LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 360

(prot.Nr.11)

Pamatojoties uz LR Ministru Kabineta 05.04.2005. noteikumiem Nr. 237 „Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai” un saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rakstu (13.06.2006.Nr. 1-06/5660/5344), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Izdarīt Cēsu pilsētas domes 2005.gada 26.maija lēmumā „Par dzīvojamās mājas Saules ielā 23, Cēsīs, renovāciju un pagaidu dzīvojamās platības pārbūvi par vienistabas dzīvokļiem” šādus grozījumus:

1. papildināt 1.punktu šādā redakcijā:

„Rekonstruēt 2.-4.stāva dzīvojamās telpas Saules ielā 23, Cēsīs, piesaistot 30%, t.i. Ls 230 970,- Valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”.

2. izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

„Plānotajiem darbiem Cēsu pilsētas domes 2007.gada budžetā paredzēt 70%, t.i. Ls 538 930,- (pieci simti trīsdesmit astoņi tūkstoši deviņi simti trīsdesmit lati) no kopējiem izdevumiem”.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 361

(prot.Nr.11)

reģistrēšanu zemesgrāmatā kā Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumu

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta 2.daļu un SIA „MĒRNIEKS MMR” veikto zemes gabala Pērļu ielā 17, Cēsīs, kadastrālo uzmērījumu un izgatavoto zemes robežu plānu, saskaņā ar Cēsu pilsētas domes 09.06.2005. 9.jūnijā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr.9 „Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.- 2017.”un Cēsu pilsētas zemes komisijas 21.04.2006.gada atzinumu Nr.48(prot.nr.8), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Reģistrēt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu Pērļu ielā 17, Cēsīs, (kad. Nr.4201 002 0815), kas sastāv no zemes gabala ar platību 0.4370ha (4370m²), kā Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumu;
2. Zemes lietošanas mērķis – satiksmes infrastruktūras objekti ( 1107);
3. Saskaņā ar Cēsu pilsētas teritorijas plānojumu 2005.-2017. zemes gabals Pērļu ielā 17, Cēsīs, noteikts kā autostāvvietām nepieciešamā teritorija, kura nepieciešama pašvaldību funkciju realizēšanai;
4. Zemes gabala apgrūtinājumi – aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – 0.0211ha, aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – 0129ha un aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu un kabeļu kanalizāciju – 0.0298ha.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 362

(prot.Nr.11)

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta 2.daļu un SIA „MĒRNIEKS MMR” veikto zemes gabala Bebru ielā 16, Cēsīs, kadastrālo uzmērījumu un izgatavoto zemes robežu plānu, saskaņā ar Cēsu pilsētas domes 09.06.2005. 9.jūnijā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr.9 „Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.- 2017.”un Cēsu pilsētas zemes komisijas 21.04.2006.gada atzinumu Nr.46(prot.nr.8), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Reģistrēt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu Bebru ielā 16, Cēsīs, (kad. Nr.4201 009 0526), kas sastāv no zemes gabala ar platību 0.3065ha (3065m²), kā Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumu;
2. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);
3. Saskaņā ar Cēsu pilsētas teritorijas plānojumu 2005.-2017. zemes gabals Bebru ielā 16, Cēsīs, noteikts kā teritorija, kura nepieciešama pašvaldību funkciju realizēšanai – dzīvojamai apbūvei nepieciešamā teritorija;
4. Zemes gabals bez apgrūtinājumiem.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 368

(prot.Nr.11)

______

Pamatojoties uz akciju sabiedrības ‘’CATA’’ 30.05.2006. iesniegumu Nr. 01-7-237/013 (saņemts 31.05.2006., reģ. Nr. 1306/1-23) un Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijas 09.06.2006. priekšlikumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Grozīt nekustamā īpašuma Raiņa ielā 33, Cēsīs, privatizācijas projekta (apstiprināts ar Cēsu pilsētas domes 2000.gada 23.novembra lēmumu ‘’Par nekustamā īpašuma Cēsīs, Raiņa ielā 33, privatizācijas projekta apstiprināšanu’’, protokols Nr. 26, paragrāfs Nr. 23) 11.punktu, nosakot, ka autobusu stacijas ēkas un pasažieru iekāpšanas laukuma no Noliktavas ielas līdz Raunas ielai, Cēsīs, projektēšana un izbūve jāveic līdz 2008.gada 31.decembrim.
2. Grozīt nekustamā īpašuma Raiņa ielā 33, Cēsīs, pirkuma līguma (apstiprināts ar Cēsu pilsētas domes 2000.gada 28.decembra lēmumu ‘’Par nekustamā īpašuma Cēsīs, Raiņa ielā 33, pirkuma līguma apstiprināšanu, protokols Nr. 28, paragrāfs Nr. 4) 4.2.punktu, nosakot atpakaļpirkuma tiesību izmantošanas termiņu līdz 2009.gada 31.decembrim.

3. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijai (priekšsēdētājs A.MIHAĻOVS).

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 369

(prot.Nr.11)

Latvijas Republikas Ministru kabinets 2006.gada 6.jūnijā ir pieņēmis rīkojumu Nr. 433 ‘’Par likumā ‘’Par valsts budžetu 2006.gadam’’ Enerģētikas politikai paredzētās apropriācijas summas sadalījumu’’ (prot. Nr. 31, 54, paragrāfs), ar kuru Cēsu pilsētas domei ir piešķirts finansējums Ls 310 000,00 projekta ‘’Cēsu siltumapgādes modernizācija: Maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija no Rūpniecības un E.Veidenbauma ielas krustojuma līdz Valmieras ielai Nr. 17’’ īstenošanai. Cēsu pilsētas dome, izvērtējot Cēsu pilsētas siltumtīklu stāvokli un esošo situāciju, kā arī iespējas realizēt piešķirto finansējumu līdz 2006./2007.gada apkures sezonas uzsākšanai, konstatēja:

1. Maģistrālā bezkanāla siltumtrase no katlu mājas Rūpniecības ielas 13, līdz Valmieras ielai 17, Cēsīs ar perlīta-bitumena siltumizolāciju ir izbūvēta 1978.-1979.gadā jaunās tehniskas ieviešanas eksperimenta veidā, lai kā pagaidu trase nodrošinātu ar siltumenerģiju Valmieras ielas daudzdzīvokļu dzīvojamo rajonu. Šāda tipa cauruļvadu kalpošanas ilgums bija paredzēts 15 gadi. Cēsu pilsētai attīstoties, šī trase ir kļuvusi par Cēsu pilsētas maģistrālo siltumtrasi un ir nokalpojusi jau 27-28 gadus. Pirmie maģistrālās siltumtrases plīsumi sākās jau no 1999.gada Valmieras – Akmens ielu krustojuma rajonā. Apsekojot siltumtrasi ir konstatēts, ka perlīta – bitumena siltumizolācija ir sabrukusi un atdalījusies no tērauda cauruļvada, jo siltumizolācijas brizola aizsargapvalks, kam jānodrošina mitruma neiekļūšana siltumizolācijā, ir sairis. Līdz ar to, mitrumam nokļūstot siltumizolācijā un tālāk uz tērauda cauruļu virsmām, ilgtermiņa ir veicinājis ideālu korozijas veidošanās vidi, kā rezultātā tērauda siltumtrases cauruļvadi ir kļuvuši ļoti plāni, vietām pat cauri, jo ir neatgriezeniski korodējušies;
2. Līdz ar neefektīvo siltumizolāciju, siltuma zudumi maģistrālajos siltumtīklos sasniedz no 28-30%, bet vasaras periodā zudumu pārsniedz 50%. Korodējošos cauruļvados bieži notiek plīsumi, kā rezultātā rodas siltumnesēja noplūdes, it sevišķi apkures sezonas mēnešos, t.i., laikā, kad siltumtrasēs jānodrošina nepieciešamie siltumnesēja parametri. Šobrīd esošajā situācijā siltumenerģijas ražotājs un piegādātājs nevar nodrošināt nepieciešamo siltumnesēja temperatūru un spiedienu, jo maģistrālā siltumtrase ir uzskatāma par avārijas stāvoklī esošu, par ko liecina notiekošās biežās avārijas, remontdarbu laikā fiksētais reālais siltumtrases stāvoklis, kā arī 2005.gadā SIA ‘’TEX’’ izstrādātais Cēsu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas tehniski ekonomiskais pamatojums;
3. Maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija no Rūpniecības un E.Veidenbauma ielas krustojuma līdz Valmieras ielai 17, Cēsīs, ir nepieciešama, lai sagatavotu Cēsu pilsētas pašvaldībai piederošos siltumtīklus nākošajai apkures sezonai, pretējā gadījumā to izmantošana var radīt apgrūtinātu vai par neiespējamu siltumapgādes pakalpjumu sniegšanu Cēsu pilsētas iedzīvotājiem;
4. Saskaņā ar likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 15.panta pirmās daļas 1.punktu viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, t.sk., siltumapgādi; ;
5. Saskaņā ar SIA ‘’Bek – Konsult’’ 30.05.2006. ‘’Atzinumu par maģistrālās siltumtrases izbūvi Dn 300 Cēsu pilsētā’’ atzinumu projektu izpildei un darbu veikšanai nepieciešamais laiks ir 3,5 - 4 mēneši no siltumtrašu rekonstrukcijas līguma noslēgšanas dienas, līdz ar to nav iespējams rīkot atklātu konkursu kā to paredz Publisko iepirkumu likums. Atbilstoši minētā likuma 29.pantam, šajā konkrētajā iepirkumā, rīkojot atklātu konkursu, pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, bet līgumu var slēgt 11.dienā pēc dienas, ka paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem publicēts internetā. Tas nozīmē, ka iepirkuma līgumu var slēgt ne ātrāk kā 50 dienas konkursa izsludināšanas. Taču zināms laiks ir jāvelta arī konkursa nolikuma izstrādāšanai un apspriešanai iepirkuma komisijas sēdē. Publisko iepirkumu likuma 29.panta trīspadsmitā daļa paredz, ka var rīkot slēgtu konkursu, ja galējas nepieciešamības dēļ nav iespējams ievērot minētā likuma 29.pantā noteiktos termiņus, taču arī šajā gadījumā laiks, kad iespējams noslēgt iepirkuma līgumu ir ne mazāks kā 40 dienas no konkursa izsludināšanas. Līdz ar to Cēsu pilsētas dome līdz apkures sezonas uzsākšanai (parasti tā sākas septembra beigās) nevar pabeigt projekta realizāciju, kas būtiski var apdraudēt siltumenerģijas piegādi tās patērētājiem 2006./2007.gada apkures sezonā. Tādejādi var rasties situācija, ka Cēsu pilsētas dome nepilda savas likumā ‘’Par pašvaldībām’’ noteiktās funkcijas, savukārt, Cēsu pilsētas iedzīvotāji un juridiskās personas cieš zaudējumus;
6. Publisko iepirkumu likuma 8.panta piektajā daļā paredzēts, ka sarunu procedūru piemēro šā likuma 62. un 63.pantā minētajos gadījumos, ja publisko piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikumā A daļā minēto pakalpojumu vai būvdarbu līgumu līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka. Likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktā
7. noteikts, ka sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, var piemērot, ja pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai cenu aptauju, vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu;
8. Lai novērstu ārkārtas situāciju Cēsu pilsētas siltumapgādes sistēmā, savlaicīgi uzsāktu 2006./2007.gada apkures sezonu un realizētu projektu ‘’Cēsu siltumapgādes modernizācija: Maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija no Rūpniecības un E.Veidenbauma ielas krustojuma līdz Valmieras ielai Nr. 17’’, iepirkumam par minēto maģistrālo siltumtrašu rekonstrukciju nepieciešams piemērot Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktā minēto iepirkuma procedūru – sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu;

Ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības 07.06.2006. Nr. 02-09/554 iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam ‘’Par Enerģētikas programmas politikai noteiktās apropriācijas summas sadalījumu’’,

Pamatojoties uz likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 15.panta pirmās daļas 1.punktu, 21.panta pirmās daļas 23.punktu, Publisko iepirkumu likuma 8.panta piekto daļu un 63.panta pirmās daļas 3.punktu, Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas 15.06.2006. sēdes atzinumu (prot. Nr. 8), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Projekta ‘’Cēsu siltumapgādes modernizācija: Maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija no Rūpniecības un E.Veidenbauma ielas krustojuma līdz Valmieras ielai Nr. 17’’ īstenošanas iepirkumam rīkot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu.
2. Izveidot iepirkuma komisiju lēmuma 1.punktā minētā iepirkuma veikšanai šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis ROZENBERGS, Cēsu pilsētas domes izpilddirektors
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Igors MERCS, Cēsu pilsētas domes Komunālās nodaļas vadītājs
Komisijas locekļi –
Viesturs KRASTIŅŠ, Cēsu pilsētas domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs
Aivija ZERNE, Cēsu pilsētas domes Finansu nodaļas vadītāja
Leopolds URBANOVIČS, Cēsu pilsētas domes būvinspektors

Komisijas sekretāre – Sigita ZVIRBULE, Cēsu pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja.

3. Par lēmuma izpildi atbild lēmuma 2.punktā minēta iepirkuma komisija.
4. Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvajā rajona tiesā – Antonijas ielā 6, Rīgā, LV – 1010.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 370

(prot.Nr.11)

Par zemes gabalu Lilijas ielā 10 un Lilijas ielā 12, Cēsīs, apvienošanu

__

Izskatot Alņa Ozoliņa, iesniegumu (reģ.Nr.1036/F-1-23; 31.05.2006.) par viņam piederošu zemes gabalu Lilijas ielā 10 un Lilijas ielā 12, Cēsīs, apvienošanu, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes attīstības un teritorijas plānošanas komisijas atzinumu (prot.Nr.1), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apvienot zemes gabalus Lilijas ielā 10, Cēsīs (kad.Nr.4201 004 0241), un Lilijas ielā 12, Cēsīs (kad.Nr.4201 004 0242) , vienā nekustamajā īpašumā, sastāvoša no vienas zemes vienības, ar adresi Lilijas iela 10, Cēsis;
2. Apvienotā zemes gabala platība 5315 m², vairāk vai mazāk, cik izrādīsies, izgatavojot zemes gabala plānu;
3. Apgrūtinājumi – zemes gabalu šķērso elektropārvades līnija un siltumtrase;
4. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 371

(prot.Nr.11)

Par nekustamā īpašuma Zvirbuļu ielā 14, Cēsīs, sadalīšanu

un dzīvokļu numerācijas likvidēšanu namīpašumā

____________________

Izskatot Veronikas Vlasovas, iesniegumu (reģ.Nr.922/F-1-23; 12.05.2006.) par viņai piederoša zemes gabala Zvirbuļu ielā 14, Cēsīs, sadalīšanu, un ievērojot to, ka mājā esošie trīs dzīvokļi ir no īrniekiem atbrīvoti un īpašniece turpmāk māju izmantos kā vienas ģimenes dzīvojamo māju, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes attīstības un teritorijas plānošanas komisijas atzinumu (prot.Nr.1), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Sadalīt zemes gabalu Zvirbuļu ielā 14, Cēsīs (kad.Nr.4201 008 1201), divās daļās saskaņā ar dalījuma skici;
2. Atdalītajai neapbūvētajai zemes gabala daļai piešķirt jaunu adresi Zvirbuļu iela 14B, Cēsis;
1. Zemes gabala platība 1100 m², vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
2. Zemes gabals bez apgrūtinājumiem;
3. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve;
3. Atlikušajai zemes gabala daļai un namīpašumam saglabāt adresi Zvirbuļu iela 14, Cēsis;
1. Zemes gabala platība 1019 m², vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
2. Apgrūtinājumi – uz zemes gabala atrodas slēgtais transformatora punkts SL.TP-2036 ar adresi Zvirbuļu iela 14A, Cēsis, zemes gabalu šķērso elektrisko tīklu kabeļu līnijas;
3. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve;
4. Likvidēt namīpašumā Zvirbuļu ielā 14, Cēsīs, dzīvokļu numerāciju, nosakot to par vienģimenes dzīvojamo māju.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 372

(prot.Nr.11)

Par nekustamā īpašuma Ķiršu ielā 13, Cēsīs, sadalīšanu

un dzīvokļu numerācijas likvidēšanu namīpašumā

____________________

Izskatot Annas Armanes, iesniegumu (reģ.Nr.1027/F-1-23; 29.05.2006.) par viņai piederoša zemes gabala Ķiršu ielā 13, Cēsīs, sadalīšanu, un ievērojot to, ka mājā esošos trīs dzīvokļus apdzīvo viena ģimene un īpašniece arī turpmāk māju izmantos kā vienas ģimenes dzīvojamo māju, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes attīstības un teritorijas plānošanas komisijas atzinumu (prot.Nr.1), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Sadalīt zemes gabalu Ķiršu ielā 13, Cēsīs (kad.Nr.4201 008 0422), divās daļās saskaņā ar dalījuma skici (pielikums );
2. Atdalītajai neapbūvētajai zemes gabala daļai piešķirt jaunu adresi Ķiršu iela 13A, Cēsis;
1. Zemes gabala platība 1800 m², vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
2. Apgrūtinājumi – zemes gabalu šķērso sakaru kabelis un elektropārvades līnija;
3. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve;
3. Atlikušajai zemes gabala daļai un namīpašumam saglabāt adresi Ķiršu iela 13, Cēsis;
1. Zemes gabala platība 1218 m², vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu iemērot dabā;
2. Apgrūtinājumi - zemes gabalu šķērso sakaru kabelis un elektropārvades līnija, zemes gabala robežās atrodas sakaru gaisa kabelis;
3. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve;
4. Likvidēt namīpašumā Ķiršu ielā 13, Cēsīs, dzīvokļu numerāciju, nosakot to par vienģimenes dzīvojamo māju.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 373

(prot.Nr.11)

Saskaņā ar Cēsu pilsētas domes 2006.gada 2.marta lēmuma „Par uzaicinājumu investīciju pieteikumiem neapbūvētu zemes gabalu apbūvei” (protokols Nr.5, 47.punkts, lēmums Nr.135) 2.punktu, zemes gabaliem, kur pieteikušies vairāk par vienu pretendentu, nepieciešams izsludināt konkursu.

Pamatojoties uz 1994.gada 9.jūnija likuma „Par pašvaldībām” 14.panta 2.daļas 3.punktu un 15.panta 1.daļas 10.punktu un Cēsu pilsētas domes Attīstības komisijas ziņojumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Izsludināt atklātu konkursu par zemes gabala nomu ar apbūves tiesībām šādiem pašvaldībai piederošiem zemes gabaliem:
1. Krūmiņu iela 7, Cēsis;
2. Priekuļu iela 21, Cēsis.
2. Izveidot konkursa komisiju šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Rozenbergs, Cēsu pilsētas domes izpilddirektors,

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Andris Mihaļovs, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks

Komisijas locekļi:

• Jānis Zlaugotnis – Cēsu pilsētas domes Būvvaldes vadītājs, pilsētas galvenais arhitekts;
• Viesturs Krastiņš – Cēsu pilsētas domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs;
• Inta Ādamsone – Cēsu pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītāja;
• Sigita Zvirbule - Cēsu pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja;
• Zaiga Jēkabsone – Cēsu pilsētas domes Būvvaldes vadītāja vietniece;
• Dita Trapenciere – Cēsu pilsētas domes Attīstības nodaļas speciāliste;

Komisijas sekretāre – Inga Sirmā – Cēsu pilsētas domes Juridiskās nodaļas juriste;

1. Uzdot konkursa komisijai izstrādāt konkursa nolikumu minētajiem zemes gabaliem un pilnvarot to apstiprināt;
2. Konkursa rezultāti apstiprināmi Cēsu pilsētas domes sēdē;
3. Kontroli par lēmuma aizpildi uzdot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam Gintam ŠĶENDERAM.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 374

(prot.Nr.11)

Kvartālā starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, Cēsīs, atrodas Cēsu pilsētas pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemes gabals Briežu ielā 22, Cēsīs (zemesgrāmatas nod. Nr.1901; 05.03.2001.,platība 27784 m²), kā arī Sergejam Gorovenko piederošs neapbūvēts zemes gabals Briežu ielā 18, Cēsīs (platība 7574 m²). Zemes gabali, saskaņā ar Cēsu pilsētas teritorijas plānojumu 2005.-2017., lielākoties atrodas zemes izmantošanas veidu zonā „daudzstāvu dzīvojamā apbūve”.

Lai kompleksi risinātu kvartāla neapbūvētās daļas apbūves, ielu un inženierkomunikāciju plānojumu, pamatojoties uz LR Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 54.4. punktu un 58.punktu, un Cēsu pilsētas domes attīstības un teritorijas plānošanas komisijas 31.05.2006. atzinumu (prot.Nr.1) un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 01.06.2006. atzinumu (prot.Nr.8), Cēsu pilsētas dome nolemj:

1. Uzsākt detālplānojuma izstrādi kvartāla Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, daļai;
2. Par detālplānojuma izstrādes vadītāju apstiprināt Cēsu pilsētas domes būvvaldes vadītāja vietnieci, pilsētas galveno teritorijas plānotāju Zaigu JĒKABSONI;
3. Detālplānojums izstrādājams teritorijai, kas ietver zemes gabalus Cēsīs, Briežu ielā 18 (kad.nr.4201 009 0601), Briežu ielā 18A (kad.nr.4201 009 0606), Briežu ielā 22 (kad.nr.4201 009 0611), Leona Paegles ielā 19 (kad.nr.4201 009 0603), Leona Paegles ielā 19B (kad.nr.4201 009 0607) un Leona Paegles ielā 21A (kad.nr.4201 009 0610), saskaņā ar plānu pielikumā Nr.4.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 375

(prot.Nr.11)

__________________

Pamatojoties uz LR Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 59.punktu un Cēsu pilsētas domes attīstības un teritorijas plānošanas komisijas 31.05.2006. atzinumu (prot.Nr.1) un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 01.06.2006. atzinumu (prot.Nr.8), Cēsu pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt darba uzdevumu kvartāla Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, daļas detālplānojumam, saskaņā ar pielikumu ;
2. Organizēt sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu, uzsākot apspriešanu ar 2006.gada 26.jūniju.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 376

(prot.Nr.11)

Par Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu Nr.5 pirmās redakcijas pieņemšanu par galīgo redakciju

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2005.gada 15.decembra lēmuma 30.punktu „Par Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu Nr.5 pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai”, beidzoties sabiedriskās apspriešanas otrajam posmam, kas notika no 27.03.2006. līdz 08.05.2006., ir izstrādāta Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu galīgā redakcija. Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 41.punktu un pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. apstiprināt Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma 2005-2017 grozījumu Nr.5 redakciju par galīgo redakciju;
2. iesniegt Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma 2005-2017 grozījumus Nr.5 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai atzinumu saņemšanai (pielikums ).

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 377

(prot.Nr.11)

Par Cēsu pilsētas Teritorijas plānojuma 2005. - 2017. grozījumu procedūru

______________

Izskatot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstuli par teritorijas plānojuma grozījumiem, saskaņā ar LR Teritorijas plānošanas likuma 2. un 3. pantu, ar LR likuma „Par pašvaldībām”14.panta otrās daļas 6.punktu un Cēsu pilsētas Tautsaimniecības komitejas (1.06.2006. protokols Nr.8) atzinumu , Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Grozīt Cēsu pilsētas teritorijas plānojumu 2005. – 2017. ne biežāk kā divas reizes gadā.
2. Par teritorijas plānojuma grozījumu uzsākšanas laiku noteikt:

1. marta pirmā domes sēde;
2. septembra pirmā domes sēde;

1. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādē tiks ņemti vērā iesniegumi, kas iesniegti ne vēlāk kā 3 nedēļas pirms:
1. marta pirmās pirmdienas;
2. septembra pirmās pirmdienas.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 378

(prot.Nr.11)

Par maksas stāvlaukuma statusa nenoteikšanu  vieglo automašīnu stāvlaukumam Vaļņu ielā 37, Cēsīs

_____

Izskatot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Vaļņu ielā 37, Cēsīs, mājas vecākās I.ARNĪTES 15.05.2006. iesniegumu Nr. 932/F-1-23 ar lūgumu nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām 4(četras) vieglo automašīnu stāvvietas saskaņā ar 15.05.2006. akceptēto būvprojektu L -26 un pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 01.06.2006. atzinumu (prot. Nr.8), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Nenoteikt perspektīvā saskaņā ar 15.05.2006. būvprojektu L -26, izbūvējamam vieglo automašīnu stāvlaukumam Vaļņu ielā 37, Cēsīs, maksas stāvlaukuma statusu.
2. Noteikt, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Vaļņu ielā 37, Cēsīs, iedzīvotāji bez ierobežojumiem drīkst novietot 4(četras) vieglās automašīnas minētajā stāvlaukumā.

Novietošanas kārtības noteikumus izstrādā un kārtību nodrošina paši minētās mājas dzīvokļu īpašnieki vai viņu pilnvarotās personas.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 379

(prot.Nr.11)

SIA „Marno J”

_____

Pamatojoties uz saņemto Cēsu pilsētas pašvaldības SIA „Cēsu tirgus” 30.05.2006.iesniegumu (Nr. 1293/1-23) un Cēsu pilsētas pašvaldības SIA „Cēsu tirgus”30.05.2006.dalībnieku sapulces (protokols Nr.6) lēmumu nr.2 un SIA „Marno J” iesniegumu, Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 01.06.2006.sēdes atzinumu (prot.Nr.8), Cēsu pilsētas dome, nolemj

1. Neiebilst nekustamā īpašuma Cēsīs, Valmieras ielā 2 iznomāšanai SIA „Marno J” (reģ.Nr. 40003529233).
2. Pilnvarot Cēsu pilsētas pašvaldības SIA „Cēsu tirgus” direktoru M.Bērziņu vienoties ar SIA „Marno J” par nomas nosacījumiem un līdz 15.07.2006.noslēgt nomas līgumu par visa zemes gabala Cēsīs, Valmieras ielā 2 iznomāšanu uz 6 mēnešiem Cēsu pilsētas tirgus rekonstrukcijas un tirdzniecības kompleksa apbūves skiču projekta izstrādāšanai, nosakot zemes nomas maksu Ls 1,00 bez PNV.
3. Pieņemt zināšanai, ka minētā nomas līguma termiņš ir līdz zemes gabala Cēsīs, Valmieras ielā 2 reālai sadalīšanai, pamatojoties uz izstrādāto un Cēsu pilsētas būvvaldē saskaņoto skiču projektu, un sadalīto zemes gabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā, kas ir par pamatu jaunu nomas līgumu noslēgšanai par SIA „Marno J” konkursam „Par atdalāmā zemes gabala no zemes gabala Cēsīs, Valmieras ielā 2 nomu ar apbūves tiesībām un investīcijām atlikušajā zemes gabalā esošā tirgus kompleksa rekonstrukcijai un Cēsu pilsētas infrastruktūras attīstībai” iesniegtā pieteikuma realizāciju un Cēsu pilsētas tirgus rekonstrukciju.
4. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam G.Šķenderam.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 380

(prot.Nr.11)

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 388 no 06. 10. 1998. „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” , SIA „Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētāja M. Bērziņa ziņojumu un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas (sēdes prot. Nr.8; no 01.06.2006.) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

Apstiprināt gadatirgu grafiku Cēsu tirgū 2006. gada 3. ceturksnī:

11. un 12. augustā no 7 – 16
8. un 9. septembrī no 7 – 16.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 383

(prot.Nr.11)

______

Pamatojoties uz SIA Beātus direktora Ulda Kvanta iesniegumu ( saņemts Cēsu pilsētas domē 2006. gada 30. maijā) un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas (2006. gada 1. jūnija sēdes protokols Nr.8) un Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas (15.06.2006.protokols Nr.8) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, atklāti balsojot ar 10 balsīm – par ( G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

1. Apstiprināt grozījumus 26.07.2004. gada Cēsu pilsētas domes un SIA Beātus noslēgtā neapdzīvojamo telpu nomas līgumā, saskaņā ar līguma pielikumu.
2. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas sporta skolai (direktors M.Niklass).
Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 384

(prot.Nr.11)

______

Ņemot vērā, ka ar “Azartspēļu un izložu likuma” spēkā stāšanos 01.01.2006. spēku zaudējis likums “Par izlozēm un azartspēlēm” un Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas (15.06.2006.protokols Nr.8) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, atklāti balsojot ar 10 balsīm – par ( G.Šķenders, A.Mihaļovs, G.Bērziņa, M.Šķēle, V.Vaivods, A.Rasmanis, J.Žagars, D.Vasmanis, M.Niklass, J.Beikmanis), pret – nav, atturas – nav, nolemj:

Atzīt par spēku zaudējušiem Cēsu pilsētas domes 13.10.2005. saistošos noteikumus Nr. 15 “Par azartspēļu organizēšanas aizliegumu Cēsīs”.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 387

(prot.Nr.11)

Par Cēsu pilsētas pašvaldības 2005.gada publisko pārskatu

______

Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 72.pantu un likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 14.panta 3.daļu un Cēsu pilsētas domes Finansu komitejas (15.06.2006., prot.Nr.8) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apstiprināt Cēsu pilsētas pašvaldības 2005.gada publisko pārskatu, saskaņā ar pielikumu.
2. Uzdot Cēsu pilsētas domes Adminstratīvai nodaļai ( vadītāja I.Ķieģele ) publicēt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” sekojošu informāciju:
„Ar Cēsu pilsētas pašvaldības 2005.gada publisko pārskatu var iepazīties Cēsu pilsētas domē, Cēsīs, Raunas ielā 4 un Cēsu pilsētas mājas lapā- www.cesis.lv”.
3. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam G.Šķenderam.
Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 388

(prot.Nr.11)

Par finanšu līdzekļu piešķiršanu ēkas Raunas ielā 4 labiekārtošanai

______

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes „Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma nolikumu” un Cēsu pilsētas domes Finansu komitejas (15.06.2006., prot.Nr.8) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apmaksāt no Cēsu pilsētas pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļiem ēkas Raunas ielā 4 labiekārtošanas darbus kopsummā līdz Ls 30 000 (trīsdesmit tūkstoši latu).
2. Uzdot Finansu nodaļai (vadītāja A.Zerne) piešķirtos līdzekļus iekļaut 2006.gada budžeta grozījumos, papildinot speciālā budžeta privatizācijas fonda valdības funkcijas „01.000 Vispārējie valdības dienesti” sadaļu ar pasākumu ēkas Raunas ielā 4 labiekārtošana – Ls 30 000.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 381

(prot.Nr.11)

2004. Saistošajos noteikumos Nr. 4 „Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem”” apstiprināšanu

______

Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14.panta 3.daļu un likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta 3.daļu , Cēsu pilsētas dome, nolemj:
Apstiprināt Saistošos noteikumus Nr.13 „Par grozījumiem Cēsu pilsētas domes 08.04.2004. Saistošajos noteikumos Nr. 4 „Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem””, saskaņā ar pielikumu.
Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS 

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 382

(prot.Nr.11)

___________________

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas atzinumu (15.06.2006., protokols Nr.8), Cēsu pilsētas dome, nolemj:
Papildināt 2003.gada 24.aprīļa Cēsu pilsētas domes lēmumu Nr.24 “ Par nedzīvojamo telpu nomas maksu “ šādā redakcijā:

“ 1.5. par kafejnīcas palīgtelpām, kuras neatrodas pilsētas centrā un nav minētas šā lēmuma 2.punktā – Ls 0.50 par 1 m² mēnesī bez PVN”

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 389

(prot.Nr.11)

_____

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Sociālo lietu komitejas 11.05.2006. (protokols Nr. 7) un Finanšu komitejas 15.06.2006. (protokols Nr. 8 ) atzinumiem, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apstiprināt 25.05.2006. Saistošos noteikumus Nr.14 „Par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu un sociālās palīdzības pabalstiem Cēsu pilsētā” (pielikums ).

1. Atcelt Cēsu pilsētas domes 10.03.2005. (protokols Nr. 5, 18.punkts) sēdes lēmumu Saistošie noteikumi Nr. 7 „Par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu un sociālās palīdzības pabalstiem Cēsu pilsētā”.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS

Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 393

(prot.Nr.11)

jūnija mēnesī

Pamatojoties uz 2006.gada Cēsu pilsētas domes lēmumu „Par atvaļinājumu grafiku Cēsu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs” (prot.Nr.3), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

Noteikt no š.g. 01.-22. jūnijam (ieskaitot) Cēsu speciālā pirmsskolas izglītības iestādē vecāku maksu par ēdināšanas izdevumiem Ls 1,20 (viens lats 20 santīmi) par vienu dienu tiem audzēkņiem, kuri apmeklē šo iestādi – Cēsu pilsētas 1.pirmskolas izglītības iestādes, Cēsu pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādes un Cēsu pilsētas 5.pirmsskolas izglītības iestādes atvaļinājuma laikā bez pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmuma.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 395

(prot.Nr.11)

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas ģimnāzijas direktores G.Bērziņas un Cēsu pilsētas pamatskolas direktora M.Šķēles iesniegumu , Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas (15.05.2006.,prot.Nr.8 ) sēdes atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apstiprināt vienošanās protokolu „ Par izmaiņām 2002.gada 30.augusta līgumā par telpu nomu( pēc nomnieku reģistra Nr.648/1-2002, pēc iznomātāju reģistra Nr.1-2002) starp Cēsu pilsētas ģimnāziju un SIA „Biznesa augstskolu Turība” saskaņā ar pielikumu.
2. Apstiprināt Vienošanos pie 2004.gada 27.februāra līguma par telpu nomu (nomnieka reģ.Nr. 111/1-2004), saskaņā ar pielikumu.
3. Kontroli par lēmuma izpildi uzdot veikt Cēsu pilsētas ģimnāzijai (direktore G.Bērziņa) un Cēsu pilsētas pamatskolai (direktors M.Šķēle).

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 398

(prot.Nr.11)

Ziņo: G.Šķenders, Finanšu komitejas priekšsēdētājs

Lai nodrošinātu bērnus ar vietām pirmsskolas izglītības iestādē no 2006.gada 3.jūlija līdz 31.jūlijam un pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām”15.panta 1.daļas 4.punktu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1.Uzdot Cēsu pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādei (vadītāja Solveiga Lejiete) no 2006.gada 3.jūlija līdz 31.jūlijam atvērt divas grupas pirmsskolas vecuma bērniem.
2.Uzdot Finansu nodaļai (vadītāja Aivija Zerne) budžeta grozījumos paredzēt finansējumu darbinieku algām Ls 1448.96 apmērā.
3.Uzdot Izglītības nodaļai (vadītāja Lolita Kokina) organizēt ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu.
Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 399

(prot.Nr.11)

Par pilnvarojumu Cēsu pilsētas SIA „Vinda”
veikt saimniecisko darbību Jāņmuižā

________

Saskaņā ar Cēsu pilsētas domes 2005.gada 08.septembra lēmumu (prot.Nr.21, p.28) piekrist, ka Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrija nodod bez atlīdzības Cēsu pilsētas pašvaldībai īpašumā Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas lietošanā esošās Cēsu rajona Priekuļu pagasta Jāņmuižas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un pēc šo sistēmu iegūšanas īpašumā, ieguldīt tās Cēsu pilsētas SIA „Vinda” pamatkapitālā, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

Līdz visu juridisko procesu pabeigšanai pilnvarot Cēsu pilsētas SIA „Vinda” veikt finansiālās un saimnieciskās darbības Jāņmuižas ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmu apsaimniekošanā.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 400

(prot.Nr.11)

______________

Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, Cēsu pilsētas domes 13.04.2006. lēmumu Nr. 228 ‘’Par nekustamā īpašuma Vilku ielā 12A, Cēsīs atsavināšanu’’ (prot. Nr. 7, 22.punkts) un Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijas 09.06.2006. protokolu Nr. 14, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apstiprināt nekustamā īpašuma Vilku ielā 12A, Cēsīs, kas sastāv no neapbūvēta zemes gabala 1803 kv.m. platībā, kadastra Nr. 4201 004 0744, 09.06.2006. izsoles rezultātus, pamatojoties uz kuriem nekustamo īpašumu ir nosolījusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību ‘’REMARKSS NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI’’, reģ. Nr. 44103022799, par Ls 11 000,00 (vienpadsmit tūkstošiem latiem).
2. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijai (priekšsēdētājs A. Mihaļovs).

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 401

(prot.Nr.11)

___ 

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas pamatskolas direktora M.Šķēles iesniegumu (01.06.2006., Nr.1-23.1/58) un Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas (15.06.2006., prot.Nr.8) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:
Finansiāli atbalstīt Cēsu pilsētas pamatskolas teātri, piešķirot Ls 135,00 (viens simts trīsdesmit pieci lati) no pārējiem interešu izglītības pasākumiem plānotiem līdzekļiem (valdības funkciju klasifikācijas kods 04.423).
Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 403

(prot.Nr.11)

_____

Izskatot SIA ‘’Cīruļkalns – atpūtas bāze’’, reģ. Nr. 44103024323, 12.06.2006. iesniegumu un pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Finanšu komitejas 15.06.2006. sēdes atzinumu (prot. Nr. 8), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Izdarīt Cēsu pilsētas domes 13.04.2006. lēmumā Nr. 232 ‘’Par zemes gabala Cīrulīšu ielā 68A,Cēsīs daļas nomu’’ (prot. Nr. 7, 26.punkts) šādus grozījumus:

1. Grozīt lēmuma 3.punktu izsakot to šādā redakcijā:

‘’3. Noslēgt zemes nomas līgumus ar SIA ‘’Cīruļkalns – atpūtas bāze’’, reģ. Nr. 44103024323, juridiskā adrese ‘’Žagarkalns’’, Drabešu pag., Amatas nov., Cēsu raj., par zemes gabala Cīrulīšu ielā 68A, Cēsīs, daļām ar nomas adresēm Dzidravotu iela 2, un Kovārņu iela 2, Cēsīs, uz 12 gadiem, ar apbūves tiesībām. Nomas līgums slēdzams pēc zemes gabala detalplānojuma izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam.

2. Grozīt lēmuma 6.punktu, izsakot to šādā redakcijā:

‘’6. Pirms zemes gabala apgūšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.maijam, izstrādājams un iesniedzams apstiprināšanai Cēsu pilsētas domē zemes gabala detalplānojums. Par detalplānojuma izstrādes organizēšanu un maksāšanas kārtību slēdzams atsevišķs līgums ar SIA ‘’Cīruļkalns – atpūtas bāze’’, nosakot, ka SIA ‘’Cīruļkalns – atpūtas bāze’’ sedz visus izdevumus, kas saistīti ar zemes gabala detaļplānojuma izstrādi.’’

3. Grozīt lēmuma 8.punktu, izsakot to šādā redakcijā:

‘’8. SIA ‘’Cīruļkalns – atpūtas bāze’’ maksā nekustamā īpašuma nodokli par visu iznomāto teritoriju no nomas līguma spēkā stāšanās dienas.’’

2. Izdarīt lēmuma pielikumā Nr. 3 esošajam nomas līgumam šādus grozījumus:
1. Grozīt līguma 2.1.punkta 1.teikumu, izsakot to šādā redakcijā:
‘’Līgums stājas spēkā ar tā abpusējas parakstīšanas brīdi.’’
2. Izslēgt īguma 4.1.punkta 4.1.1.apakšpunktu un noteikt, ka 4.1.2., 4.1.3. un 4.1.4.apakšpunkti ir attiecīgi 4.1.1., 4.1.2. un 4.1.3.apakšpunkti.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

LĒMUMS
Cēsīs

2006.gada 15.jūnijā Nr. 404

(prot.Nr.11)

____

Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 21.panta 14.punktu, Cēsu 800-gades pasākumu programmu un Identifikācijas un atpazīstamības plānu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apstiprināt Cēsis 800 ( 2006.gada 13. – 16.jūlijs ) vienas kartes cenu Ls 0.25 t.sk. PVN 5% Ls 0.01, saskaņā ar pielikumu.
2. Uzdot Cēsis 800 ( 2006.gada 13. – 16.jūlijs ) kartes izplatīšanu organizēt J.Borītei.
3. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas domes revidentei B.Kuplai.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

Pielikums
Cēsu pilsētas domes sēdes
15.06.2006.,prot.Nr. 11
Lēmums Nr. 375

DARBA UZDEVUMS

Detālplānojums izstrādājams pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 54.4.punktu – kompleksai teritorijas apbūvei, paredzot satiksmes infrastruktūru, inženierkomunikāciju un citu infrastruktūru izbūvi, un uz Cēsu pilsētas domes 2006.gada 15.jūnija lēmumu Nr.... (prot.Nr.11, ... p.).

Detālplānojuma robežas:

Detālplānojums izstrādājams Cēsu pilsētas teritorijai, kas ietver kvartāla starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām, daļu - zemes gabalus Briežu ielā 18, Briežu ielā 18A, Briežu ielā 22, Leona Paegles ielā 19, Leona Paegles ielā 19B un Leona Paegles ielā 21A..

Detālplānojuma mērķis:
Radīt priekšnosacījumus kompleksai un kvalitatīvai jauna dzīvojamā kvartāla apbūvei, nosakot optimālu infrastruktūras, būvju un labiekārtojuma elementu izvietojumu un apjomu.

Detālplānojuma izstrādes uzdevumi:

1. Detālplānojumā risināt:

• teritorijas zonējumu;
• ielu, celiņu tīkla struktūru (transporta un gājēju kustības organizāciju);
• parcelāciju blokos dažādiem apbūves tipiem;
• objektu iespējamo izvietojumu;
• ēku augstuma, apjoma un tipa nosacījumus;
• inženierkomunikāciju shēmu;
• apzaļumošanas koncepciju;
• virsūdeņu uzkrāšanas un novadīšanas sistēmas koncepciju;
• detalizētus apbūves noteikumus;

1. Pieprasīt un ievērot detālplānojuma izstrādē nosacījumus no sekojošām institūcijām:

• Valmieras reģionālā vides pārvalde;
• VA “Sabiedrības veselības aģentūra”;
• VAS “Latvijas valsts ceļi”;
• VAS “Latvenergo” filiāle “ZET”;
• AS “Latvijas gāze”;
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
• SIA “Lattelekom”;
• SIA “Vinda”;
• SIA firmas “Cēsu būvnieks” siltumtīkli;
• Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;
• VZD Vidzemes reģionālā nodaļa;

1. Realizēt detālplānojuma sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar sekojošu laika grafiku:

• paziņojuma par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu sniegšana laikrakstos “Druva “ un “Latvijas Vēstnesis”, nekustamo īpašumu īpašnieku informēšana - 2006.gada jūnijā;
• sabiedrības iepazīstināšana ar sabiedriskās apspriešanas pirmā posma materiāliem, sabiedrības priekšlikumu un viedokļu uzklausīšana, iesniegumu un institūciju nosacījumu saņemšana – no 2006.gada 26.jūnija līdz 2006.gada 17.jūlijam;
• detālplānojuma pirmās redakcijas izstrādāšana – jūlijā, augustā, septembrī;
• pilsētas domes lēmuma pieņemšana par detālplānojuma pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai – 2006.gada septembrī;
• paziņojuma par detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas otrā posma uzsākšanu sniegšana laikrakstos “Druva “ un “Latvijas Vēstnesis”, nekustamo īpašumu īpašnieku informēšana - 2006.gada septembrī, precīzu sabiedriskās apspriešanas otrā posma laiku nosakot lēmumā par sabiedriskās apspriešanas otrā posma uzsākšanu.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

Pielikums
Cēsu pilsētas domes sēdes
15.06.2006.,prot.Nr. 11
Lēmums Nr. 376

Paskaidrojuma raksts.

Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi sadaļā 14.3. „Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas”, izstrādāti pēc Tautsaimniecības komitejas ierosinājuma, saskaņā ar:

1. Teritorijas plānošanas likumu (pieņemts 22.05.2002.);
2. LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (19.10.2004);
3. Cēsu pilsētas saistošajiem noteikumiem Nr.9 „Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.”.
4. Cēsu pilsētas attīstības programmu

2. Teritorijas patreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikumi

Spēkā esošajā Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā zemes gabals Atpūtas ielā 4, Cēsīs atrodas teritorijas izmantošanas veidu zonā „mazstāvu dzīvojamā apbūve ar zaļās zonas elementiem”. Zemes gabals ietver Svētavota veidoto upīti un tās gravu un robežojas ar privātpersonām piederošiem īpašumiem un Atpūtas ielu. Zemes gabals ir valstij piekrītošs un nav reģistrēts zemes grāmatā.

Zemes gabals Atpūtas ielā 4 atrodas Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka zonā, kam raksturīga bioloģisko daudzveidība un ainaviskās vērtības. Laika posmā no 1.06.2004. līdz 30.11.2004. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts izstrādāja Cēsu Dabas un Kultūrvēsturiskā parka teritorijas ekoloģisko novērtējumu. Pamatojoties uz šo novērtējumu Atpūtas ielā 4, Cēsīs nav novēroti īpaši aizsargājamie biotopi. Daļa no teritorijas Atpūtas ielā 4 atrodas Svētavota ķīmiskajā aizsargjoslā.

Zemes gabals Atpūtas ielā 4, Cēsīs ir nozīmīga rekreācijas teritorija apkārt esošajām privātmājām un tuvumā esošajiem dzīvojamiem rajoniem.
Lai šobrīd neapsaimniekoto teritoriju pašvaldība varētu sakopt un radīt tajā rekreācijas zonu, nepieciešams zemes gabalu Atpūtas ielā 4 noteikt kā nepieciešamu pašvaldības funkciju veikšanai.

Teritorijas attīstības mērķis ir vides sakārtošana, ainavisko vērtību saglabāšana un atpūtas vietu veidošana Cēsu pilsētas iedzīvotājiem, kas celtu arī pilsētas kopējo vides kvalitātes līmeni.
Teritoriju ieteicams attīstīt kā rekreācijas zonu iedzīvotāju atpūtai un veselības uzlabošanai.

4. Teritorijas plānojuma grozījumu risinājumi

Saskaņā ar likumu ‘Par pašvaldībām”, pilsētas pašvaldībai jānodrošina virkne funkciju, tai skaitā, teritorijas labiekārtošana (ielu, ceļu un laukumu būvniecība un uzturēšana, apgaismošana, parku un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana). Lai pašvaldība šo ar likumu noteikto funkciju varētu realizēt un sakārtot un labiekārtot zemes gabalu Atpūtas ielā 4, Cēsīs nepieciešams šo zemes gabalu pieprasīt pašvaldības funkciju veikšanai.

Tādejādi Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma 14.3 sadaļā „Pašvaldību funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas” punktu „Rekreācijas teritorijas un skvēri” papildināt šādā redakcijā „upītes grava – zemes gabals Atpūtas ielā 4”.

Turpmāk veicot zemes gabala labiekārtošanas darbus, jāievēro Aizsargjoslu likuma prasības. Plānojot būvniecību zemes gabalā Atpūtas ielā 4, Cēsīs, nepieciešams izstrādāt detālplānojumu. Veicot teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus jāņem vērā teritorijas ainaviskās, ģeoloģiskās un hidroloģiskās vērtības, nepieciešamie pasākumi to aizsardzībai, kokaugu novērtējums. Labiekārtošanas darbus teritorijā nepieciešams saskaņot ar Cēsu pilsētas domes Vides attīstības padomi.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas

domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

Pielikums
Cēsu pilsētas domes sēdes
15.06.2006.,prot.Nr.11, 22.p.
Lēmums Nr. 381

Cēsu pilsētas dome

Par grozījumiem Cēsu pilsētas domes
08.04.2004 Saistošajos noteikumos Nr. 4 „Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem”

Izdoti saskaņā ar
likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 14.panta 3.daļu
un likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”5.panta 3.daļu

Izdarīt Cēsu pilsētas domes 08.04.2004. Saistošajos noteikumos Nr.4 „Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem” (apstiprināti ar Cēsu pilsētas domes 08.04.2004. lēmumu ‘’Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem”, prot.. Nr. 9, paragrāfs Nr. 23) šādus grozījumus: 

Papildināt saistošos noteikumus ar 2.1.12. punktu šādā redakcijā:
„2.1.12. ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam, kas atrodas pašvaldības īpašumā esošajos sporta kompleksos – par 90% no attiecīgā nekustamā īpašuma vērtības.”
Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

Pielikums
Cēsu pilsētas domes sēdes
15.06.2006.,prot.Nr.11, 30.p.
Lēmums Nr. 389

1. Cēsu pilsētas domes sociālā nodaļa (SN) – Cēsu pilsētas domes izveidota struktūrvienība, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem;
2. Pašvaldības iedzīvotāji – Cēsu pilsētas teritorijā pamata dzīves vietu deklarējušas personas;
3. Mājsaimniecība – persona vai personu grupa, ko saista radniecība vai citas personiskas attiecības, kam ir kopēji izdevumi uzturam, un kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā (mājā, dzīvoklī un tml.), kuras uzturēšanu veic kopīgi;
4. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) – naudas vai mantisks pabalsts, ko piešķir mājsaimniecībām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram mājsaimniecības loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;
5. Sociālā palīdzība – naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;
6. Pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;
7. Klients – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;
8. Bērns – persona vecumā līdz 18 gadiem;
9. Daudzbērnu ģimene – ģimene, kuras aizgādībā atrodas trīs vai vairāk bērnu;
10. Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem, mazbērniem, vecākiem un vecvecākiem;
11. Bezpajumtnieks – persona, kurai nav noteiktas dzīvesvietas;
12. Pabalsta pieprasītājs – persona, kura pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību, iesniegusi pašvaldības institūcijai rakstveida pieprasījumu piešķirt materiālo palīdzību;
13. Pabalsta saņēmējs – persona, kurai piešķirts prasītais pabalsts;
14. Apbedīšanas pabalsts – pabalsts, kuru piešķir personai, kura uzņēmusies apbedīšanu;
15. Audžuģimene – ģimene, kas nodrošina bērnam, kuram, uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts un pašvaldības palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns nav atgriezies savā ģimenē, vai ja tas tiek adoptēts, viņam nodrošināta aizbildnība, vai bērns ir iekārtots aprūpes un audzināšanas iestādē;
16. Sociālā aprūpe – aprūpes pakalpojumu sniegšana personām, kurām ir objektīvas grūtības sevis aprūpēšanā;
17. Sociālā rehabilitācija – pasākumu komplekss, kas vērsts uz personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, integrāciju sabiedrībā;
18. Līdzdarbības pasākumi – ziņu sniegšana, personiska ierašanās, medicīniskā izmeklēšana, pakļaušanās ārstēšanās un atveseļošanās pasākumiem, iesaistīšanās nodarbinātību veicinošos pasākumos, piedalīšanās sabiedriski derīgos darbos;
19. Krīzes situācija – gadījums, kad personai radušās papildus grūtības neparedzētu apstākļu dēļ (smaga saslimšana, apgādnieka nāve, stihiska nelaime, veselībai un dzīvībai bīstami apstākļi u.c.)

1. Šie noteikumi nosaka Cēsu pilsētas trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas kārtību, sociālo pabalstu veidus, saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, kā arī apbilstošo lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.
2. Pamats pabalsta piešķiršanai ir pabalsta pieprasītāja – klienta paša vai ar mutiski vai rakstiski pilnvarotas personas starpniecību iesniegts motivēts rakstveida pieprasījums, noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarācija, ienākumus un izdevumus apliecinoši dokumenti, citi dokumenti pēc SN darbinieka pieprasījuma.
3. Ja mājsaimniecībā ( ģimenē) ir nestrādājoša, darbspējīga persona, pabalstu piešķir pēc līdzdarbības pienākumu veikšanas. aprūpes un audzināšans aprūpes spēju

2.1. Likumos noteiktie pašvaldību izmaksājamie pabalsti:
2.1.1. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI);
2.1.2. Atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem;
2.1.3. Pabalsts sociālā dzīvokļa uzturēšanai;
2.2. Cēsu pilsētas pašvaldības pabalsti, ja ir apmierināts pamatots Cēsu pilsētas trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta GMI nodrošināšanai:
2.2.1. Dzīvokļa pabalsts – daļēja maksa par apkuri un ūdens uzsildīšanu, ja māja tiek apsildīta centralizēti un pabalsts kurināmā iegādei, ja mājā ir lokālā vai krāsns apkure;
2.2.2. Pabalsti ģimenei:

• ēdināšanas izdevumu apmaksai;
• ceļa izdevumu apmaksai skolēniem, kuri mācās citas pašvaldības administratīvās teritorijas skolās;
• mācību līdzekļu iegādei skolēniem, kuri mācās vispārizglītojošās skolās;
• pabalsts audžuģimenēm;
• pabalsts veselības aprūpei;
• pabalsts no ieslodzījuma atbrīvotajiem;

2.2.3. Apbedīšanas pabalsts;

2.2.4. Pabalsti ārkārtas un krīzes situācijā.
Ja iespējama punktā 2.2. minēto pabalstu izmaksa, prioritāte pabalsta izmaksā ir ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni.
Piešķirto pabalstu ģimenei var izmaksāt naudā vai par pabalsta summu apmaksāt preces vai pakalpojumus, kas nepieciešami personas vai tās ģimenes locekļu pamatvajadzību nodrošināšanai.

3. Pabalstu piešķiršanas kritēriji
1. Garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru GMI līmeņa nodrošināšanai nosaka un katru gadu saistībā ar valsts budžeta likuma projektu pārskata Ministru kabinets.
2. Ģimene (persona ) var pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību, ja tā noteiktā kārtībā atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu.
3. Persona ( mājsaimniecība) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 90% no attiecīgā gada pirmajā janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī:
1. ja ģimenē (mājsaimniecībā) dzīvo tikai pensionārs (-i) un/vai invalīds (-i), kuru ienākums ir tikai pensija vai sociālais pabalsts un viņiem nav palīdzētspējīgu likumīgo apgādnieku;
2. ģimenē (mājsaimniecībā) dzīvo persona darba spējīgā vecumā un invalīds, kuram nepieciešama pastāvīga aprūpe;
4. Palīdzībai dzīvokļu jautājumu risināšanā par maznodrošinātu atzīstama persona (ģimene), ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgā gada pirmajā janvārī spēkā esošo minimālo algu valstī.
5. Lai saņemtu sociālo palīdzību, personai (ģimenei) ienākumi jādeklarē:

3.5..1. ik pa trim mēnešiem, ja ģimenē ir darbspējīga persona;
3.5.2. ik pa sešiem mēnešiem, ja visi ģimenes locekļi nav darbspējīgi (pensijas un sociālo pabalstu saņēmēji ).
3.6. Pabalstu personai (ģimenei) var piešķirt, ja:
3.6.1. tai nepieder īpašums, kura vērtība pārsniedz 3000 latus, izņemot ģimenes māju vai privatizētu dzīvokli, kurā persona (ģimene) dzīvo;
3.6.2. tai nav apgādnieku, kuri spēj dot uzturu;

3.6.3. tā nav noslēgusi uztura līgumu.

4. Trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršana
1. Mājsaimniecības ienākumus un atbilstību trūcīgas personas (ģimenes) statusam novērtē un lēmumu pieņem Cēsu pilsētas domes Sociālā nodaļa Cēsu pilsētā pamata dzīves vietu deklarējušām personām, kuras iesniedz rakstveida iesniegumu un aizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju.
2. Deklarācijas iesniedzējs norāda visu mājsaimniecības locekļu :
1. ienākumus no darba algas, saimnieciskās darbības (uzņēmēja ienākumi vai ienākumi no individuālā darba) par pēdējiem trim mēnešiem;
2. autoratlīdzību vai honorārus par pēdējiem divpadsmit mēnešiem;
3. pensijas, pabalstus (arī sociālos pabalstus), stipendijas un uzturnaudas par pēdējiem trim mēnešiem;
4. ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas par pēdējiem divpadsmit mēnešiem;
5. ienākumus no kustamās mantas nomas par pēdējiem divpadsmit mēnešiem;
6. ienākumus no palīgsaimniecības par pēdējiem trim mēnešiem;
7. pēdējo divpadsmit mēnešu laikā saņemtos mantojumus un dāvinājumus;
8. pēdējo divpadsmit mēnešu laikā saņemtos laimestus un dividendes;
9. atsevišķi dzīvojoša laulātā sniegto materiālo atbalstu ģimenei par pēdējiem divpadsmit mēnešiem
3. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada pirmajā janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī un ja:
1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājums kredītiestādēs;
2. tai nepieder vērtspapīri, izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus;
3. tai nav parādsaistību;
4. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;
5. tā nav noslēgusi uzturlīgumu;
6. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;
7. tā nav izsniegusi aizdevumu;
8. attiecībā uz visiem tās atsevišķi dzīvojošiem apgādniekiem ir spēkā noteikumi:
1. apgādniekam nav citu ienākumu, izņemot valsts pabalstus un pensijas;
2. apgādnieka ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu uz katru apgādnieka ģimenes locekli;
3. apgādnieks ārzemēs mācās vai studē.
4. Par naudas uzkrājumiem nav uzskatāmi bezskaidras naudas uzkrājumi algas, sociālās apdrošināšanas izmaksu un valsts pabalstu izmaksu kontos kredītiestādēs, kas nepārsniedz trīs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
5. Par parādsaistībām nav uzskatāmi studiju kredīti un kredīti mājokļa pielāgošanai invalīdiem, kā arī parāds par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem pakalpojumiem.
6. Par īpašumu nav uzskatāmi:
1. dzīvokļa iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, kas pieder trūcīgas ģimenes statusa noteikšanas brīdī;
2. nekustamais īpašums vai tā daļa, vai kustamā manta, kas tiek izmantota mājsaimniecības pamatvajadzību – uztura, mitekļa un apģērba nodrošināšanai;
3. viens transporta līdzeklis, kas tiek izmantots mājsaimniecības ikdienas vajadzību nodrošināšanai (nokļūšanai uz darbu vai izglītības iestādi) un ir vecāks par desmit gadiem.
7. Nekustamo īpašumu, to daļu un kustamo mantu, kas netiek izmantota mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanai, novērtēšanai par pamatu izmanto tā tirgus vērtību attiecīgajā teritorijā.
8. Parakstot deklarāciju, pieprasītājs un deklarācijā norādītie pilngadīgie mājsaimniecības locekļi dod atļauju pašvaldības darbiniekiem iepazīties ar viņu konta stāvokli un īpašumiem. Pieprasītājs ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.
9. SN darbinieks deklarācijā sniegtās ziņas pārbauda izlases veidā, novērtējot pieprasītāja dzīves apstākļus un pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām. SN darbiniekam ir tiesības saņemt ziņas no institūcijām bez maksas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
10. Atsevišķi dzīvojoša apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli novērtē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā apgādnieks ir reģistrējis savu dzīvesvietu.
11. SN ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā, bet gadījumos, kad nepieciešama papildus pārbaude, objektīvu iemeslu dēļ var šo termiņu pagarināt par piecām dienām, pēc visu dokumentu saņemšanas, pieņem lēmumu par pieprasītāja atbilstību vai neatbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam. Ja ģimene (persona) atbilst trūcīgas ģimenes statusam, SN speciālisti izsniedz pieprasītājam rakstisku izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam.
12. ja ģimene (persona) neatbilst trūcīgas ģimenes statusam, SN pieprasītājam izsniedz rakstisku atteikumu piešķirt trūcīgas ģimenes statusu, norādot atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.
13. Ja kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs, trūcīgas ģimenes statusu piešķir uz trim mēnešiem. Ja neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, trūcīgas ģimenes statusu piešķir uz sešiem mēnešiem. Pēc šī perioda beigām ģimene (persona) var atkārtoti vērsties pašvaldībā ar lūgumu noteikt atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam.
14. SN iekārto personas lietu un glabā to piecus gadus pēc pabalsta izmaksas termiņa beigām.
5. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai
1. Tiesības saņemt GMI pabalstu ir Cēsu pilsētā pamata dzīves vietu deklarējušām ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un kuru ienākumi ir zemāki par Latvijas Republikas Ministru kabineta vai Cēsu pilsētas domes noteikto minimālo ienākumu līmeni un kuras pilda līdzdarbības pienākumus.
2. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai izmaksājams ne vairāk kā deviņus mēnešus kalendārā gada laikā. Ģimenei izmaksājamais pabalsta maksimālais apmērs nevar pārsniegt trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru mēnesī.
3. GMI pabalsta saņemšanai viens no ģimenes locekļiem iesniedz rakstisku iesniegumu, aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju un mājsaimniecības locekļu ienākumus apliecinošas izziņas.
4. SN speciālists, pēc ģimenes materiālā stāvokļa izvērtēšanas, ar pabalsta pieprasītāju noslēdz vienošanos, kura paredz pieprasītāja un viņa darbspējīgajiem ģimenes locekļiem pildāmos līdzdarbības pienākumus. Atzīmes par līdzdarbības pienākumu pildīšanu vai pārkāpumiem SN speciālists ieraksta vienošanās dokumentos.
5. Pabalstu piešķir no dienas, kad pabalsts pieprasīts uz trim mēnešiem. Pēc šī perioda beigām pabalstu var pieprasīt atkārtoti.
6. Ja ģimene GMI pabalstu pieprasa ne vēlāk kā mēnesi pēc trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanas, pabalstu aprēķina pamatojoties uz izziņām, kas sniegtas trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanai. Šajā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, uz kuru ģimenei (personai) piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, bet ne vairāk kā uz trim mēnešiem.
7. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai Cēsu pilsētas domes noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un ģimenes kopējiem ienākumiem pēc formulas:

P = (GMI × n) – I, kur
P – pabalsta apmērs,
GMI – ģimenes locekļa GMI mēnesī,

n – ģimenes locekļu skaits,
I - ģimenes ienākumi mēnesī

8. Ja kāds no ģimenes locekļiem nepilda līdzdarbības pienākumus, pabalsta apmēru samazina par to personu skaitu, kuri nepilda līdzdarbības pienākumus.
9. Pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai samazina par bērniem paredzēto daļu, ja:

5.9.1. vecākiem atņemtas aprūpes tiesības;
5.9.2. ģimenes valsts pabalstu par bērnu valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajā kārtībā saņem cita persona;
5.9.3. bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodots aprūpē audžuģimenē vai aizbildnībā un atrodas tās apgādībā;

5.9.4. skolas vecuma bērns neapmeklē vispārizglītojošo mācību iestādi.

10. GMI pabalstu izmaksā katru mēnesi.
11. SN speciālists un pabalsta pieprasītājs vienojas par pabalsta izmaksas kārtību un veidu. Ja pabalsta saņēmējs pārkāpis vienošanos par pabalsta izlietošanas mērķiem, pabalsta izmaksu skaidrā naudā var aizvietot ar mantisku pabalstu vai pakalpojumu apmaksu, sākot ar nākošo mēnesi.
12. SN lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem ne vēlāk kā desmit dienu laikā kopš visu dokumentu saņemšanas.
13. SN iekārto pabalsta saņēmēja lietu un glabā to piecus gadus pēc pabalsta izmaksas termiņa beigām.
6. Atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās
1. Tiesības saņemt pabalstu patstāvīgas dzīves sākšanai, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pilngadību sasniegušajiem bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, par kuru ārpusģimenes aprūpi lēmumu ir pieņēmusi bāriņtiesa un kuru deklarētā pamata dzīves vieta pirms lēmuma pieņemšanas ir bijusi Cēsu pilsēta.
2. Pilngadību sasniegušajiem pašvaldība:
1. izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai divu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;
2. piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves un mīkstā inventāra iegādei Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Pabalsts var būt arī sadzīves un mīkstā inventāra veidā;
3. līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai apmaksā ar dzīvojamās telpas īri saistītos ikmēneša izdevumus.
3. Ja pilngadību sasniegušais bērns pēc pamatizglītības iegūšanas turpina mācīties vispārējās vidējās vai profesionāli tehniskajās izglītības iestādēs un ir sekmīgs, kā arī nav stājies laulībā, pašvaldība izmaksā ikmēneša pabalstu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
4. Bērnam, kurš ir ievietots internātskolā un kuram nav iecelts aizbildnis, pašvaldība katru mēnesi izmaksā finanšu līdzekļus personiskiem izdevumiem 15% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
5. Lai saņemtu pabalstus, personai jāiesniedz:
1. iesniegums;
2. bāriņtiesas lēmums par ārpusģimenes aprūpes noteikšanu bērnam;
3. bāriņtiesas lēmumu par aizbildņa pienākumu pildīšanu.
6. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu SN pieņem piecu darba dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.
7. Pabalstu izmaksā desmit darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
7. Pabalsts sociālā dzīvokļa uzturēšanai
1. Ģimenei (personai), kura dzīvo sociālajā dzīvoklī, apmaksā:
1. divas trešdaļas no izdevumiem par īri (apsaimniekošanas izdevumi) un 70% no izdevumiem par apkuri un ūdens uzsildīšanu, ja dzīvoklis (istaba) ir mājā ar centralizētu siltumapgādi;
2. divas trešdaļas no izdevumiem par īri un izsniedz vienreizēju pabalstu kurināmā iegādei saskaņā ar normatīviem pabalsta kurināmā iegādei piešķiršanai, ja ģimene (persona) dzīvo mājā ar vietējo apkuri.
2. Ģimenei (personai), kura dzīvo sociālajā dzīvoklī, apmaksā izdevumus par ūdens skaitītāju pārbaudi saskaņā ar rēķinu.
3. Personai (ģimenei), kura ievietojas vai dzīvo sociālajā dzīvoklī, var tikt izmaksāts pabalsts dzīvokļa remontam, ja persona (ģimene) remontu veic saviem spēkiem. Pabalsta lielumu nosaka dome, izvērtējot konkrēto situāciju un remontdarbu tāmi.
8. Dzīvokļa pabalsts
1. Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk – palīdzības pieprasītājs), kurām pēc komunālo maksājumu (pielikums Nr. 1) nomaksas, ienākumi uz vienu ģimenes (mājsaimniecības) locekli ir mazāki par 40% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.
2. Palīdzības pieprasītājam jāpierāda tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu deklarējot ienākumus un materiālo stāvokli par šādu periodu:
1. par trim mēnešiem, ja ģimenē kaut viens no palīdzības pieprasītājiem ir darbaspējīgs;
2. par apkures sezonas laiku, ja neviens no palīdzības pieprasītājiem nav darbaspējīgs vai ir nestrādājošs vecuma pensionārs.
3. Dzīvokļa pabalstu aprēķina, ņemot vērā palīdzības pieprasītāja ienākumus un Cēsu pilsētas domes noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un normatīvos izdevumus (1.pielikums „Dzīvokļa pabalsta aprēķināšana un normatīvie izdevumi”), kas nevar būt lielāki par īres un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, rēķinā faktiski norādīto maksu.
4. Ja pabalsta pieprasītājs saņēmis pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, tā apmēru pieskaita pie palīdzības pieprasītāja rīcībā esošajiem ienākumiem attiecīgajā mēnesī.
5. Dzīvokļa pabalstu palīdzības pieprasītājam piešķir ar mēnesi, kurā tas pieprasīts un iesniegta iztikas līdzekļu deklarācija, ja tas izdarīts līdz tekošā mēneša 20. datumam.
6. Apkures pabalstu piešķir apkures sezonai ( oktobris – aprīlis).
7. Pabalsti ir netieši, t.i. līdzekļi tiek pārskaitīti namu apsaimniekotājam, kurš par piešķirtā pabalsta summu samazina maksu par apkuri un ūdens uzsildīšanu.
8. Ja pabalsta pieprasītājs katru mēnesi nesamaksā par dzīvokli savu maksājuma daļu vai sniedz nepatiesas ziņas, SN var atteikt piešķirt dzīvokļa pabalstu – pilnībā vai daļēji.
9. Ja ģimene (persona) pēc savas iniciatīvas, uzlabojot savus dzīves apstākļus, ir palielinājusi izdevumus par dzīvokli, pabalstu piešķir iepriekšējo normatīvu apmērā, ja iepriekš bijis dzīvokļa pabalsts. Ja pabalsts nav bijis, to nepiešķir vienu apkures sezonu.
10. Pabalstu var pārtraukt pirms termiņa;
1. ja izbeigts attiecīgais apsaimniekošanas līgums;
2. ja pabalsta pieprasītājs sniedzis nepatiesas ziņas;
3. ja privatizētais dzīvoklis ir pārdots vai izīrēts citai personai, ar kuru dzīvokļa apsaimniekotājam nav noslēgts līgums par šī dzīvokļa izīrēšanu;
4. ja netiek veikti līdzdarbības pasākumi.
9. Pabalsti ģimenei
1. Ēdināšanas izdevumi skolās skolēniem un pensionāriem:
1. tiesības saņemt brīvpusdienas Cēsu pilsētā pamata dzīves vietu deklarējušo ģimeņu (mājsaimniecību) bērniem un bērniem, kuri nodoti aizbildniecībā vai audžuģimenes audzināšanā:
1. kurās ir divas vai vairāk darbspējīgā vecumā esošas personas, (izņemot gadījumus, ja darbspējīgā vecumā esoša persona mācās vispārizglītojošā mācību iestādē vai studē pilna laika studijās) un kuru ienākumi uz vienu ģimenes (mājsaimniecības) locekli nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī;
2. kurās ir viena darbspējīgā vecumā esoša persona un gadījumos, kad ģimenē (mājsaimniecībā) ir divas vai vairāk darbspējīgas personas, bet kāda (-as) no tām studē pilna laika studijās un, kuru ģimenes (mājsaimniecības) ienākumi nepārsniedz 65% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālas darba algas valstī;
3. kurās nav darbspējīgā vecumā esošu personu un kuru ienākumi nepārsniedz 70% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.
2. tiesības saņemt brīvpusdienas no oktobra līdz maijam attiecīgā mācību gada laikā ir vientuļiem pensionāriem, kuriem nav palīdzētspējīgu likumīgo apgādnieku, ja viņu vienīgais ienākums ir tikai pensija, kura nepārsniedz attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālas algas apmēru un kuri objektīvu (veselības stāvoklis) iemeslu dēļ nevar sev pagatavot ēdienu.

Pensionāri brīvpusdienas saņem savai dzīvesvietai tuvākajā skolu ēdināšanas iestādē.

3. Sākoties jaunam mācību pusgadam, ģimenei jāiesniedz dokumenti, lai izvērtētu tiesības atkārtoti saņemt brīvpusdienas.
4. Brīvpusdienām piešķirtie līdzekļi tiek pārskaitīti pakalpojumu sniedzējam, kas realizē ēdināšanu katrā konkrētā skolā, saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja rēķinu un pakalpojumu saņēmēju sarakstu.
2. Ceļa izdevumu apmaksa vispārizglītojošo skolu skolēniem:

9.2.1.tiesības saņemt palīdzību ceļa izdevumu apmaksai ir Cēsu pilsētā pamata dzīvesvietu deklarējušo trūcīgo ģimeņu bērniem (piešķirts trūcīgas ģimenes statuss), kuri mācās citas Cēsu rajona pašvaldības administratīvās teritorijas skolā.

9.2.2. Lēmumu par ceļa izdevumu apmaksu SN pieņem desmit darba dienu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti. SN darbinieki auto transporta apvienībā iegādājas braukšanas biļetes mācību semestrim (ceturksnim).

9.2.3. iepriekšējā semestra beigās ģimene iesniedz lūgumu un nepieciešamos dokumentus atkārtotai palīdzības saņemšanai nākošajā mācību semestrī (ceturksnī).

3. Pabalsts mācību līdzekļu iegādei skolēniem:
1. tiesības saņemt pabalstu ir Cēsu pilsētā pamata dzīvesvietu deklarējušām ģimenēm:
1. kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ja nepilngadīgais bērns apmeklē vispārizglītojošās izglītības iestādes vai vidējās profesionālās izglītības iestādes;
2. kurās ir viena darbspējīgā vecumā esoša persona un arī gadījumos, kad ģimenē (mājsaimniecībā) divas vai vairāk darbspējīgā vecumā esošas personas studē pilna laika studijās un, kuru ģimenes (mājsaimniecības) ienākumi nepārsniedz 60% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.
2. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir 25% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī bērnam, kurš uzsāk mācības 1.klasē, 15% no attiecīgā gadā spēkā esošās minimālās darba algas valstī pārējiem bērniem.
3. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem piecu darba dienu laikā no visu dokumentu saņemšanas dienas.
4. Pabalsts tiek izmaksāts trīs darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.
4. Pabalsts audžuģimenēm:
1. Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu un pašvaldības un audžuģimenes līgumu audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi;
2. Audžuģimenes personai, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu, ir tiesības saņemt atlīdzību no dienas, kad bērns nodots aprūpē audžuģimenē;
3. Šīs atlīdzības izmaksu pārtrauc, kad izbeidzas līgumā noteiktais termiņš, kā arī tad, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms termiņa;
4. Bērnu nododot audžuģimenē uz laiku, kas mazāks par vienu mēnesi, atlīdzības apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot atlīdzību Ls 80,00 mēnesī. Šī atlīdzība tiek izmaksāta no pašvaldības budžeta līdzekļiem;
5. Pabalstu bērna uzturam mēnesī izmaksā no pašvaldības līdzekļiem 70% apmērā no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī. Vienreizēju pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, izmaksā izvērtējot konkrēto situāciju bet ne vairāk kā Ls 50,00.
5. Pabalsts veselības aprūpei:
1. Pabalsts daļējai medicīnisko izdevumu apmaksai ir:

• par ārstēšanās izdevumu apmaksu stacionārā;
• veselības apdrošināšanas polišu iegādei;
• zobu protezēšanas izdevumu apmaksai;
• endoprotezēšanas izdevumu apmaksai;
• ārstēšanai no atkarības un rahabilitācijai;
• ārstu izrakstīto valsts nekompensējamo medikamentu daļējai apmaksai;
• sociālo gultu izdevumu apmaksai

1. Tiesības saņemt pabalstus veselības aprūpei ir Cēsu pilsētā pamata dzīvesvietu deklarējušām personām, kuras atzītas par trūcīgām un vientuļiem, nestrādājošiem pensionāriem un invalīdiem, kuru ienākumi katram ģimenes loceklim nepārsniedz 90% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālas darba algas valstī.
2. Pabalstu ārstēšanās izdevumu stacionārā apmaksai, zobu protēžu izgatavošanai un veselības apdrošināšanas polišu iegādei piešķir 50% apmērā no izlietotās summas, bet nepārsniedzot Ls 30,00;
3. Pabalsts endoprotezēšanas izdevumiem 25% apmērā no endoprotēzes izmaksas, bet nepārsniedzot Ls 250,00;
4. Pabalsts ārstēšanai no atkarības un rehabilitācijai atkarībā no ārstēšanas kursa izmaksām, izvērtējot klienta līdzdalības iespējas. Atsevišķi no likumīgajiem apgādniekiem (ja viņiem ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss) dzīvojošiem pensionāriem, ar ienākumiem, kas mazāki par 90% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī, ir tiesības saņemt pabalstu rehabilitācijas izdevumu apmaksai līdz 20 dienām mēnesī vienu reizi gadā saskaņā ar ārsta norīkojumu. Klienta līdzdalības maksājumu un tā apmēru nosaka pilsētas dome.
5. Pabalsts ārsta izrakstīto valsts nekompensēto medikamentu daļējai apmaksai. Klientam izsniedz izziņu medikamentu iegādei ar 50% atlaidi laika periodam 1-3 mēneši, ar iespēju pagarināt, bet ne vairāk kā sešus mēnešus kalendārā gada laikā. Medikamentus iegādājas līdz tekošā gada 30.novembrim. Pašvaldība apmaksā medikamentu izsniedzēja rēķinu (vienlaicīgi iesniedz medikamentu saņēmēju sarakstu un izlietoto summu). Maksimālā pabalsta summa ne vairāk kā Ls 45,00 gadā.
6. Par uzturēšanos sociālajā gultā klients apmaksā izdevumus 85% apmērā no pensijas, starpību starp klienta maksājumu un reālajām uzturēšanās izmaksām, izvērtējot konkrēto situāciju, apmaksā pašvaldība laika periodam līdz trīs mēnešiem, saskaņā ar veselības aprūpes iestādes rēķinu. Atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz klienta veselības stāvokļa izvērtējumu, sociālā darbinieka un ārstējošā ārsta atzinumu, uzturēšanās izmaksas no pašvaldības budžeta iespējams apmaksāt nenoteiktu laiku līdz situācijas izmaiņām.
7. Tiesības saņemt vienreizēju pabalstu 1 reizi gadā Ls 30,00 apmērā medicīnisko izdevumu apmaksai ir pensionāram (-iem) un/vai invalīdam (-iem), kuram (-iem) nav palīdzētspējīgu likumīgo apgādnieku un kura (-u) ienākumi uz vienu ģimenes (mājsaimniecības) locekli pārsniedz 90% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālas darba algas valstī, bet nepārsniedz Valsts Statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas un pakalpojumu groza lielumu. Lai novērtētu nepieciešamību pabalsta saņemšanai jāiesniedz medicīnisko izdevumu apliecinošus dokumentus (ārsta izrakstītas receptes, kases čeki un stingrās uzskaites kvītis), kas nav vecāki par trīs mēnešiem vai arī ārsta izziņu par veselības stāvokli un medicīnisko pakalpojumu nepieciešamību.
8. Lēmumu par pabalstu veselības aprūpes izdevumu apmaksai SN pieņem novērtējot visus mājsaimniecības ienākumus ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad iesniegti visi izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti. Pabalstu izmaksā trīs darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
9. Cēsu pilsētas dome var lemt par cita veida palīdzības piešķiršanu veselības aprūpei (sarežģīta operācija, izmeklējumi).

1. Pabalsts no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem:
1. Tiesības saņemt pabalstu ir personām, kuru deklarētā dzīves vieta pirms ieslodzījuma bija Cēsu pilsēta;
2. Pabalsts pieprasītājs iesniedz:

• Iesniegumu;
• Pases kopiju;
• Ieslodzījuma vietas izdotu izziņu par atbrīvošanu;

1. Pabalsts ir vienreizējs, tā apmērs ir 25% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālas algas valstī.
2. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem un izmaksā trīs darba dienu laikā.

3. Apbedīšanas pabalsts
1. Cēsu pilsētas domes SN ir tiesīga piešķirt apbedīšanas pabalstu par personām, kuru deklarētā pamata dzīvesvieta pirms miršanas bija Cēsu pilsētā un kuras nesaņem no VSAA likumā par „Valsts sociālo pabalstu likums” paredzētos apbedīšanas pabalstus vai no VSAA saņemtais apbedīšanas pabalsts ir mazāks par minimālajiem apbedīšanas izdevumiem.
2. Pabalstu izmaksā personai, kura SN iesniedz iesniegumu, miršanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu), rēķinus par apbedīšanas pakalpojumiem un apņemas veikt mirušās personas apbedīšanu.

Ja mirušai personai nav piederīgo, kas veiktu apbedīšanu, vai viņi atsakās to darīt, apbedīšanu veic Cēsu pilsētas domes Komunālās nodaļas kapu saimniecība, līdzekļus no SN budžeta pārskaita apbedīšanas pakalpojumu veicējam saskaņā ar rēķinu.

3. Apbedīšanas pabalsta apmērs līdz Ls 160,00, atbilstoši minimālajiem apbedīšanas izdevumiem un tas paredz sekojošus izdevumus: zārka iegādi, pakalpojumus kapos, transporta pakalpojumus, ja nepieciešams, morga pakalpojumus.
4. Lēmumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu SN pieņem un pabalstu izmaksā trīs darba dienu laikā.
4. Pabalsts ārkārtas situācijā
1. SN ir tiesības bez personas (ģimenes) materiālā stāvokļa izvērtēšanas, bet izvērtējot kaitējuma apmēru un personas (ģimenes) iespējas novērst kaitējuma sekas, sociālā budžeta iespēju robežās piešķirt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes, ugunsgrēks, plūdi u.c.gadījumos).
2. Par pabalsta apmēru lēmumu pieņem pilsētas dome, izvērtējot konkrēto situāciju.
3. Pabalstu izmaksā piecu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
5. Ierobežojumi pašvaldības pabalsta saņemšanai
1. Ja persona nepilda 07.09.1995. likuma „Par sociālo drošību” 5.nodaļā noteiktos personas līdzdarbības pienākumus, SN var atteikt pabalstu pilnībā vai daļēji līdz šo pienākumu izpildīšanas brīdim.
2. Galvenie atteikuma iemesli pabalsta piešķiršanai:
1. ģimenes locekļi atkārtoti atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanai (atsakās no medicīniskās izmeklēšanas, ārstēšanās, rehabilitācijas u.c. pasākumiem);
2. atsakās piedalīties līdzdarbības pasākumos;
3. atsakās iesniegt ienākumus apliecinošus dokumentus;
4. sniedz nepatiesas ziņas;
5. darbspējīga persona kā darba meklētājs nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
6. darbspējīgie ģimenes locekļi neizmanto iespēju iesaistīties darba tirgū, pārkvalifikācijas vai profesijas apguves pasākumos, iespēju izaudzēt pārtiku piemājas dārziņā vai mazdārziņā.
6. Lēmuma paziņošana, apstrīdēšana un pārsūdzības kārtība
1. Personu, kura saskaņā ar šiem noteikumiem ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus un SN ir izvērtējusi personas (ģimenes) materiālos apstākļus un situāciju, varētu būt pabalsta saņēmēja, SN mutiski informē par pabalsta saņemšanas kārtību un laiku.
2. Lēmumu par pabalsta atteikumu pieprasītājam paziņo rakstveidā, norādot atteikuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
3. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana:
1. SN speciālista lēmumu viena mēneša laikā var apstrīdēt Cēsu pilsētas domes Apstrīdēšanas komisijā;
2. Apstrīdēšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
7. Pārejas noteikumi

Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Cēsu pilsētas domes 10.03.2005., protokols Nr. 5, 18.punkts un 12.05.2005., protokols Nr. 12, 15.punkts Saistošie noteikumi Nr. 7 „Par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu un sociālās palīdzības pabalstiem Cēsu pilsētā”.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

Pielikums Nr. 1
Cēsu pilsētas domes saistošajiem
Noteikumiem Nr.14

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Garantēto minimālo ienākumu katram ģimenes loceklim noteikt 40% apmērā no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.
2. Par gāzi – gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:
1. dzīvoklī ar gāzes plīti un regulāru siltā ūdens padevi – 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m³ izmaksas mēnesī katrai nākamai personai ģimenē;
2. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot gāzi – papildus 2.1. punktā noteiktajam – 3m³ izmaksas mēnesī personai;
3. dzīvoklī ar regulāru karstā ūdens padevi un sašķidrināto balonu gāzi – uz vienu ģimeni (mājsaimniecību) pabalstam par gāzes patēriņu aprēķināt izdevumus par 2 gāzes baloniem gadā.
3. Par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:
1. 50 kw/h izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kw/h izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai, bet ne vairāk kā 150 kw/h izmaksas mēnesī ģimenei;
2. ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 100 kw/h izmaksas mēnesī, bet ne vairāk kā 200 kw/h izmaksas mēnesī ģimenei.
4. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri, kas nodrošināta visam namam:
1. par kopējo platību 35 m² vienai personai un par kopējo platību 18 m² katrai nākamai personai ģimenē;
2. pabalstu aprēķina par visu dzīvokļa platību, ja tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī vai ja divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīves vietu deklarējusi viena vai divas personas, kura (-as) ir vecāka (-as) par 70 gadiem un kurām nav palīdzētspējīgu likumīgo apgādnieku vai invalīdi.

5. Par auksto un karsto ūdeni - atbilstoši īres un komunālo maksājumu rēķinā norādītajai summai atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 3,5 m³ izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 1,5 m³ karstā ūdens izmaksu mēnesī vienai personai.
6. Par citiem pakalpojumiem – atbilstoši īres (apsaimniekošanas) un komunālo maksājumu rēķinos norādītajai summai par dzīvokli (t.sk. zemes nodevas maksa, nekustamā īpašuma nodoklis, atkritumu izvešana, inženiertīklu apkalpošana).
7. Normatīvajos izdevumos par dzīvokli netiek ieskaitīta maksa par telefonu un kabeļtelevīziju.
8. Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp palīdzības pieprasītāja kopējo GMI un normatīvo izdevumu summu, un palīdzības pieprasītāja ģimenes (mājsaimniecības) kopējiem ienākumiem:

P= (GMI × n + K) – I, kur
P – dzīvokļa pabalsta apmērs;
GMI – garantētais minimālais ienākums palīdzības pieprasītājiem;
K – normatīvie izdevumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem;
n – personu skaits ģimenē;
I – palīdzības pieprasītāju ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto GMI).

Pabalsts ir izmaksas par apkuri un ūdens uzsildīšanu, bet nepārsniedzot Ls 30,00 mēnesī dzīvoklim.
9. Ģimene (persona) var pretendēt uz apkures pabalstu, ja tā starpapkures sezonā ir veikusi avansa maksājumus par apkuri ne mazāk kā Ls 0,20 par m² kopējās platības mēnesī. Apkures sezonā, aprēķinot mājokļa pabalstu, šo maksājumu atskaita no kopējām izmaksām par apkuri mēnesī.
10. Kritēriji pabalstam kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai mājoklī:
10.1. Pabalsts tiek piešķirts mājsaimniecībai un ir vienreizējs apkures sezonā;
10.2. Pabalsta lielums:
10.2.1. trūcīgām daudzbērnu ģimenēm - Ls 40,00;
10.2.2. trūcīgām ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem, kuri mācās – Ls 30,00;
10.2.3. maznodrošinātiem pensionāriem un trūcīgām ģimenēm, izņemot punktos 10.2.1. un 10.2.2. minētajām – Ls 25,00;
10.2.4. vientuļiem pensionāriem, 70 gadus un vecākiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas apmēru, un kuriem nav palīdzētspējīgu likumīgo apgādnieku, pabalsts kurināmā iegādei – Ls 20,00;
10.2.5. ģimenēm, kuras audzina bērnu invalīdu, kuram nepieciešama pastāvīga aprūpe un kuru ienākumi mēnesī katram ģimenes loceklim nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā pabalsta apmēru, pabalsts kurināmā iegādei (mājokļa apkurei) – Ls 25,00.
10.3. Personām, kuras pašas nevar sagādāt un sagatavot kurināmo, pēc viņu vēlēšanās SN organizē kurināmā piegādi mājās 3,5 m³ gadā.

Personām, kuru ienākumi pārsniedz šo Saistošo noteikumu 3.3. punktā minētos kritērijus, organizēt kurināmā piegādi mājās, ja ir spēkā vismaz divi no sekojošiem kritērijiem:

• persona ir vecāka par 75 gadiem;m;
• invaliditāte;
• nav palīdzētspējīgu likumīgo apgādnieku;
• pensijas apmērs nepārsniedz attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālas algas apmēru valstī.

11. Ģimeņu, kurās ir parādi par īri un komunālajiem maksājumiem, pabalstu kurināmā iegādei var pārskaitīt namu apsaimniekotājam, starpību izmaksājot pabalsta pieprasītājam.
12. Pabalsts dzīvokļa īres apmaksai īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās, kas atgūtas likuma „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un kuri šajās mājās īrējuši dzīvojamās telpas līdz māju denacionalizācijai:

12.1. ja ģimene (persona) atbilst Saistošo noteikumu Nr. punktu 3.2. un 3.3. kritērijiem;
12.2. garantēto minimālo ienākumu noteikt 50% apmērā no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī;
12.3. pabalstu aprēķina pēc formulas:

P = (GMI × n + K) – I, kur
P – pabalsta apmērs;
GMI – garantētais minimālais ienākums pabalsta pieprasītājiem;
n – personu skaits ģimenē;
K – normatīvie izdevumi par īri ne vairāk kā 35 m² par kopējo dzīvokļa platību, gāze, elektrība, ūdens – normatīvi saskaņā ar šī pielikuma 2. un 3. punktiem;
I – palīdzības pieprasītāja ienākumi.

Sēdes vadītājs, Cēsu pilsētas
domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS

Pielikums
Cēsu pilsētas domes sēdes
15.06.2006.,prot.Nr. 11, 36.p.
Lēmums Nr. 395

Vienošanās protokols par izmaiņām
2002.gada 30.augusta līgumā par telpu nomu( pēc Nomnieku reģistra Nr.648/1-2002, pēc Iznomātāju reģistra Nr.1-2002) starp Cēsu pilsētas ģimnāziju un SIA „Biznesa augstskolu Turība”

Rīgā
2006.gada 15.jūnijā Nr.5

Cēsu pilsētas ģimnāzija, turpmāk tekstā saukta Iznomātājs, tās direktores Guntas Bērziņas personā , no vienas puses, un SIA „Biznesa augstskolu Turība”, turpmāk tekstā saukta Nomnieks, tās Valdes priekšsēdētāja Aigara Rostovska personā, no otras puses, vienojas par šādiem grozījumiem 2002.gada 30.augusta līgumā par telpu nomu pēc Nomnieku reģistra Nr.648/1-2002, pēc Iznomātāju reģistra Nr.1-2002 (turpmāk tekstā – līgums):

1. Aizstāt līguma 2.1.1. punktā skaitli un vārdus „Ls1.25(viens lats, 25 santīmi)”ar skaitli un vārdiem „Ls 1.53(viens lats piecdesmit trīs santīmi)”.
2. Aizstāt līguma 2.1.2. punktā skaitli un vārdus „Ls1.50(viens lats, 50 santīmi)”ar skaitli un vārdiem „Ls 1.83(viens lats astoņdesmit trīs santīmi)”.
3. Aizstāt līguma 2.1.3. punktā skaitli un vārdus „Ls0.35(nulle lati, 35 santīmi)”ar skaitli un vārdiem „Ls 0.43(nulle lati četrdesmit trīs santīmi)”.
4. Puses vienojas, ka šī vienošanās protokola 1.,2. un 3. punkti stājas spēkā ar 2006.gada 1.septembri.
5. Vienošanās protokols stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, nemaina līguma pārējos noteikumus un ir tā neatņemama sastāvdaļa.
6. Pušu rekvizīti un paraksti:

Pielikums
Cēsu pilsētas domes sēdes
15.06.2006.,prot.Nr. 11, 36.p.
Lēmums Nr. 395

pie 2004.gada 27.februāra līguma par telpu nomu (nomnieka reģ.Nr.111/1-2004)

Cēsīs 2006.gada „___” ___________

Cēsu pilsētas pamatskola, reģ.Nr.90001609092, juridiskā adrese – Leona Paegles iela 1, Cēsīs, turpmāk tekstā –Iznomātājs, kuras vārdā saskaņā ar nolikumu rīkojas tās direktors Māris Šķēle, un

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Biznesa augstskola Turība”, reģ.Nr.40003135880, juridiskā adrese – Graudu iela 68, Rīga, turpmāk tekstā – Nomnieks, kuras vārdā saskaņā ar sabiedrības statūtiem rīkojas tās valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis,

noslēdz šo Vienošanos pie 2004.gada 27.februāra līguma par telpu nomu (nomnieka reģ.Nr.111/1-2004), turpmāk tekstā – Vienošanās, par tālāk norādīto:

1. Līdzēji vienojas izdarīt 2004.gada 27.februāra līgumā par telpu nomu (nomnieka reģ.Nr.111/1-2004), turpmāk tekstā –Nomas līgums, šādus grozījumus:

1. Aizstāt Nomas līguma 2.1. punkta 2.1.1.apakšpunktā skaitli un vārdus „Ls 1,45 (viens lats 45 santīmi)” ar skaitli un vārdiem „Ls 1,53 (viens lats 53 santīmi)”.

2. Aizstāt Nomas līguma 2.1. punkta 2.1.2.apakšpunktā skaitli un vārdus „Ls 0,41 (nulle lati 41 santīms)” ar skaitli un vārdiem „Ls 0,43 (nulle 43 santīmi)”.

2. Pārējie Nomas līguma noteikumi netiek grozīti un paliek spēkā tādā redakcijā, kā tas noteikts Nomas līgumā.
3. Vienošanās stājās spēkā ar tās parakstīšanas brīdi.
4. Vienošanās sastādīta un parakstīta 2 (divos) eksemplāros ar vienādu juridisko spēku, katram līdzējam pa vienam eksemplāram.

Pielikums
Cēsu pilsētas domes sēdes
15.06.2006.,prot.Nr. 11, 24.p.
Lēmums Nr. 383

Pielikums 2005. gada 26. jūlija Neapdzīvojamo telpu nomas līgumam
par neapdzīvojamo telpu nomu Cēsīs, Piebalgas ielā 18

Cēsis 2006. gada 16. jūnijā

Cēsu pilsētas sporta skola, Piebalgas iela 18, LV 4101, Cēsīs, reģ. Nr. 90001609336, turpmāk tekstā Sporta skola, kuras vārdā, saskaņā ar Cēsu pilsētas sporta skolas nolikumu, rīkojas tās direktors Mārtiņš NIKLASS,

Cēsu pilsētas dome, Raunas iela 4, Cēsīs, LV 4101, reģ. Nr. 90000031048, turpmāk tekstā Dome, kuras vārdā, saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, un Cēsu pilsētas domes nolikumu, rīkojās tās priekšsēdētājs Gints ŠĶENDERS,

SIA “BEĀTUS”, juridiskā adrese: Jāņa Poruka ielā 23, Cēsīs, LV 4101 vienotais reģ. Nr. 49502002230, turpmāk tekstā Sabiedrība, kuras vārdā rīkojas tās direktors Uldis KVANTS,

Puses vienojas par izmaiņām 2004. gada 26. jūlija līgumā par neapdzīvojamo telpu nomu Cēsīs, Piebalgas ielā 18, un konkrēti šī Līguma:

1. punktu 3.1.3. - izsakot šādā redakcijā:

Noteikt kafejnīcas darba laiku no 1. septembra līdz 1. jūnijam darba dienās, uzsākot darbu ne vēlāk kā plkst. 11.00 un darba beigt ne ātrāk kā plkst. 17.00, izņemot Līguma 3.1.10. punktā minēto.

2. punktu 5.1. - izsakot šādā redakcijā:

Nomnieks maksā Iznomātājam telpu nomas maksu Ls 0,50 (00 lati, 50 santīmi ) bez PVN 18% par vienu kvadrātmetru mēnesī, t.i. Ls 95,40 (deviņdesmit pieci lati, 40 santīmi)+ PVN 18% Ls 17, 17 (septiņpadsmit lati, 17 santīmi), pavisam kopā Ls 112,57 (viens simts divpadsmit lati, 57 santīmi) t.sk., PVN 18%, mēnesī.

3. punktu 5.4. – izsakot šādā redakcijā:

Nomnieks papildus nomas maksai maksā nekustāmā īpašuma nodokli 10% apmērā no attiecīgā nekustāmā īpašuma vērtības saskaņā ar Cēsu pilsētas domes 08.04.2004 Saistošajiem noteikumos Nr. 4 „Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem” (protokols Nr. 9, punkts Nr. 23).