Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Trešdiena, 2019.gada 11.decembris   Vārda dienu svin: Voldemārs, Valdemārs, Valdis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Decembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Pilsētas vēsturiskā attīstība

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Pilsētas vēsturiskā attīstība


Cēsu pilsēta veidojās zemēs, kas atradās starp seno latgaļu Tālavas un seno lībiešu Idumejas novada zemēm. Netālu no Gaujas upes krastiem – Riekstu kalnā, bija senlatviešu celta koka pils, ko pirms vācu feodāļu ienākšanas Baltijā apdzīvoja vendu cilts.

1207-1209. gadam blakus Riekstu kalnam Zobenbrāļu Ordenis sāk celt mūra pili, kura kļūst par galveno atbalsta punktu karagājieniem pret Baltijas tautām.

13.gs. sākumā līdzās mūra pilij veidojās tirgotāju un amatnieku apmetne, kas jau 1221.gada rakstos minēta kā apdzīvota vieta.

Pilsētas plānojuma aizsākums saistās ar Līvu, Katrīnas un Mazās Katrīnas ielām dienvidrietumos no pils mūriem. Šī vieta apzīmēta kā Līvu gals.

1237.gadā Cēsu pilij, kļūstot par ordeņa mestra rezidenci, sākas plaši pils pārbūves darbi. Vienlaicīgi celtniecība vēršas plašumā arī pieguļošajā ciematā. Ciemata teritorija paplašinās austrumu virzienā. Veidojas jaunas ielas un laukumi. No 1281.-1284.gadam celta Doma baznīca, vēlāk saukta Sv. Jāņa baznīca. 1323.gadā Cēsis tiek minēta kā pilsēta. 13.gs. beigās Cēsu pilsēta ir apjozta ar mūra sienu un nocietinājuma torņiem. Pilsētas nocietinājuma mūris 14.gs. sākumā tiek paplašināts. Aiz mūra paliek Sv. Katrīnas baznīca un priekšpilsētas apbūve gar ceļiem, kas ved uz Rīgu un Limbažiem. Pilsētā varēja nokļūt pa četriem vārtiem – Raunas, Rīgas, Ūdens un Katrīnas.

14.gs. otrajā pusē pilsētas centrs no “Līvu gala” pārvietojās uz austrumiem. Sv. Jāņa baznīcas tuvumā izveido tirgus laukumu un ceļ jaunu pilsētas rātes namu.

Tirdzniecības attīstība 15.gs.veicina Cēsu pilsētas tālāku uzplaukumu. Cēsis kļūst par Hanzas savienības pilsētu, izveido Lielo un Mazo Ģildi, nodibina Melngalvju biedrību.

Būdama Livonijas Ordeņa mestra rezidence, Cēsis iegūst arī starptautisku nozīmi. No 15.gs. beigām līdz 16.gs. pusei Cēsu pilsētai ir tiesības kalt naudu. Pilsētā bijusi arī skola.

Cēsu pilsētas attīstību pārtrauc krievu cara Jāņa Briesmīgā iebrukums Livonijā 1577.gadā. Lai nenonāktu krievu gūstā, Cēsu pils Rietumu tornī vairāki simti iedzīvotāju pašuzspridzinās.

Pēc tam Cēsis vairākkārt ieņēma gan poļi, gan zviedri. 1626.gadā Cēsis nonāk zviedru karaļa Gustava Ādolfa varā. Šajā laikā pilsētu daļēji atjauno. Skolas ielā 6 uzceļ skolu.

1671. un 1686.gada ugunsgrēkos pilsēta gandrīz pilnīgi nodega.No 1693. gada ir saglabājies pilsētas plāns, kur nocietinājuma robežās parādīts ielu tīkls, gruntsgabalu parcelācija, laukumi un atsevišķi sabiedriskie objekti.

Ziemeļu kara laikā 1703. gadā Cēsis atkal nonāk krievu cara pakļautībā. Kara rezultātā pils un pilsētas nocietinājuma torņi ir sagrauti, iedzīvotāji izkauti, aizvesti svešumā vai miruši mēra epidēmijās.

Krievu cara galma ierēdņu valdīšanas laikā Cēsis kļūst par nožēlojamu sādžu. Kā dāvana no carienes Elizabetes 1747.gadā Cēsu pilsmuiža nonāk grāfa Bestuževa- Rjumina īpašumā. 1748.gadā pilsēta pilnīgi nodeg. Pēc šī ugunsgrēka grāfs, uzskatīdams pilsētu par savu īpašumu, liek uzart ielas un iesēt tur rudzus un auzas. Nedaudziem pilsētas iedzīvotājiem ar ļoti smagiem noteikumiem atļauts atjaunot savas dzīvojamās mājas. Tikai 1759.gadā senāts atjauno Cēsīm pilsētas tiesības (nav zināms, kad tās atņemtas). Pēc pusgadsimta pagrimuma pilsēta sāk atdzimt: 1764.gadā pilsētā jau ir 70 ēkas, t.sk., 24 ir mūra.

1777.gadā Cēsu pili un apkārtējās zemes nopērk majors K.Zīverss, kura dzimtas īpašuma tā ir līdz 1920.gada zemes reformai.

1785.gadā Cēsis kļūst par apriņķa pilsētu, kurā dzīvo vairāk kā 1000 iedzīvotāju.

18.gs. beigās uzcelti sekojoši pilsētai nozīmīgi objekti:

  •  Jaunā pils 1777.gadā - grāfu Zīversu dzīvojamā ēka,

  •  tiesas nams – Pils iela 12,

  •  skola 1789.gadā – Skolas ielā 6,

  •  “Harmonijas” biedrības nams – Rīgas ielā 24,

  •  Rātes nams 1767.gadā – Rīgas ielā 7,

  •  tautas skola 1786.gadā – Torņa ielā 3,

  •  pilsētas slimnīca 1762.-1768.gadā- Lielā Katrīnas ielā 27.

  • 19.gs. pilsētas iedzīvotāju skaits strauji pieauga – no 1300 iedzīvotājiem 1817.gadā līdz 6356 iedzīvotājiem 1897.gadā.

    Šāds iedzīvotāju pieaugums skaidrojams ar pilsētas saimniecisko attīstību, ko īpaši veicināja 1868.gadā izbūvētais ceļš Cēsis – Drabeši, kas bija savienots ar šoseju Rīga – Pleskava, kā arī dzelzceļa Rīga – Cēsis – Valka izbūve 1889.gadā.

    Līdz ar tirdzniecības sakaru paplašināšanos un rūpniecības objektu veidošanos 19.gs.beigās īpašu nozīmi Cēsu pilsēta iegūst kā atpūtas centrs. Pilsētas tuvumā, sevišķi Gaujas ielejas krastos, cēla vasaras nometnes, kuras izmantoja gan pašu zemes iedzīvotāji, gan iebraucēji no Krievijas.

    1845.gadā sv. Katrīnas baznīcas drupu vietā uzceļ jaunu pareizticīgo baznīcu. 1853.gadā uzceļ torni sv. Jāņa baznīcai. Baznīcā atrodas vairāku ordeņa mestru un bīskapa kapu plātnes un pieminekļi, arī mestra Valtera Pletenberga piemineklis. 1882.gadā uzcelts jauns tiesas nams Raunas ielā 14, bet no 1884-1885 gadam būvēts “Cēsu viesīgas biedrības” nams. Līdz pirmajam pasaules karam (1914.) no sabiedriskajām iestādēm vēl minētas slimnīca, telefons, telegrāfs, 2 baznīcas un vairāki lūgšanas nami, bibliotēka ar lasītavu, 3 skolas, skolotāju seminārs un vairāki biedrības nami. Pilsētā bija izveidota centralizēta kanalizācija un ūdensvads, kā arī elektriskā apgaismošana.

    20.gs. sākumā Cēsis ir otrā lielākā pilsēta Vidzemē aiz Valkas, kuru vēlāk sadala 2 pilsētās.

    Pirmajā pasaules karā un tam sekojošās atbrīvošanas cīņās liela daļa Cēsu pilsētas iedzīvotāju atstāja savas mājas, tomēr jau 1921. gadā Cēsīs dzīvoja 7403 iedzīvotāji. Pilsēta bija labi kopta, dārzos ietverti glīti dzīvojamie un sabiedriskie nami, labi bruģētas un koptas ielas.

    20-30 gados Cēsis ir politiskais un ekonomiskais Vidzemes centrs.

    Otrā pasaules kara beigās daļēji tiek iznīcināts pilsētas centrs, kara laikā pilsēta zaudē 38 ēkas.

    Pēc otrā pasaules kara attīstās rūpniecība, darbību sāk liela mēroga uzņēmumi: “Auto remonta rūpnīca”, “Cēsu auto transporta apvienība” un vairākas celtniecības organizācijas.

    Cēsu pilsētas Jaunās pils tornis ir pirmā vieta Latvijā, kur atmodas sākumā paceļ Latvijas valsts karogu.

     




    © Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv