Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 20.maijs   Vārda dienu svin: Venta, Salvis, Selva
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Cilvēkresursu attīstība

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Cilvēkresursu attīstība


Demogrāfiskā situācija

Kopš 1992.gada Latvijas Republikā un arī Cēsīs iedzīvotāju skaits samazinās: 1990.gadā Cēsīs bija 22 100 iedzīvotāju, 2003.gadā Cēsu pilsētā bija pierakstīti tikai 17 618 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pa gadiem atainotas diagrammā Nr.1.

Diagramma Nr.1 “Iedzīvotāju skaits Cēsīs”

Galvenais cēlonis iedzīvotāju skaita samazinājumam ir negatīvais dabiskais pieaugums. Kopš 1991.gada vairāk cilvēku mirst nekā dzimst.

Dabiskā pieauguma tendences atainotas diagrammā Nr.2.

Diagramma Nr.2 “Dabiskais pieaugums Cēsīs”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dabiskais pieaugums kopš 1991.gada ir negatīvs un pēdējos 4 gadus Cēsu pilsētā nomirst vidēji 100 cilvēki vairāk kā piedzimst. Valstī nav dzimstību veicinošas un ģimeni atbalstošas politikas.

Iedzīvotāju skaita samazinājuma iemesls ir arī negatīvs migrācijas saldo – skat. diagrammu Nr.3. Diagramma Nr.3 “Iedzīvotāju migrācija”

Negatīvs migrācijas saldo 1993. un 1994.gadā skaidrojams ar krievu armijas aiziešanu no Cēsu pilsētas, kā rezultātā uz dzīvi Krievijas Federācijā pārcēlās arī daudzas krievu militārās personas.

Daudzi latvieši 90-os gados atguva savus īpašumus ārpus pilsētas un pārcēlās uz dzīvi tajos.

Jaunieši, kas dodas studēt uz citām pilsētām, bieži vien neatgriežas Cēsīs, kā rezultātā pilsēta zaudē iedzīvotājus, jo Cēsis nevar konkurēt ar lielpilsētu darba tirgus iespējām, atalgojumu un citiem jauniešiem būtiskiem piedāvājumiem.

Lai nodrošinātu jauniešu aizplūšanas mazināšanu, nepieciešams:

  • nodrošināt Cēsīs kvalitatīvu klātienes, pilna laika studiju piedāvājumu pilsētas un Vidzemes reģiona iedzīvotājiem,
  • atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos, īpaši atbalstot jauno uzņēmēju iniciatīvu,
  • attīstīt Cēsīs informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, kas ļautu iedzīvotājiem būt pilntiesīgiem zināšanu sabiedrības locekļiem,
  • iesaistīt jauniešus pilsētas attīstības procesos, lai viņi piedalītos pilsētas veidošanā,
  • risināt mājokļu problēmas : apdzīvojamās platības Cēsīs ir ļoti dārgas un ne visiem jauniešiem, kas vēlas atgriezties Cēsīs, ir iespējams sev nodrošināt dzīves vietu,
  • piesaistīt uzņēmumus, kuros nepieciešami izglītoti un prasmīgi darbinieki.

Ja tuvākajos gados demogrāfiskā situācija Latvijā un Cēsīs neuzlabosies, tad, zaudējot līdz 500 iedzīvotājiem gadā, kā arī negatīvas dabiskās un mehāniskās kustības rezultātā Cēsu nākotnes attīstība ir apdraudēta, jo pilsētas attīstības pamatā ir pietiekošs un kvalitatīvs cilvēku resursu nodrošinājums.

Izglītība

Cēsīs iedzīvotājiem ir iespēja iegūt kvalitatīvu un daudzpusīgu pirmsskolas, vispārējo, profesionālo, augstāko un interešu izglītību.

Izglītības iestādes Cēsu pilsētā

    • Pirmsskolas izglītības iestādes:
      • 4 vispārējā tipa,
      • 1 speciālā.
    • Vispārizglītojošās skolas:
      • 4 pamatskolas,
      • 2 vidusskolas t.sk. viena vakarskola,
      • 2 ģimnāzijas.
    • Arodskolas:
      • 1 arodskola.
    • Speciālās skolas:
      • 1 speciālā skola (Cēsu sanatorijas internātskola).
    • Profesionālās skolas:
      • Mūzikas koledža.
    • Augstākās izglītības iestādes:
      • Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas nepilna laika studiju daļas Cēsu studiju centrs,
      • Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (neklātiene),
      • Latvijas Lauksaimniecības universitāte (neklātiene),
      • Biznesa augstskolas “Turība” Cēsu studiju centrs,
      • Rīgas starptautiskā Bībeles institūta Cēsu filiāle.
    • Interešu izglītība:
      • Cēsu bērnu un jauniešu centrs,
      • Sporta skola,
      • Mākslas skola,
      • Bērnu mūzikas skola.
    • Pieaugušo izglītība:
      • Pieaugušo izglītības centrs,
      • dažādas organizācijas, kas sniedz papildus izglītības iespējas (valodu, autovadītāju, datoru u.t.t. kursi).

Izglītības sektors attīstības programmā raksturots 3 virzienos : pirmsskolas izglītība; vispārējā, interešu un profesionālā izglītība; pieaugušo izglītība.

Pirmsskolas izglītība

Pašlaik Cēsīs darbojas 5 pirmsskolas izglītības iestādes, kuras apmeklē 648 bērni vecumā no 1 – 6 gadiem. Pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē apmēram 65% no pilsētas pirmsskolas vecuma bērniem.

Pamatizglītības uzsākšanai tiek sagatavoti 95% no 6 gadus veciem bērniem. Ar 2002.gada 1.septembri Cēsu pilsētas izglītības iestādēs uzsākta visu pilsētā pierakstīto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei. Pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu pieredzes un profesionalitātes līmenis ir augsts. Pašvaldība finansiāli atbalsta pedagogus, kuri iegūst augstāko izglītību, 2002./2003.m.g. 35 pirmsskolas iestāžu pedagogi turpina mācības augstākajās izglītības iestādēs.

Visas pirmsskolas izglītības iestādes 2001.gadā tehniski apsekotas, ir izstrādāts to materiāli tehniskās bāzes pilnveides plāns.

Cēsu pilsētas 1.pirmsskolas izglītības iestāde (Palasta iela 14). Pašreiz iestādē darbojas četras bērnu grupas ar 96 bērniem vecumā no 2-7 gadiem. Bērnudārzā strādā 10 pedagogi un 13 tehniskie darbinieki.

Cēsu pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestāde (Noras iela 15) ekspluatācijā nodota 1980.gadā.Iestādē nokomplektētas 11 grupas ar 226 bērniem vecumā no 2-7 gadiem. Iestādē strādā 48 darbinieki, t.sk. 28 pedagogi. Iestāde pārstāv Latviju Eiropas Savienības izglītības projektā COMENIUS-1. Iestādē darbojas 9 vecāku finansēti pulciņi, kas piedāvā daudzpusīgu attīstību ārpus pirmsskolas izglītības programmas.

Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas izglītības iestāde (Zirņu iela 23) dibināta 1963.gadā. Gandrīz visām grupām ir atsevišķas izejas/ieejas, tādējādi grupas praktiski izolētas karantīnas, ugunsgrēka vai citos draudu gadījumos. Pašlaik iestāde uzņem 175-180 bērnus vecumā no 1-7 gadiem. Iestādē strādā 40 darbinieki, t.sk. 20 pedagogi. Iestādes iekšējā platība ir 1531m2 , ārējā 1000m2, kas bagātīgi apzaļumota un aiztur tuvējo ielu piesārņojumu un troksni.

Cēsu pilsētas 5.pirmsskolas izglītības iestāde (Raunas ielā 2) dibināta 1996.gadā. Iestādi 2000/2001.gadā apmeklē 62 audzēkņu. Darbinieku skaits – 17. Telpu kopējā platība 300 m2, arējā platība 5296 m2. Ēka ir privātīpašums.

Cēsu speciālā pirmsskolas izglītības iestāde (Briežu ielā 7) dibināta 1992.gada 1.septembrī. Iestāde darbojas visu diennakti 5 dienas nedēļā. Tā piedāvā pirmsskolas vecuma bērniem medicīnisko aprūpi un ārstēšanos. Iestādē darbojas 5 diennakts grupas bērniem ar speciālām vajadzībām: 2 grupas bērniem ar redzes traucējumiem, 3 grupas ar valodas traucējumiem. Bērnus uzņem ar pedagoģiski - medicīniskās komisijas lēmumu. Apstiprinātais bērnu vietu skaits 75, to faktiski apmeklē 90 bērni, t.sk. 31 ir Cēsu rajonā dzīvojošs bērns. Ar bērniem darbojas šādi speciālisti: logopēdi, tiflopedagogi, acu ārste, māsa- ortoptiste, masiere, koriģējošās vingrošanas un ritmikas skolotājas. Ar 2002.gada 1.septembri iestādē atvērts bērnu attīstības centrs, kurš konsultē vecākus un bērnus līdz 10 gadu vecumam.

Tendences un aktualitātes nākotnē

Pie atsevišķām pirmsskolas izglītības iestādēm nepieciešams veidot konsultatīvos centrus, lai nodrošinātu ar informāciju tos vecākus, kuru bērni neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī sniegtu ģimenēm kvalificētu pedagoģisko un psiholoģisko palīdzību.

Pamatojoties ar maksātspējīgās iedzīvotāju daļas sociālo pasūtījumu, jāveicina privāto pirmsskolas izglītības grupu, attīstošo grupu veidošanās.

No 2001.gada vietu pirmsskolas izglītības iestādēs gaida vairāk kā 300 bērnu no 1 mēneša līdz piecu gadu vecumam. Palielinās bērnu skaits ar valodas traucējumiem.

Lai nodrošinātu pieprasījumu pēc vietām pirmsskolas iestādēs, nepieciešama jaunas pirmsskolas izglītības iestādes celtniecība.

Mūsdienu likumdošanas prasībām neatbilst Cēsu 1. un 5. pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas, turklāt 5.pirmsskolas iestāde atrodas privātā īpašumā.

Cēsu pilsētas dome ir veikusi visu izglītības iestāžu materiāli tehnisko apsekojumu, kā rezultātā ir izstrādāts detalizēts katras pirmsskolas izglītības iestādes tehniskās bāzes atjaunošanas plāns. Līdz 2003.gadam, pamatojoties uz šo plānu, pirmsskolas izglītības iestādēs ir ieguldīti nepilni LVL 50000. Pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijas un rekonstrukcijas darbos iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzfinansējumu, jo pašu finansējums ir nepietiekams.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Augsts pedagogu izglītības, pieredzes un profesionalitātes līmenis.
  2. Labi organizēta pirmsskolas pedagogu kvalifikācijas celšana.
  3. Pedagoģiskais process virzīts atbilstoši mūsdienu prasībām.
  4. Radīta laba bērnus attīstoša mācību un audzināšanas bāze.
  5. Pedagogi iegūst augstāko izglītību, saņemot finansiālu pašvaldības atbalstu.
  6. Veikts bērnudārzu ēku tehniskais novērtējums.
  7. Pieaug pieprasījums pēc profesionāliem pirmsskolas iestāžu pakalpojumiem.
  8. Attīstītas radošu darbību rosinošas tradīcijas pirmsskolas iestādēs.
  9. Labs iestāžu ģeogrāfiskais izvietojums pilsētas mērogā.
  10. Profesionāls un atbildīgs pirmsskolas iestāžu vadības līmenis.

Vājās puses

  1. Pirmsskolas izglītības iestādes nenodrošina vecāku pieprasījumu pēc bērnu vietām.
  2. Nepietiekams finansējums iestāžu kapitālajiem remontiem, materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai.
  3. Zems pedagogu atalgojums – jauno pedagogu aizplūšana.
  4. Augstas pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumu izmaksas vecākiem.
  5. Neatbilstošs telpu nodrošinājums un stāvoklis sanitāri higiēniskajām normām.
  6. Nepietiekami aktīva vecāku sadarbība ar pirmsskolas iestādēm savu bērnu audzināšanā.

Iespējas

  1. Palielināt pašvaldības kopējo finansējumu pirmsskolas iestādēm, piesaistīt resursus no citiem avotiem.
  2. Uzcelt mūsdienu prasībām atbilstošu pirmsskolas izglītības iestādi.
  3. Turpināt pašvaldības finansiālo atbalstu pedagogiem, kuri iegūst augstāko izglītību.
  4. Samazināt maksu par iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem maznodrošinātajām pirmsskolas iestāžu pedagogu ģimenēm.
  5. Veidot katrā pirmsskolas izglītības iestādē savu tēlu un specifiku.
  6. Attīstīt un pilnveidot informācijas apriti un koordināciju starp pirmsskolas iestādēm un pašvaldību.

Draudi

  1. Zems pedagogu atalgojums – pedagogu aizplūšana.
  2. Nepietiekams finansējums – pirmsskolas iestādes slēgšana.
  3. Demogrāfiskās situācijas neuzlabošanās – nenokomplektētas pirmsskolas izglītības iestādes.
  4. Bērnu skaita samazināšanās pirmsskolas izglītības iestādēs vecāku maksātnespējas dēļ.

Vispārējā, interešu un profesionālā izglītība

Skolu tīkls pilsētā veidojies atbilstoši pasūtījumam un to izvietojums ģeogrāfiski ir izkliedēts.

Izglītības problēmu risināšanai Cēsu pilsētā ar 2001.gadu ir izveidota izglītības nodaļa.

Ar 2002.gada 1.janvāri Cēsu pilsētas dome administrē pedagoģisko darbinieku algu fondu.

Skolu piepildījums uz 2002.gada 1.septembri

Skola

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Vidējais skolēnu skaits klasē

Cēsu pilsētas ģimnāzija

518

19

27.26

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija

404

16

25.25

Cēsu 2.vidusskola

359

18

19.94

Cēsu 1.pamatskola

435

19

22,89

Cēsu 2.pamatskola

438

18

24.33

Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskola

344

13

26.43

 

 

Cēsu pilsētas pamatskola

990

38

26.05

Kopā

3488

141

24.73

Vakara vidusskola

348

17

20.47

Vispārējā izglītībā kopā

3836

158

24.27

Skolēnu sadalījums pa klašu grupām uz 2002. gada 1.septembri

Skola

1. – 4. klasēs

5. – 9. klasēs

10. – 12. klasēs

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Cēsu pilsētas ģimnāzija

   

180

6

338

13

Cēsu pilsētas pamatskola

324

13

666

25

   

DACVĢ

-

166

7

238

9

Cēsu 2. vidusskola

59

3

200

10

100

5

Cēsu 1.pamatskola

164

8

271

11

-

Cēsu 2.pamatskola

176

8

262

10

-

Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskola

263

10

81

3

-

Kopā

986

42

1826

72

676

27

Vakara

vidusskola

-

-

56

3

292

14

Kopā pilsētā

986

42

1882

75

968

41

Demogrāfiskā situācija pilsētā.

Cēsu pilsētas skolu 1.klasēs mācīties

  • 2003.gadā jāsāk 188 bērniem,

  • 2004.gadā jāsāk 166 bērniem,

  • 2005.gadā jāsāk 175 bērniem,

  • 2006.gadā jāsāk 157 bērniem,

  • 2007.gadā jāsāk 168 bērniem,

  • 2008.gadā jāsāk 92 bērniem.

Var uzskatīt, ka šāds skolēnu skaits arī reāli uzsāks mācības 1.klasē.Skaits var mainīties, jo daži Cēsīs pierakstīti bērni katru gadu sāk mācības citu pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī citās pašvaldībās pierakstītie skolēni vēlas mācīties Cēsīs. Šobrīd varētu būt tendence pieaugt to bērnu skaitam, kuri no citām pašvaldībām vēlas mācīties Cēsu pilsētas skolu 1.klasē. Daži fakti – 1991.gadā Cēsīs dzimuši 323 bērni, bet 1998.gada 1.septembrī mācības Cēsu pilsētas izglītības iestāžu 1. klasēs uzsāka 307 skolēni, attiecīgi - 1999.g. mācības uzsāk 292 skolēns (1992.gadā dzimuši – 306 bērni) un 2000.g. mācības uzsāk 261 skolēns (1993.gadā dzimuši - 238 bērni). Samazinās to skolēnu skaits, kuri sāk mācības Cēsu 2.vidusskolas (skola ar krievu mācību valodu) 1.klasē (2000.g. – 1.klasē mācās 14 skolēni, bet 2001.gadā uz sešgadīgo sagatavošanu apgūst tikai 11 bērni). Pieaug to minoritāšu ģimeņu skaits, kuri vēlas bērnus izglītot latviešu mācību valodā.

Ja strauji nepalielināsies skolēnu skaits 1.klasē no citām pašvaldībām, tad reāli Cēsu pilsētas izglītības iestāžu 1. klasēs sākot no 2002.gada kopā varētu būt 7 – 8 klašu komplekti ar vidējo skolēnu piepildījumu no 23 – 28 skolēniem klasē.

Plānojot izglītības iestāžu tīklu pilsētā, jārēķinās ar to, ka pilsētas pievārtē atrodas Drabešu sākumskola un Jāņmuižas sākumskola (skola ar mūzikas novirzienu). Šo skolu beidzēju vecāki bieži vien vēlas, lai viņu bērni mācās Cēsu pilsētas izglītības iestādēs. Turpmākajos divos gados abas minētās skolas beigs 64 audzēkņi, no tiem 57 jeb 89% izteikuši vēlmi mācīties Cēsu pilsētas izglītības iestādēs 2001./2002.m.g.mācās 29% skolēnu no citām pašvaldībām.

Vispārējā pamatskolas un vidējā izglītība

2001.gadā ir reorganizēta Cēsu pilsētas ģimnāzija - saglabāta ģimnāzija ar proģimnāzijas klasēm un izveidota Cēsu pilsētas pamatskola.

Ar 2001.gada 1.septembri Pastariņa skola sāka īstenot nepilno pamatizglītības programmu.

Ar 2001.gada 1.septembri pilsētā izstrādāta sistēma audzēkņu sasniegumu uzskaitei un analīzei.

Cēsu pilsētas izglītības iestādēs tiek organizēti centralizēti pārbaudes darbi.

Ar 2001.gadu Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā darbojas Latvijas Universitātes sagatavošana kursi vidusskolēniem.

Ar 2002.gada 1.septembri Cēsu pilsētas vakara vidusskolā atvērta pedagoģiskās korekcijas klase, kurā mācās skolēni no 6.klases.

Skolēnu skaits izglītības iestādēs

 

Uz 1998.g 1.09

Uz 1999.g 1.09.

Uz 2002.g 1.09

Cēsu pilsētas ģimnāzija

1477

1505

508

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija

341

354

387

Cēsu 2. vidusskola

502

464

400

Cēsu 1.pamatskola

403

388

457

Cēsu 2.pamatskola

456

474

451

Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskola

312

346

338

Cēsu pilsētas vakara vidusskola

   

338

Cēsu pilsētas pamatskola

   

1013

Kopā

3491

3531

3892

No 1998.gada vērojama tendence palielināties skolēnu skaitam 10.klasēs, pieaug arī to skolēnu skaits, kuri beidzot 12.klasi iestājas augstskolā.

Pamatojoties uz pašvaldības izstrādāto attīstības programmu, 2002.gadā Cēsu 1.pamatskolā uzcelta piebūve četrām mācību telpām; Cēsu 2.pamatskolā rekonstruēta apkures sistēma; turpinās investīcijas programma Pastariņa pamatskolā.

Cēsu sanatorijas internātskola

Cēsu sanatorijas internātskola ir valsts Izglītības un zinātnes ministrijas 1954.gadā dibināta izglītības iestāde. Tajā mācās un ārstējas 305 bērni ar bronhiālo astmu un citām plaušu slimībām, kā arī sirds un asinsvadu saslimšanām. Skola strādā 57 pedagogi un 44 tehniskie darbinieki.

Skolēniem ir iespēja darboties 20 dažāda veida lietišķās mākslas un mākslinieciskās pašdarbības pulciņos.Cēsu sanatorijas internātskolas nākotne ir neskaidra, un tas traucē skolas iesaistīšanos starptautiskos projektos.

Pedagoģiskie kadri

Cēsu pilsētas vispārizglītojošās skolās strādā 317 pedagoģiskie darbinieki, pirmsskolas izglītības iestādēs 49 pedagoģiskie darbinieki. Vidējā darba slodze pilsētas skolās pedagogam ir 1.3 likmes. Skolēnu skaits uz vienu pedagogu vispārizglītojošās skolās ir 12 skolēni. Pilsētas skolās ar augstāko izglītību strādā 293 jeb 92% pedagoģiskie darbinieki.

Pedagoģisko darbinieku tālākizglītību organizē Cēsu rajona padomes Skolu valde un Cēsu pilsētas domes Izglītības nodaļa. Lai nodrošinātu izglītības darbinieku kvalifikācijas celšanu atbilstoši Izglītības likuma prasībām, Cēsu pilsētas pašvaldība 2002.gada budžetā investējusi LVL 3720.

Tendences un aktualitātes nākotnē

Problēmas:

  • pedagogu vecuma struktūra ,
  • darbu izglītības iestādēs uzsāk maz jauno pedagogu,
  • vadošā personāla rezerves trūkums visu veidu izglītības iestādēs,
  • zemā atalgojuma dēļ gados jauni pedagogi meklē darbu labāk atalgotā vietā,
  • maz pedagogu – vīriešu,
  • samazinoties skolēnu skaitam sākumskolas klasēs (ar 2001.gada 1.septembri plānoti 63 komplekti no 1. – 6. klasei, bet 2007.gadā vairs tikai 38 komplekti), nopietni jāapsver iespēja par sākumskolas skolotāju pārkvalificēšanu papildus specialitātē. Sākumskolas skolotāju kvalitatīvais sastāvs šobrīd liecina par to, ka sākumskolā strādā skolotāji ar atbilstošo augstāko izglītību.

Cēsu pilsētas dome ir veikusi visu izglītības iestāžu materiāli tehnisko apsekojumu, kā rezultātā ir izstrādāts detalizēts katras izglītības iestādes tehniskās bāzes atjaunošanas plāns. Līdz 2003.gadam, pamatojoties uz šo plānu, vispārējās izglītības iestādēs ir ieguldīti nepilni LVL 280 000. Vispārējās izglītības iestāžu renovācijas un rekonstrukcijas darbos iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzfinansējumu, jo pašu finansējums ir nepietiekams.

Prognoze skolēnu sadalījumam pa izglītības pakāpēm(latviešu plūsma)

Datums

1. – 6. klasēs

7. – 9. klasēs

10. –12. klasēs

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Skolēnu skaits

Klašu skaits

2001.g.1.09.

1613

63

912

35

622

23

2002.g.1.09.

1455

59

920

33

657

23

2003.g.1.09.

1324

54

910

34

619

23

2004.g.1.09.

1199

49

890

34

596

22

2005.g.1.09.

1084

44

848

34

573

21

2006.g.1.09.

976

40

789

29

604

22

2007.g.1.09.

917

38

722

29

617

23

Prognoze par vidējo klašu piepildījumu (latviešu plūsmā)

Datums

1. – 9.klasēs

10. – 12. klasēs

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Vidēji klasē

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Vidēji klasē

2000.g.1.09

2515

99

25,3

561

21

26,7

2001.g.1.09

2525

98

25,8

622

23

27

2002.g.1.09

2375

92

25,8

657

23

28,6

2003.g.1.09

2234

88

25,9

619

23

27

2004.g.1.09

2089

83

25,2

596

22

27

2005.g.1.09

1932

78

24,8

573

21

27,2

2006.g.1.09

1765

69

25,8

604

22

27,4

2007.g.1.09

1639

67

24,5

617

23

26,8

 

 

 

 

 

 

Prognoze skolēnu sadalījumam pa izglītības pakāpēm (skolā ar krievu mācību valodu)

Datums

1. – 6. klasēs

7. – 9. klasēs

10. – 12. klasēs

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Skolēnu skaits

Klašu skaits

2001.g.1.09.

152

8

144

7

121

6

2002.g.1.09.

133

7

117

7

111

6

2003.g.1.09.

107

6

117

6

126

6

2004.g.1.09.

101

6

100

5

126

6

2005.g.1.09.

100

6

85

4

126

6

2006.g.1.09.

104

6

60

3

72

4

2007.g.1.09.

108

6

53

3

36

2

 

 

 

 

 

 

Prognoze par vidējo klašu piepildījumu(skolā ar krievu mācību valodu)

Datums

1. – 9.klases

10. – 12. klases

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Vidēji klasē

Skolēnu skaits

Klašu skaits

Vidēji klasē

2000.g.1.09

322

16

20,1

127

6

21,1

2001.g.1.09

296

15

19,7

121

6

20,1

2002.g.1.09

250

14

17,8

111

6

18,5

2003.g.1.09

224

12

18,6

126

6

21

2004.g.1.09

201

11

18,2

126

6

21

2005.g.1.09

185

10

18,5

126

6

21

2006.g.1.09

164

9

18,2

72

4

18

2007.g.1.09

161

9

17,8

36

2

18

Interešu izglītība

Cēsu bērnu un jauniešu centra (turpmāk tekstā CBJC) darbības mērķis ir bērnu un jauniešu spēju, talantu izkopšana un mērķtiecīga laika pavadīšana. CBJC obligātās izglītības vecuma bērniem (5-18 gadi)piedāvā šādas interešu izglītības programmas :

  • lietišķās un vizuālā māksla,
  • kustības un deja,
  • mūzika;
  • drāmas pulciņš,
  • tehniskā jaunrade,
  • sports (orientēšanās),
  • vides izglītības programmas,
  • izglītojošās programmas:
    • angļu valoda;
    • datorzinības;
    • datorgrafika;
    • gaidu un skautu organizācija.

Pirmsskolas vecuma bērniem:

  • 5-6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai,
  • rotaļu grupa “Sienāzītis’’.

CBJC 2002./2003. mācību gadā apmeklēja 1346 bērnu un jaunieši, kā arī 80 sešgadīgie bērni. CBJC strādā 41 pulciņa pedagogs, t.sk. 28 pamatdarbā un 13 amatu apvienošanas kārtībā (24 pedagogi – augstākā izglītība, 5- amatu meistari, 6-vidējā pedagoģiskā izglītība, 6-vispārēja vidējā izglītība). Divi pedagogi mācās augstskolā, bet 5 amatu meistari apgūst pedagoģiju.

CBJC ir laba materiālā bāze, kas nodrošina pulciņu darbu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, taču telpu jautājums nav atrisināts un ilgtermiņā jādomā par jauna bērnu un jauniešu interešu nama celtniecību.

Cēsu pilsētas sporta skola (Lāču iela 10) piedāvā jauniešiem iespēju iesaistīties dažādos sporta pulciņos 10 nodaļās:

  • basketbola nodaļā nodarbināti 9 treneri un 261 audzēkņi,
  • orientēšanās nodaļā – 2 treneri un 29 audzēkņi,
  • biatlona - slēpošanas nodaļā - 3 treneri 39 audzēkņi,
  • volejbola nodaļā – 2 treneri un 61 audzēkņi,
  • vieglatlētikas nodaļā – 1 treneris un 34 audzēkņi,
  • galda tenisa nodaļā – 2 treneri un 61 audzēkņi,
  • tenisa nodaļā – 1 treneris un 15 audzēkņi,
  • badmintona nodaļā – 1 treneris un 52 audzēkņi,
  • BMX nodaļā – 1 treneris un 15 audzēkņi,
  • florbola nodaļā – 1 treneris un 37 audzēkņi.

Cēsu pilsētas sporta skolā uz 2003.gada 1.septembri ir nokomplektētas mācību treniņu grupas ar 604 audzēkņiem un 23 treneriem.

Sporta skolas valdījumā ir sekojošas sporta bāzes:

  • sporta skola un pie tās esošā sporta zāle “Saulrīti” – Lāču iela 10,
  • sporta zāle – Lapsu iela 17 (privātīpašums SIA “Var-C”),
  • pilsētas stadions – Valmieras iela 6 (iznomāts SIA “BAF”),
  • slēpju bāze – Tālavas iela 5 (Cēsu rajona padomes īpašums),
  • mācību un treniņu bāze Priekuļos (atrodas ārpus pilsētas administratīvas teritorijas).

Mākslas skola(CMS) dibināta 1988.gadā Priekuļos. Cēsu pilsētas dome 1996.gada 2.janvārī pieņem lēmumu par Cēsu mākslas skolas atvēršanu Cēsīs Palasta ielā 11 un filiāles izveidi Priekuļos.

Cēsu mākslas skola par galveno mērķi izvirza : paralēli mācībām vispārizglītojošās skolās sniegt skolēniem iespējas apgūt Latvijā tradicionālo amatu pamatus kokapstrādē, keramikā, ādas plastikā, šūšanā – modelēšanā un stikla apstrādē.

Skolas telpās regulāri rīko darbu skates pusgadu noslēgumā. Vasarās Latvijā un ārzemēs “zaļās prakses”, kuru laikā skolotāju vadībā bērni glezno un zīmē brīvā dabā.

Skolā mācās 160 skolēni, strādā 9 pedagogi. CMS 1999.gadā tika atzīta par 5. labāko starp 44 mākslas skolām Latvijā.

Profesionālā izglītība

Profesionālās izglītības piedāvājums Cēsīs un tās tuvumā

Profesijas

Organizācijas

Bārmenis

SP aģentūra

Maketētājs

SP aģentūra

Sekretāre – Lietvede

SP aģentūra, Raiņa un Aspazijas fonds u.c.

Maiznieks

" Darba drošība "

Konditors

" Darba drošība "

Pavārs

" Darba drošība "

Pārdevējs

" Darba drošība "," BUTS "

Mūrnieks

" BUTS "

Apmetējs

" BUTS "

Autoatslēdznieks

" BUTS "

Santehnikis

" BUTS "

Šuvējs

" BUTS "

Frizieris

" BUTS "

Metinātājs

" BUTS ", Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums

Zemspiedienu katlu operators

" BUTS "

Transportlīdzekļu vadītājs apmācība

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, " Apse " , " Ievas skola "

Traktorists

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums

Cēsu 4.arodvidusskola

Vidējā speciālā izglītības iestāde, kas sagatavo sekojošās profesijās:

  • elektriķis,
  • mēbeļu galdnieks,
  • apdares darbu izpildītājs,
  • namdaris,
  • darba galdu iestatītājs ar specializāciju kokapstrādē.

Skolā 2002.gada 1.septembrī mācās 351 audzēknis, strādā 39 pedagogi, 30 tehniskie darbinieki.

Skola ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, tuvākajos gados to varētu nodot Cēsu pilsētas domes valdījumā, un tā varētu tikt veidota kā reģiona nozīmes kokapstrādes un elektrosistēmu speciālistu sagatavošanas centrs.

Lai būtu iespējams sagatavot audzēkņus atbilstoši mūsdienu prasībām, nepieciešams veikt kapitālus ieguldījumus skolas materiāli tehniskās bāzes atjaunošanā un modernu tehnoloģiju uzstādīšanā.

Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledža dibināta 1925.gadā. Mūzikas koledža īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības programmas, profesionālās ievirzes izglītības programmas, profesionālās tālākizglītības programmas, kas saskaņotas ar Kultūras ministriju.

Īstenojamās izglītības programmas audzēkņi apgūst šādās nodaļās:

  • kordiriģentu (apakšprogramma – baznīcas mūzikas organizators),
  • klavieru (apakšprogramma – ērģelspēle),
  • vokālā,
  • stīgu instrumentu (vijole, alts, čells, kontrabass),
  • pūšamo instrumentu (flauta, klarnete, mežrags, trompete, saksafons, trombons, tuba),
  • tautas instrumentu (kokle, akordeons).

Mācību ilgums koledžā ir 4 gadi, mūzikas skolā – 7 gadi. Audzēkņu skaits koledžā – 64, mūzikas skolā – 225. Pedagogu skaits koledžā 39, mūzikas skolā 29. Tehnisko darbinieku skaits koledžā un mūzikas skolā – 17.

Medicīnas māsu skola

Cēsu pilsētā līdz 1997.gadam darbojas Māsu skola, kas nodrošināja Latvijas medicīnas iestādes ar medmāsu personālu, taču līdzekļu trūkuma dēļ tā tika slēgta. Šobrīd Vidzemē nav nevienas medpersonāla sagatavošanas iestādes, medicīnas iestādēs trūkst atbilstoši sagatavotu kadru.

Šīs problēmas atrisināšanai ir iespējas:

  • atjaunot medmāsu skolas darbību vai
  • izveidot medicīnas apmācību studiju programmu kāda no Cēsu izglītības iestādēm.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Iespēja gūt daudzveidīgu un labu visu līmeņu izglītību.
  2. Stabils un profesionāls pedagogu kontingents- augsta sniegtās izglītības kvalitāte.
  3. Laba izglītības sistēmas vadība un koordinācija.
  4. Augsts prestižs un senas tradīcijas izglītības iestādēs.
  5. Veikts skolas ēku tehniskais novērtējums.
  6. Stabils un prognozējams pašvaldības finansiālais atbalsts.
  7. Daudzpusīga interešu izglītības iespējas.
  8. Izveidots izglītības iestāžu informatizācijas tīkls.
  9. Darbojas valsts profesionālās karjeras izvēles centra Cēsu kabinets.

Vājās puses

  1. Telpu pārslogojums, neapmierinošais tehniskais un materiālais stāvoklis.
  2. Jaunu pedagogu trūkums.
  3. Cēsu pilsētas izglītības attīstības plāna trūkums.
  4. Neapmierinošs izglītības iestāžu sporta bāžu stāvoklis un nodrošinājums.
  5. Nepietiekošs finansējums izglītības sektoram.
  6. Nepietiekama vecāku aktivitāte sadarbībai ar izglītības iestādēm.
  7. Mazs moderno tehnoloģiju izmantojums mācību procesā.

Iespējas

  1. Izglītības attīstības plāna izstrāde Cēsu pilsētai.
  2. Jaunas vispārizglītojošās skolas celtniecība un esošo skolu materiāli tehniskās bāzes atjaunošana.
  3. Skolu optimizācija atbilstoši izglītības likumam.
  4. Skolu sporta bāžu sakārtošana un attīstīšana.
  5. Atbalsta programmas izstrādāšana pedagogiem, kuri sekmīgi apgūst augstāko izglītību vai iegūst otro specialitāti.
  6. Pašvaldības, valsts, fondiem, finansu institūciju finansējuma piesaiste.
  7. Profesionālās izglītības piedāvājuma modernizācija Cēsu pilsētā.
  8. Pilnīgāka informāciju tehnoloģiju izmantošana izglītības iestādēs.
  9. Psiholoģiskās palīdzības dienestu darba pilnveidošana.
  10. Bērnu un jauniešu centra darbības aktivizēšana un reklamēšana.
  11. Sabiedrības izglītošana, akcentējot izglītotas personības veidošanos.
  12. Izglītības iespēju piedāvājuma pilnveide un attīstīšana skolēniem ar īpašām vajadzībām

Draudi

  1. Investīciju trūkums – materiāli tehniskās bāzes stāvokļa pasliktināšanās.
  2. Ekonomiskā krīze valstī.
  3. Bērnu skaita samazināšanās.
  4. Jaunu pedagogu trūkums.
  5. Nesakārtota un nestabila valsts politika izglītības sfērā.
  6. Neskaidra reģionālās reformas ietekme.
  7. Sabiedrības kultūras un izglītības līmeņa kritums.

Pieaugušo izglītība

Mūžizglītība - iespēja izglītoties mūža garumā. Mūžizglītības politiku veido izglītības iespēju apzināšana, problēmu - vājo pušu noteikšana un mūžizglītības programmas un stratēģijas apstiprināšana. Mūžizglītība ietver visa veida izglītības iespējas cilvēka dzīves laikā. Pieaugušo izglītība ir mūžizglītības sastāvdaļa.

Pieaugušo izglītība(PI) - izglītība no 18 gadu vecuma līdz mūža beigām. Pieaugušo izglītība ir dalāma formālajā – to apliecina valsts noteikti izglītības dokumenti un tiek iegūta noteikta kvalifikācija, un neformālajā – netiek iegūti valsts noteikti izglītības dokumenti.

Cēsu pilsētā pieaugušo izglītības pakalpojumus var iedalīt:

  • pēc formālās un neformālās izglītības principa;
  • pēc pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa;
  • pēc izglītības piedāvājuma mērķa grupas.

Cēsu rajona padomes Pieaugušo izglītības centra datu bāzē ir reģistrēts 22 pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējs Cēsu pilsētā.

Neformālo izglītību nosacīti var iedalīt:

  • profesionālā tālākizglītība (Cēsīs 22 pakalpojumu sniedzēji),
  • interešu izglītība: izglītība personības garīgai attīstībai, socializācijai un integrācijai (Cēsīs 3 pakalpojumu sniedzēji).

Formālās profesionālās izglītības piedāvājums Cēsīs ne vienmēr ir saistīts ar vietējā darba tirgus prasībām. Nepieciešams veikt nodarbinātības un piedāvāto programmu analīzi. Profesionālā izglītība un profesionālā tālākizglītība ir pieejama iedzīvotājiem, kuri ir sociāli aktīvi (maksātspējīgi) vai tiem, kuriem tālākizglītību apmaksā darba devējs.

Pētot PI piedāvājumu un mērķa grupu sadalījumu, jāsecina, ka izglītība nav pieejama visām iedzīvotāju grupām. Sociāli neaktīvie un maksāt nespējīgie iedzīvotāji ir ārpus PI piedāvājuma, līdz ar to padziļinās plaisa starp sociāli aktīvajiem un neaktīvajiem iedzīvotājiem.

Problēmas

  • maz integrācijas programmu iedzīvotājiem ar invaliditāti, smagu saslimstību, atkarībām;
  • nav motivācijas programmu iedzīvotājiem, kuri ir bezdarbnieki vai neatbilst valsts noteiktajam bezdarbnieku statusam un kuriem nav iespējas iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs;
  • nav valsts nodrošinātu iespēju iegūt otru kvalifikāciju, lai veiksmīgi iesaistītos vietējā darba tirgū;
  • nav “ otrās iespējas “ izglītības programmu jauniešiem vecumā līdz 27 gadiem iegūt pamatskolas vai vidusskolas izglītību kopā ar profesionālo izglītību, ja pirmo reizi tas nav izdevies.

Augstākās izglītības piedāvājums Cēsu pilsētā

1. Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola piedāvā sekojošus studiju virzienus:

  • komercdarbība un uzņēmējdarbība,
  • pedagogi,
  • skolvadība (maģistrantūra),
  • sociālo zinātņu psihologi,
  • biroja vadītāji.

2. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (maģistrantūra, neklātiene).

3. Latvijas Lauksaimniecības universitāte(pedagoģija, maģistrantūra, neklātiene).

4. Biznesa augstskolas „Turība” Cēsu studiju centrs piedāvā sekojošus studiju virzienus:

  • tiesību zinātnes,
  • grāmatvedība un finanses,
  • viesnīcu vadība.

5. Rīgas starptautiskā Bībeles institūta Cēsu filiāle

Papildus izglītības iespējas Cēsu pilsētā

Cēsu pilsētās iedzīvotājiem ir iespējas saņemt daudzpusīgu papildus izglītības piedāvājumu gan laika, gan tematikas ziņā.

  • Svešvalodu apmācību organizē: SP Aģentūra, Raiņa un Aspazijas fonds, Valsts valodu mācību centrs Cēsu nodaļa, Cēsu rajona padomes Pieaugušo izglītības centrs, Rīgas Pedagoģijas un Vadības augstskola.
  • Datoru apmācības kursus organizē: Vesa, Zintis, Hawk Comphuter, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija, Vidzemes datoru serviss, Capital, Raiņa un Aspazijas fonds u.c.
  • Autovadītāja kvalifikāciju iespējams apgūt firmās Apse un Ieva, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā u.c.
  • Rotu Kalve – apmācība seno rotu kalšanā.

Organizācijas, kas sniedz daudz plašāku izglītības piedāvājumu: Kalnmuiža; Cēsu reģionālais NVO atbalsta centrs; Cēsu rajona padomes skolu valde; Cēsu rajona padomes pieaugušo izglītības centrs; SP Aģentūra; BUTS; Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs Cēsu rajons; Darba drošība; Nodarbinātības valsts dienesta Cēsu filiāle.

Bezdarbs Cēsu pilsētā

Bezdarba rādītāji Cēsu pilsētā 1996.-2002.gads

 

Gads

Iedzīvotāji darbspējas vecumā

Bezdarbnieki

Bezdarbalīmenis % pret darbspēj. iedz.

Kopā

tajā skaitā

sievietes

vīrieši

1996

10837

678

431

247

6,26

1997

11055

664

427

237

6,01

1998

10953

699

429

270

6,38

1999

11089

682

414

268

6,15

2000

12400

597

351

246

4,81

2001

11044

596

344

252

5,40

2002

11015

615

342

273

5,58

Cēsu pilsētā dzīvojošo bezdarbnieku sadalījums pēc vecuma 2003.g. I pusgadā

 

Vecums

 

Kopā

tajā skaitā

sievietes

vīrieši

15-19.g.

10

7

3

20-23.g.

66

41

25

24-29.g.

65

45

20

30-34.g.

72

44

28

35-39.g.

54

34

20

40-44.g.

82

52

30

45-49.g.

90

54

36

50-54.g.

83

46

37

55-59.g.

47

15

32

60. un vecāki

5

-

5

Kopā:

574

338

236

Cēsu pilsētas bezdarbnieku izglītību raksturo šādi rādītāji

2003. gada I pusgadā

Izglītības sadalījums

Bezdarbnieku skaits

1.līmeņa profesionālā augstākā

1

2.līmeņa profesionālā augstākā

37

Augstākā - bakalaurs

4

Augstākā - maģistrs

2

Profes.izgl.pēc vispārējās vidējās

8

Profesionālā vidējā

152

Profes. vidējā izgl.pēc pamatskolas

1

Arodizglītība

88

Vispārējā vidējā pēc arodizglītības

4

Vidējā

168

Pamata

109

Kopā

574

Bezdarbnieku vidū lielāku īpatsvaru sastāda sievietes, izņemot vecuma grupu “50 un vecāki”, kur ir izlīdzinājies sieviešu un vīriešu skaits.

Lielāko bezdarbnieku skaitu veido cilvēki ar vidējo, vidējo profesionālo un pamata izglītību.

Liels ir cittautībnieku īpatsvars bezdarbnieku vidū. To varētu skaidrot ar stingro valodas likumu un darba devēju prasību – zināt latviešu valodu.

Nodarbinātības valsts dienesta Cēsu filiāle ir veikusi pētījumu par kvalifikācijas kursus beigušo un darbu ieguvušo sakarībām - 60% no visiem, kas beiguši kursus, ir iekārtojušies darbā - tas ir labs rādītājs un vieš uzticību organizēto kursu kvalitātei.

Analizējot darba tirgus tendences, īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu, sieviešu un invalīdu nodarbinātības problēmām.

    • Jauniešu nodarbinātība – jāstrādā uz tādu investoru piesaisti, kas spēj radīt jauniešiem pievilcīgas darba vietas, vienlaicīgi konkurējot darba samaksā. Iedzīvotāju demogrāfiskās situācijas analīze rāda, ka Cēsīm ļoti nopietni jāstrādā, lai piesaistītu jauniešus, kas savulaik devušies studēt uz citām Latvijas pilsētām.
    • Sieviešu nodarbinātības problēmas – pilsētai jāpiesaista uzņēmumi, kas dod darba vietas tieši sievietēm, kuru vidū bezdarba īpatsvars ir lielāks. Tie varētu būt vieglās rūpniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumi.
    • Invalīdu nodarbinātība – lai gan procentuāli invalīdi bezdarbnieku kopskaitā nesastāda lielāko procentu, tomēr problēma ir aktuāla. Jāstrādā ar darba devējiem, lai viņi spētu pieņemt domu, ka arī invalīds spēj strādāt un dot ieguldījumu uzņēmuma darbībā.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Pašvaldības atbalsts pieaugušo izglītības attīstībai.
  2. Augsta sociāli aktīvo iedzīvotāju motivācija mācīties.
  3. Daudzveidīgs un profesionāls izglītības piedāvājums gan laika, gan tematikas ziņā.
  4. Apkopota informācija par izglītības iespējām Cēsu rajonā.
  5. Cēsis – izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums Vidzemes reģionā.
  6. Pietiekošas tehniskās bāzes izveidošana pieaugušo izglītotāju sniedzējiem.

Vājās puses

  1. Pieaugušo izglītības attīstības stratēģijas trūkums pilsētā.
  2. Nepietiekams finansējums pieaugušo izglītības atbalstīšanai.
  3. Iedzīvotāju zemā maksātspēja par izglītības pakalpojumiem.
  4. Informācijas trūkums par nākotnes darba tirgus vajadzībām un kvalitatīvu tālmācības programmu piedāvājumu.
  5. Lielu pasākumu rīkošanai nepietiekoša abalstošās infrastruktūras attīstība (nakšņošanas, ēšanas, konferenču zāles piedāvājums vienā vietā).
  6. Pilnībā neapzināts vietējo mācību spēku piedāvājums.
  7. Pieaugušo izglītotāju sadarbības tīkla trūkums.
  8. Nepietiekoša pieaugušo izglītotāju un to sniegto iespēju reklamēšana – nepietiekoši informēti iedzīvotāji.
  9. Finansētu integrējošu programmu nepietiekamība sociāli neaktīvo/ neadaptēto cilvēku integrācijai sabiedrībā.

Iespējas

  1. Radīt klātienes augstākās izglītības piedāvājumu Cēsīs.
  2. Izstrādāt pieaugušo izglītības attīstības stratēģiju Cēsu pilsētā.
  3. Iesaistīt un motivēt iedzīvotājus pieaugušo izglītības aktivitātēs.
  4. Izveidot vienotu un publiski pieejamu pieaugušo izglītības elektroniskās datu bāzi.
  5. Aktīvi reklamēt pieaugušo izglītības aktivitātes un iespējas.
  6. Veicināt moderno tehnoloģiju pieejamību Cēsu pilsētā.
  7. Piesaistīt investīcijas darba vietu radīšanai jauniešiem, sievietēm un invalīdiem.
  8. Veikt pētījumu par iedzīvotāju izglītības līmeni un darba tirgus pieprasījumu.
  9. Sekmēt izglītības programmu izstrādi, kas vislabāk atbilstu darba tirgus vajadzībām.
  10. Maksimāli iesaistīties reģionālajos, valsts un starptautiskajos projektos.
  11. Veidot pilsētas un reģionālo pieaugušo izglītības iestāžu sadarbības tīklu.
  12. Apzināt vietējo mācību spēku iespējas un kvalitāti.

Draudi

  1. Finansējuma samazināšanās pašvaldības un valsts mērogā pieaugušo izglītībā.
  2. Izglītības pieejamības samazināšanās iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ.
  3. Pieaugošs iedzīvotāju skaits ar zemu izglītības līmeni.
  4. Likumdošanas nesakārtošanās valsts līmenī pieaugušo izglītības sektorā.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv