Cēsis 800-gades jubilejas pasākuma un sagaidīšanas aktivitāšu reklāmas baneri interneta mājas lapā
www.cesis.lv ;
preses relīzes Cēsu rajona un Latvijas lielākajos masu informācijas līdzekļos;
sadaļa Cēsis 800 Cēsu pilsētas pašvaldības laikrakstā Cēsu vēstis;
reklāmas afišas un bukleti, ielūgumi uz Cēsis 800 pasākumu un aktivitāti.
Apstiprināt reklāmas nesēja laukuma Cēsis 800 jubilejas pasākumu un ar to saistīto aktivitāšu publicitātei sadalīšanu 7 zonās, nosakot sekojošas cenas (bez PVN) par reklāmas izvietošanu:
Cēsis 800
aktivitātes apraksts
1.zona
Pasākuma
ģenerālsponsors
2A zona
2B zona
2C zona
2D zona
Ls 6000 līdz
Ls 7000
Ls 7000 līdz
Ls8000
Ls 8000 līdz
Ls9000
Ls 9000 līdz
Ls10000
3A zona
3B zona
3C zona
3D zona
Ls 2000 līdz
Ls 3000
Ls 3000 līdz
Ls4000
Ls 4000 līdz
Ls5000
Ls 5000 līdz
Ls6000
4A zona
4B zona
4C zona
4D zona
Ls 800 līdz
Ls 1100
Ls 1100 līdz
Ls1400
Ls1400 līdz
Ls1700
Ls1700līdz
Ls 2000
5A zona
5B zona
5C zona
5D zona
Līdz Ls 200
Ls 200 līdz
Ls400
Ls400 līdz
Ls600
Ls600 līdz
Ls 800
6A zona
6B zona
6C zona
6D zona
Atbalsts attiecīgajai pasākuma aktivitātei
līdz Ls 100
Atbalsts attiecīgajai pasākuma aktivitātei
Ls100 līdz Ls 250
Atbalsts attiecīgajai
pasākuma aktivitātei
Ls250 līdz Ls 500
Atbalsts attiecīgajai pasākuma aktivitātei
Ls 500 līdz Ls 1000
7.zona
Pasākuma
informatīvie
atbalstītāji
Reklāmas laukumā atļauts ievietot tikai fiziskas personas vārdu uzvārdu vai komersanta logo.
Reklāmas nesējos reklāmas izvietošanai netiek piedāvāta 1.zona (ģenerālsponsora reklāma), un 7.zona (informatīvo atbalstītāju reklāma).
Samaksa par reklāmas laukuma izmantošanu Cēsis 800 jubilejas pasākuma un ar to saistīto aktivitāšu reklāmas nesējos tiek noteikta neatkarīgi no ievietojamās reklāmas laukuma apmēra un reklāmas biežuma, bet atkarībā no reklāmas laukuma zonas.
Reklāma attiecīgajā zonā tiek izvietota 3(trīs) dienu laikā no sponsorēšanas līguma vai līguma par reklāmas izvietošanu parakstīšanas dienas un ir spēkā uz gadu, izņemot, ja reklāma tiek ievietota 6.zonā, t.i., attiecas tikai uz attiecīgo aktivitāti.
Saņemtie finanšu līdzekļi tiks izmantoti Cēsis 800-gades jubilejas pasākuma un ar to saistīto aktivitāšu organizēšanas izdevumu segšanai.
Kontroli par lēmuma izpildi nodrošina projekta Cēsīm 800 organizators.
Par būvniecības publiskās apspriešanas ierosināšanu par apbūvi Uzvaras bulvārī 40, Cēsīs
Pamatojoties uz LR Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punktu, Cēsu pilsētas būvvaldes 22.11.2004. atzinumu nr. 3 (prot. nr. 44), Cēsu pilsētas dome, atklāti balsojot, ar 11 balsīm par, pret nav, atturas nav, nolemj:
1.Izsludināt būvniecības publisko apspriešanu par apbūvi Uzvaras bulvārī 40, Cēsīs.
2.Uzdot Cēsu pilsētas būvvaldei (būvvaldes vadītāja p.i. J.Zlaugotnis):
2.1.pieprasīt būvniecības ierosinātājam SIA OGUS, reģ. Nr. 49503002454 , juridiskā adrese Dzintara iela 6, Cēsis, LR MK Noteikumu Nr. 309 Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi kārtībā sagatavot nepieciešamos materiālus publiskai apspriešanai;
2.2.iecelt atbildīgo sekretāru, kas veic LR MK noteikumu Nr.309 10.punktā norādītās darbības.
3.Noteikt, ka SIA OGUS būvniecības publiskās apspriešanas nodrošināšanai nepieciešamo materiālu sagatavošanu un to apspriešanas organizēšanu veic par saviem līdzekļiem.
Pamatojoties uz Transporta kustības organizācijas darba grupas 2004.gada 6.decembra (prot.Nr.11) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, atklāti balsojot, ar 11 balsīm par, pret nav, atturas nav, nolemj:
- Rīgas ielas posmā no Kases ielas līdz Pils ielai labajā pusē uzstādīt ceļa zīmi Nr.326 Apstāties aizliegts;
- Rīgas ielas posmā no Kases ielas līdz Rožu laukumam labajā pusē uzstādīt ceļa zīmi Nr.326 Apstāties aizliegts ar papildzīmi Nr.842 Izņemot preču piegādi līdz 30 min.;
- Rīgas ielas posmā no Ūdens ielas līdz Līvu laukumam esošo ceļa zīmi Nr.327 Stāvēt aizliegts papildināt ar papildzīmi Nr.822 Darbības laiks (8.00 - 17.00).
Par iznomātu neapdzīvojamo telpu Gaujas ielā 7/9, Cēsīs, privatizācijas
Pamatojoties uz 21.06.1995. likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, Cēsu pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 07.12.2004. atzinumu (protokols nr. 13) un iesniegtajiem dokumentiem, Cēsu pilsētas dome, atklāti balsojot, ar 11 balsīm par, pret nav, atturas nav, nolemj:
1. Noslēgt pirkuma līgumu par neapdzīvojamām telpām Gaujas ielā 7/9 601, Cēsīs, kopējā platība 266,8 m2, identifikācijas numurs 42010080121-601, ar SIA Cēsu dzīvokļu pārvalde, reģ. nr. LV49503000909, par Ls 26169,51 (divdesmit seši tūkstoši viens simts sešdesmit deviņi lati un 51 santīms), tai skaitā, zemes vērtība Ls 1169,51, kas maksājami 50 % latos (trīspadsmit tūkstoši astoņdesmit četri lati un 75 santīmiem) un 50 % privatizācijas sertifikātos (četri simti sešdesmit septiņi sertifikāti un 31/100).
2. Noteikt objekta privatizācijas pirmo iemaksu - 467,31 (četri simti sešdesmit septiņi un 31/100) privatizācijas sertifikāti un maksu par tehnisko izpildi Ls 20,- (divdesmit lati).
3. Privatizējamā objekta pirmo iemaksu SIA Cēsu dzīvokļu pārvaldei veikt viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas, parakstīt pirkuma līgumu un līgumu par privatizācijas objekta ieķīlāšanu.
4. Uzdot Cēsu pilsētas domes speciālistei dzīvokļu un privatizācijas jautājumos R.Kalniņai nodrošināt privatizācijas dokumentu noformēšanu atbilstoši likumam Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.
Pielikums
Akts par nekustamā īpašumaZirņu ielā 19, Cēsīs,
(kadastra nr. 42010080223)nodošanu un pārņemšanu dzīvojamās mājas īpašnieku
pārvaldīšanā un apsaimniekošanā
Cēsīs 01.12.2004.
Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes sēdes 08.02.2001. lēmumu (prot. nr. 3 & 31), ar Cēsu pilsētas domes sēdes 10.05.2001. lēmumu (prot. nr 5,§ 43) izveidotā nekustamā īpašuma nodošanas komisija šādā sastāvā: Komisijas priekšsēdētājs: A.Mihaļovs - Cēsu pilsētas domes izpilddirektors Komisijas locekļi: J.Pētersons - Cēsu pilsētas zemes komisijas priekšsēdētājs;
R.Kalniņa - Cēsu pilsētas domes speciāliste dzīvokļu un
privatizācijas jautājumos;
Ģ.Beikmanis
SIA Cēsu dzīvokļu pārvalde direktors;
I.Mercs - Cēsu pilsētas domes dzīvokļu un komunālās nodaļas vadītājs
nodod Cēsu pilsētas domes bilancē esošo nekustamo īpašumu Zirņu ielā 19, Cēsīs. Dzīvojamās mājas Zirņu ielā 19, Cēsīs, īpašnieki
Harolds Voldemārs HARTMANIS un Agris LOGINS pārņem nekustamo īpašumu Zirņu ielā 19, Cēsīs, (kadastra nr. 42010080223) pārvaldīšanā un apsaimniekošanā ar 01.12.2004. 1. Nekustamā īpašuma nodošanas un pārņemšanas komisija veica nekustamā īpašuma apskati un konstatēja: 1.1.Nekustamais īpašums Zirņu ielā 19, Cēsīs, sastāv no dzīvojamās mājas ((19/25 domājamās daļas īpašnieks Harolds Voldemārs HARTMANIS un 6/25 domājamās daļas īpašnieks Agris LOGINS), kura atrodas uz Haroldam Voldemāram HARTMANIM
piederoša 576,0 m2 liela zemes gabala.
1.2. Dzīvojamās mājas 19/25 domājamās daļas 16.07.2002. reģistrētas zemesgrāmatā, nodalījuma nr. 1000 0007 3222, un zemes gabals 17.04.2002. reģistrēts zemes grāmatā, nodalījuma nr. 1000 0006 5624, uz Harolda Voldemāra HARTMAŅA vārda. Dzīvojamās mājas 6/25 domājamās daļas reģistrētas zemesgrāmatā, nodalījuma nr. 1000 0007 3222, uz Agra LOGINA vārda. 1.3. Mājas celšanas gads: 1890.
1.4. Sienu materiāls: koks/mūris.
1.5. Stāvu skaits: 2.
1.6. Kopējā platība: 138,6 m2. 1.7. Dzīvojamās mājas īpašnieku skaits: 2, 1.7.1. Harolds Voldemārs HARTMANIS;
1.7.2. Agris LOGINS.
1.8. Dzīvojamās mājas īpašums: 1.8.1. denacionalizētas 19/25 domājamās daļas;
1.8.2. privatizētas 6/25 domājamās daļas.
1.9. Apgrūtinājumi (ķīlas līgumi, nomas līgumi, u.c.): nav. 1.10. Apkures sistēma: vietējā krāsns apkure.
1.11. Ūdensapgādes sistēma: nav.1.12. Kanalizācijas sistēma: nav.1.13. Gāzes apgādes sistēma: nav. 1.14. Lifta iekārta: nav1.15. Atkritumu vads: nav.1.16. Ēkas apdrošināšana: nav apdrošināta.
1.17. Elektrības skaitītāja stāvoklis: pēc izziņas.1.18. Siltuma skaitītāja stāvoklis: nav.1.19. Aukstā ūdens skaitītāja stāvoklis: nav.
2 Komisijai ir sekojošas piezīmes par nekustamo īpašumu Zirņu ielā 19, Cēsīs,: 2.1. Dzīvojamā māja ir dzīvošanai derīgā tehniskā stāvoklī. 2.2. Iesniegtas prasības tiesā: nav. 2.3. Dzīvokļu īrnieku parāds uz pārņemšanas brīdi: nav.
3. Pārsūdzības laiks un kārtība Personas, kuru intereses vai tiesības tiek aizskartas ar nekustamā īpašuma nodošanu īpašniekiem apsaimniekošanā, var iesniegt prasību par savu tiesību un interešu aizstāvību Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam 7 dienu laikā pēc akta parakstīšanas par nekustamā īpašuma nodošanu un pārņemšanu.
4. Vienlaicīgi ar nekustamo īpašumu tiek nodoti šādi dokumenti:
4.1. Inventarizācijas lietas kopija.
4.2. Informācija par dzīvokļos deklarētām personām.
Nekustamā īpašuma Zirņu ielā 19, Cēsīs, nodošanas un pārņemšanas akts sastādīts uz 2 lapām 3 eksemplāros.
Nodod Pārņem
___________ (A.Mihaļovs) _________
___________ ( J.Pētersons) (H.V.Harmanis, pilnv. persona
Ar savu parakstu apliecinu, ka minētais nekustamais īpašums Zirņu ielā 19, Cēsīs, nav ieguldīts citās uzņēmējsabiedrībās, pārdots, ieķīlāts, dāvināts, ziedots vai kā citādi apgrūtināts.
__________/ Gints Šķenders - Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs/
Z.V
Sagatavoja Kalniņa
Domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS
APSTIPRINĀTS
ar Cēsu pilsētas domes
09.12.2004. lēmumu
(prot. Nr. 26, Nr. 11)
Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums
kapitāla daļu atsavināšanas
IZSOLES NOTEIKUMI
Vispārīgie noteikumi
Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums kapitāla daļu, turpmāk tekstā īpašums, izsoles noteikumi nosaka kārtību, kādā organizējama īpašuma izsole atbilstoši likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām H. sadaļu.
Izsoli organizē Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas komisija, turpmāk tekstā komisija.
Izsole notiek Raunas ielā 4, Cēsīs, 2.stāvā sēžu zālē, 2005.gada 14.janvārī plkst. 10.00.
Izsoles veids mutiska izsole ar augšupejošu soli.
Īpašuma sākumcena Ls 520,00 (pieci simti divdesmit lati).
Izsoles solis Ls 100,00 (simts lati).
Nodrošinājuma nauda 10% no īpašuma nosacītās cenas, t.i., Ls 52,00 (piecdesmit divi lati), kas jāieskaita Cēsu pilsētas domes kontā Nr. LV51 UNLA 0004 0131 3083 5, A/S Latvijas Unibanka Cēsu filiāle, kods UNLALV2X, vai jāsamaksā Cēsu pilsētas domes kasē. Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta iepriekš norādītajā bankas kontā vai ieskaitīta Cēsu pilsētas domes kasē.
Reģistrācijas nauda Ls 50,00 (piecdesmit lati).
Sludinājumi par īpašuma izsoli publicējami laikrakstā Latvijas Vēstnesis un Cēsu rajona laikrakstā Druva.
Izsoles rezultātus apstiprina Cēsu pilsētas dome.
Īpašuma raksturojums
Īpašums ir Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums 8708 (astoņi tūkstoši septiņi simti astoņas) kapitāla daļas, t.i., 100% Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums pamatkapitāla.
Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra Komercreģistrā ar Nr. 40003007848.
Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums juridiskā adrese ir Raunas iela 4, Cēsis.
Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums pieder angārs Rūpniecības ielā 13, Cēsīs, kura kopējā platība ir 451,5 kv.m. un kustamā manta (datortehnika, faksmodems, sekcija- sekretārs, rakstāmmašīna, kopētājs, telefakss, sakaru uztvērēji, printeri, metāla galds, kravas furgons, slīpmašīna, motorsūkņi). Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums ir novērtējis SIA Eiroeksperts Rīga (18.10.2004. Nr. 1/67-67C-68).
Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums pēc stāvokļa uz 2004.gada 10.novembri ir šādas saistības:
Kreditori
Kreditora nosaukums
Pamats
Kreditora prasījums
Atmaksas datums
Summa, Ls
Summa, Ls uz 10.11.2004.
LR VID
Likums Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli
Nodokļa parāds
642.00
973.81
LR VID
Likums Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Nodokļa parāds
3236.41
4851.30
LR VID
Likums Par uzņēmuma ienākuma nodokli
Nodokļa parāds
3961.54
5513.20
LR VID
Likums Par dabas resursu nodokli
Nodokļa parāds
76.93
113.48
LR VID
Audita laikā papildus aprēķinātā budžetā maksājamā PVN summa
Iemaksa
22.24
22.24
LR Finanšu ministrija
01.10.1996. līgums par Dānijas bankas Den Danske bank piešķirtā aizdevuma izmantošanu un atmaksāšanu
Aizdevuma izmantošana un atmaksāšana
20.12.2005.
370 211,14 DKK
65332 DKK
(5795LVL)
LR Finanšu ministrija
10.10.2001. līgums par a/s LUB izsniegtā aizdevuma galvojumu, kas nodrošināts ar hipotēku un komercķīlu
Valsts galvojums
26.09.2011.
1 600 000,= LVL
1207285,=LVL
Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm, kuru atmaksas termiņš iestājas vēlāk par gadu
Kreditora nosaukums
Pamats
Kreditora prasījums
Termiņš
Summa Ls
Summa, Ls uz 07.10.2004.
Dānijas bankas Den Danske bank
01.10.1996. līgums par Dānijas bankas Den Danske bank piešķirtā aizdevuma izmantošanu un atmaksāšanu
Aizdevums
20.12.2005.
370 211,14 DDK
65332 DKK
(5795LVL)
A/s LUB
01.10.2001. Kredīta līgums Nr. CE01685
Aizdevums
26.09.2011.
1 600 000,= LVL
1207285,=LVL
A/s LUB
06.10.2000. Kredīta līgums
Aizdevums
31.03.2004.
40 000,= LVL
11000,=LVL
saistības, kas izriet no 2001.gada 10.oktobra līguma starp Latvijas Republikas Finanšu ministriju un Cēsu pilsētas pašvaldības Cēsu siltumtīklu uzņēmums par valsts galvojumu;
saistības, kas izriet no 1996.gada 1.oktobra līguma starp Latvijas Republikas Finansu ministriju un Cēsu siltumtīklu uzņēmumu par Dānijas bankas Den Danske bank piešķirtā aizdevuma izmantošanu un atmaksāšanu.
Noteikumu 2.5.punktā noteikto nodokļu parādu summas mainās, ņemot vērā pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu.
Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums mantu var apskatīt darba dienās , iepriekš piezvanot pa tālruni 9491904.
Izsoles priekšnoteikumi
Par izsoles dalībnieku var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, arī personālsabiedrība, kura saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var iegūt īpašumā Cēsu pašvaldības SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums kapitāla daļas un ir izpildījusi šajos noteikumos noteiktos priekšnoteikumus noteiktajā termiņā.
Lai piedalītos izsolē, no izsoles pasludināšanas dienas laikrakstā Latvijas Vēstnesis līdz 2005.gada 13.janvāra plkst.14.00 Raunas ielā 4, Cēsīs, 305. kabinetā, jāiesniedz šādi dokumenti:
fiziskai personai:
kvīts par nodrošinājuma un reģistrācijas naudas samaksu;
jāuzrāda pase;
izziņa par dzīvesvietu.
juridiskai personai, arī personālsabiedrībai:
spēkā esošu statūtu (personālsabiedrībai līguma) kopija;
komersanta reģistrācijas apliecības kopija;
nodokļu vai PVN maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;
juridiskās personas lēmums par īpašuma iegādi;
bankas uzziņa par norēķinu kontu;
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņa (oriģināls) par attiecīgo juridisko personu, kas izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas;
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņa (oriģināls) par attiecīgās amatpersonas paraksta tiesībām, kas izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas;
Valsts ieņēmuma dienesta un pašvaldības izziņa (oriģināls), kas nav vecāka par 1 (vienu) mēnesi par to, ka juridiskā persona ir samaksājusi visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļus, nodevas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus;
Ārvalstu juridiskai personai jāiesniedz tās apkalpojošās Latvijas vai ārvalsts bankas izziņa par finanšu resursu pieejamību;
Kvīts par reģistrācijas maksas un nodrošinājuma naudas samaksu.
Dokumentu kopijām ir jābūt notariāli vai juridiskās personas vadītāja apliecinātām.
Ja persona ir izpildījusi šo noteikumu 3.2.punktu un tā apakšpunktus, tā tiek reģistrēta izsoles dalībnieku reģistrācijas lapā, kurā norāda: dalībnieka kārtas numuru; fiziskai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, juridiskai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, atzīmi par šo noteikumu 3.2.punkta apakšpunktos iesniegtajiem dokumentiem. Reģistrētajam izsoles dalībniekam izsniedz reģistrācijas apliecību.
Izsoles dalībnieks netiek reģistrēts, ja:
nav iesniedzis visus šo noteikumu 3.2.punkta apakšpunktos noteiktos dokumentus;
vēl nav iestājies vai jau beidzies reģistrācijas termiņš.
Izsoles process
Izsole var notikt arī tad, ja reģistrējies un uz izsoli ir ieradies tikai viens dalībnieks. Dalībniekiem, kuri nav ieradušies uz izsoli, tiek atmaksāta nodrošinājuma nauda, bet reģistrācijas nauda netiek atmaksāta.
Ja noteiktajā laikā ir reģistrējušies vairāk par vienu dalībnieku, bet uz izsoli ierodas tikai viens dalībnieks, izsoli atliek uz divām stundām, ja pēc divām stundām nav ieradušies pārējie dalībnieki, izsoles vadītājs paziņo vienu no šādiem komisijas lēmumiem:
sākt izsoli, piedaloties vienam izsoles dalībniekam;
noteikt, ka izsole nenotiek.
Ja izsole nenotiek, reģistrētajam dalībniekam ir tiesības pieprasīt atpakaļ iemaksāto reģistrācijas un nodrošinājuma naudu, kas jāatmaksā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.
Ja dalībnieks nepieprasa iemaksāto summu, viņam ir tiesības saņemt jaunu reģistrācijas apliecību un piedalīties atkārtotā izsolē bez šo noteikumu 3.2.punkta apakšpunktos minēto dokumentu uzrādīšanas un iesniegšanas.
Ja izsoles dalībnieks neierodas uz atkārtotās izsoles pārreģistrāciju, viņš zaudē tiesības piedalīties šajā izsolē, un viņam septiņu dienu laikā tiek atmaksāta nodrošinājuma nauda. Reģistrācijas nauda šajā gadījumā netiek atmaksāta.
Izsoles dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles noteikumus.
Izsoles gaita tiek protokolēta. Izsoles protokolā atspoguļo visas Komisijas priekšsēdētāja un izsoles dalībnieku darbības izsoles gaitā. Protokolu paraksta visi komisijas locekļi.
Komisijas priekšsēdētājs, atklājot izsoli, iepazīstina ar komisijas sastāvu un pārliecinās par izsoles dalībnieku ierašanos saskaņā ar dalībnieku reģistrācijas sarakstu.
Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta katra dalībnieka vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kā arī to pārstāvju, pilnvarotās personas vārdu un uzvārdu. Pilnvarotajai personai jāiesniedz pilnvara, pārstāvim jāuzrāda dokuments, kas apliecina tā pārstāvības tiesības.
Komisijas priekšsēdētājs īsi raksturo pārdodamo Cēsu pilsētas SIA Cēsu siltumtīklu uzņēmums un tā kapitāla daļām, paziņo nosacīto (sākotnējo) cenu, kā arī izsoles soli summu par kādu nosacītā (sākotnējā) cena tiek paaugstināta ar katru nākamo solījumu.
Pēc komisijas priekšsēdētāja ziņojuma sākas solīšanas process.
Komisijas priekšsēdētājs nosauc izsolāmā Īpašuma sākotnējo cenu un jautā: Kas sola vairāk?.
Izsoles dalībnieki solīšanas procesā paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru. Komisijas priekšsēdētājs paziņo solītāja reģistrācijas numuru un piedāvāto cenu. Ja neviens no dalībniekiem vairs augstāku cenu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo augstāko cenu un fiksē to ar āmura piesitienu. Pēc āmura pēdējā (trešā) piesitiena Īpašums ir pārdots personai, kas solījusi pēdējo augstāko cenu. Dalībnieka reģistrācijas numurs un solītā cena tiek ierakstīti protokolā.
Procesa gaitā, atsakoties no turpmākās solīšanas, katrs Īpašuma izsoles dalībnieks apstiprina ar parakstu izsoles protokolā savu pēdējo solīto cenu.
Dalībnieks, kas piedāvājis visaugstāko cenu, pēc nosolīšanas nekavējoties uzrāda izsoles sagatavošanas komisijai savu reģistrācijas apliecību un ar savu parakstu protokolā apliecina tajā norādītās cenas atbilstību nosolītajai cenai.
Izsoles dalībnieks, kurš Īpašumu nosolījis, bet nevar komisijai uzrādīt reģistrācijas apliecību un neparakstās protokolā, tādējādi ir atteicies no nosolītā Īpašuma. Pēc komisijas lēmuma viņš tiek svītrots no dalībnieku saraksta, un viņam netiek atmaksāta reģistrācijas nauda un nodrošinājuma nauda. Ja pēc tam izsolē ir palikuši vismaz divi dalībnieki, tiek izdarīts attiecīgs ieraksts protokolā, un izsole tūliņ tiek atkārtota. Ja palicis tikai viens dalībnieks, komisija rīkojas atbilstoši šo noteikumu 4.1.punktam.
Pēc visu protokola eksemplāru parakstīšanas dalībnieks, kas nosolījis Īpašumu, saņem izziņu par izsolē iegūto Īpašumu. Izziņā norādīta nosolītā īpašuma cena un samaksas kārtība.
Izsoles dalībniekiem, kuri nav nosolījuši īpašumu, atmaksā nodrošinājuma naudu 5 darba dienu laikā. Reģistrācijas nauda netiek atmaksāta, izņemot šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.
Samaksas kārtība
Nosolītājam sava piedāvātā augstākā summa, atrēķinot iemaksāto nodrošinājuma naudu, jāsamaksā par nosolīto īpašumu līdz 2005.gada 14.februārim.
Ja nosolītājs līdz 2005.gada 14.februārim nav samaksājis nosolīto summu, komisijai ir tiesības piedāvāt pirkt īpašumu pārsolītajam pircējam par viņa nosolīto augstāko cenu. Pārsolītajam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas paziņot komisijai par īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu. Ja pārsolītais pircējs nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, tiek uzskatīts, ka viņš ir noraidījis komisijas piedāvājumus. Ja pārsolītais pircējs piekrīt komisijas piedāvājumam, nosolītā summa jāsamaksā Komisijas noteiktajā termiņā.
Nenotikusi izsole
Izsole atzīstama par nenotikušu, ja:
noteiktajā laikā ir reģistrējušies vairāk par vienu dalībnieku, bet uz izsoli neviens neierodas;
neviens dalībnieks nav pārsolījis izsoles sākumcenu;
noteiktajā termiņā neviens dalībnieks nav reģistrējies.
Izsoles rezultātu apstiprināšana un pirkuma līguma slēgšana
Izsoles protokolu apstiprina komisija septiņu dienu laikā no izsoles dienas.
Izsoles rezultātus apstiprina Cēsu pilsētas dome septiņu dienu laikā no samaksas veikšanas brīža.
Pirkuma līgumu paraksta septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas dienas.
Komisijas lēmuma pārsūdzēšana
Izsoles dalībniekiem ir tiesības iesniegt sūdzību Cēsu pilsētas domei par komisijas veiktajām darbībām 5 dienu laikā no izsoles dienas.
Ja Komisijas lēmums tiek pārsūdzēts, pagarinās šo noteikumu 7.2.punktā noteiktais termiņš.
Domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS
Pielikums
CĒSU PILSĒTAS DOMES
DOMES IEKŠĒJĀ REVIDENTA
NOLIKUMS
1. Vispārējie noteikumi.
Cēsu pilsētas domes iekšējais revidents (turpmāk tekstā - revidents) ir Cēsu pilsētas domes amatavienība, kas izveidota saskaņā ar Cēsu pilsētas domes lēmumu un pakļauta Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam.
Revidents veic revīzijas atbilstošiLatvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Cēsu pilsētas domes nolikumam, lēmumiem un rīkojumiem.
Revidents sniedz neatkarīgu un objektīvu vērtējumu ar mērķi uzlabot Cēsu pilsētas domes un tās padotībā esošo iestāžu, pašvaldības kapitālsabiedrību (turpmāk tekstā iestādes) darbību.
Revidenta nolikumu apstiprina Cēsu pilsētas dome.
2. Iekšējā revidenta darba apjoms.
2.1. Revidenta darba apjoms aptver visas iestādes kontroles sistēmas, funkcijas, iekšējās procedūrasun kārtības novērtēšanu.
2.2. Revidents sniedz pamatotus secinājumus Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam par:
iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību iestāžu izvirzīto mērķu sasniegšanai;
iesniegtās finansu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pilnīgumu;
iestādes darbības atbilstību LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pašvaldības izstrādātajai stratēģijai, politikai, apstiprinātajiem rīcības plāniem, funkcijām un personālsastāva amatu aprakstiem;
efektīvu un ekonomisku tiesisku iestādes līdzekļu izmantošanu, kontroli un aizsargāšanu no finansiāliem zaudējumiem, materiālo vērtību un naudas līdzekļu saglabāšanu.
Revidents informē domes priekšsēdētāju par risku, kas rodas, ja ierobežo revīzijas apjomu. Ja revidents uzskata, ka apjoma ierobežojumi nav pieļaujami, viņš par to informē domes vadību.
Revidents atbilstoši izvirzītajam uzdevumam vai darba plānam, nosaka revīzijas apjomu iestādēs.
Domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanu akceptē revidenta atklātos faktus un ievieš ieteikumus vai tos neatbalsta, ir atbildīgs par risku, kas rodas, ja ieteikumi netiek realizēti.
3. Revidenta mērķi un uzdevumi.
3.1.Revidents ieteikumus un vērtējumus sniedz, pamatojoties uz revīzijas gaitā iegūto informāciju un atklātajiem faktiem, kas apstiprina revidenta izdarītos secinājumus un ieteiktās rekomendācijas.
3.2.Pēc revīzijā konstatēto trūkumu un to radītā riska analīzes, domes priekšsēdētājs lemj par revīzijas ieteikumu pieņemšanu un nodrošina nepieciešamos pasākumus trūkumu novēršanā.
3.3.Revidenta uzdevumos ietilpst ne tikai trūkumu atklāšana revidējamo iestāžu darbībā, bet arī nepieciešamās informācijas saņemšana pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas laikā no iesaistītajām iestāžustruktūrvienībām un pārliecības iegūšana par pieņemtā lēmuma likumību, kvalitatīvu un savlaicīgu izpildi, konsultāciju sniegšanu.
Domes priekšsēdētājs nosaka atbilstošas procedūras un iekšējās kontroles pasākumus, bet revidents novērtē šo kontroles pasākumu efektivitāti un lietderību.
Revidents informē domes priekšsēdētāju par visiem negodīgas rīcības gadījumiem, kas ir atklāti vai par kuriem ir aizdomas.
Revidents atbild par attiecīgo revīzijas procedūru izvēli, lai gūtu pietiekamus pierādījumus par negodīgas rīcības gadījumiem un, pamatojoties uz iegūtajiem pierādījumiem, iesniedz revīzijas aktu (ziņojumu) domes priekšsēdētājam.
Iepazīstoties ar revidenta sniegto revīzijas aktu vai veikto pārbaudi, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs pieņem rakstisku lēmumu (atsevišķa lēmuma vai rezolūcijas veidā) pieņemt revīzijas aktu zināšanai, izskatīt revīzijas aktu finansu komitejā vai izskatīt finansu komitejā un domes sēdē lēmuma pieņemšanai par atbildīgo personu saukšanu pie atbildības.
Revidents katru gadu par veiktajām revīzijām, pārbaudēm atskaitās Cēsu pilsētas domei 1 reizi gadā, bet pēc domes priekšsēdētāja pieprasījuma arī biežāk. Pārskatā salīdzina reālās revīzijas darbības aktualitātes ar plānotajām, izvērtē sniegto ieteikumu ieviešanu gaitu, kā arī vērš uzmanību uz ikvienu nozīmīgu revīzijā vai pārbaudē atklāto faktu.
4. Revidenta tiesības un pienākumi.
4.1.Kontroles darbā, veicot revīzijas, revidentam ir tiesības:
4.1.1. pieprasīt pārbaudei oriģinālos dokumentus no pārbaudē, revīzijā iesaistītajām iestādēm,kas saistīts ar finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju (lēmumi, līgumi, nolikumi, rīkojumi, grāmatvedības un saimnieciskās darbības dokumenti, uzskaites reģistri, pārskati un to pielikumi).
netraucēti apmeklēt revidējamās iestādes darba telpas u.c. objektus, kur glabājas materiālās vērtības un naudas līdzekļi, lai nepieciešamības gadījumos varētu tos pārbaudīt, vai arī pieprasīt administrācijai veikt faktisko kontroli (inventarizāciju) par naudas un materiālo vērtību stāvokli un saglabāšanu.
revīzijas procesā revidentam ir tiesības saņemt dokumentu norakstus, lai tos pievienotu revīzijas aktam vai ziņojumam. Nepieciešamības gadījumos revidents var noblombēt materiālo vērtību un dokumentu glabāšanas vietas.
revidents ir tiesīgs pieprasīt no jebkura revidējamās iestādes darbinieka vai amatpersonas mutiskus un rakstveida paskaidrojumus, dažāda veida aprēķinus, uzziņas, kas attiecas uz dokumentālās revīzijas jautājumiem.
veicot revīzijas, revidents drīkst savākt informāciju, veicot vajadzīgās aptaujas un organizējot pretpārbaudes citās Cēsu pašvaldības iestādēs.
4.2.Veicot revīzijas, revidenta pienākums ir:
4.2.1.revīzijas laikā netraucēt revidējamās iestādes darbu, neiejaukties iestādes vadīšanā.
4.2.2.savā profesionālajā darbībā revidentam jārīkojas godīgi un objektīvi. Revidenta uzdevumos ietilpst ne tikai trūkumu atklāšana revidējamās iestādes darbībā, bet arī prasme tos laikus novērst, sniegt konsultācijas, ieteikumus iestādes darbības uzlabošanai.
4.2.3.revīzijas laikā iegūto informāciju revidents ir tiesīgs izpaust trešajai personai tikai ar priekšsēdētāja atļauju.
4.2.4.revidents ir personīgi atbildīgs par revidējamās iestādes izsniegto dokumentu oriģinālu saglabāšanu.
5. Iekšējā revidenta neatkarība.
5.1.Revidents savā darbībā, ciktāl tas ir iespējams, funkcionāli un organizatoriski, ir neatkarīgs.
5.2.Revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem iestādes dokumentiem, ierakstiem grāmatvedības datoru programmā, kā arī tiesības saņemt informāciju un skaidrojumus, un nepieciešamās izziņas no iestādes darbiniekiem.
5.3. Revidents veic savus darba pienākumus objektīvi un profesionāli.
5.4.Revidents nedrīkst pieļaut nekvalitatīvu un kompromitējošu darbību un revīziju interešu konfliktu.
5.5.Revidenta uzdevumi veicami tā, lai revidenta izdarītos secinājumus nevarētu ietekmēt vai mainīt ārējie faktori. Ja tiek ietekmēta revidenta neatkarība vai objektivitāte, revidentam par to jāziņo domes priekšsēdētājam.
5.6.Revīzija jāveic tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem, kā arī jāatsakās no revīzijas iestādēs, kurās revidents pēdējā gada laikā pildījis grāmatveža pienākumus.
5.7.Revidents nedrīkst tikt iesaistīts tādu sistēmu izstrādāšanā, attīstīšanā vai pārvaldīšanā, ko pats pēc tam revidēs, bet var sniegt ieteikumus un padomus par nepieciešamajām kontroles procedūrām šajās sistēmās.
5.8.Padomi un ieteikumi par kontroles pasākumiem, kas varētu tikt iestrādāti sistēmās un procedūrās, iesniedzami tā, lai tie turpmāk neietekmētu revidenta tiesības novērtēt šos kontroles pasākumus un sistēmas.
5.9.Kvalitatīvu uzdevumu izpildei revidents:
analizē iekšējās kontroles sistēmas un izstrādā nepieciešamo pārbaužu plānus;
ziņo par revīzijā atklātajiem faktiem un pierādījumiem domes priekšsēdētājam un, ja nepieciešams, sniedz ieteikumus uzlabojumu ieviešanai;
sniedz atzinumu par revidējamo sistēmu kontroles pasākumu drošību;
novērtē iekšējās kontroles sistēmu pašvaldībā kopumā.
6. Iekšējā revidenta riska novērtēšana un darbības plānošana.
6.1.Revidents sagatavo iekšējo revīziju gada plānu un līdz 20.janvārim iesniedz to apstiprināšanai domes priekšsēdētājam.
6.2.Gada revīzijas plāna izstrādē ievērojami šādi posmi:
auditējamās sistēmas identificēšana (finansu revīzija, lietderības revīzija);
riska novērtējuma izstrādāšana;
prioritāro sistēmu noteikšana;
revīzijas veikšanai nepieciešamā laika noteikšana;
revīzijas veikšanas biežuma noteikšana.
7. Revidenta pierādījumi, ziņojumi un atbildība.
7.1.Revidents novērtē pašvaldības iestādēs pastāvošās kontroles sistēmas saistībā ar iestāžu mērķiem un uzdevumiem.
7.2.Pašvaldības iestāžu revīzijās ietilpst:
revīzijas plāna sagatavošana;
sistēmas mērķu, procesu un kontroles pasākumu noteikšana un dokumentēšana;
kontroles pasākumu atbilstības novērtēšana saskaņā ar iestādes mērķiem;
kontroles pasākumu pārbaude, lai noteiktu, kā tie darbojas praksē un vai tie ir pietiekami efektīvi;
secinājumu apkopošana;
ziņojumu un revīzijas aktu sniegšana domes priekšsēdētājam un domei;
domes priekšsēdētāja vai Cēsu pilsētas domes apstiprināto ieteikumu ieviešanas uzraudzība;
atsevišķu revīzijas rezultātu apkopošana un atzinuma sagatavošana kontrolei.
7.3.Pamatojoties uz rūpīgu pierādījumu analīzi, revidents izdara secinājumus un izstrādā ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
7.4.Lai iegūtu un analizētu pierādījumus, revidents lieto atzītas iekšējo revīziju metodes un paņēmienus. Revidentam ir jābūt pārliecinātam, ka viņa iegūtie pierādījumi ir precīzi un pietiekami. Ja rodas šaubas par iegūtajiem pierādījumiem, revidenta pienākums izpētīt citus informācijas avotus, lai apstiprinātu uzzināto. Ja pierādījumi iegūti no trešās personas un nevar tikt apstiprināti, tas skaidri jānorāda ziņojumā (revīzijas aktā).
7.5.Jādokumentē:
revīzijas plāns;
esošo informāciju interviju pieraksti, pārbaužu tabulas un rezultāti;
kontroles pasākumi;
atsevišķu kontroles pasākumu iedarbīgums;
ziņojums vai diskusija ar iestādes vadītāju;
domes priekšsēdētāja vai Cēsu pilsētas domes pieņemto lēmumu uzraudzības kārtība;
darba dokumenti.
7.6.Revidents sagatavo regulārus pārskatus par iekšējās revīzijas novērtēto iestāžu darba kvalitāti, kurus iesniedz domei.
7.7.Revīzijas noslēguma ziņojumos norādāms revīzijas mērķis, darba apjoms, konstatētie fakti, kā arī iepriekšējās kontroles sistēmas trūkumi un iespējamie risinājumi. Revidenta ziņojums sastādāms lietišķi, skaidri un precīzi. Tam jābūt konstruktīvam, objektīvam un sagatavotam noteiktā termiņā. Ziņojums jāpamato ar faktiem un secinājumiem. Nedrīkst izlaist vai noklusēt faktus, kas var grozīt ziņojuma būtību vai slēpt nelikumīgu un negodīgu rīcību.
7.8.Revidenta ziņojuma projektu un ieteikumus nosūta izvērtēšanai revidējamās iestādes vadītājam. Revidējamās iestādes vadītājs nodrošina revīzijas ziņojuma projekta sniegto komentāru izvērtēšanu, ziņojuma projekta apstiprināšanu un, ja nepieciešams, veic ziņojuma projekta precizēšanu.
7.9.Revidents ir atbildīgs par:
savas darbības tiesiskumu un objektivitāti, noteikto uzdevumu kvalitatīvu un savlaicīgu izpildi atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumiem un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.
revīzijas aktu, ziņojumu slēdzienu, atzinumu pareizību un objektivitāti.
iegūtās informācijas konfidencialitāti.
Cēsu pilsētas domes iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu
Domes priekšsēdētājs G.ŠĶENDERS
Pielikums
Instrukcija
par Cēsu pilsētas pašvaldības ceļu tīkla
vērtības noteikšanas kārtību.
Vispārīgie noteikumi
Instrukcija nosaka kārtību, kādā tiek noteikta Cēsu pilsētas pašvaldības ceļu tīkla vērtība (turpmāk tekstā Ceļu vērtība).
Instrukcijas mērķis ir, izmantojot vienkāršotu aprēķinu metodi, iegūt patreizējo Ceļu vērtību.
Ceļu vērtības noteikšana
3. Ceļu braucamās daļas un ietvju segas konstrukcijas, tiltu un caurteku izbūves un remonta, kā arī ceļa aprīkojuma elementu izbūves vienību izmaksas tiek noteiktas pēc iepriekšējo gadu vidējiem darbu izcenojumiem.
4. Kopējo Ceļu vērtību nosaka, summējot Ceļu vērtības pa ceļu grupām pilsētas A grupas ceļi, B grupas ceļi un C grupas ceļi:
V pc = V c.Agr. + V c.Bgr. + V c.Cgr., kur:
V pc - kopējā pašvaldības ceļu vērtība, Ls;
V c.Agr., V c.Bgr. , V cCgr. - katras ceļu grupas - pilsētas A grupas ceļu, B grupas ceļu un C grupas ceļu vērtība, Ls.
5. Katrai ceļu grupai vērtību nosaka, summējot ceļu galveno elementu vērtības:
V pc = V b + V i + V z.kl + V
in.būv
+V apr, kur:
V b brauktuves segas konstrukcijas vērtība, Ls;
V i ietves segas konstrukcijas vērtība, Ls;
V z.kl - zemes klātnes un ūdensatvades sistēmu vērtība, Ls;
V
in.būv
- inženierbūvju vērtība, Ls;
V apr - ceļa aprīkojuma vērtība, Ls.
6. Ceļu brauktuvju segas konstrukcijas vērtība katram ceļa posmam tiek noteikta, ņemot vērā ceļa seguma vizuālās novērtēšanas datus un jaunas segas konstrukcijas vērtību:
V b = V jb - (V jb x V% / 100), kur:
V jb jaunas segas konstrukcijas vērtība brauktuvei, ja tā tiktu izbūvēta šodien, Ls;
V%- procentuālā starpība starp reālo (pēc vizuāla novērtējuma) un jaunas segas konstrukcijas vērtību:
1.tabula
Brauktuves konstrukcijas
vizuālais novērtējums
Procentuālā starpība pēc brauktuves
seguma vizuālā novērtējuma (%)
Teicams
0
Labs
10
Apmierinošs
16
Slikts
40
Ļoti slikts
80
6.1. Brauktuves segas konstrukcijas vērtība katrai ceļu grupai tiek noteikta, summējot atbilstošo ceļu posmu segas konstrukcijas vērtības:
V b = V1 b + V2 b + V n b, kur:
V1, 2, n b brauktuves segas konstrukcijas vērtība katram ceļa posmam, Ls.
6.2. Jaunas ceļa braucamās daļas segas konstrukcijas izmaksas katram ceļa posmam tiek aprēķinātas pēc formulas:
V jb = C x L x I izm, kur:
C - brauktuves segas konstrukcijas platums katram autoceļa posmam, m;
L - katra ceļa posma garums, m;
I izm - brauktuves segas konstrukcijas viena kvadrātmetra izmaksas, Ls/m2.
7. Ietvju segas konstrukcijas vērtība katram ceļa posmam tiek noteikta, ņemot vērā ceļa seguma vizuālās novērtēšanas datus un jaunas segas konstrukcijas vērtību:
V i = V ji - (V ji x V% / 100), kur:
V ji jaunas segas konstrukcijas vērtība ietvei, ja tā tiktu izbūvēta šodien, Ls;
V%- procentuālā starpība starp reālo (pēc vizuāla novērtējuma) un jaunas segas konstrukcijas vērtību:
2.tabula
Ietves konstrukcijas
vizuālais novērtējums
Procentuālā starpība pēc ietves
seguma vizuālā novērtējuma (%)
Teicams
0
Labs
10
Apmierinošs
16
Slikts
40
Ļoti slikts
80
7.1. Ietves segas konstrukcijas vērtība katrai ceļu grupai tiek noteikta, summējot atbilstošo ceļu posmu segas konstrukcijas vērtības:
V i = V1 i + V2 i + V n i, kur:
V1, 2, n i ietves segas konstrukcijas vērtība katram ceļa posmam, Ls.
7.2. Jaunas ietves segas konstrukcijas izmaksas katram ceļa posmam tiek aprēķinātas pēc formulas:
V ji = C x L x I izm, kur:
C - ietves segas konstrukcijas platums katram autoceļa posmam, m;
L - katra ceļa posma garums, m;
I izm - ietves segas konstrukcijas viena kvadrātmetra izmaksas, Ls/m2.
8. Zemes klātnes un ūdens atvades sistēmu vērtība tiek noteikta katrai ceļu grupai, vadoties no pieņēmuma, ka tā ir 25% no jaunas segas konstrukcijas vērtības:
V z.kl = 0.25 x (V jb + V ji).
9. Inženierbūvju vērtība tiek noteikta, summējot tiltu un caurteku vērtību katrai ceļu grupai:
V
in.būv
= V t + V c, kur:
V t - tiltu vērtība, Ls;
V c - caurteku vērtība, Ls.
9.1. Tiltu vērtība ir starpība starp jaunu tiltu vērtību un tiltu remontam nepieciešamo līdzekļu daudzumu pēc tā stāvokļa uz šodienu:
V t = V jt V t remv, kur:
V jt - jaunu tiltu vērtība, Ls;
V t remv - tiltu remontam nepieciešamie līdzekļi, Ls.
9.2. Jaunu tiltu vērtība tiek noteikta:
V jt = S vl x I izm, kur:
S vl - tiltu kopējais virsmas laukums, m2 ;
I izm - tilta izbūves viena kvadrātmetra izmaksas, Ls/m2 .
9.3. Tiltu kopējais virsmas laukums ir tiltu kopgaruma un pieņemtā vidējā platuma reizinājums:
S vl = L kopgar x L pl.vid, kur:
L kopgar - tiltu kopgarums, m;
L pl.vid - tiltu vidējais platums, m.
9.4. Tiltu remontam nepieciešamo līdzekļu daudzums tiek noteikts, attiecinot tilta remonta vienības izmaksu (Ls/m2) uz kopējo remontējamo tiltu platību:
V t remv = (S vl x T % /100) x I rem.izm, kur:
T % - tiltu skaits procentos, kam nepieciešams remonts;
I rem.izm - tiltu remonta izmaksas vienība, Ls/m2 .
8.5. Caurteku vērtība tiek noteikta vadoties pēc pieņēmuma, ka tā ir 80 % no jaunu caurteku vērtības:
V c = 0.80 x V jc, kur:
V jc - jaunu caurteku vērtība, Ls.
9.6. Jaunu caurteku vērtību nosaka pēc caurteku kopgaruma un to izbūvei nepieciešamajām izmaksām:
V jc = L c.kopgar x I izm, kur:
L c.kopgar - caurteku kopgarums, m;
I izm - caurteku izbūves viena tekošā metra izmaksas, Ls/m.
10. Ceļa aprīkojuma vērtība tiek noteikta, summējot ceļa zīmju, virzienrādītāju un informācijas zīmju, luksaforu un aizsargbarjeru vērtības katrai ceļu grupai:
V apr = V cz + V vri + V ss + V ab, kur:
V cz - ceļa zīmju vērtība, Ls;
V vri - virzienrādītāju un informācijas zīmju vērtība, Ls;
V lf - luksaforu vērtība, Ls;
V ab - aizsargbarjeru vērtība, Ls.
10.1. Ceļa zīmju vērtība tiek noteikta, vadoties pēc pieņēmuma, ka tā ir 70% no jaunu ceļa zīmju vērtības:
V cz = 0.70 x V jcz, kur:
V jcz - jaunu ceļa zīmju vērtība, Ls.
10.2. Jaunu ceļa zīmju vērtība ir vienas ceļa zīmes izbūves izmaksas, attiecinātas pret to kopējo daudzumu:
V jcz = D cz x I cz.izm, kur:
D cz - ceļa zīmju skaits, gb;
I cz.izm - vienas ceļa zīmes izbūves izmaksas, Ls/gb.
10.3. Virzienrādītāju un informācijas zīmju vērtība tiek noteikta vadoties pēc pieņēmuma, ka tā ir 70% no jaunu virzienrādītāju un informācijas zīmju vērtības:
V vri = 0.70 x V jvri, kur:
V jvri - jaunu virzienrādītāju un informācijas zīmju vērtība, Ls.
10.4. Jaunu virzienrādītāju un informācijas zīmju vērtība ir viena virzienrādītāja vai informācijas zīmes izbūves izmaksas, attiecinātas pret to kopējo daudzumu:
V jvri = D vri x I vri.izm, kur:
D vri - virzienrādītāju un informācijas zīmju skaits, gb;
I vri.izm - viena virzienrādītāja vai informācijas zīmes izbūves izmaksas, Ls/gb.
10.5. Luksaforu vērtība tiek noteikta, vadoties pēc pieņēmuma, ka tā ir 80% no jaunu luksaforu vērtības :
V lf = 0.80 xV jlf, kur:
V jlf - jaunu luksaforu vērtība, Ls.
10.6. Jaunu luksaforu vērtība ir viena luksafora izbūves izmaksas attiecinātas pret to kopējo daudzumu:
V jlf = D ss x I lf.izm, kur:
I lf.izm - viena luksafora izbūves izmaksas, Ls/gab.
10.7. Aizsargbarjeru vērtība tiek noteikta vadoties pēc pieņēmuma, ka tā ir 70% no jaunu aizsargbarjeru vērtības:
V ab = 0.70 x V jab, kur:
V jab - jaunu aizsargbarjeru vērtība, Ls.
10.8. Jaunu aizsargbarjeru vērtība ir viena tekošā metra izbūves izmaksas, attiecinātas pret to kopējo garumu:
V jab = D ab x I ab.izm, kur:
D ab - aizsargbarjeru kopgarums, m;
I ab.izm - aizsargbarjeras viena tekošā metra izmaksas, Ls/m.
Rezultāts
11. Ceļu vērtības aprēķinu veic Finansu nodaļa pēc Dzīvokļu un komunālās nodaļas sagatavotiem datiem.