Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2017.gada 24.novembris   Vārda dienu svin: Velta, Velda
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  - Kontakti
  - Struktūra
  - E-pakalpojumi
  - Domes sēdes
  -- Domes sēžu darba kārtība
  -- Pieņemtie lēmumi
  2012. gads
  2011. gads
  2010. gads
  2009. gads
  2008. gads
  2007. gads
  2006. gads
  2005. gads
  2004. gads
  2003. gads
  2002. gads
  - Saistošie noteikumi
  - Pašvaldības iestādes
  - Būvvalde informē
  - Iesniegumi, veidlapas
  - Pakalpojumi
  - Vēstule domei
  - Starptautiskā sadarbība
  - Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
  - Bāriņtiesas pakalpojumi
  - Cēsu novada budžets
  - Cēsu pašvaldības
publiskie pārskati
  - Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds
  - Visbiežāk uzdotie jautājumi
  - Domes komiteju darba kārtības
  - Domes komisiju darba kārtības
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Novembris 2017

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Cēsu novada pašvaldība> Domes sēdes> Pieņemtie lēmumi> 2004. gads> Cēsu siltumapgādes koncepcija

- 09.12.2004 Domes sēdes lēmumi
- 25.11.2004 Cēsu pilsētas domes sēdes lēmumi
- 11.11.2004 Domes sēdes lēmumi
- 14.10.2004 Domes sēdes lēmumi
- 23.09.2004 Domes sēdes lēmumi
- 09.09.2004 Domes sēdes lēmumi
- 26.08.2004 Domes sēdes lēmumi
- 12.08.2004 Domes sēdes lēmumi
- Ārkārtas domes sēdē 2004.gada 16.septembrī protokols nr. 20 pieņemtais lēmums
- 08.07.2004 Domes sēdes lēmumi
- 10.06.2004 Domes sēdes lēmumi
- Cēsu siltumapgādes koncepcija
- 27.05.2004 Domes sēdes lēmumi
- 13.05.2004 Domes sēdes lēmumi
- 29.04.2004 Domes sēdes lēmumi
- 08.04.2004 Domes sēdes lēmumi
- Ārkārtas domes sēdē 2004.gada 1.aprīlī
- 26.02.2004 Domes sēdes lēmumi
- 29.01.2004 Domes sēdes lēmumi
- 12.02.2004 Domes sēdes lēmumi
- 22.07.2004 Domes sēdes lēmumi

Cēsu siltumapgādes koncepcija


PIELIKUMS

APSTIPRINĀTA

ar Cēsu pilsētas domes 2004.gada

13.maija sēdes prot.Nr.11 punkts Nr.13

 

Cēsu siltumapgādes attīstības

KONCEPCIJA

2004. – 2009.gadam.

Cēsis,2004.gads.

 

VĪZIJA

 

Cēsu siltumapgādes sistēmas pilnveidošana , paaugstinot sistēmas energoefektivitāti un drošību .

Tiks samazināts īpatnējais kurināmā patēriņš, samazināsies izmeši apkārtējā vidē , uzlabosies komforta līmenis iedzīvotājiem, palielināsies centralizētas siltumapgādes klientu skaits.

 

Cēsu siltumapgādes attīstības koncepcijā ietverti galvenie virzieni siltumapgādes attīstībai pilsētas teritorijā, kuri jāievēro, plānojot un realizējot pasākumus siltumapgādes nodrošināšanā, siltumapgādes sistēmu modernizācijā, energoefiktivitātes paaugstināšanā, kā arī tarifu veidošanā.

 

ANOTĀCIJA

CĒSU SILTUMAPGĀDES ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJAI.

 

Cēsu siltumapgādes koncepcija tika izstrādāta 1999. -2000 gadā , apstiprināta 2000.gada janvārī , koriģēta 2000.gada decembrī un 2002. gadā (pielikumā).

Siltumapgādes attīstības koncepcija nosaka pamatvirzienus Cēsu pilsētas enerģētikas infrastruktūras attīstībai un investīciju piesaistīšanai siltumapgādes sistēmu modernizācijai un attīstībai, lai nodrošinātu patērētāju nepārtrauktu apgādi ar siltumu, energoresursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, kā arī lai turpinātu komunālo jautājumu risināšanas stabilizāciju pilsētā un vides stāvokļa uzlabošanu.

Koncepcijas izstrādē ir ņemts vērā, ka Latvijas teritorijā pašvaldības savas kompetences ietvaros atbilstoši valsts nostādnēm un Valsts starptautiskām saistībām enerģētikā veic vietēju enerģētikas attīstības prognozēšanu un plānošanu, izstrādā un īsteno projektus un programmas nepārtrauktas energopatērētāju apgādes nodrošināšanai un energoapgādes sistēmas attīstīšanai savās administratīvajās teritorijās. Siltumapgāde veicama patērētājiem visoptimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos un vides aizsardzības nosacījumus, veicama izpēte par iespējām izstrādāt siltumu koģenerācijas procesā, kā arī vides aizsardzības interesēs ievērojot siltumapgādes veidu teritoriālo zonējumu un izmantojot vietējos un videi draudzīgākos kurināmā veidus.

 

1. Centralizētās siltumapgādes priekšrocības

 

Centralizētās siltumapgādes priekšrocības pilsētās ar pietiekami blīvu apbūvi ir vispār zināmas . Galvenās centralizētās siltumapgādes priekšrocības formulēt :

    1. zemākas izmaksas (veicot visu siltumapgādes sistēmu posmu tehnisko modernizāciju un nodrošinot augstu iekārtu energoefektivitāti) ilglaicīgā attīstības periodā;

    2. visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte, izmantojot iekārtas ar augstu lietderības koeficientu un vienlaicīgi ražojot siltumenerģiju un elektroenerģiju koģenerācijas procesā;

    3. viszemākais kaitīgo izmešu līmenis, ko panāk samazinot kurināmā patēriņu vienas siltumenerģijas mērvienības ražošanai, kā arī ieviešot pasākumus kaitīgo izmešu samazināšanai siltuma ražošanas procesā (modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un attīrīšanas ietaises);

    4. visaugstākā siltumapgādes drošība, ko garantē vairāku siltumavotu pieslēgums kopējiem tīkliem un tīklu racionāls saslēgums;

    5. augsts un lietotājiem pievilcīgs pakalpojumu servisa līmenis;

    6. iespēja pielietot dažādus kurināmā veidus, kas izslēdz kurināmā piegādātāja monopolu , dod iespēju izmantot lētāko kurināmo.

Eiropas Savienības valstīs tiek veicināta centralizētās silumapgādes attīstība un modernizācija. Cēsu centralizētā siltumapgādes sistēma jau darbojas no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Tā nav jārada no jauna , bet gan jāturpina pilnveidot esošā .

 

2. Pašreizējais siltumapgādes stāvoklis Cēsīs.

 

ESOŠĀ SITUĀCIJA

 

Cēsu pilsētā ir izvērsta centrālās siltumapgādes sistēma. Siltumenerģija tiek ražota 6 katlu mājās ar kopējo uzstādīto jaudu 55,8 MW, no tiem Rūpniecības ielas katlu mājā -34 MW .Siltumtrašu kopgarums 22 km. Centralizētai siltumapgādei ir pievienoti 163 patērētāji , tai skaitā : 121 dzīvojamās mājas(dzīvokļu skaits 3800, karsto ūdeni saņem 13000 iedzīvotāju); 17 budžeta iestādes(tai skaitā 9 skolas, bērnudārzi, veselības aprūpes iestādes); 25 patērētājiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Dzīvokļu apsildāmā platība 181811 m2;. Cēsu siltumtīklu uzņēmums gadā piegādā patērētājiem ap 60000 MWh. Cēsu centralizētā siltumapgādes sistēma ir izbūvēta PSRS laikā, atbilstoši tā laika normām un prasībām. Kopš 90.gadu vidus ir veikta virkne pasākumu sistēmas efektivitātes celšanai. No 2002. gada 1. jūlija ,kad Cēsu siltumtīklu uzņēmuma pamatlīdzekļus iznomā SIA”Cēsu būvnieks”, tas ir pildījis un pilda Cēsu pilsētas domes lēmumus no 2000.gada 28. decembra Nr.28,”Cēsu siltumapgādes attīstības stratēģija”, 2002.gada 28. februāra Nr.5 ”Par Cēsu siltumapgādes sistēmas stratēģisko plānu 2002./2003.gadam”, līgumus “Par Cēsu pilsētas siltumtīklu saimniecības modernizāciju un atjaunošanu”, “Par Cēsu pilsētas p/u” Cēsu siltumtīklu uzņēmums” pamatlīdzekļu nomu”. Uzņēmuma modernizācijā ir paveikts sekojošais :

  • Vairākas mazās katlu mājas ir modernizētas vai to patērētāji ir pieslēgti Rūpniecības ielas 13 katlu mājai ( Saulrītu un Bizes ielu katlu mājas ).

  • Saulrītu-Vaives-Vilku ielu dzīvojamo namu rajonā ir izbūvētas rūpnieciski izolētas divcauruļu, bezkanālu siltumtrases.

  • Rūpniecības ielas 13 katlu mājā ir izbūvēta koģenerācijas stacija ar kopējo elektrisko jaudu 1,3 MW un 3,6 MW siltuma jaudu.

  • Izbūvēta maģistrālā siltumtrase Loka – Birzes ielās.

  • No jauna uzbūvēta dabas gāzes automātiskā konteinertipa katlu māja Gaujas ielā 32, tādējādi likvidējot cietā kurināmā katlu māju Gaujas ielā 21.

  • Uzstādīta koģenerācijas iekārta” VITOBLOC” ar elektrisko jaudu 122 kW un 204 kW siltuma jaudu katlu mājā Bērzaines ielā 38.

  • Uzstādīts 7800 kW ūdens sildāmais katls un automatizēta katlu mājā Rūpniecības ielā 13.

  • Rekonstruēta siltumtrase no katlu mājas Zīļu ielā 10.

  • Izbūvēta divcauruļu, rūpnieciski izolēta siltumtrase vecpilsētā (Skolas-Pils ielās).

  • Daudzīvokļu dzīvojamos namos izbūvēti 14 automātiskie siltummezgli.

Siltumtīklu modernizācijā SIA”Cēsu būvnieks” ir ieguldījis Ls 2 304 141(pielik.Nr.10)

Patreiz centralizētā siltumapgādes sistēma ietver :

1.Leona Paegles, Lapsas, Vāveres, Caunas ielu daudzstāvu namos.

2.Valmieras, Loka, Akmens, Birzes, Dzintara, Maija, Niniera, Ezera, Festivāla ielu daudzstāvu namus

3.Zirņu, Zvirbuļu, Raiņa, Rīgas ielas daudzstāvu namos.

4.Lenču ielas daudzstāvu namos.

5.Gaujas, Bērzaines, Emīla Dārziņa ielu daudzstāvu namos.

6.Beverīnas, Viestura ielu daudzstāvu namos.

7.Vilku, Saules, Vaives, Ata Kronvalda, Apšu, Ziedu ielu daudzstāvu namos.

Patērētāji. Patreiz Cēsīs ir divu veidu pieslēgumu sistēma : 2 cauruļu pieslēgums , kur ēkā ir siltummezgls un 4 cauruļu – ēkā nav siltummezgla , karsto ūdeni gatavo centrālajos siltummezglos. 4 cauruļu sistēma ir saglabājusies kvartālos, kur agrāk bijušas lokālās katlu mājas .

Paegles ielas KM-21 ēka, Zirņu ielas KM -11 ēkas, Zvirbuļu ielas KM -7 ēkas).

Valmieras ielas - 5 ēkas , Kronvalda ielas -5 ēkas , Lenču ielas -13 ēkas , Bērzaines ielas -10 ēkas , Beverīnas ielas 7 ēkas ).Gandrīz visiem (nav 6) patērētājiem ir uzstādīti siltumskaitītāji. Apkures un karstā ūdens regulatoru vairumam patērētāju nav.

Siltumavoti. Siltumenerģija tiek ražota 6 katlu mājās ar kopējo uzstādīto jaudu 55,8 MW, no tiem:

  • Rūpniecības ielas- 13 katlu mājā - 34 MW,

  • Turaidas ielas- 7 katlu mājā – 10 MW,

  • Zīļu ielas- 10 katlu majā – 6,6 MW,

  • Bērzaines ielas- 38 katlu mājā – 3,8 MW,

  • Bērzaines ielas-5 katlu mājā - 1,15 MW,

  • Gaujas ielas- 32 katlu mājā – 0,25 MW.

Siltumtīkli. Siltumtrašu kopgarums - 22 km. Tai skaitā rūpnieciski izolēto siltumtrašu garums - 4,9 km. Virszemes siltumtrases – 2,6 km. Siltumtrašu maksimālais diametrs – 500 mm. Siltumtrases ir ekspluatācijā kopš 60 gadu beigām.

 

Cēsu centralizētās siltumapgādes galvenās problēmas.

 

Galvenā problēma - esošā centralizētā siltumapgādes sistēma ir veidota PSRS laikos,kā kvalitatīvā regulēšanas sistēma. Kvalitatīvā regulēšanas sistēma , ar salīdzinoši zemu lietderību, domāta lētam kurināmajam - siltumtrasēs plūst nemainīgs ūdens daudzums, piegādājamā siltuma daudzumu regulē mainot turpgaitas temperatūru . Kvantitatīvās regulēšanas gadījumā – siltumtrasēs plūst siltumnesējs ar nemainīgu turpgaitas temperatūru , bet nepieciešamo siltuma daudzumu regulē ar ūdens plūsmas palielināšanu vai samazināšanu. Rezultātā - trasēs cirkulē daudz mazāki ūdens daudzumi, kas ļauj ievērojami ietaupīt elektroenerģijas patēriņu katlumājas cirkulācijas sūkņiem. Siltummezglu trūkums neļauj pāriet uz kvantitatīvo regulēšanas sistēmu , kas ir daudz efektīvāka par esošo kvalitatīvo sistēmu un neļauj pāriet no 4 cauruļu sistēmas uz 2 cauruļu sistēmu. Bez automatizēta siltummezgla nav iespēju operatīvi regulēt siltuma patēriņu atkarībā no ārgaisa temperatūras vai pieprasījuma; bez automatizētu siltummezglu izbūves pie patērētājiem nav iespējams pāriet no kvalitatīvās regulēšanas uz kvantitatīvo , tas ir - kad regulators pie patērētāja regulē nepieciešamo siltumnesēja daudzumu. Tādējādi nav iespējams pāriet uz augstāka līmeņa energoefektivitāti.

Būtiskas problēmas - atkarība no gāzes kā vienīgā kurināmā, - nolietotas siltumtrases ar lieliem siltumenerģijas zudumiem –līdz 23 %.

 

Siltumsistēmas tehniskās pilnveidošanas perspektīvas.

Siltumtrases.

  1. Jānomaina sākotnēji maģistrālās, 1 km garumā, perlīta bituma siltumizolācijas caurules ar bezkanālu rūpnieciski izolētām caurulēm.

  2. Jālikvidē 4 cauruļu sistēma . Jāveic iekškvartālu siltumtrašu nomaiņa uz bezkanālu rūpnieciski izolētām caurulēm.

  3. Pakāpeniski maģistrālās siltumtrases jāpārbūvē ar rūpnieciski izolētām caurulēm

Patērētāji .

Jāveic 69 individuālo siltummezglu izbūve.

Siltumavoti.

1) Rūpniecības ielas 13 katlu mājas tuvumā veidojas perspektīvs patērētājs siltumnīcu komplekss ar nepieciešamo siltuma jaudu ap 9 MW( siltumapgādes avārijas situācijās situmenerģiju siltumnīcu kompleksam nodrošina tās īpašnieks ) . Lai nodrošinātu šādu patērētāju , jāveic rekonstrukcija Rūpniecības ielas katlu mājā un jāatrisina siltumenerģijas plūsmas nodrošinājums siltumnīcu virzienā. Esošais siltumtrases diametrs katlu mājas izejas maģistrālē neļauj nodrošināt visus esošos patērētājus un siltumnīcu kompleksu. Pastāv 2 iespējas –nomainīt siltumtrasi un paplašināt Rūpniecības ielas 13 katlu māju vai Birzes ielā 31 –uzbūvēt kombinētu koksnes – gāzes katlu māju ar koģenerāciju, iespējamā jauda līdz 5 MW . Izmantojot izbūvēto pārvadu starp Rūpniecības ielas13 katlu māju un Birzes ielas 31 katlu māju daļu slodzes nosegt no jaunbūvējamās katlu mājasresursiem. Variants ar jaunas katlu mājas būvi ar kurināmo( koksnes biomasu vai kombinācijā ar dabas gāzi) , ļautu arī ārkārtas gāzes pārtraukuma gadījumā nodrošināt neaizsalšanas režīmu 80% centralizētās siltumenerģijas patērētāju Cēsu pilsētā.

2) Rūpniecības ielas katlu mājā nepieciešams veikt katla KVGM-20 kapitālo remontu, automatizēt abus KVGM-20 katlus, uzstādīt papildus rezervuārus alternatīvā kurināmā uzglabāšanai;

3) Jāmodernizē katlu māju Bērzaines ielā 5, izbūvējot konteinertipa katlu māju;

4) Jāmodernizē katlu māju Zīļu ielā 10 –izbūvējot priekškurtuvi katlam RK-1,6;

5)Jārekonstruē katlu māju Bērzaines ielā 38 –palielinot tās jaudu par 1,8 MW;

6) Pēc gāzes katlu mājas ar koģenerāciju izbūves ir iespējams likvidēt katlu māju Turaidas ielā 7 , izbūvējot siltumtrasi no Birzes ielas katlu mājas uz Viestura –Turaidas ielu dzīvojamo māju rajonu.

7) Rekonstruēt katlu māju Birzes ielā 31 izbūvējot kosnes biomasas – dabas gāzes koģenerācijas staciju.

8) Plānotā siltumavotu modernizācijas koncepcija nodrošinās papildus Briežu, Festivāla ielu un citu objektu apgādi ar siltumenerģiju.

 

Riska faktori siltumapgādes attīstības jomā

 

Riska faktori pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstībā, kas ievērojami varētu ietekmēt efektīvu kā jauno siltumapgādes iekārtu izmantošanu, tā arī siltumenerģijas izmaksu samazināšanu, ir sekojoši: Kurināmā cenas , iedzīvotāju maksātspēja , decentralizācijas iespēja , vai augstu tarifu dēļ., kas radīs sekojošas negatīvas tendences:

1. Atvienojoties no centralizētas siltumapgādes sistēmas, samazinoties sabiedrisko un dzīvojamo ēku būvniecībai, kā arī iedzīvotāju zemās maksātspējas rezultātā, samazinās siltumenerģijas pieprasījums.

2. Samazinoties siltumenerģijas pieprasījumam vai atslēdzoties no centralizētās siltumapgādes kopējie siltumenerģijas zudumi siltumtrasēs paliks iepriekšējie, kuri siltumenerģijas tarifā tiks pārrēķināti un sadalīti jau uz mazāku siltumenerģijas patērētāju skaitu, un līdz ar to palielināsies siltumenerģijas tarifs.

Pēdējā laikā Latvijā iezīmējas atsevišķas decentralizācijas tendences, un šis process var paplašināties patērētājiem tiecoties sasniegt īslaicīgu efektu - pēc dažiem gadiem varētu prasīt ievērojamus papildus kapitālieguldījumus siltumapgādes sistēmu sakārtošanai.

Izvēloties lokālo siltumapgādes veidu, jāievēro:

    • izmaksu apjoms ierīkojot pilnīgi automatizētus, ar augstu lietderības koeficientu un darbībā drošus lokālus siltuma avotus;

    • palielinās uguns – un sprādzienbīstamība;

    • iekārtu apkopes izmaksas turpmākajos gados, izmantojot specializētu organizāciju pakalpojumus;

    • ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību, izvietojot lokālās katlumājas dzīvojamo ēku tuvumā ;

    • lokālo katlumāju darbība ja ir orientēta uz dabas gāzes izmantošanu , kas apgrūtina alternatīvā kurināmā izmantošanu avārijas vai gāzes piegādes pārtraukumu gadījumos;

    • tiek likvidētas koģenerācijas izmantošanas iespējas, neracionāli izmantoti maģistrālie siltuma tīkli, tādējādi radot zaudējumus citiem lietotājiem.

Ievērojot augstākminēto, pilsētas domei jānosaka, kādās zonās ir saglabājama centralizētā siltumapgāde un, kur lietotāji var izvēlēties citu siltumapgādes veidu, likumdošanas paredzētajā kārtībā.

 

4. Siltumapgādes attīstības virzieni un ekonomiju veicinošie pasākumi

 

Vienotu tehnisko politiku siltumapgādes attīstībā Cēsīs nosaka pilsētas Dome kuru realizē SIA” Cēsu būvnieks” vai viņa saistību pārņēmējs , pamatojoties uz savstarpēji noslēgtiem “Par Cēsu pilsētas siltumtīklu saimniecības modernizāciju un atjaunošanu” un “Par Cēsu pilsētas p/u “Cēsu siltumtīklu uzņēmums” pamatlīdzekļu nomu” līgumiem ievērojot, ka:

  1. Galvenais siltumapgādes attīstības virziens Cēsīs ir centralizētā siltumapgāde, tās saglabāšana, noteiktajā pilsētas teritoriālajā zonā (pilsētas daudzdzīvokļu mājas un citi pieslēgtie objekti) ir prioritāra.

  2. Centralizētā siltumapgāde pilsētā jāattīsta, radot labvēlīgu vidi jaunu objektu pieslēgšanai, kas ir pozitīvi no vides aizsardzības viedokļa un samazina strauju siltumražošanas izmaksu pieaugumu.

  3. Siltumtrases un siltummezgli jānomaina atbilstoši 2000. gadā izstrādātajam attīstības plānam, ar turpmākajiem 2004.gada Cēsu siltumapgādes koncepcijas izstrādātajiem grozījumiem, kas nosaka par prioritāru siltummezglu uzstādīšanu pilsētā, lai patērētājs optimāli varētu izlietot saņemto siltumenerģiju un precīzi veiktu norēķinus par patērēto siltumenerģiju .

  4. Pēc siltummezglu uzstādīšanas ēku( īpašnieks,valdītājs, apsaimniekotājs, Lietotājs) slēdz līgumu par siltuma piegādi un norēķinu kārtību pēc siltumskaitītāja rādījumiem un apstiprinātā tarifa.

  5. Cēsu pilsētas dome respektē, atbilstoši Enerģētikas Hartas nostādnēm, enerģijas patērētāju tiesības brīvi izvēlēties lietojamo energoresursu veidu:

    1. Centralizētai siltumapgādei noteiktajās zonās(pilsētas patreizējā zona ar centralizēto siltumapgādi un perspektīvām), ja ar to netiek traucēta citu patērētāju siltumapgāde un siltuma ražošanai tiek izmantots veids bez kurināmā sadedzināšanas – elektroenerģija, siltuma sūkņi, saules kolektori u.c.

    2. Decentralizētai siltumapgādei noteiktajās zonās(pilsētas individuālās apbūves zona), ja siltuma ražošanai tiek izmantots veids bez kurināmā sadedzināšanas, vai arī siltuma ražošanai tiek izmantots kurināmais, kas veido minimālu kaitīgo izmešu apjomu – gāze, koksne – u.c. biomasa.

  6. Cēsu administratīvajā teritorijā katrā atsevišķā gadījumā siltumapgādes veidu saskaņo:

    1. Centralizētai siltumapgādei noteiktajās zonās – Cēsu pilsētas domes noteiktajā kārtībā, atbilstoši vispārējiem būvnoteikumiem, sadarbībā ar siltuma piegādātāju, kas veic arī projekta realizācijas uzraudzību;

    2. Decentralizētajai siltumapgādei noteiktajās zonās – atbilstoši Cēsu pilsētas domes izdotajiem noteikumiem.

  1. Siltuma piegādātājs “Cēsu Būvnieks” vai viņa saistību pārņēmējs, savā darbības zonā nodrošina nepārtrauktu siltuma piegādi slimnīcām, sociālās aprūpes stacionāriem, bērnudārziem un skolām, kur siltuma pārtraukumi varētu būt saistīti ar risku bezpalīdzīgu cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī citos sistēmai pieslēgtajos objektos.

  2. Tiek turpināta siltumapgādes sistēmas modernizācijas programma, piesaistot visas iespējamās investīcijas, programmas realizācijai. Tālākā modernizācijas gaitā veikt izpēti par koģenerācijas procesa ieviešanas iespējamību, pasākumiem pārvades procesu automatizācijā, kurināmā optimizācijai siltuma izstrādē, tālākai siltuma zudumu samazināšanai pārvades procesā.

  3. Paredzēts izstrādāt un apstiprināt pasākumu plānu, kas paredz pasākumu ieviešanu kaitīgo izmešu līmeņa pazemināšanai no stacionāriem piesārņojuma avotiem centralizētās siltumapgādes zonās, kur ir pārsniegts kaitīgo izmešu pieļaujamais robežlielums.

  4. Lai paaugstinātu siltumenerģijas izmantošanas efektivitāti, paredzēts izstrādāt un apstiprināt pilsētas ilgtermiņa energopatēriņa samazināšanas programmu.

  5. Nodrošināt, lai:

    1. sadarbībā ar SIA „Cēsu būvnieks” vai viņa saistību pārņēmējs, piesaistītu speciālistus, kas profesionāli izskatītu un periodiski atjaunotu veicamo pasākumu plānu visos ar pilsētas siltumapgādi saistītos jautājumos;

    2. nodrošinātu Cēsu pilsētas domes ietekmi modernizācijas procesu norisē, Cēsu pilsētā, aktīvi piedaloties saistošo noteikumu un citu normatīvo dokumentu izstrādē;

    3. nodrošināt brīvu konkurenci servisa pakalpojumu (apkopes, namu apsaimniekošanas) veikšanai dzīvojamo māju iekšējās sistēmās;

    4. realizētu ieinteresēto deputātu un pašvaldības ar komunālo saimniecību saistītā vadošā personāla apmācību siltumapgādes jautājumos;

    5. izveidotu un uzturētu pilsētas Energoekonomijas informatīvo centru, kurā tiktu akumulēta un izplatīta informācija par energotaaupības pasākumiem dzīvojamā un sabiedriskajā sektorā, kuru ieviešana varētu sekmēt zemākus maksājumus par siltumu;

    6. maksimāli iesaistītu iedzīvotājus siltumapgādes un norēķinu kvalitātes kontrolē, aktivizējot no iedzīvotāju vidus apmācītu energopārvaldnieku izvirzīšanu dzīvojamās mājās, apkopes kvalitātes uzraudzības, apkures patēriņa pieregulēšanas un sākotnējo aprēķinu veikšanas iemaņām. Nodrošināt energopārvaldnieku apmācības iespēja

    7. sekmētu dzīvojamo un sabiedrisko ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu modernizāciju.

  1. Veikt sociāli ekonomiskos pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamā apjoma kompensācijas mehānismu maznodrošinātiem Cēsu iedzīvotājiem komunālo maksājumu kārtošanai.

  2. Cēsu pilsētas dome izstrādā un apstiprina Cēsu siltumapgādes koncepcijas ieviešanai nepieciešamos normatīvos un reglamentējošos dokumentus.

5. Tarifu veidošanas un norēķinu principi

 

Par pamatu norēķiniem ar lietotājiem par izmantoto siltumenerģiju apkurei un karstāūdens apgādei izmanto uzstādīto skaitītāju rādījumus.

Aprēķinu metodi siltumenerģijas patēriņa noteikšanai saskaņā ar Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem ( LR Ministru kabineta noteikumi Nr.41 no 28.02.1995.g. ar grozījumiem 09.03.1999.g. ). izmanto tikai gadījumos , kad skaitītājs bojāts vai atrodas verificēšanā.

Izskatot siltuma tarifa projektus nākošiem gadiem, rūpīgi jāanalizē visu tarifos iekļauto izmaksu pamatotība. Uzskatīt par neracionālu slēptu finansu līdzekļu iestrādāšanu tarifā, kas nosegtu nemaksātāju parādu daļu.

Cēsu pilsētas dome veido ilgtermiņa siltuma patēriņa un tarifu prognozi, nepieļaujot negaidītus, krasus kāpumus un nodrošinot prognožu publicitāti.

Saskaņā ar LR likuma “Par sabiedrisko pakalpojumumu regulatoriem” siltumenerģijas tarifus Cēsu pilsētā apstiprina LR Sabiedrisko Pakalpoju Regulēšanas Komisija un BO SIA Pašvaldību publiskās aģentūras “Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulators”

 

Pielikumi.

 

    1. Enerģētikas politika Eiropas Savienībā.

    2. Valsts un pašvaldību politika siltumapgādē.

    3. Latvijas enerģētikas nacionālā programma.

    4. Vides aizsardzība.

    5. Siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas un citu siltuma ekonomijas projektu finansēšanas kārtība.

    6. Par centralizēto siltumapgādes koncepciju Cēsu pilsētā. 2000.gada 20.janvāra Cēsu pilsētas domes sēdes protokols.

    7. Par centralizēto siltumapgādes koncepciju Cēsu pilsētā. 2000.gada 21.decembra Cēsu pilsētas domes sēdes protokols.

    8. Cēsu siltumapgādes stratēģija. 2000.28.decembra Cēsu pilsētas domes sēdes protokola piel. Nr.1.

    9. Par Cēsu siltumapgādes sistēmas stratēģisko plānu 2002/2003.g. 2002.g. 21. februāra Cēsu pilsētas domes sēdes protokols.

    10. SIA”Cēsu būvnieks” 2002. – 2003.g. ieguldīto investīciju saraksts.

    11. Cēsu pilsētas siltumtīklu shēma.

Pielikums Nr. 1

 

Enerģētikas politika Eiropas Savienībā

 

Eiropas Savienības politika enerģētikā izklāstīta 1995.gada decembrī izdotajā “ Baltajā grāmatā par enerģētikas politiku Eiropas Savienībā “, kā arī citās Eiropas Savienības Komisijas izdotās rezolūcijās un direktīvās. Vissvarīgākās uz siltumenerģētikas attīstību attiecināmās direktīvas ir šādas:

    1. Direktīva par prasību standartizāciju attiecībā uz jauniem ūdenssildāmajiem katliem ar šķidro vai gāzveida kurināmo atbilstoši Eiropas Savienības Padomes izstrādātajiem efektivitātes kritērijiem:

    2. Direktīvas ar mērķi samazināt kopā ar dūmgāzēm izplūstošo CO, CO2, SO2 daudzumu, uzlabojot enerģētikas un energoresursu izmantošanas efektivitāti, kā arī uzstādot dūmgāzu attīrīšanas ierīces. Šo pasākumu ieviešana centralizēto siltumapgādes sistēmu katlu mājās dod iespēju sasniegt ievērojami lielāku efektu, un to izmaksas ir zemākas, nekā veicot šos pasākumus katrā mazas jaudas lokālā katlu mājā.

    3. Nolikums par naftas produktu krājumu rezerves nodrošināšanu 90 dienu patēriņam, lai nodrošinātu lietotāju nepārtrauktu siltumapgādi.

4. Eiropas Savienības Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta

gāzu emisijas kvotu tidzniecības sistēmas izveidi Kopienā, atbilstoši

Kioto protokolam.

 

Pielikums Nr.2

 

Valsts un pašvaldību politika siltumapgādē

(Akceptēta LR MK 1997.g.2.septembrī)

Valsts politika siltumapgādē

 

Lai realizētu siltumapgādes pamatmērķi - lietotāju nepārtrauktu nodrošināšanu ar siltumenerģiju pieprasītā apjomā un atbilstošā kvalitātē, valsts pārvaldes institūcijās jārada:

    • labvēlīga vide siltumapgādes komercializācijas nodrošināšanā, veicinot konkurenci , atbalstot lietotāju izvēles tiesības, utt.,

    • stabilitātes garantijas - stabila likumdošana, tarifi, maksājumu disciplīnas nodrošināšana, licencēšana , labvēlīga vide banku un privātā kapitāla piesaistei;

    • motivācija gan siltumenerģijas ražotājiem , gan siltumenerģijas lietotājiem veikt tehnisko rekonstrukciju;

    • stimuls pašvaldībām atteikties no tiešas uzņēmējdarbības siltumenerģijas ražošanā , paturot kontroles, vadības un piegādes funkcijas un nodrošinot ilglaicīgu plānošanu.

Pašvaldību politika siltumapgādē

Pašvaldības siltumapgādes attīstības koordinēšanā ievērot sekojošus principus:

  • siltumapgādes drošības un apkalpes servisa kvalitātes nodrošināšana, valsts institūcijām veicot tikai nozares ilglaicīgu plānošanu, kurināmā bilances optimizāciju un tarifu regulatora funkcijas, veicinot konkurenci starp kurināmā veidiem un tirgus liberalizāciju, siltumapgādes uzņēmumiem darbojoties pastāvīgā Regulatora uzraudzībā un konsultējot lietotājus;

  • nozares konsekventa komercializācija, nepieļaujot atkāpes un izkropļojumus ( t.sk. nerisinot vienu lietotāju maksātnespējas problēmas uz citu rēķina, u.c.);

  • nozares ilglaicīga mērķtiecīga attīstība un piegādes drošuma garantēšana, galvenokārt ietekmējot attīstību ar ekonomiskām metodēm, atbalstot vietējā kurināmā izmantošanu vietējos siltumenerģijas un siltumiekārtu ražotājus;

  • lietotāju izvēles tiesības, ierobežojot izvēli tikai tad, ja tiek skartas sabiedrības intereses vai nelabvēlīgi ietekmēta apkārtējā vide;

  • resursu taupīšana, kā vispārējās ekonomiskās attīstības priekšnoteikums, t.sk. attīstot koģenerāciju vietās ar pietiekami lielu un stabilu siltuma patēriņu;

  • siltumenerģijas vispārējā patēriņa samazināšana, nesamazinot komforta līmeni;

  • konsekventa apkārtējās vides aizsardzības prasību ievērošana;

  • minimālo izmaksu (iespējami zemāka vienas siltumenerģijas mērvienības cena) politikas ievērošana.

Pielikums Nr.3

 

Latvijas enerģētikas nacionālā programma .

(Akceptēta LR MK 1997.g.28lpp.)

 

Latvijas Republikā ir izstrādāts Latvijas enerģētikas nacionālās programmas projekts līdz 2020.gadam. Tā ir programma, kurā ir apvienoti tehniskie, ekonomiskie un organizatoriskie pasākumi enerģētikas sektorā. Nacionālā programma paredz:

    • energoefektivitātes paaugstināšanu visos sistēmas posmos - no ražošanas, piegādes un sadales līdz gala patēriņam;

    • dziļāku Latvijas integrāciju Eiropas Savienības enerģijas tirgū, Baltijas valstu un Ziemeļeiropas energosistēmās;

    • enerģētikas sektora restrukturizāciju un liberalizāciju, radot priekšnoteikumus racionālu energosistēmu attīstībai;

    • labvēlīgu vidi privātām investīcijām efektīvās energosistēmās ( koģenerācijā), vietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanā;

    • enerģētisko jaudu racionālu izmantošanu un saglabāšanu, fiziski un morāli novecojušu, videi nepiemērotu iekārtu nomaiņu;

    • vietējo energoresursu ekonomisku un efektīvu izmantošanu, maksimāli aizvietojot energoresursu importu;

    • uz ekonomiskām izmaksām un tirgus principiem balstītu energoresursu cenu politiku;

    • vietējo ģenerējošo jaudu attīstību, pakāpeniski samazinot Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa;

    • videi labvēlīgu alternatīvo enerģijas avotu , jaudu efektīvu un energotaupošo tehnoloģiju attīstības veicināšanu.

 

Pielikums Nr.4

Vides aizsardzība

 

Lai risinātu gaisa piesārņojuma pārrobežu pārneses problēmas, kas aktuālas daudzām pasaules valstīm, 1994.gadā Ženevā pieņēma konvenciju “ Par gaisa piesārņojumā pārrobežu pārnesi lielos attālumos”. Latvija šai konvencijai pievienojās 1997.gadā. Tagad Latvijai jāiekļaujas starptautiskās vides aizsardzības politikas prasībās un jāsamazina gaisa piesārņotība valsts robežās.

1995.gada 25.aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē apstiprināja vides aizsardzības politikas plānu Latvijai, kurš tālāk tika iekļauts Latvijas enerģētikas nacionālajā programmā.

Vides situāciju Latvijā galvenokārt nosaka sekojošais:

□ piesārņojuma pārrobežu pārnese;

□ piesārņojums saimnieciskās darbības rezultātā;

□ atkritumu ietekme uz vidi;

□ transporta ietekme uz vidi;

□ lauksaimniecības ietekme uz vidi;

□ katlu māju ietekme uz vidi.

Šeit jāsaprot vides situācijas novērtējums, izejot no tā, cik lielā mērā tas ietekmē cilvēku veselību un ekosistēmu.

Siltumapgādes jautājumus risinot, vislielāko kaitējumu videi nodara katlu māju izmantošanas rezultātā radušies kaitīgie izmeši, kuru samazināšanu var veikt divos galvenajos virzienos:

    1. energoresursu taupīšanā un ekonomijā;

    2. kaitīgo izmešu uztveršanā un utilizēšanā.

Lai izpildītu Eiropas Savienības un 1997.gadā pieņemtās Latvijas enerģētikas nacionālās programmas prasības vides aizsardzībā, ir jāveic sekojošais:

    1. mazuta un krāšņu kurināmā saņemšanas , transportēšanas un uzglabāšanas problēmu risināšana;

    2. izmešu samazināšanas pasākumi katlu mājās:

    • pielietojot racionālākus kurināmā veidus;

    • pielietojot racionālākas degšanas procesa tehnoloģijas ( jaunākās paaudzes degļi, degšanas kontroles tehnoloģijas);

    • pielietojot jaunākas tehnoloģijas izmešu uztveršanā un utilizēšanā;

    1. energoresursu ekonomijas pasākumu īstenošana;

    2. izstrādāt Cēsu pilsētas gaisa piesārņojuma karti un sekot piesārņojuma izmaiņām, nepieļaujot tā palielināšanos virs maksimāli pieļaujamām normām.

Pielikums Nr. 5

 

Siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas un citu siltuma ekonomijas projektu finansēšanas kārtība

 

Siltumapgādes sistēmu rehabilitācijas projektā iekļauto pasākumu izmaksas, ko sedz siltumenerģijas lietotāji maksājot par siltumenerģiju, saskaņā ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu un tā struktūru:

 

1. Maģistrālo un iekškvartālu siltumtīklu izbūve;

2. Katlu māju modernizācija.

 

Cēsu pilsētas domes dotācijas projektu realizācijā - sociālā palīdzība maznodrošinātajiem, lai sekmētu noteiktā siltumenerģijas tarifa samaksu.

 

Dzīvojamo māju iedzīvotāju un pārējo siltuma lietotāju līdzdalība projektu realizācijas izmaksu segšanā :

 

1. Siltummezglu iekārtošana;

2. Ēku siltināšana.

 

Pielikums Nr. 6

Par centralizētas siltumapgādes koncepciju Cēsu pilsētā

 

Saskaņā ar Cēsu pilsētas Tautsaimnieciskās komitejas 2000.gada 20.janvāra sēdes protokolu Nr.l, Cēsu pilsētas dome nolemj:

  1. Apstiprināt siltumapgādes attīstības stratēģiju saskaņā ar pielikumu Nr.1.

  2. Cēsu pilsētas attīstības plānu ietvaros plānot siltumapgādes attīstību atbilstoši Cēsu pilsētas domes 1999.gada 14.oktobra lēmuma Nr.710 "Par Cēsu pilsētas siltumapgādes rekonstrukcijas projektu" prasībām.

  3. īstenojot siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju nodrošināt vides aizsardzības prasību ievērošanu siltumenerģijas ražošanā un piegādē.

  4. Realizējot siltumapgādes attīstības stratēģiju, noteikt, ka ir mērķtiecīgi un ekonomiski pamatoti saglabāt centralizēto siltumapgādi sekojošos dzīvojamo māju kvartālos:

  1. L.Paegles, Lapsas, Vāveres, Caunas ielu daudzstāvu namos.

  2. Valmieras, Loka, Akmens, Birzes, Dzintara, Maija, Niniera, Ezera, Festivāla ielu un Cēsu vecpilsētas daudzstāvu namos.

  3. Zirņu, Zvirbuļu, Raiņa, Rīgas ielas daudzstāvu namos

  4. Lenču ielas daudzstāvu namos

  5. Gaujas, Bērzaines, E.Dārziņa ielu daudzstāvu namos

  6. Beverīnas, Viestura ielu daudzstāvu namos

  7. Vilku, Saules, Vaives, A.Kronvalda, Apšu, Ziedu daudzstāvu namos.

  8. Cīrulīšu daudzstāvu namos.

5. Centralizētā siltumapgāde saglabājama ievērojot šādus pamatprincipus:

    1. nav ekonomiski iespējams esošajiem pieslēgtajiem patērētājiem nodrošināt alternatīvu siltumapgādi

    2. pāreja uz alternatīvu siltumapgādi saistīta ar neracionālu resursu izmantošanu.

    3. alternatīva siltumapgāde negatīvi ietekmē apkārtējo vidi

    4. alternatīvā siltumapgāde izslēdz kooģenerācijas iespējas

6. Lai nodrošinātu siltumapgādes attīstības stratēģijas realizēšanu Cēsu pilsētā noteikt šādu darbības plānu:

    1. Pievienot Cēsu pilsētas pašvaldības uzņēmuma "Saulrīti" katlu mājas siltumenerģijas patērētājus katlu mājai Rūpniecības ielā - 2000.gads.

    2. Ēkās izbūvēt siltummezglus ar automātiku apkurei un karstam ūdenim ar moderniem siltummaiņiem un siltumskaitītājiem nodrošinot visā pilsētā pāreju no 4 cauruļu sistēmas uz 2 cauruļu sistēmas, vienlaicīgi sakārtojot iekškvartālu tīklus - 2001.gads.

    3. Koģenerācijas stacijas izbūve vai katlu māju rekonstrukcija - 2003.gads

Pielikums Nr. 7

 

 

Par centralizētās siltumapgādes koncepciju Cēsu pilsētā

 

Saskaņā ar Cēsu pilsētas domes Finansu komitejas 2000.gada 21.decembra sēdes atzinumu (protokols Nr.32), Cēsu pilsētas dome nolemj ;

  1. Atzīt par spēku zaudējušu Cēsu pilsētas domes 27.01.2000.lēmumu (prot.Nr.2, § 1) "Par centralizētās siltumapgādes koncepciju Cēsis".

  2. Apstiprināt siltumapgādes attīstības stratēģiju saskaņā ar pielikumu Nr. 1.

  3. Cēsu pilsētas attīstības plānu ietvaros plānot siltumapgādes attīstību atbilstoši Cēsu pilsētas domes 2000.gada 26.oktobra sēdes protokola Nr.23 "Par Cēsu pilsētas siltumapgādes rekonstrukcijas projektu" prasībām.

  4. Īstenojot siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju nodrošināt vides aizsardzības prasību ievērošanu siltumenerģijas ražošanā un piegādē.

  5. Realizējot siltumapgādes attīstības stratēģiju, noteikt, ka ir mērķtiecīgi un ekonomiski pamatoti saglabāt centralizēto siltumapgādi šādos dzīvojamo māju kvartālos:

    1. Leona Paegles, Lapsas, Vāveres, Caunas ielu daudzstāvu namos.

    2. Valmieras, Loka, Akmens, Birzes, Dzintara, Maija, Niniera, Ezera, Festivāla ielu un Cēsu vecpilsētas daudzstāvu namos, kur nav pieslēgta centralizētā siltumapgāde.

    3. Zirņu, Zvirbuļu, Raiņa, Rīgas ielas daudzstāvu namos.

    4. Lenču ielas daudzstāvu namos.

    5. Gaujas, Bērzaines, Emīla Dārziņa ielu daudzstāvu namos.

    6. Beverīnas, Viestura ielu daudzstāvu namos.

    7. Vilku, Saules, Vaives, Ata Kronvalda, Apšu, Ziedu ielu daudzstāvu namos.

  1. Centralizēta siltumapgāde saglabājama ievērojot šādus pamatprincipus:

    1. Nav ekonomiski iespējams esošajiem pieslēgtajiem patērētājiem nodrošināt alternatīvu siltumapgādi.

    2. Pāreja uz alternatīvu siltumapgādi saistīta ar neracionālu resursu izmantošanu.

    3. Alternatīva siltumapgāde negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

    4. Alternatīvā siltumapgāde izslēdz koģenerācijas iespējas.

  1. Lai nodrošinātu siltumapgādes attīstības stratēģijas realizēšanu Cēsu pilsētā noteikt šādu darbības plānu:

    1. Pievienot katlu mājas Saulrītu ielā 21 siltumenerģijas patērētājus katlu mājai Rūpniecības ielā 13.

    2. Ēkās izbūvēt siltummezglus ar automātiku apkurei un karstam ūdenim ar moderniem siltummaiņiem un siltumskaitītājiem, nodrošinot visā pilsētā pāreju no 4 cauruļu sistēmas uz 2 cauruļu sistēmu, vienlaicīgi sakārtojot iekškvartāla tīklus

    3. Koģeņerācijas stacijas izbūve vai katlu māju rekonstrukcija

    4. Maģistrālo siltumtīklu nomaiņa.

  2. Kontroli par lēmuma izpildi veikt Cēsu pilsētas domes izpilddirektoram A.SALMIŅAM.

Pielikums Nr. 8

 

 

 

Pielikums Nr.l

Cēsu pilsētas domes sēdes

2000.gada 28.decembra

prot.Nr.28,§l

Cēsu siltumapgādes attīstības stratēģija.

ESOŠĀ SITUĀCIJA.

l.Cēsu pilsētā ir izvērsta centrālās siltumapgādes sistēma, kura apgādā ar siltumenerģiju_šādus patērētājus: 121 dzīvojamās mājas; dzīvokļu skaits 3800; 17 budžeta iestādes, tai skaitā 9 skolas, bērnudārzi, veselības aprūpes iestādes; 25 patērētājiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; apsildāmā platība 181811 m2; 13000 iedzīvotāju patērē karsto ūdeni. Cēsu siltumtīklu uzņēmums gadā piegādā patērētājiem ap 52000 Gkal. Cēsu centralizētā siltumapgādes sistēma ir izbūvēta PSRS laikā, atbilstoši tā laika normām un prasībām. Kopš 90.gadu vidus ir veikta virkne pasākumu sistēmas efektivitātes celšanai, (Leona Paegles ielas katlu māja pievienota centrālajai katlu mājai Rūpniecības ielā, Lenču ielas katlu mājā uzstādīts jauns katls, atsevišķās ēkās uzstādīti siltumskaitītāji un regulējoša automātika).

SECINĀJUMI PAR ESOŠO SITUĀCIJU:

1.Cēsīs veiksmīgi darbojas centralizētās siltumapgādes sistēma, kurā ir veikti vairāki uzlabojumi. Salīdzinot ar 90.gadu sākumu, ir ieguldīti ievērojami līdzekļi sistēmas uzturēšanā un pilnveidošanā. Tādēļ nav pieļaujama pāreja no centralizētas siltumapgādes uz decentralizētu pilsētas daļā, kur tā ir vēsturiski izveidojusies.

2.Uzņēmumā ir jāveic šādi pasākumi sistēmas pilnveidošanai :

  • jāizbūvē ēkās siltummezgli, ar automātiku apkurei un karstam ūdenim, ar moderniem siltummaiņiem un siltumskaitītājiem. Šis solis sakārtos ekonomiskās attiecības starp siltuma ražotāju un patērētāju, tas ir izdevīgi patērētājiem, jo ļaus kontrolēt savu siltuma patēriņu ar automātikas palīdzību. No otras puses, tas ļaus samazināt siltumtrašu diametrus iekškvartālu tīkliem, tādejādi samazinot nepieciešamās investīcijas rūpnieciski izolēto cauruļu iegādei un nākotnē samazinot zudumus no siltumtrasēm;

  • visā pilsētā jāpāriet no 4 cauruļu sistēmas uz 2 cauruļu sistēmu, tādejādi samazinot zudumus no siltumtrasēm;

  • jāsakārto iekškvartālu tīkli;

  • jāpievieno Saulrītu katlu māja Rūpniecības ielas katlu mājai;

  • jānomaina maģistrālie siltumtīkli;

  • jāpilnveido siltumavoti (iespējas - Rūpniecības ielas katlumāja - gāzes dzinējs, Lenču ielas katlu mājā papildus šķeldas dedzināšanai; Bērzaines ielas katlumājas gazifikācijas darbi veikti 2000.gada 4.ceturksnī).

NĀKOTNES STRATĒĢIJA..

Pamatojums. i

Centralizētai siltumapgādei ir sekojošas 3 galvenās priekšrocības salīdzinot ar decentralizēto:

  1. Iespēja izmantot dažādus kurināmā veidus - jauj izmantot visizdevīgāko no kurināmajiem, nepieļauj viena kurināmā piegādātāja monopolu

  2. Efektīva dūmgāzu attīrīšana katlu mājā - pie patērētājiem (Cēsu centrā, pie dzīvojamām mājām izmešu, kas radušies no apkures nav).

  3. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā.

Koģeneratora izbūve Rūpniecības ielas katlu mājā (jauda ap 2 MW) nākotnē ļautu samazināt siltuma tarifus un būtu Cēsīm izdevīga, bet par pašreizējām elektroenerģijas iepirkuma cenām vēl nav izdevīga. Ja koģenerācijas staciju būs izdevīgi izbūvēt, tad būtu jācenšas tai pievienot arī Lenču un Bērzaines ielu katlu mājas. Līdz ar to nebūtu lietderīgi ieguldīt līdzekļus šajās katlu mājās. Turpretī iekškvartālu tīkli un ēku siltummezgli jāsakārto neatkarīgi no siltuma avota pie kura tie būs pieslēgti.

DARBĪBAS SECĪBA.

    1. Jāpievieno Saulrītu ielas Nr.21 katlu māja Rūpniecības ielas Nr.13 katlu mājai.

    2. Jāizbūvē ēkas siltummezgli, ar automātiku apkurei un karstam ūdenim, ar moderniem siltummaiņiem un siltumskaitītājiem un jāpāriet visā pilsētā no 4 cauruļu sistēmas uz 2 cauruļu sistēmu, jāsakārto iekškvartālu tīkli.

    1. Koģenerācijas stacijas izbūve vai katlu māju rekonstrukcija.

    2. Jānomaina maģistrālie siltumtīkli.

Pielikums Nr. 9

Par Cēsu siltumapgādes sistēmas stratēģisko plānu 2002./2003.g.


Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 21.02.2002. Tautsaimniecības komitejas atzinumu (protokols Nr. 6), Cēsu pilsētas dome nolemj: .

1. Turpināt Cēsu pilsētas siltumapgādes rekonstrukcijas projekta realizāciju atbilstoši Cēsu pilsētas domes 26.10.2000; lēmumam "Par Cēsu pilsētas siltumapgādes rekonstrukcijas projektu" (prot. Nr. 23, &47) un 28.12.2000. lēmumam "Par centralizētās siltumapgādes koncepciju Cēsu pilsētā" (prot. Nr. 28, &1), nosakot šādu Cēsu pilsētas siltumapgādes sistēmas stratēģijas plānu:

    • 2002.gadā izbūvēt koģenerācijas staciju Cēsis, Rūpniecības ielā 13;

    • 2002.-2003.gada rekonstruēt katlu māju Cēsīs, Birzes ielā 31, izbūvējot siltumtrasi, gazifikācijas un koģenerācijas iekārtu biomasas sadedzināšanai ar jaudu 4,8 Mw siltumenerģijas;

    • 2003.gadā likvidēt katlu māju Cēsīs, Turaidas ielā 7, izbūvējot siltumtrasi;

    • 2002.-2003 .gadā veikt katlu mājas Cēsis, Gaujas ielas 21, gazifikāciju automātiskajā režīmā;

    • 2002.gada jūlijā likvidēt katlu māju Cēsis, Saulrītu ielā 21, izbūvējot siltumtrases un siltummezglus Cēsīs, Saules - Vaives ielās, veicot ielu labiekārtošanu;

    • 2002.gadā veikt priekškurtuves un siltumtrases remontu Cēsīs, Zīļu ielā 10;

    • 2003.gadā izbūvēt koģenerācijas iekārtu katlu mājā Cēsīs, Bērzaines ielā 38;

    • veikt siltumtrašu remontu (izņemot Saules un Vaives ielas);

    • nomainīt siltumtrases Cēsīs, Eduarda Treimaņa Zvārguļa ielā 1=110m O 324mm.

2. Pieņemt zināšanai, ka Cēsu siltumapgādes sistēmas stratēģijas plāna realizācijai nepieciešami naudas līdzekļi Ls 700 000,- apmērā.

  1. Paredzēt Cēsu siltumapgādes sistēmas stratēģijas plāna realizācijai naudas līdzekļus, kas saņemti no kredīta ar valsts galvojumu Ls 1 600 000,- apmērā, iespējamām investīcijām (pieprasītas Ls 700 000,- apmērā) un /u "Cēsu siltumtīklu uzņēmums" pamatlīdzekļu nomnieka firmas "Cēsu būvnieks” SIA līdzfinansējuma Ls 176 000,- apmērā.

  2. Pilnvarot firmu "Cēsu būvnieks" SIA atkārtoti iesniegt un aizstāvēt projekta pieteikumu par Cēsu pilsētas siltumapgādes rekonstrukciju valsts investīciju saņemšanai.

Lēmumā izpildi nodrošināt firmai "Cēsu būvnieks" SIA (ģenerāldirektors J.Siņelobovs

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv