Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 19.novembris   Vārda dienu svin: Elizabete, Betija, Liza, Līze
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība
  » Pasākumu kalendārs
  » Diskusijas
  » Sludinājumi
  » Fotogalerija
  » Lapas karte
  » Kultūra
  » Vide
  - Local Agenda
  - Vides attīstības padome
  - Noderīgas saites
  - Vides apsaimniekošanas prasības iedzīvotājiem
  - Vides politikas plāns un rīcības programma
  - Zaļais stūrītis
  -- Atkritumi un atkritumu šķirošana Cēsīs un Latvijā
  - Cēsu dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas aizsardzības plāns
  » Dzīvnieku patversme
  » Bizness









Novembris 2019

P O T C P S S
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> N.M.> Vide> Zaļais stūrītis> PET Baltija turpina piecreiz jaudīgāk

- Pilnīga informācija par atkritumu pārstrādi skolēniem, skolotājiem un citiem interesentiem Latvijas Zaļā punkta mājas lapā www.zalais.lv
- PET Baltija turpina piecreiz jaudīgāk
- „Nekrāj krāmus!” savāktas un otrreizējai pārstrādei nodotas vairāk kā 100 tonnas

PET Baltija turpina piecreiz jaudīgāk


Pārceļoties uz jauno ražotni, vērienīgi uzlabota arī PET pārslu kvalitāte

 

Pēc šī pavasara jurģiem no Vecmīlgrāvja Rīgā uz Jelgavas biznesa parku, vērienīgākais PET pudeļu pārstrādātājs Baltijas valstīs, AS PET Baltija, septembra sākumā oficiāli atklājis jauno ražotni, kas testa režīmā darbojusies jau vasarā. Jaudīgāka, modernāka un ar kvalitatīvāku galaproduktu — tā jauno rūpnīcu raksturo tās direktors Jānis Caune.

                    

                   Sasniedz augstāko pilotāžu

«Ieguldītie līdzekļi mērāmi piecos miljonos eiro, no kuriem 0,6 miljonu latu ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Pārējās ir akcionāru investīcijas un piesaistītie aizņēmumi,» norāda PET Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzsverot, ka šis ir viens no pozitīvajiem piemēriem, kad šodienas ekonomiskajos apstākļos rūpnīca iegulda jaudas palielināšanā un vērtības pievienošanā. Strādājot vēl Vecmīlgrāvī, saražotās pārslas izmantotas dažādu stiprinājumu un iepakojuma ražošanai, tomēr šie materiāli nav bijuši paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem. Tagad galaprodukts ir mainījies — radikāli uzlabota pārslu tīrība, kas uzņēmumam ļauj iekarot respektablo pudeļu, glāzīšu un citu tā dēvēto pārtikas PET iepakojumu nišu. Tā šajā nozarē ir augstākā pilotāža, jo prasa nevainojamu pārslu tīrību, ko spēj nodrošināt tikai jaunās, tā dēvētās bottle—to—bottle tehnoloģijas, kas no sasmalcinātas izlietotās pudeles var radīt jaunu. «Kad vaicā, kas ir mainījies līdz ar jauno ražotni, uzlabotā pārslu kvalitāte ir jāmin vispirms. Tas, ka tagad iegūstam tīrāku galaproduktu, ļauj rūpnīcai vairāk pelnīt, palielinot ienākumus vidēji par pāris simtiem eiro par katru pārdoto tonnu,» stāsta J.Caune, uzsverot, ka tikpat būtisks ieguvums ir jauda, kas nu ir piecreiz lielāka. Gadā PET Baltija pārstrādā 15 000 tonnu pudeļu un, ja ņem vērā, ka vienā tonnā ir 25 000 pudeļu, tad skaitlis noapaļojams līdz 375 miljoniem pudeļu. Plānots, ka investīcijas atmaksāsies piecu gadu laikā, šogad apgrozot 5 miljonus eiro un nākamgad — ja izdosies, kā iecerēts — 12 miljonus eiro.

                    

                   Izmanto visu līdz pēdējam

Izrādot jauniegādātās iekārtas, J.Caune ne bez lepnuma demonstrē atdalīšanas iekārtu, kas līdzinās nelielam, ar ierīcēm aprīkotam baseinam un atrodas visa konveijera noslēguma posmā. Šeit pudeles nonāk jau sasmalcinātas un raibās pārslas sakrīt ūdens baseinā. Ja agrāk šie raibie pudeļkorķu gabaliņi netika izmantoti, tad šodien jau uzņēmumam ir iespēja tos savākt atsevišķi un pārdot tālāk spaiņu un kastu ražotājiem Lietuvā. Smalkajās ierīcēs PET pārslas nogrimst, jo ir smagākas par ūdeni, kamēr korķu un etiķešu materiāls uzpeld. Tālāk ceļu uz atkārtotu mazgāšanu no ķimikālijām turpina tīrās pārslas bez piemaisījumiem.

Aplēses liecina, ka līdz ar iepriekšējo aprīkojumu PET Baltijai zudībā gājuši ap 10% no iepirktā izejmateriāla — korķīši, etiķetes, smiltis, koka gabali un netīrumi. «Saspiestās pudeles mēs iepērkam kopā ar visu drazu, kas tai nāk līdzi, tāpēc tas, ka tagad ir iespējams izmantot visu līdz pēdējai kripatiņai, finansiāli patiešām ir ieguvums,» saka J.Caune. Rūpnīcas vadītājs norāda, ka bez korķu plastmasas savu ceļu pie pircēja atrod arī smiltis, kuras izmanto betona ražotāji. Līdzīgi ir ar bruģa ražotājiem, kas iepērk dažādus sīkos atlikumus, kas paliek pāri pēc PET pudeļu tīrīšanas un sagatavošanas samalšanai. Jaunās tehnoloģijas ļauj atkārtoti izmantot arī ūdeni un sārmainās ķimikālijas, kas tiek lietotas, lai jau samaltās pudeles attīrītu no smiltīm, etiķetēm, līmes un citiem nevēlamiem netīrumiem. Daļēji ūdens tiek atkal izmantots priekšmazgāšanā, bet pārējais daudzums nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtā un pēc attīrīšanas — atpakaļ mazgāšanas procesā. «Arī tas mums palīdz taupīt resursus,» saka J.Caune.

 

Pirmie un vienīgie

«Šajā biznesā parasti strādā un attīstās tas, kurš ir uzbūvējis ražotni pirmais. Ne Lietuvā, ne Igaunijā mums konkurentu nav, jo investīcijas ir nepieciešamas lielas, milzīgas ir arī ražošanas jaudas, taču tajā pat laikā pudeļu daudzums, kas savākts otrreizējai apstrādei, nav liels,» saka J.Caune. Tuvākie PET Baltija konkurenti strādā Slovēnijā un Itālijā. Līdzīgas ražotnes J.Caune min arī Krievijā, taču ģeogrāfiski tuvāk par Maskavu tādu nav.

                

               Importē pat no Kostarikas

Pārstrādei PET Baltija iepērk Latvijā sašķirotās pudeles, tomēr ņemot vērā pārstrādes jaudas, kas gadā veido 15 000 tonnu PET pudeļu, izejvielu nākas importēt. Sapresētās pudeles ceļu līdz rūpnīcai mēro no Baltijas, Rietumeiropas un pat no tādām valstīm kā Izraēla, Mauritānija, ASV un Kostarika. «Salīdzinot ar Rietumeiropu, cena par pudelēm Kostarikā ir zemāka, tādēļ pat nosedzot transporta izmaksas, iepirkt izejmateriālu no Dienvidamerikas sanāk izdevīgi,» norāda J.Caune. Tomēr tuvākie ievērojamu resursu krājumi atrasti Igaunijā, kur uzņēmums uzpērk ar depozīta sistēmas taras automātiem savāktās pudeles. «Mūsu biznesam par labu runātu, ja sakārtotos posms starp patērētāju un pārstrādi. Jo vairāk Latvijā būtu cilvēku, kas šķiro pudeles, jo mazāk mums vajadzētu skraidīt pa pasauli, meklējot izejmateriālu. Tas arī nozīmētu, ka samazinātos resursi, kas lieki tiek tērēti uz vienas pudeļu tonnas pārstrādi,» vērtē J.Caune. PET pudeļu savākšanai tik daudz uzmanības tiek veltīts tieši tādēļ, ka tas ir agresīvs materiāls, kas dabiskā vidē praktiski nesadalās. Taču vienlaikus tas ir materiāls, ko var pārstrādāt neskaitāmi daudz reižu, no pudelēm saražojot pārslas, tālāk tās izmantojot sagatavju (preformu) ražošanā un no tām izpūšot jaunas pudeles. «Katrai pudelei vajadzētu būt ne tikai otrajai, bet arī trešajai, ceturtajai un pārējām dzīvēm. Lai taupītu planētas resursus, ir nepieciešams organizēt pēc iespējas vairāk izlietoto pudeļu atgriešanos apritē vispirms kā pārslām un pēc tam kā dažādu veidu PET izstrādājumiem,» uzsver M.Simanovičs.

                

               Ierīces, kas pazīst krāsas

Investīcijas optimizējušas darbu rūpnīcā arī darbinieku skaita ziņā. PET Baltijas vecā ražotne Vecmīlgrāvī nodarbinājusi 40 cilvēku. Tagad darbinieku skaits sarucis līdz 25. Tas viss — pateicoties jaunākajām tehnoloģijām. Agrāk tas tika darīts ar rokām, toties tagad Francijā ražotās iekārtas, piemēram, ir ieprogrammējamas, lai pa konveijeru slīdošo pudeļu gūzmā atlasītu noteiktas krāsas izstrādājumus.

 

Vedīs uz Šauļiem

Tā kā Latvijā nav nevienas ražotnes, kas no pārslām varētu ražot citus PET izstrādājumus, tad visu saražoto uzņēmums eksportē. Iestaigātas takas ir Lietuva un Krievija, tomēr klienti pamainījušies līdz ar pārslu tīrības pakāpes pieaugšanu, no iepriekšējiem paliekot vien diviem. «Klientiem Krievijā PET Baltija ģeogrāfiski šķiet ļoti izdevīga. Neskatoties uz to, ka Krievija ir milzīga valsts un arī tur dzer PET pudelēs pildītos dzērienus, pārstrāde krietni pieklibo. Krievijā ir daudzas ražotnes, kas pārslas tālāk izmanto savā ražošanā, tomēr pudeļu sasmalcināšanas posms ir neattīstīts, tādēļ visa izejviela tiek iepirkta no Rietumeiropas un kā tuvākie esam mēs,» skaidro J.Caune. Tomēr tieši Krievijas virziens uzņēmumam pēdējā laikā sagādājis galvassāpes ar formalitātēm, kas apgrūtina eksportu, tāpēc īpašu uzsvaru uzņēmums jau tuvākajā laikā plāno likt uz Lietuvu, kur Šauļos 150 kilometru attālumā no Jelgavas ražotnes strādā nākotnē, iespējams, lielākais pārslu uzpircējs. Lietuvas uzņēmumā no augstākās kvalitātes pārslām taps tā dēvētās preformas jeb pudeļu sagataves, kuras tālāk iepirks pārtikas un dzērienu ražotāji, paši no tā izpūšot pudeles savas produkcijas pildīšanai. «Patlaban Šauļu ražotnē vēl tiek uzstādītas nepieciešamās iekārtas, taču vienošanos jau esam panākuši un drīz varēsim sākt eksportu. Plānotais Šauļu patēriņš būs četrreiz lielāks, nekā mēs spējam saražot,» sadarbības izdevīgumu uzsver PET Baltija direktors.

 

A/s PET Baltija

Dibināts – 2003.gadā

Darbinieku skaits –25

Neto apgrozījums pērn –1,36 milj Ls

Pārstrādes jauda – 15 000 t PET pudeļu gadā

 

Uzziņai: PET pudeļu mūžīgais cikls

PET pudele patentēta 1973.gadā un pirmo reizi tā otrreiz pārstrādāta 1977.gadā. Ik gadus Latvijā tiek izlietots ap 170 miljoniem polietilēnteraftalāta (PET) pudeļu. Ja pudele pēc izdzeršanas nonāk šķirotajos atkritumos, tad atkritumu apsaimniekotājs to nogādā līdz otrreizējās pārstrādes uzņēmumam, kur tā uzsāk savu atdzimšanu par jaunu PET izstrādājumu. Sasmalcinot pudeli, tiek iegūtas pārslas, no kurām vērtīgākās ir tieši caurspīdīgās. No tām var izgatavot augstvērtīgu iepakojumu, kas paredzēts pārtikai. PET ir agresīvs materiāls un dabiskos apstākļos praktiski nesadalās, toties tas var tikt pārstrādāts no jauna neskaitāmas reizes. Ar PET iznīcināšanu pašiem savām rokām nevajadzētu aizrauties, apkārtējai videi PET sadedzināšana nenodara ļaunumu tikai tad, ja pudeles sadedzina vismaz 1200C grādu temperatūrā speciālās krāsnīs un ar speciālie filtriem.

 

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv