam jāziņo par klaiņojošiem dzīvniekiem?


Cēsu, Pārgaujas un Amatas novadu iedzīvotāji informāciju par klaiņojošiem dzīvniekiem var pieteikta pa tālruni 28844467 no plkst. 9:00 līdz 18:00. Pēc pulksten 18.00 par agresīviem vai ievainotiem dzīvniekiem lūgums ziņots Cēsu novada pašvaldības policijas dežurantam pa tālr. 64122735, kas izsauks dzīvnieku ķērāju.

Iedzīvotāji, kuru privātīpašumos regulāri viesojas zināmu saimnieku suņi, tiek aicināti ziņot sava novada pašvaldības policijas darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst brīdināt vai administratīvi sodīt klaiņojošu suņu saimniekus.

Anita Bukeja
Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas komunālinženiere



Informācija atjaunota 09.01.2012.

Riko, 5 gadus vecs suņu puisis. Saimnieks miris. Sunītis līdzīgs garspalvainajam taksim, draudzīgs. Būs labs suns - kompanjons.


Lesija. Aptuveni divus gadus veca kucīte. Saimniece veselības stāvokļa dēļ  vairs nav spējīga parūpēties par suņu meiteni. Lesija ļoti skumst pēc zaudētajām mājām un mīļās saimnieces. Būs mīļa draudzene un uzticams kompanjons.

Suņu puisis labākajos gados. Draudzīgs, nosvērts un izskatīgs.

Kucīte, 2 mēnešus veca, būs vidēja auguma. Mammīte laikveidīga.

Kucīte, 2 mēnešus veca, būs vidēja auguma. Mammīte laikveidīga.

Vilkveidīgs suņu puika, atvests no Straupes. Sunītis ar labu raksturu, mierīgs, paklausīgs un kārtīgs. Būs mīļš draugs un arī sargs savam saimniekam.

Lora - 1,5 gadu veca vilcenīte. Meitene dzīvojusi pie garīgi nelīdzsvarota cilvēka, kurš neadekvāti izturējies pret suni. Kā rezultātā Lorai nav īstas izpratnes par normāla, mīlēta suņa dzīvi. Meitene ir bailīga un apjukusi, taču ļoti mīļa. Loriņa cer sagaidīt īstu suņu mīli, kurš būs pietiekami iejūtīgs un palīdzēs viņai atgūt ticību sev un citiem. Meitene ir jauniņa un gatava iemācīties visas suņu gudrības.

Vilce - jauna, skaista suņu meitene. Paklausīga un prātīga. Nav agresīva. Labi sadzīvo ar citiem suņiem. Būtu piemērota ģimenei ar bērniem, jo ir pats mīļuma iemiesojums. Vilcei patīk dauzīties un būt uzmanības centrā. Īsts mīļsunis. Ir sterilizēta.

  Aptuveni 6 mēnešus vecs puisītis, ļoti mīļš un draudzīgs, labi sadzīvo ar citiem kaķiem, ir ļoti draudzīgs pret suni - ēd no viena trauka un kopā guļ. Atrodas pagaidu mājās. Tālrunis: 28691011


Sterilizēta, apskatāma Cēsu centra veterinārajā klīnikā. Tālrunis : 29357947

Mīļa, melnraiba kaķenīte. Sterilizēta. Apskatāma Cēsu centra veterinārajā klīnikā. Tālrunis : 29357947

Strīpains puisītis, aptuveni piecus mēnešus vecs, nedaudz bailīgs. Atrodas pagaidu mājās. Zvanīt 64124009

Mīlīga kaķenīte, masiņa strīpainajam puisītim arī 5 mēnešus veca, atrodas pagaidu mājās. Zvanīt 64124009

Puisītis, vēl bailīgs, atrodas pagaidmājās. Zvanīt 64124009

Ap gadu vecs suņu puika, neliela auguma. Ļoti draudzīgs, komunikabls un mīļš. Saimnieks, kuru īsti nemaz nevar nosaukt par saimnieku, par savu suni nav rūpējies, kā rezultātā puika ilgstoši klaiņojis, līdz beidzot nonācis patversmē. Puika ir labs un mīlīgs, patīk bērni. Būs jauks kompanjons un draugs.


Reksis ir ritīgi foršs runcītis, kastrēts. Domājams diezgan dižciltīgs, bezspalvainā kaķa pus spalvainais variants. Pazaudējies vai pamests... tam vairs nav nozīmes. Reksis grib īstu kaķu mīli un draugu sev par saimnieku! Atrodas pagaidu mājās tālr.: 28691011

Veselīgi kaķēni gaida gādīgus saimniekus. Ir pieejami gan puisīši gan meitenītes ar dažādu krāsu kažociņiem - garspalvaini un īsspalvaini. Kaķēni patreiz atrodas pagaidu mājās, zvanīt un interesēties uz patversmi.

 





Lācis - 2 gadus vecs suņu puika. Aktīvs un skaists suns. Lācim ir savi niķi, tādēļ ir nepieciešams apņēmīgs un nopietns saimnieks, kurš vēlēsies strādāt ar suni, ne tikai priecāties par tā izskatu. Lācis nesatiek ar citiem suņu puikām. Vizuāli ļoti pievilcīgs suns, labs sargs.



 

Ap 4 g. veca nosvērta, stingra rakstura, laba un paklausīga kucīte. Labs sargs. 18 oktobrī piedzimis  kucēns


Reksis - liela auguma suņu vīrs. Kārtīgs sargs, saimniekam uzticams un mīļš. Saimniece pati atveda, sakarā ar dzīvesvietas maiņu, nevar paturēt. Ir bijusi kājas trauma, kas nav pareizi sadziedēta, rezultātā kāja palikusi šķība.

Jauna, aktīva laikveidīga suņu meitene. 20 oktobrī piedzimuši 4 kucēni

 

 


 

 

 

 

 

 

Cēsu sīkdzīvnieku patversmes dzīves ikdiena 

Marika Logina - Pušinska
 

31.augusts

Kad šorīt ierodos patversmē, man līdzi ir mašīnā kastē guļoši 2 mazi kaķu bērni, kuri pie patversmes durvīm kastē bija nolikti sestdienas vakarā. Tā kā paši vēl neēd, tie ar pudelīti jābaro ik pēc 2-3 stundām. Ja tie bezatbildīgie cilvēki, kas joprojām nesterilizē savus mājdzīvniekus un uzskata, ka kādam citam ir jāuzņemās rūpes par viņu „saražotajiem” dzīvnieku bērniem, kas piebiedrojas jau tā Latvijā lielajam bezsaimnieku dzīvnieku skaitam, prastos nošķirt mazos kaut tad, kad viņi ir spējīgi paši ēst, nevis uzlikt patversmes darbiniekiem vēl tik milzīgu slogu kā pudeļbarošanu.

Patversmē vispirms tiek izlaisti ārā tie suņi, kuri var dzīvoties kopā voljērā, tad ārā, pie dažādiem stūriem tiek piesieti kašķīgie suņu puikas. Tiek iztīrīti krātiņi, izpurinātas segas, izmazgātas bļodas, salikts ēdiens. Sabrauktajam vilkam Džeisonam ar cīsiņu tiek iebaroda ikdienas zāļu deva, vēl cīsiņš tiek vismazākajam iemītniekam-kaķu bērnam un visvecākajam un vājākajam-Robītim (protams, citiem neredzot). Tad notiek voljēra suņu barošana, kurā mana klātstāvēsana ir nepieciešama kārtības nodrošināšanai. Pie reizes pa bišķam notiek jauniņās Lotas mēģināšana ārstēt no trakās bļodas sargāšanas. Noteikti ir jāpamīļo Robītis, ar noteikumu, ka vienlaicīgi tikai viens pats un ar abām rokām, un jānovērtē žiperīgās Bites un lēnīgās Dollijas ķepas došanas progress, ko viņas rāda pat bez prasīšanas.

Tad eju sarakstīt mēneša atskaites pat patversmi, kas jānodod domē. Vēl izeju pastaigāt ar Džeisonu un papriecājos, cik viņš labi apgūst komandas. Tikmēr ierodās kundze, kas vēlas suni laukos, kurš neēstu vistas, nebūtu ļoti trakulīgs, nekautos ar veco suni, bet būtu paliela auguma. Pēc stundas pārrunām, vispiemērotākā izrādās Dollija, bet viņi negrib kuci. Pārliecinu, ka kucīte būtu labāk, jo pretējie dzimumi parasti nekaujas un viņu vecais suns būtu drošībā, un pierunāju uz sterilizāciju. Bet kundze nezin kur un kā tas notiek, negrib vadāt, jo esot no Vecpiebalgas. Sakontaktējamies ar vetārsti Līgu, vienojamies par operācijas laiku uz nākamo dienu. Kundze īsti negrib braukt no Vecpiebalgas tikai dēļ suņa aizvešanas uz klīniku, tā kā vienojamies, ka es aizvedīšu. Tā, priecādamās par vēl vienu suni-bērnu neražotāju, dodos projām, diemžēl prieku aptumšo fakts, ka mazais kaķis, turpat mašinā sēdot, manās rokās lēnām izdziest. 15 minūtes noraudu par par dzīvniekiem, kam jāiet bojā cilvēku bezatbildības dēļ un par to, ka man ir tikai 2 rokas un 24 stundas diennaktī, kad es varu kādam palīdzēt. Mans mazais audžubērns sēž aizmugurē ar tukšo groziņu rokās un klusējot noraugās.

Kad rīta darbi ir apdarīti, vēl iebraucu pie dr.Līgas paņemt zāles Džeisonam, izņemt pasūtīto suņu barību un dodos uz domi. Atdodu visas atskaites un pavadzīmes un bišķiņ arī pažēlojos.

Pa dienu ir kādi 20-30 telefona zvani ar visdažādākajām problēmām, sākot no pazuduša kaķa vai pieklīduša suņa līdz tam, ka kaimiņu govs sabada tanti, kur es paskaidroju, ka nu nekā nevaru palīdzēt-ne nogrēkojušos govi uzņemt, ne govs saimnieci sodīt. Vēl kāds lūdz palīdzēt atrast mājas neplānoti sadzimušiem suņiem, vienam pagalmā cauna sakodusi suni-ko darīt, cits atradis ievainotu stārķi, Lodē savairojušies kaķi, lai mēs darot kaut ko, kādai tantei Zaubē nomiris sunītis-raud, ja parādās kāds ar baltām austiņām, lūdz padot ziņu, nu tādu viņa gribētu. Kāds grib reģistrēt suni Vaivē-kur un cik tas maksā, Stalbē kādā mājā kaimiņu suns izēdot pašu sunim bļodu, ja mēs nesavāksim, viņu vienkārši piesiešot mežā, lai nevar atnākt. Reizēm liekās, ka tas ir kaut kāds dzīvnieku info tālrunis, nevis patversmes.

Pēcpusdienā ir sarunāti palīgi ieklāt patversmē uz betona linoleja segumu, lai varētu vieglāk kopt. To esam dabūjuši no kāda veikala, kas remontējās un maina grīdu. Process kopumā nav tik vienkāršs, jo visi krātiņi ir sametināti kopā un pacelt nav tik vienkārši. Beidzot darbiņš padarīts, tikmēr arī esmu pabeigusi vakara darbus. Papriecājamies un braucam mājā. Pulkstenis ir 20:00. Barojam kaķi. Vēl arī naktī.

1.septembris

Rīts sākas ar kaķa bļāvieniem 5:30. Spītīgi iespiežu galvu spilvenā, domādama, vai tiešām nevar gribēt paēst kaut stundiņu vēlāk! Vīrs neiztur pirmais, viņš paņem brēcošo kasti un iet lejā taisīt pienu. Man paliek kauns par savu necelšanos, bet miegs ir atkāpies, tā domās meklēju saimniekus saviem suņiem. Vairāk rūpes par Džeisonu-viņam vajadzīgs saimnieks-īstens suņu mīlis. Varbūt, ka vecumdienās vecās vecās kaites liks par sevi manīt, varbūt viņš tā arī paliks klibojot, man jābūt drošai, ka viņu nepiemeklēs iepriekšējais liktenis, kad sabrauktu suni atstāj grāvī uz ''pašizveseļošanos'

Kaķis tikmēr pabarots un nolikts uz palodzes rīta saulītē. Taisos uz patversmi. Laikam protestā par jauno grīdu, krātiņus piekakājuši ir visi 3 pa dienu ārā nepaliekošie suņi. Vakarā tika atvests izbadējies kucēns, tam vēl piedodams, sakauninu Džeisonu. Suns, kuram vakar vēlu vakarā atradās saimnieks, vēl ir kārtīgi tajā visā novārtījies. Nu tad varēs dabūt kakainu savu suni.

Atbrauc cilvēki, kas iepriekšējā vakarā zvanīja no Vecpiebalgas. Pāris gados. Izrunājam par apstākļiem. Džeisonu nemaz nepiedāvāju, kas viņu tur laukos ārstēs. Bite ir pārlieku aktīva un trakulīga, Dollija jau aizrunāta, derētu Lote-tā jau pieaugusi, nosvērta un galvenais sterilizēta-laukos tas ir svarīgi, jo tur cilvēki kucēnu lietas pārsvarā risina pēc senām metodēm. Izlaižot ārā, Lote tā sapriecājās par uzmanību viņai vienai, ka onkulim lec virsū un laiza muti. Abi to uztver par zīmi, es arī piebalsoju, ka viņa parasti nemaz nav tik mīlīga, un Lotes liktenis ir izlemts. Izrunājam, kā tikt galā ar trako niķi par bļodas sargāšanu. Tante ir atvedusi drēbes, našķus suņiem, ābolus man. Pavadu Loti. Viņa pavisam omulīgi iekāpj mašīnā un uz sēž uz sēdekļa. Tā kā būtu te atbraukusi ciemos. Jūtos atvieglota par vieglo šķiršanos, tas tāpēc, ka tikai īsu laiku bija pie mums.

Piezvana dr. Līga-esot atradusi kaķiem audžumammu. Braucu uz mājām pēc kaķa, ar šausmām atceros, ka kaķēnu atstāju uz palodzes. Ir karsts. Ļaunākajos murgos redzu kaķi izsutušu kastē. Pilsētā mašīnu rindas, policisti, skaišos, tad atceros, ka šodien 1.septembris. Man visas dienas vienādas.

Mājās kaķis dzīvs.

Pusčetros jāved Dollija uz operāciju. Pirms tam jāaizved kaķi pie audžumammas, Ligai arī viens iepriekšējā vakarā atnests-pavisam maziņš, esot nomocijusies visu nakti. Ar Līgas praktikanti aizbraucam uz Viestura ielu, bet Līgas kaķis vairs nezīž-nav spēka, kakā asinis, manējais sāk zīst, bet,par vēlu-kaķenei vairs nav piena, arī tam sākusies caureja. Braucam uz patversmi-Dollija iznāk cēli kā dāma, iedod ķepu, iekāpj mašīnā uz sēž. Es atceros, kāda viņa bija nekāda pirmās dienas-bez emocijām, izskats necils, raizējos, vai spēsim atrast viņai mājas. Tagad viņa man liekās visskaistākā suņu dāma pasaulē. Līgas kaķis lēnām izdziest, pūšam siltu elpu virsū, bet nekā.

Dollija saņem poti dibenā un dodas gulēt. Līga apņemas aizgādāt Dolliju pēc operācijas uz patversmi ar savu mašīnu. Braucu mājās, ieskrienu veikalā Mego, nākot ārā, man pakaļ izskrien sieviete teikdama, ka zinot, kur es strādāju, lai mēs, lūdzu, paņemot, kaķenīti, kura te klīstot jau 3 dienas, esot izmesta no mašīnas. Sameklējam to kaķeni-viņai piebriedis tesmenis, es jautāju, vai droši zin, ka viņa izmesta no mašīnas, ievācot vēl informāciju, izrādās, ka neviens nav konkrēti redzējis, ka izmesta, tikai tā domā. Ja nu viņai kautkur bērni, tos tad mēs nomērdētu badā. Viņa nekur neejot no veikala prom, staigājot gar mašīnām un arī neko neēdot. Ja būtu bērni, vajadzētu laiku pa laikam iet tos barot un pati arī ēstu, tātad neēd no stresa. Visā borģelē noraugās melnādains motociklists un smaida, kad es beidzot lieku kaķi mašīnā.

Mājās pēc ilgām pūlēm izdodās kaķēnu paēdināt, arī kaķene rij kā traka, bet ir jau arī kaulaina. Iespundēju abus skapī, jo vaļā viņa staigā brēcošajam kaķēnam mierīgi garām. Pa šķirbu skatos, kā viņa kā pienākumu pildot, tomēr bērnu sakopj un baro. Ieslīgstu īslaicīgā apcerē, ka cilvēkiem vajadzētu reizēm no dzīvniekiem mācīties, ka ir dzīvē jādara ne tikai lietas kas patīk un attiecas uz pašu ģimeni, bet arī jāpilda pienākumi, ko mums uzliek fakts, ka esam saprātīgākā būtne uz zemes, ka visu šeit paši esam pakārtojuši savām vajadzībām, līdz ar to sajaukuši visu kārtību pasaulē. Un esam atbildīgi par to, ko savulaik pašu vajadzībām esam pieradinājuši, padarījuši par atkarīgiem no sevis un tagad tik nevērīgi spriedelējam, kas ir izdevīgi, kas nē, kas maksā naudu.

Vakarā, braucot uz patversmi, paņemu līdzi jauno kaķeni un palaižu pie Mego ārā- ja uzreiz skries prom, tātad skrien barot bērnus. Nekur neiet, sēž pie mašīnas, jāskatās tik, ka cilvēki neredz, citādi pierakstīs numuru un teiks, ka izmet kaķus. Auklīte ir atrasta, paši varam gulēt, kaķi ir ievākušies vienā istabā.

Vakarā vēl pazvana Dollijas jaunā saimniece apjautāties, kā pagājusi operācija. Pa dienu atkal daudzie telefona zvani par visdažādākajām lietām, kas pat neskar patversmes darbu. Īpaši izcēlās kāds uzstājīgs kungs, kurš bija sašutis, ka nepieņemam lapsas uz Eiropas naudām. Kāds vīrietis lūdza paņemt nomirušā kaimiņa suni no Vecpiebalgas, es teicu, lai zvana uz savu pašvaldību, tai tas ir jārisina. Kāda skolotāja stāstīja, ka Liepā kaimiņu bērni nežēlīgi izturas pret kaķēniem. Teicu, ka jāziņo PVD. Pēc tam pašu pārņem šaubas, varbūt, vajadzēja pašai zvanīties, ja nu cilvēks atmet ar roku un nedara neko. Bet tas viss taču arī prasa manu laiku un līdzekļus. Savā sirdsapziņā mokoties, mēģināju kundzei atzvanīt, bet viņa vairs necēla. Varbūt apvainojās. Kāda kundze no Cēsīm zvanīja un teica, ka viņai pieklīdis suns, lūdza atzvanīt, ka kāds tādu meklē. Es jau satraucos, kur tad viņš tagad ir, viņa man mierīgi atbild, ka blakus uz dīvāna guļot. Ja saimnieks neatradīšoties, tad paturēšot sev. Saku kundzei paldies, jo mums jau labi, ka nav jāuztur patversmē to laiku, pierakstu numuru.

Kad sanāk laiks, apskatos internetu, atbildu uz vēstulēm, kad cilvēki jautā par patversmi, nosūtu jaunākās ziņas uz domes lapu, sataisu aprakstus par patversmes dzīvniekiem ''Druviņai'', ar vienu aci skatos Dzīvnieku planētu par darbu Amerikas patversmēs, dzīvnieku policiju, sapņoju kaut par 5 daļu no viņu iespējām.

Un tā katru dienu kaut kas, nekad nav vienkārši pabaro un sakop patversmes dzīvniekus, vai pieņem un skaisti atdod jaunajiem saimniekiem.

Tajā nedēļā, kad ieliek ''Druviņā'' dzīvnieku aprakstus, dienā piezvana ap 30-40 cilvēku ar 101 jautājumu par un ap dzīvniekiem.

Vai šinī darbā ir iespējams strādāt savādāk? Ja ir līdzekļi, tad var labāk, ja nav, tad var vismaz šādi. Bet paviršāk nevar, tad mēs zaudējam patversmes kā patvēruma vietas nozīmi. Šeit nonāk izmocīti, novārguši, ievainoti, slimi dzīvnieki-viņi visi ir jāsakopj, jāsakārto „galvas”, cik tas ir iespējams un jāatrod jauni saimnieki.

Tas viss gulstas uz darbinieka godaprātu un darbaspēju resursiem.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv