Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2017.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
  » Par Cēsīm
  » Cēsu karte
  » Par Vaives pagastu
  - Skolēnu autobusa saraksts
  » Vaives pagasta vēsture
  » Cēsinieku klubs
  » Cēsinieku biedrības
  » Jauniešiem
 Pašvaldība
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2017

P O T C P S S
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Par Cēsu novadu> Par Vaives pagastu> Vaive šodien

- Vaive šodien
- Vaives pagasts

Vaive šodien


Vaives pagasta šodiena

 

2012.gadā Vaives pagstā dzīvo 1615 cilvēki, no tiem līdz 18 gadiem - 332, 61 gads un vairāk - 313.

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rīdzene, Krīvi, Rāmuļi, Ģūģeri, Slaņķi, Veismaņi, Pinderes.

Pagastā darbojas divas pamatskolas - Līvu pamatskola un Rāmuļu pamatskola.

Vaives tautas namā darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs, sieviešu vokālais ansamblis. Kaķupītes krastā ir brīvdabas estrāde. Rāmuļos un Rīdzenē darbojas bibliotēkas, kurās pagasta cilvēki var ne tikai izvēlēties grāmatas, bet arī strādāt pie datoriem, izmantojot internetu.

Vaives pagastā Rīdzenē darbojas pasta nodaļa.

 


  Daba

 

Vaives pagasts atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Virsas augstums 150 - 200 m vjl., vairāki pauguri >200 m:
  Ziedu kalns - 201.2 m, Lazdukalns - 225.2 m, Spilvas kalns - 236 m . Uz pagasta rietumu robežas Jurģu kalns 211.3 m vjl. Kopējā platība 15354,8 ha, no tiem lauksaimiecībā izmantojamā.zeme 5384,0 ha(35%), meži - 86030ha(56%).

Upes

Vaives upe - upes garums - 18 km, platība - 80 km2. veidojas satekot Rīdzenei un Pelnupītei. Vaives upīte - Raunas pieteka. Lejtecē Vaive plūst pa 7 km garu un 1,2 - 2 km platu senleju.

Raunis - bija robežupe starp Livonijas ordeņvalsti un Rīgas arhibīskapa valstu daļu. Raunis - Raunas kreisā pieteka, 22 km gara, iztek no Rauņa ezera. Kreisā pieteka - Dzirnavupīte - Mežmalu grāvis.

Amata (Amade) - Gaujas kreisā pieteka, 67 km gara. Kopējais kritums 192 m. Pietekas - Rezgalu upīte, Dūmkalna strauts, Kozaču upīte, Kļaviņupīte, Pautupīte, Dzirnupīte, Vilkata, Zvirgzdupe - no labās, Kauķupīte, M.Dadžupīte, Dīdupe, Pērtupe, Maiļupe, Dadžupe, Nediene, Silinieku upīte, Dzirnupīte, Pērļupīte, Kumada - no kreisās.

Ņamupīte - Veismaņupītes labā pieteka.

Ezeri

Vaives pagastā ir apmēram 20 ezeru!

Dziļūksnis (Dziļūkstis, Dziļūksnietis, Dziļūksnes)- 1,2 ha

Klebēķētis (Klabēķītis, Klabeku, Klebeķu) - 1,8 ha

Kalnītis - aizaudzis

Kapainītis - mazāks par 1 ha

Kūlūnu (Kuļānu) - 1,7 ha

Lambardu - mazāks par 1 ha

Lazdiņš (ietilpst arī Drabešu pag.) - 8,9 hav Gala - 1 ha

Gaucis (Gauču) - 11,2 ha

Lejas dzirnavu ezers uz Vaives upes - 2,1 ha

Mazuma - 25,9 ha

Rāmuļu (Raganiņas) - 2,8 ha

Raunis (Rauņa) - 2,2 ha

Vidusezers - mazāks par 1 ha

 

  Sārumu pilskalns

 

Vaives upes labajā krastā, tur kur Vaivē ietek mazā Kapupīte atrodas viens no vissenākajiem un lielākajiem pilskalniem Latvijā - Sāruma pilskalns, kas bija apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Arheoloģiskajos izrakumos atklāts līdz 5 m biezs kultūras slānis un iegūts pāri par 400 vērtīgu senlietu.

Te 13.gadsimtā atradies latgaļu Autīnes novada centrs - Varidota pils (Sateklas Rūsiņa Brālis), kas pirmoreiz minēta 1208.gadā.

Sakarā ar to, ka bruņinieki Autīnes latgaļiem bija atņēmuši tīrumus un bišu kokus, 1212.gadā sākās Autīnes latgaļu sacelšanās, kas ir pirmā zināmā sacelšanās pret vācu feodāļiem.

M. Vanaga savā grāmatā "Dvēseļu pulcēšana" piemin, ka Sārumu pilskalnā tika organizēti arī lielie Pilsmuižas nemieri 1777.g. Sārumkalnu vēl sauc arī par Upuru kalnu jeb Lielo kalnu. Tas paceļas 20 m pār apkārtni. Tas bija īpaši nocietināts: no R - Vaives upes, no A un D - Kapupītes nostāvinātie krasti, no Z aizsargāta ar atsevišķu uzkalnu - priekšpili, ko tautā sauc par mazo Upuru kalnu. Pilskalna virmas platība 200 m2.

Veci ļaudis stāsta, ka vakaros, ejot garām Sārumkalnam ir dzirdēti runājoties karavīri, redzēta dāma krinolīna tērpā u.c. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka Sāruma pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota, jo auglīgā zeme deva bagātīgas ražas. Tāpēc arī šajā apkārtnē atrakti senču kapi un senlietas. Ģūģeros atklāja seno latgaļu 9. - 12.gs.kapulauku, kurā apglabāti Sāruma pilskalna latgaļi.Šis kapulauks liecina par latgaļu kopienas varenību un bagātību.

Netālu no Sāruma pilskalna atradās Sārumu mājas, celtas 19.gs.sākumā. Tipiskas Vidzemes senajai lauku sētai.

 

  Jurģukalns

 

Augstākais kalns Cēsu apkārtnē 211 m v.j.l. No virsotnes paveras plašs skats uz Gaujas baseinu, saskatāms Zilaiskalns un Valmieras baznīca, vairāki apkārtnes ezeri no Cēsīm līdz Līgatnei.

Te aprodas Ausekļa Ramata (1911.g. - 1992.g.) ierīkotais dendrārijs ar vietējās izcelsmes un introducētām egļu, kļavu, bērzu, ošu, liepu, gobu sugām. Pavisam aug ap četrsimt koku un krūmu sugu, kuras dabiski izplatītas Japānā, Ziemeļamerikā un citur. Pēckara gados postīts, bet vēl līdz šim saglabājušies 89 citzemju sugu pārstāvji.

Sevišķi izcila nozīme ir Japānas palegles audzei.Ramats ir panācis tālas viešņas labu ziemcietību.

Īpaši vērtīga Japānas - Veičas baltegle (200 koki) - vienīgie Baltijā. Par šīm sēklām ir interesējušies zviedri, dāņi, vācieši un krievi.

6 sugas iekļautas sevišķi aizsargājamo dabas objektu sarakstā.

Dendrārijs skatīts vairāk kā 40 publikācijās.

 

  Dāvida dzirnavas

 

Vaives upes dziļajā, šaurajā ielejā, ko vietējie sauc par Daukšas gravu, atrodas Dāvida Dzirnavas. Te upes klinšainajos krastos izplūst 34 minerālūdens avotiņi, nokrāsodami šūnakmeni rūsganā krāsā.

Daukšas (Vaives) gravā atrodas Latvijas lielākie avoti un augstākie avotu ūdenskritumi. Tie sasniedz 7 - 8 m. turklāt avoti darbojas vienlīdz lielām plūsmām cauru gadu - neatkarīgi no sezonas svārstībām.

Starp avotu kritumiem un dzirnavām - stāvajā kraujā - ir milzīgu laukakmeņu mūris, blīva akmens siena pāris metru augstumā, bez kādām saistvielām. To uzcēla 70.gadus vecais latviešu amatnieks Dāvids, lai savāktu un uzkrātu daudzu avotu ūdeni dzirnavām. Grava šeit stāva, nepiemērota mājvietai, ezera dambis - 10 m virs upes. Lai šeit uzceltu dzirnavas (no šūnakmens un dolomīta materiāliem, kas atrodami uz vietas) bija vajadzīga augsta inženiertehniska meistarība.

Dāvids dzimis 1756.gadā Veismaņu pagasta Ūbelēs, nabadzīgā ģimenē. Barons Veismans to saticis mežā upes krastā, kur ieži rada ūdenskritumu, būvējot dzirnaviņas. Aprunājies ar zēna tēvu, viņš liek Dāvidu mācīties galdniecības lietas. Vēlāk barons cēlis dambjus uz Daugavas pie Rīgas, un to būvdarbos strādājis arī Dāvids 9 gadus.

Par labu darbu piešķīris Veismaņu muižas pussabrukušās dzirnavas, kuras tas tūlīt savedis kārtībā. Vēlāk būvējis arī daudzas zirgu stacijas Krievijā, kā arī Veismaņu kungu māju.

Tomēr viņš nespējis aizmirst savu bērnības gravu, un par nopelnītajiem līdzekļiem nopircis šo nevērtīgo gravu un uzcēlis tur īstas dzirnavas. Tur viņš apmierināts pavadīja mūža vakaru, sasniegdams 82 gadus. No trešās sievas piedzīvojis 4 dēlus, visus izskolojis celtniecības arodos.

 

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv