Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Trešdiena, 2017.gada 22.novembris   Vārda dienu svin: Aldis, Alfons, Aldris
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  - Kontakti
  - Struktūra
  - E-pakalpojumi
  - Domes sēdes
  -- Domes sēžu darba kārtība
  -- Pieņemtie lēmumi
  2012. gads
  2011. gads
  2010. gads
  2009. gads
  2008. gads
  2007. gads
  2006. gads
  2005. gads
  2004. gads
  2003. gads
  2002. gads
  - Saistošie noteikumi
  - Pašvaldības iestādes
  - Būvvalde informē
  - Iesniegumi, veidlapas
  - Pakalpojumi
  - Vēstule domei
  - Starptautiskā sadarbība
  - Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
  - Bāriņtiesas pakalpojumi
  - Cēsu novada budžets
  - Cēsu pašvaldības
publiskie pārskati
  - Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds
  - Visbiežāk uzdotie jautājumi
  - Domes komiteju darba kārtības
  - Domes komisiju darba kārtības
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Novembris 2017

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Cēsu novada pašvaldība> Domes sēdes> Pieņemtie lēmumi> 2003. gads> Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējuma apraksts

- 24.12.2003 Domes sēdes lēmumi
- 27.11.2003.Domes sēdes lēmumi
- 11.12.2003 Domes sēdes lēmumi
- 13.11.2003. Domes sēdes lēmumi
- 09.10.2003. Domes sēdes lēmumi
- 25.09.2003. Domes sēdes lēmumi
- 11.09.2003. Domes sēdes lēmumi
- 28.08.2003. Domes sēdes lēmumi
- 14.08.2003. Domes sēdes lēmumi
- 26.06.2003. Domes sēdes lēmumi
- 12.06.2003. Domes sēdes lēmumi
- 29.05.2003. Domes sēdes lēmumi
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējuma apraksts
- 10.04.2003. Domes sēdes lēmumi
- 27.03.2003. Domes sēdes lēmumi
- 15.05.2003. domes sēdes lēmumi
- 13.02.2003. Domes sēdes lēmumi
- 30.01.2003. Domes sēdes lēmumi
- 24.04.2003. Domes sēdes lēmumi.
- 16.01.2003. Domes sēdes lēmumi
- 24.07.2003. Domes sēdes lēmumi
- 13.03.2003. domes sēdes lēmumi

Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējuma apraksts


LR Valsts Zemes Dienests
Vidzemes reģionālā nodaļa

Cēsu pilsētas
zemes vērtību zonējuma apraksts

 

 

Zonējuma izstrādes speciālists _______________ /D.Vadone/
Cēsu pilsētas domes konsultants _____________ /J. Pētersons/

 

 

2003

 

 

Satura rādītājs

 

  1. Zonējuma izstrādes juridiskais pamatojums un normatīvie dokumenti………………3.lpp
  2. Zemes vērtību zonējuma izstrādes un zemes bāzes vērtību noteikšanas galvenie pamatprincipi………………………………………………………………………….3.lpp
  3. Cēsu pilsētas administratīvās teritorijas īss raksturojums…………………………….3.lpp
  4. Zonējuma izstrādē izmantotie materiāli………………………………………………5.lpp
  5. Zemes bāzes modeļu raksturojums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām.6.lpp
  6. Nekustamā īpašuma tirgus informācijas apskats……………………………………...6.lpp
  7. Zemes vērtību zonu raksturojums…………………………………………………….8.lpp
  8. Zemes bāzes vērtību tabula……………………………………………………….....16.lpp

 

 

1. Zonējuma izstrādes juridiskais pamatojums unnormatīvie dokumenti

    Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējuma izstrādes (aktualizācijas) juridiskais pamats ir likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 7.daļa.

    Normatīvie dokumenti – LR Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumi Nr.465 “Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”;

    Ar Valsts Zemes Dienesta (turpmāk tekstā - VZD) 2002.gada 20.decembra rīkojumu Nr.477 apstiprinātie metodiskie norādījumi “Zemes vērtību zonējuma izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtība”;

    VZD Vidzemes reģionālās nodaļas 2003.gada 20. janvāra rīkojums Nr.6a “Par pilsētu zemes vērtību zonējuma aktualizāciju”.

    Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējuma sabiedriskā apspriešana notika no 2003.gada 24.marta līdz 14.aprīlim. Rakstiskās atsauksmes un ierosinājumi zonējuma projekta sabiedriskās apspriešanas laikā netika saņemti.

    Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums saskaņots ar pilsētas domes 2003.gada _________ lēmumu Nr.______.

 

2. Zemes vērtību zonējuma izstrādes un zemes bāzesvērtību noteikšanas galvenie pamatprincipi.

Zemes vērtību zonējums (turpmāktekstā – zonējums) ir pašvaldības administratīvās teritorijas sadalījums zemesvērtību zonās, kurās zemes vērtība, kas paredzēta noteiktai nekustamā īpašumalietošanas mērķu (turpmāk tekstā – NĪLM) grupai (mērķim), ir savstarpējisalīdzināma vai nemainīga tai piederīgo zemes vienību platību ietvaros.

Zonējuma izstrādē izmanto:

    • Informāciju par nekustamā īpašuma (turpmāk tekstā – NĪ) tirgus darījumiem un zemes nomas maksām, kura uzkrāta VZD NĪ tirgus datu bāzē;
    • NĪ tirgus cenu analīzes rezultātā iegūto informāciju par zemes vērtību un to ietekmējošiem galvenajiem faktoriem;
    • NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma analīzes rezultātā iegūto informāciju;
    • Pašvaldības administratīvajai teritorijai noteiktos zemes tirgus cenu līmeņus;
    • Pilsētas teritoriālā plānojuma projektu;
    • Pilsētas sociālekonomiskās attīstības rādītāju analīzes datus.

 

3. Cēsu pilsētas administratīvās teritorijas īssraksturojums.

Cēsu pilsēta atrodas Gaujas krastā.Gaujas senlejas daļa pilsētas rietumos ir kvalificēta kā Gaujas nacionālā parkalieguma zona. Pilsētas centrs atrodas 3km attālumā no Gaujas upes. Vēsturiski Cēsupilsēta bijusi slavena kā Hanzas savienības locekle, te ir bijis sarkanbaltsarkanākaroga šūpulis un Zobenbrāļu ordeņa rezidence. Cēsīs atrodas valsts nozīmespilsētbūvniecības un vēstures pieminekļi – Livonijas ordeņa pilsdrupas, SvētāJāņa baznīca, bijušais Rātsnams, Harmonijas nams, Princešu nams un Jaunā pils.

Cēsis atrodas 90 km attālumā noRīgas. Pilsētai ir laba transporta satiksme ar citām rajona un republikas vietām un tonodrošina dzelzceļš, kuru piepilsētas maršrutos izmanto 300 – 360 pasažieridiennaktī, kā arī autobusu satiksme ar 19 dažādām Latvijas pilsētām un 38 – 40autobusu maršruti Cēsu rajonā, kurus izmanto aptuveni 1300 pasažieri diennaktī.Iedzīvotāju skaits Cēsīs ir 17 588, no kuriem 82% ir latviešu tautības. No visiemiedzīvotājiem 10 561, jeb 60% ir darbspējīgā vecumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienestadatiem vidējā alga Cēsīs ir 84.00Ls. Iedzīvotāji nodarbināti dažādos mazos unvidējos privātuzņēmumos, apkalpojošā sfērā. No lielākajiem uzņēmumiem Cēsīsvar minēt A/S “Cēsu alus”, Cēsu gaļas kombināts “Ruks”, vairākaskokapstrādes un celtniecības firmas. Darba vietas nodrošina arī izglītībasiestādes. Bez vispārizglītojošām skolām Cēsīs darbojas vairākas profesionālāsizglītības un profesionālās izglītības ievirzes iestādes. Bērnu un jauniešucentrs piedāvā 27 interešu izglītības programmas. Iespējams iegūt arī augstākoizglītību 2 augstskolās, 18 specialitātēs. Sociālās aprūpes jomā Cēsīs darbojasdienas aprūpes centrs, nepilngadīgo uzraudzības dienests, centrs ielu bērniem nosociālā riska ģimenēm, bērnu nams “Gaujaslīči”, pilsētas pansionāts. Arīveselības aprūpes ziņā pilsētas iedzīvotāji var justies nodrošināti, jo pilsētāir rajona slimnīca un poliklīnika, zobārstniecības poliklīnika un ģimenes ārstuprakses. Kultūras jomā pilsētā darbojas kultūras centrs, bibliotēkas, kinomuzikālais centrs, muzejs un izstāžu nams. Cēsis slavenas ar vērienīgu kultūraspasākumu norisi Pils parka estrādē, pilsētas un alus svētkiem, kurus apmeklē plašascilvēku masas no visas Latvijas.

Teritorijas kopplatība pēc NĪ ValstsKadastra datiem ir 19278000 m2, jeb 1927.8 ha, kopplatības sadalījums pazemes lietošanas veidiem parādīts 1.attēlā.

 

Pēc NĪ Valsts Kadastra datiem Cēsupilsētas zemes sadalījums pa zemes lietošanas mērķiem atspoguļots 1.tabulā.

NĪ Valsts Kadastrā reģistrētie Cēsupilsētas zemes lietošanas mērķi

(pēc 2002.gada zemes bilances datiem)1.tabula

NĪ LM

01

Lauk- saim niecība

02

Mež- saim niecība

03

Ūdens- saimn iecība

06

Vien- ģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve

07

Daudz- dzīvokļu māju apbūve

08

Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve

09

Sabiedr- iskas nozīmes objekti

10

Rūpnie- cības objekti

11

Satiksmes infra- struktūras objekti

12

Inženier- tehniskās apgādes tīkli un objekti

m2

2312000

2258000

307000

4501000

1542000

285000

4490000

1759000

1639000

185000

%

12

12

2

23

8

2

23

9

8

1

Cēsu pilsētas plānojuma struktūraraksturīga ar pilsētas vēsturiskā centra – vecpilsētas izvietojumu pašā pilsētascentrā, ap kuru veidojas pilsētas turpmākā apbūve. Pilsētas plānojuma struktūrunosaka galveno radiālo maģistrālo ielu (Rīgas, Gaujas, Piebalgas, J.Poruka, Valmieras,Lenču) un dzelzceļa izvietojums. Gaujas upe ir tuvu pilsētas rietumu robežai, ap kurukoncentrēta pilsētas zaļā zona.

Pilsētas centru raksturo samērā augstsapbūves blīvums, piemēram, individuālās apbūves sektorā dominē padomju laikaapbūves prakse un normatīvi, kas noteica 600 m2 lielus individuālodzīvojamo māju apbūves zemes gabalus. Sociālās infrastruktūras objekti –izglītības un medicīnas iestādes (atskaitot slimnīcu), kā arī lielākā daļaapkalpojošās sfēras un komerciāla rakstura objekti koncentrēti pilsētas centrālajādaļā. Teritorijas inženiertehniskais nodrošinājums kopumā apmierina pilsētasnormālai funkcionēšanai nepieciešamos noteikumus. Pilsētā pastāv vienota dzeramā,rūpniecības un ugunsdzēsības ūdens sistēma, notekūdeņi tiek novadīti paštecesceļā līdz sūkņu stacijai un tālāk pa spiedvadu nonāk notekūdeņu attīrīšanasiekārtās. Tomēr pilsētā ir privātmāju rajoni, kuros nav izbūvēts ūdensvads unkanalizācija un šo māju īpašniekiem nākas izmantot privātās ūdens ņemšanas akasun notekūdeņus novadīt izsmeļamajās bedrēs. Elektroapgādes tīkls pārklāj visupilsētas teritoriju. Pilsētas lielāko daļu aptver gāzes vada tīkls, tā attīstībudiktē pieprasījums un finansiālās iespējas.

Gaujas upes krastos atrodas meža audzes,kas veido lieliskus atpūtas un rekreācijas apstākļus. Gaujas upes tecējumāizveidojušās dabīgās peldvietas.

Cēsis ir skaista, un sakopta pilsēta ardaudzām interesantām vietām – pilsdrupas, Sv. Jāņa baznīca, Pils parks un citām,kas piesaista un veicina tūrisma attīstību. Pilsētas inženiertehniskāsinfrastruktūras tīkls, tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu objektu pieejamība unkultūras un sporta aktivitāšu iespējas padara Cēsis par vienu no prestižākajāmpilsētām .

 

4. Zonējuma izstrādē izmantotie materiāli.

     

    Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējuma izstrādes darbā izmantoti šādi materiāli un informācijas avoti:

      • VZD izstrādātā darījumu un cenu karte, izstrādāta saskaņā ar VZD 2002.gada 14.janvāra rīkojumu apstiprināto metodisko norādījumu “Nekustamā īpašuma darījumu un cenu kartes izstrādāšana un cenu līmeņu noteikšana pilsētu un lauku apbūves teritorijās” prasībām;
      • NĪ tirgus darījumu tabulas;
      • Kadastra karte mērogā 1:20 000;
      • 1999.gadā apstiprinātais Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums;
      • Cēsu pilsētas teritorijas attīstības plānojums (projekts);
      • Atsevišķu kvartālu zemes ierīcības plānojumi;
      • Statistikas dati.

     

5. Zemes bāzes modeļu raksturojums pa nekustamāīpašuma lietošanas mērķu grupām

      Zonas zemes bāzes vērtība ir noteikta visiem apbūves zemes nekustamā īpašuma lietošanas mērķu (NĪLM) un izteikta kā zemes bāzes modeļa viena kvadrātmetra vērtība latos konkrētā vērtību zonā.

      Zemes bāzes modelis ir zemes vienība, kas noteikta zemes kadastrālās vērtības aprēķina vajadzībām konkrētai NĪLM grupai (mērķim) un kuras dati, vērtību ietekmējošie faktori norāda kopsakarību ar tirgus cenu līmeni visbiežāk pirktajām zemes vienībām konkrētajā teritorijā.

      Cēsu pilsētas teritorijā, analizējot NĪ zemes tirgus informāciju un NĪ Valsts Kadastra reģistra datus, rūpniecības objektu lietošanas mērķu grupas zemēm tika noteikta zemes bāzes modeļu standartplatība – 10 000 m2.

      Pārējām NĪLM grupām zemes bāzes modeļu standartplatības netika noteiktas.

      Rūpniecības objektu zemēm zonējuma izstrādes gaitā noteikta bāzes vērtība gan standartplatībai, gan zemes platības daļai, kas pārsniedz standartplatību.

       

6. Nekustamā īpašuma tirgus informācijas apskats.

      Zemes vērtību zonējuma mērķis ir nodrošināt zemes kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim. NĪ tirgus Cēsīs ir viens no aktīvākajiem Vidzemes reģiona pilsētu griezumā. Analizējot NĪ tirgus informāciju tiek ņemti vērā nosacījumi – īpašumtiesības, atrašanās vieta, zemes gabala fiziskās īpašības, teritorijas attīstības perspektīvas, kas ir zemes tirgu ietekmējoši raksturlielumi.

      Zonējuma izstrādes vajadzībām tika izmantoti pēdējo divu gadu, t.i. 2001.un 2002.gada darījumi ar NĪ. Pavisam VZD NĪ tirgus datu bāzē reģistrēti 514 pirkuma -pārdevuma darījumi ar NĪ Cēsu pilsētā. NĪ darījumu sadalījums pēc sastāva atspoguļots 2.attēlā.

       

      Darījumu sastāva apzīmējumi: darījumi ar zemēm – Z; darījumi ar zemēm un uz tām esošām ēkām – ZB; darījumi ar būvēm – B; darījumi ar telpām (dzīvokļiem) – T.

      Kā redzams 2.attēlā, visaktīvākais Cēsu pilsētā ir telpu, jeb dzīvokļu tirgus, kas sastāda gandrīz pusi, jeb 48%. Tam seko zemes tirgus un zemes kopā ar uz tās esošām ēkām tirgus.

      Zemes bāzes vērtību noteikšanai tiek analizēti zemes darījumu cenu līmeņi un tirgu ietekmējošie faktori. Zemes darījumu sadalījums pēc galvenā lietošanas mērķa atspoguļots 3.attēlā.

       

      3.attēlā lietotie zemes NĪ LM apzīmējumi: vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve – IND, daudzdzīvokļu māju apbūve – DDZ, darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve – KOM, rūpniecības objekti – RAŽ, sabiedriskas nozīmes objekti – SAB.

      Kā redzams 3.attēlā, visaktīvākais zemes tirgus ir individuālās apbūves sektorā un tas sastāda 78% no visa kopējā zemes tirgus Cēsu pilsētā. Tirgus izplatība atkarīga no dominējošās apbūves atsevišķos rajonos, tā piemēram individuālās apbūves zemes tirgus izplatīs Meža, Klusās, Briežu, Cīrulīšu, Līgatnes, Aveņu, Lauku u.c. ielu rajonos, kas ir izteikti individuālās apbūves rajoni, savukārt ražošanas objektu apbūves zemes tirgus dominē E.Veidenbauma un Rūpniecības ielu rajonā, kas ir izteikta ražošanas objektu apbūves teritorija.

      Veicot zemes tirgus darījumu cenu analīzi tika atmesti pēc kādas pazīmes (piemēram, darījumu summa, zemes gabala platība u.t.t.) netipiski darījumi (pavisam 14) un kopumā cenu līmeņu noteikšanā tika izmantoti 123 zemes darījumi. Zemes cenu līmeņi analizēti pa NĪ LM grupām, 1999.gadā apstiprinātā zonējuma zonu robežās. Analīzes gaitā cenu līmeņi aprēķināti arī apvienojot pēc bāzes vērtībām, apbūves rakstura, galvenā izmantošanas veida, inženiertehniskā komunikāciju tīkla savstarpēji līdzīgās 1999.gadā apstiprinātā zonējuma vērtību zonas. Noteiktie cenu līmeņi parādīti 2.tabulā.

      Individuālās apbūves zemes cenu līmeņi 2.tabula

      Izmantoto

      Cenu līmeņi, Ls/m2

      NĪLM

      grupas kods

      Zonas Nr pēc 1999.gadā apstiprinātā zonējuma

      darījumu skaits

      Min cena

      Max cena

      Tipiskā cena

      1999.gadā apstiprinātā zonējuma bāzes vērtība zonā

      06

      4

      41

      0.44

      1.06

      0.80

      0.90

      5

      5

      0.13

      1.00

      0.25

      0.40

      7

      6

      0.82

      1.33

      1.00

      0.70

      8

      41

      0.43

      2.40

      0.70

      0.80

      4, 8, 9

      88

      0.43

      2.66

      0.80

      -

      2, 3, 7

      6

      0.82

      1.33

      1.00

      -

      Tā kā darījumu skaits ar rūpnieciskās apbūves, sabiedriskās apbūves un darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūves zemēm ir nepietiekošs, detālus cenu līmeņu aprēķinus, saskaņā ar VZD izstrādāto metodiku cenu līmeņu noteikšanā, nav iespējams veikt.

      Apzinot un izvērtējot NĪ tirgus piedāvājumus, visvairāk piedāvātas tiek individuālās apbūves zemes. 2002.gadā fiksēto piedāvājumu cenas svārstās no 0.70 ls/m2 līdz 3.00 Ls/m2, atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas, platības, inženiertehniskā nodrošinājuma u.c. faktoriem. Datu analīze apstiprina, ka piedāvājuma cenas zemes tirgū Cēsīs pārsniedz pirkuma – pārdevuma līgumos fiksētās darījumu summas.

      Izvērtējot daudzdzīvokļu apbūves zemes tirgu, jāsecina, ka darījumu skaits ir mazs un arī to pieprasījums praktiski nav. VZD tirgus datu bāzē reģistrētie 5 darījumi tika izmantoti zemes vērtību zonu savstarpējā salīdzināšanā.

      Arī sabiedriskās nozīmes un darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūves zemes tirgus pilsētā ir neaktīvs un fiksētie darījumi izmantoti pilsētas teritoriju salīdzināšanai.

      Ražošanas zemes ir otras NĪ tirgū pieprasītākās aiz individuālās apbūves zemēm, taču darījumu skaits ir nepietiekošs, lai veiktu tipisko lielumu aprēķinu, tādēļ darījumi izmantoti pilsētas teritoriju savstarpējai salīdzināšanai.

      NĪ tirgus analīzē pilsētas teritoriju savstarpējai salīdzināšanai izmantoti arī darījumi ar zemi un uz tās esošām būvēm, būvēm un telpām (dzīvokļiem).

       

7. Zemes vērtību zonu raksturojums

    Analizējot NĪ tirgu un zemes vērtību veidojošos faktorus, tika savstarpēji salīdzinātas pēc tirgus cenu līmeņa, dominējošā lietošanas veida, apbūves rakstura, inženiertehniskā nodrošinājuma, teritorijas pievilcības, sociālā prestiža u.c. faktoriem savstarpēji līdzīgās 1999.gadā apstiprinātā zonējuma vērtību zonas. Tā kā analīze pierādīja, ka atsevišķas zonas ir savstarpēji līdzīgas, tad no esošajām 10 vērtību zonām tika izdalītas 5 vērtību zonas. Šāds zonu sadalījums un izvietojums padara zonējumu sabiedrībai labāk saprotamu.

     

    1.zona

    Atrodas pilsētas centrā, ietver pilsētas vēsturisko centru – vecpilsētu un ap to piekļaujošās teritorijas.

    Zonas robežu apraksts: Noliktavas iela (no dzelzceļa) – Dzintara iela – Valmieras iela – Niniera iela – Aldaru iela – Lenču iela – Palasta iela – Gaujas iela – Vaļņu ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējā robeža (posmā no Vaļņu ielas Nr.39 līdz Vaļņu ielas Nr.13) – Piebalgas iela – Dzelzceļš (Rīgas virziens) līdz Noliktavas ielas atzaram.

    Dominējošais zemes lietošanas veids – komercdarbība. Teritorijā koncentrēts komercobjektu un sadzīves pakalpojumu tīkls, inženiertehniskais nodrošinājums – nepilnīgs. Teritorijai augsts sociālais prestižs. Vecpilsētas apbūves un reljefa raksturs piešķir šai pilsētas daļai īpašu vizuālu pievilcību.

    Zemes bāzes vērtība pamatmērķim – darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei (LM – 0801), saglabājas 12.00 Ls/m2, kas noteikta ņemot vērā tirgus darījumus Vaļņu ielā 1, Lenču ielā 5, Uzvaras bulvārī 14, Raunas ielā 17.

    Vienģimeņu un divģimeņu apbūvei (LM – 0601, 0602) zemes bāzes vērtība noteikta 1.50 Ls/m2, pamatojoties uz tirgus datu analīzi (darījumi Mazās Katrīnas un Lielā Kalēju ielā), kā arī ņemot vērā vērtību ietekmējošos faktorus zonā.

    Daudzdzīvokļu apbūves grupā (LM – 0701) 1-2 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei zemes bāzes vērtība pielīdzināta vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtībai zonā un tas ir 1.50 Ls/m2, savukārt 3-5 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei (LM – 0702) noteiktā bāzes vērtība ir 1.80 Ls/m2. 6 un vairāk stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei (LM – 0703) bāzes vērtība netika noteikta, jo šādu LM zonā neparedz.

    Sabiedriskās nozīmes objektu apbūvei (LM – 0901, 0902, 0903, 0904, 0905, 0906, 0908, 0910) zemes bāzes vērtība noteikta 2.30 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu, tirgus un vērtību ietekmējošo faktoru analīzi un salīdzinājumu starp vērtību zonām. Īpaši aizsargājamo teritoriju, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (LM – 0907) un kapsētu teritoriju (LM – 0909) zemes bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības un raksturu, pielīdzināta lauksaimniecības zemes bāzes vērtībai, kas visā pilsētas teritorijā ir 0.02 Ls/m2.

    Rūpniecības objektu apbūvei (LM – 1001, 1002) noteiktā zemes bāzes vērtība saglabājas 3.80 Ls/m2, standartplatības robežās, kas noteikta analizējot tirgu un vērtību ietekmējošos faktorus un veicot zonu savstarpēju salīdzināšanu. Platībām, kas pārsniedz standartplatību, bāzes vērtība tiek aprēķināta LM noteiktajai bāzes vērtībai standartplatības robežās, piemērojot koeficientu 0.7.

    Satiksmes infrastruktūras objektu apbūvei (LM – 1101, 1102, 1103, 1104, 1105, 1107, 1108), izņemot transportlīdzekļu garāžu apbūvi (LM – 1106), zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūves zemēm noteiktajai bāzes vērtībai – 3.80 Ls/m2. Bāzes vērtība pielīdzināta, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu. Transportlīdzekļu garāžu apbūves zemēm bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas funkcionālo līdzību, pielīdzināta 3-5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai zonā – 1.80 Ls/m2.

    Inženiertehniskās apgādes tīklu apbūvei (LM – 1201) un pārējiem objektiem (LM – 1301, 1302) zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai – 3.80 Ls/m2.

    Ūdenssaimniecības (LM – 0301, 0302, 0303) zemēm noteiktā bāzes vērtība 2.30 Ls/m2, kas pielīdzināta sabiedriskās nozīmes apbūves teritoriju bāzes vērtībai zonā.

    Lauksaimniecības (LM – 0101, 0102, 0103, 0105, 0106) noteikta bāzes vērtība 0.02 Ls/m2. Mežsaimniecības (LM – 0201), ieguves rūpniecības apbūves (LM – 0401) un zivsaimniecības (LM – 0501) zemēm bāzes vērtības nav noteiktas, jo šos zemes lietošanas mērķus teritorijā neparedz.

    2.zona

    2.vērtību zona izvietota ap 1.zonu un to cieši apkļauj. Šajā zonā nosacīti apvienotas 1999.gadā apstiprinātā zonējuma 2., 3., 7. vērtību zonas.

    Zonas robežu apraksts: pilsētas administratīvā robeža (Ezera un Birzes ielu krustojums) – Birzes iela – Valmieras iela – J. Poruka iela – robeža starp zemes gabalu J.Poruka ielā Nr.10 un Lauciņu kapiem – zemes gabala Ata Kronvalda ielā Nr.29 iekšējā robeža – Ata Kronvalda iela – Vaives iela – Lapsu iela – Zvirbuļu iela - Rīgas iela – Kungu iela – Līgatnes iela – zemes gabala Gaujas ielā Nr.17 iekšējā robeža – Gaujas iela – Zaķu ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējā robeža – Bērzaines iela- Pirtsupīte – Zaļā iela – Palasta iela – Gaujas iela – Vaļņu ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējā robeža (posmā no Vaļņu ielas Nr.39 līdz Vaļņu ielas Nr.13) – Piebalgas iela – dzelzceļš (Rīgas virziens no dzelzceļa stacijas) – Noliktavas iela – Dzintara iela - Valmieras iela – Niniera iela – Aldaru iela – Lenču iela – Celtnieku iela – robeža starp zemes gabalu Birzes ielā Nr.27 un Nr.15.

    Teritorija raksturojas ar intensīvu dzīvojamo ēku apbūvi un sabiedriskās nozīmes objektu apbūvi. Dominējošais zemes lietošanas mērķis sabiedriskās nozīmes objektu apbūve. Teritorijai cieša saikne ar pilsētas centru, kurā koncentrēti komerciāla un sadzīves rakstura objekti. Inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājums pilnīgs – teritorija pieslēgta ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes tīkliem, kā arī attīstīta dabas gāzes apgāde.

    Vienģimeņu un divģimeņu apbūvei (LM – 0601, 0602) zemes bāzes vērtība noteikta 1.00 Ls/m2, pamatojoties uz tirgus datu analīzi (tipiskā zemes tirgus cena 1.00 Ls/m2, darījumi Zirņu, Bišu, Glūdas ielā), kā arī ņemot vērā vērtību ietekmējošos faktorus zonā.

    Daudzdzīvokļu apbūves grupā (LM – 0701) 1-2 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei zemes bāzes vērtība pielīdzināta vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtībai zonā un tas ir 1.00 Ls/m2, savukārt 3-5 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei (LM – 0702) noteiktā bāzes vērtība ir 1.20 Ls/m2. 6 un vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei (LM – 0703) bāzes vērtība netika noteikta, jo šādu LM zonā neparedz.

    Sabiedriskās nozīmes objektu apbūvei (LM – 0901, 0902, 0903, 0904, 0905, 0906, 0908, 0910) zemes bāzes vērtība noteikta 1.20 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu, tirgus un vērtību ietekmējošo faktoru analīzi un salīdzinājumu starp vērtību zonām. Īpaši aizsargājamo teritoriju, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (LM – 0907) un kapsētu teritoriju (LM – 0909) zemes bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības un raksturu, pielīdzināta lauksaimniecības zemes bāzes vērtībai, kas visā pilsētas teritorijā ir 0.02 Ls/m2.

    Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei (LM – 0801) noteikta bāzes vērtība 8.30 Ls/m2. Bāzes vērtība noteikta, pamatojoties uz NĪ tirgu ietekmējošo faktoru analīzi un zonas savstarpēji salīdzinot.

    Rūpniecības objektu apbūvei (LM – 1001, 1002) noteikta zemes bāzes vērtība – 2.50 Ls/m2, standartplatības robežās, kas noteikta analizējot tirgu un vērtību ietekmējošos faktorus un veicot zonu savstarpēju salīdzināšanu. Platībām, kas pārsniedz standartplatību, bāzes vērtība tiek aprēķināta LM noteiktajai bāzes vērtībai standartplatības robežās, piemērojot koeficientu 0.7.

    Satiksmes infrastruktūras objektu apbūvei (LM – 1101, 1102, 1103, 1104, 1105, 1107, 1108), izņemot transportlīdzekļu garāžu apbūvi (LM – 1106), zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūves zemēm noteiktajai bāzes vērtībai – 2.50 Ls/m2. Bāzes vērtība pielīdzināta, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu. Transportlīdzekļu garāžu apbūves zemēm bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas funkcionālo līdzību, pielīdzināta 3-5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai zonā – 1.20 Ls/m2.

    Inženiertehniskās apgādes tīklu apbūvei (LM – 1201) un pārējiem objektiem (LM – 1301, 1302) zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai – 2.50 Ls/m2.

    Ūdenssaimniecības (LM – 0301, 0302, 0303) zemes bāzes vērtība noteikta 1.20 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības, atrašanās vietu un savstarpējo zonu salīdzinājumu.

    Lauksaimniecības (LM – 0101, 0102, 0103, 0105, 0106) zemei noteikta bāzes vērtība 0.02 Ls/m2, mežsaimniecības (LM – 0201), ieguves rūpniecības apbūves (LM – 0401) un zivsaimniecības (LM – 0501) zemēm bāzes vērtības nav noteiktas, jo šos zemes lietošanas mērķus teritorijā neparedz.

    3.zona

    Izvietota ap 2.vērtību zonu. Šajā zonā nosacīti apvienotas 1999.gadā apstiprinātā zonējuma 4., 8., 9. vērtību zonas.

    Zonas robežu apraksts: Valmieras, Rūpniecības ielas krustojums – Rūpniecības iela – Ata Kronvalda iela – Ausekļa ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējā robeža – E. Veidenbauma iela – Priekuļu iela – Palmu iela – J. Poruka iela – Zeltkalna iela – Vaives ielas nepāra Nr, zemes gabalu iekšējā robeža – E. Veidenbauma iela – Vaives iela – Saules iela – Piebalgas ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējā robeža (posmā no Piebalgas ielas Nr.61 līdz Nr.79) – Jaunā iela – Piebalgas iela – Piebalgas ielas Nr.44 zemes gabala robeža ( kreisā mala pret Piebalgas ielu) – zemes gabalu Briežu ielā Nr. Nr.27, 25, 23, 21 iekšējās robežas – zemes gabalu L. Paegles ielā Nr.24, 27, 25 iekšējās robežas – zemes gabalu Meža ielā Nr. 6, 3 iekšējās robežas – dzelzceļš (Rīgas virziens) – zemes gabala Ata Kronvalda ielā Nr.63 iekšējā robeža – Ata Kronvalda iela – Rīgas iela – pilsētas administratīvā robeža – zemes gabalu Cīrulīšu ielā Nr.69, 70, 68 iekšējā robežā – zemes gabala Kovārņu ielā Nr.20 iekšējā robeža – Kovārņu iela – zemes gabala Cīrulīšu ielā Nr.64 iekšējā robeža - Cīrulīšu iela – Atpūtas iela – Dzeguzes iela - Gaujas iela – Dzirnavu iela – Jēkaba iela – Priedes iela – robeža starp zemes gabaliem Priedes ielā Nr.12 un Nr.10 – Krasta iela – Lenču iela - pilsētas administratīvā robeža – Birzes iela – robeža starp zemes gabaliem Birzes ielā Nr.27 un Nr.15 – Celtnieku iela – Lenču iela – Palasta iela – Zaļā iela – Pirtsupīte – Bērzaines iela – Zaķu ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējā robeža – Gaujas iela – zemes gabala Gaujas ielā Nr.17 iekšējā robeža – Līgatnes iela – Kungu iela – Rīgas iela – Zvirbuļu iela – Lapsu iela – Vaives iela – Ata Kronvalda iela – zemes gabala Ata Kronvalda ielā Nr.29 iekšējā robeža – robeža starp Lauciņu kapiem un zemes gabalu J. Poruka ielā Nr.10 – J. Poruka iela – Valmieras iela – Valmieras, Rūpnieības ielas krustojums.

    Zonai raksturīga individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve. Dominējošais zemes lietošanas mērķis individuālo dzīvojamo māju apbūve. Atsevišķās zonas daļās inženiertehniskais nodrošinājums nepilnīgs. Teritorijā lielas zaļās zonas platības, labas atpūtas un rekreācijas iespējas. Tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu tīkls nepilnīgs, taču saiknei ar pilsētas centru, kurā šie objekti ir koncentrēti, ir nodrošināta sabiedriskā transporta kustība.

    Vienģimeņu un divģimeņu apbūvei (LM – 0601, 0602) zemes bāzes vērtība noteikta 0.80 Ls/m2, pamatojoties uz tirgus datu analīzi (tipiskā zemes tirgus cena 0.80 Ls/m2), kā arī ņemot vērā vērtību ietekmējošos faktorus zonā un zonu savstarpējo salīdzinājumu.

    Daudzdzīvokļu apbūves grupā (LM – 0701) 1-2 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei zemes bāzes vērtība pielīdzināta vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtībai zonā un tas ir 0.80 Ls/m2, savukārt 3-5 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei (LM – 0702) noteiktā bāzes vērtība ir 1.00 Ls/m2. 6 un vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei (LM – 0703) bāzes vērtība netika noteikta, jo šādu LM zonā neparedz.

    Sabiedriskās nozīmes objektu apbūvei (LM – 0901, 0902, 0903, 0904, 0905, 0906, 0908, 0910) zemes bāzes vērtība noteikta 0.50 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu, tirgus un vērtību ietekmējošo faktoru analīzi un salīdzinājumu starp vērtību zonām. Īpaši aizsargājamo teritoriju, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (LM – 0907) un kapsētu teritoriju (LM – 0909) zemes bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības un raksturu, pielīdzināta lauksaimniecības zemes bāzes vērtībai, kas visā pilsētas teritorijā ir 0.02 Ls/m2.

    Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei (LM – 0801) noteikta bāzes vērtība 5.10 Ls/m2. Bāzes vērtība noteikta, pamatojoties uz NĪ tirgu ietekmējošo faktoru analīzi un zonas savstarpēji salīdzinot.

    Rūpniecības objektu apbūvei (LM – 1001, 1002) noteikta zemes bāzes vērtība – 0.80 Ls/m2, standartplatības robežās, kas noteikta analizējot tirgu un vērtību ietekmējošos faktorus un veicot zonu savstarpēju salīdzināšanu. Platībām, kas pārsniedz standartplatību, bāzes vērtība tiek aprēķināta LM noteiktajai bāzes vērtībai standartplatības robežās, piemērojot koeficientu 0.7.

    Satiksmes infrastruktūras objektu apbūvei (LM – 1101, 1102, 1103, 1104, 1105, 1107, 1108), izņemot transportlīdzekļu garāžu apbūvi (LM – 1106), zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūves zemēm noteiktajai bāzes vērtībai – 0.80 Ls/m2. Bāzes vērtība pielīdzināta, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu. Transportlīdzekļu garāžu apbūves zemēm bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas funkcionālo līdzību, pielīdzināta 3-5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai zonā – 1.00 Ls/m2.

    Inženiertehniskās apgādes tīklu apbūvei (LM – 1201) un pārējiem objektiem (LM – 1301, 1302) zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai – 0.80 Ls/m2.

    Ūdenssaimniecības (LM – 0301, 0302, 0303) zemes bāzes vērtība ‘pielīdzināta sabiedriskās nozīmes objektu bāzes vērtībai zonā - 0.50 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības.

    Ieguves rūpniecības apbūves (LM – 0401) zemes bāzes vērtība noteikta 1.20 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības, atrašanās vietu un savstarpējo zonu salīdzinājumu.

    Lauksaimniecības (LM – 0101, 0102, 0103, 0105, 0106) zemēm bāzes vērtība noteikta 0.02 Ls/m2, mežsaimniecības (LM – 0201) zemēm – 0.03 Ls/m2.

    Zivsaimniecības (LM – 0501) zemēm bāzes vērtība nav noteikta, jo šos zemes lietošanas mērķus teritorijā neparedz.

    4.zona

    Iekļauta teritorija pilsētas austrumu nomalē, robežojas ar Priekuļu un Vaives pagastu administratīvo teritoriju robežām. Zonā nosacīti apvienotas 1999.gadā apstiprinātā zonējuma 5. un 6.vērtību zonas.

    Zonas robežu apraksts: Robežu ielas krustojums ar Valmieras ielu – pilsētas administratīvā robeža (ar Priekuļu un Vaives pagastu administratīvajām robežām) – Rīgas iela – Ata Kronvalda iela – zemes gabala Ata Kronvalda ielā Nr.63 iekšējā robeža – dzelzceļš (Rīgas virziens) – zemes gabalu Meža ielā Nr.6, 3 iekšējās robežas – zemes gabalu L. Paegles ielā Nr.24, 27, 25 iekšējās robežās – zemes gabalu Briežu ielā Nr.27, 25, 23, 21 iekšējās robežas – zemes gabala Piebalgas ielā Nr.44 robeža (labā mala pret Piebalgas ielu) – Piebalgas iela – Jaunā iela – Piebalgas ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējā robeža (posmā no Piebalgas ielas Nr.61 līdz 79) – Saules iela – Vaives iela – E. Veidenbauma iela – Vaives ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējās robežas – Zeltkalna iela – J. Poruka iela – Palmu iela – Priekuļu iela – E. Veidenbauma iela – Ausekļa ielas nepāra Nr. zemes gabalu iekšējās robežas – Ata Kronvalda iela – Rūpniecības iela – Valmieras iela – Birzes iela – pilsētas administratīvā robeža – Robežu ielas un Valmieras ielas krustojums.

    Zona raksturīga kā izteikta ražošanas teritorija ar tai raksturīgu apbūvi. Pateicīgs izvietojums ražošanas attīstībai, jo iespējams izmantot kā dzelzceļu, tā pilsētas apvedceļu produkcijas transportēšanai, tādējādi netraucējot dzīvojamā sektora ikdienu. Inženiertehniskās infrastruktūras objektu nodrošinājums zonā nepilnīgs - pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgums vienmērīgi nepārklāj visu teritoriju.

    Vienģimeņu un divģimeņu apbūvei (LM – 0601, 0602) zemes bāzes vērtība noteikta 0.50 Ls/m2, pamatojoties uz teritorijas atrašanās vietas, vizuālās pievilcības un citu NĪ tirgu ietekmējošo faktoru analīzi un zonu savstarpējo salīdzinājumu.

    Daudzdzīvokļu apbūves grupā (LM – 0701) 1-2 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei zemes bāzes vērtība pielīdzināta vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtībai zonā un tas ir 0.50 Ls/m2, savukārt 3-5 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei (LM – 0702) noteiktā bāzes vērtība ir 0.60 Ls/m2. 6 un vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei (LM – 0703) bāzes vērtība netika noteikta, jo šādu LM zonā neparedz.

    Sabiedriskās nozīmes objektu apbūvei (LM – 0901, 0902, 0903, 0904, 0905, 0906, 0908, 0910) zemes bāzes vērtība noteikta 0.40 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu, tirgus un vērtību ietekmējošo faktoru analīzi un salīdzinājumu starp vērtību zonām. Īpaši aizsargājamo teritoriju, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (LM – 0907) un kapsētu teritoriju (LM – 0909) zemes bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības un raksturu, pielīdzināta lauksaimniecības zemes bāzes vērtībai, kas visā pilsētas teritorijā ir 0.02 Ls/m2.

    Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei (LM – 0801) noteikta bāzes vērtība 1.50 Ls/m2. Bāzes vērtība noteikta, pamatojoties uz NĪ tirgu ietekmējošo faktoru analīzi un zonas savstarpēji salīdzinot.

    Rūpniecības objektu apbūvei (LM – 1001, 1002) noteikta zemes bāzes vērtība – 0.90 Ls/m2, standartplatības robežās, kas noteikta analizējot tirgu un vērtību ietekmējošos faktorus un veicot zonu savstarpēju salīdzināšanu. Platībām, kas pārsniedz standartplatību, bāzes vērtība tiek aprēķināta LM noteiktajai bāzes vērtībai standartplatības robežās, piemērojot koeficientu 0.7.

    Satiksmes infrastruktūras objektu apbūvei (LM – 1101, 1102, 1103, 1104, 1105, 1107, 1108), izņemot transportlīdzekļu garāžu apbūvi (LM – 1106), zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūves zemēm noteiktajai bāzes vērtībai – 0.90 Ls/m2. Bāzes vērtība pielīdzināta, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu. Transportlīdzekļu garāžu apbūves zemēm bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas funkcionālo līdzību, pielīdzināta 3-5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai zonā – 0.70 Ls/m2.

    Inženiertehniskās apgādes tīklu apbūvei (LM – 1201) un pārējiem objektiem (LM – 1301, 1302) zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai – 0.90 Ls/m2.

    Ūdenssaimniecības (LM – 0301, 0302, 0303) zemes bāzes vērtība ‘pielīdzināta sabiedriskās nozīmes objektu bāzes vērtībai zonā - 0.40 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības.

    Ieguves rūpniecības apbūves (LM – 0401) zemes bāzes vērtība noteikta 0.60 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības, atrašanās vietu un savstarpējo zonu salīdzinājumu.

    Lauksaimniecības (LM – 0101, 0102, 0103, 0105, 0106) zemēm bāzes vērtība noteikta 0.02 Ls/m2, mežsaimniecības (LM – 0201) zemēm – 0.03 Ls/m2.

    Zivsaimniecības (LM – 0501) zemēm bāzes vērtība nav noteikta, jo šos zemes lietošanas mērķus teritorijā neparedz.

     

    5.zona

    Pilsētas nomale pilsētas Rietumdaļā, daļēji gar Gaujas krastu, saglabā 1999.apstiprinātā zonējuma 10.zonas teritoriju ar nelielām robežu korekcijām..

    Zonas robežu apraksts: Lenču, Birzes, Krasta ielas krustojums – Krasta iela – robeža starp zemes gabaliem Priedes ielā Nr.12 un Nr.10 – Priedes iela – Jēkaba iela – Dzirnavu iela – Gaujas iela – Dzeguzes iela - Atpūtas iela – Cīrulīšu iela – zemes gabala Cīrulīšu ielā Nr.64 iekšējā robeža – Kovārņu iela – zemes gabala Kovārņu ielā Nr.20 iekšējā robeža – zemes gabalu Cīrulīšu ielā Nr.68, 70, 69 iekšējās robežas – administratīvā robeža - Lenču, Birzes, Krasta ielas krustojumam.

    Izteikta rekreācijas un atpūtas zona. Dominējošais zemes lietošanas mērķis zonā sabiedriskas nozīmes apbūve. Zona raksturīga ar izteiktu zaļo zonu – lielas platības klāj mežu audzes, daļa no tās atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas Nacionālajā parkā. Pastāv teritorijas applūšanas iespējas. Teritoriju šķērso pilsētas maģistrālās ūdensvada un kanalizācijas trases.

    Vienģimeņu un divģimeņu apbūvei (LM – 0601, 0602) zemes bāzes vērtība noteikta 0.50 Ls/m2, pamatojoties uz teritorijas atrašanās vietas, vizuālās pievilcības un citu NĪ tirgu ietekmējošo faktoru analīzi un zonu savstarpējo salīdzinājumu.

    Daudzdzīvokļu apbūves grupā (LM – 0701) 1-2 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei zemes bāzes vērtība pielīdzināta vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūves bāzes vērtībai zonā un tas ir 0.50 Ls/m2, savukārt 3-5 stāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei (LM – 0702) noteiktā bāzes vērtība ir 0.60 Ls/m2. 6 un vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei (LM – 0703) bāzes vērtība netika noteikta, jo šādu LM zonā neparedz.

    Sabiedriskās nozīmes objektu apbūvei (LM – 0901, 0902, 0903, 0904, 0905, 0906, 0908, 0910) zemes bāzes vērtība noteikta 0.40 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu, tirgus un vērtību ietekmējošo faktoru analīzi un salīdzinājumu starp vērtību zonām. Īpaši aizsargājamo teritoriju, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (LM – 0907) un kapsētu teritoriju (LM – 0909) zemes bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības un raksturu, pielīdzināta lauksaimniecības zemes bāzes vērtībai, kas visā pilsētas teritorijā ir 0.02 Ls/m2.

    Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei (LM – 0801) noteikta bāzes vērtība 1.50 Ls/m2. Bāzes vērtība noteikta, pamatojoties uz NĪ tirgu ietekmējošo faktoru analīzi un zonas savstarpēji salīdzinot.

    Rūpniecības objektu apbūvei (LM – 1001, 1002) noteikta zemes bāzes vērtība – 0.90 Ls/m2, standartplatības robežās, kas noteikta analizējot tirgu un vērtību ietekmējošos faktorus un veicot zonu savstarpēju salīdzināšanu. Platībām, kas pārsniedz standartplatību, bāzes vērtība tiek aprēķināta LM noteiktajai bāzes vērtībai standartplatības robežās, piemērojot koeficientu 0.7.

    Satiksmes infrastruktūras objektu apbūvei (LM – 1101, 1102, 1103, 1104, 1105, 1107, 1108), izņemot transportlīdzekļu garāžu apbūvi (LM – 1106), zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūves zemēm noteiktajai bāzes vērtībai – 0.90 Ls/m2. Bāzes vērtība pielīdzināta, ņemot vērā zemes izmantošanas raksturu. Transportlīdzekļu garāžu apbūves zemēm bāzes vērtība, ņemot vērā zemes izmantošanas funkcionālo līdzību, pielīdzināta 3-5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai zonā – 0.70 Ls/m2.

    Inženiertehniskās apgādes tīklu apbūvei (LM – 1201) un pārējiem objektiem (LM – 1301, 1302) zemes bāzes vērtība pielīdzināta rūpniecības objektu apbūvei noteiktajai bāzes vērtībai – 0.90 Ls/m2.

    Ūdenssaimniecības (LM – 0301, 0302, 0303) zemes bāzes vērtība ‘pielīdzināta sabiedriskās nozīmes objektu bāzes vērtībai zonā - 0.40 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības.

    Ieguves rūpniecības apbūves (LM – 0401) zemes bāzes vērtība noteikta 0.60 Ls/m2, ņemot vērā zemes izmantošanas īpatnības, atrašanās vietu un savstarpējo zonu salīdzinājumu.

    Lauksaimniecības (LM – 0101, 0102, 0103, 0105, 0106)zemēm bāzes vērtība noteikta 0.02 Ls/m2, mežsaimniecības (LM – 0201) zemēm – 0.03 Ls/m2.

    Zivsaimniecības (LM – 0501) zemēm bāzes vērtība nav noteikta, jo šos zemes lietošanas mērķus teritorijā neparedz.

    8. Zemes bāzes vērtību tabula

    Skatīt failu (MS Word dokuments)




Cēsu pilsētas zemes kadastrālo vērtību izmaiņu tendences prognoze

   

LM

KV Kopsumma

% pret patreizējo KV

Patreizējā KV

Prognozētā KV

01

24513

24513

0

02

38370

38370

0

03

19026

19026

0

04

674

736

9

05

X

X

X

06

3271081

3298169

1

07

1197966

1401620

17

08

2914779

2273528

-22

09

1182159

1491813

26

10

2351498

1975258

-16

11

127300

85565

-33

12

114965

144594

26

KOPĀ

11223305

10753192

-4

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv