Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 27.maijs   Vārda dienu svin: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Pilsētvide

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Pilsētvide


Cēsu pilsēta veidojusies daudzu gadsimtu laikā, kas atstājis nozīmīgas pēdas Cēsu pilsētas arhitektoniskajā un telpiskajā plānojumā. Cēsu pilsēta ir vairākkārt nopostīta, taču tā atdzimusi un attīstījusies, veidojoties kā nozīmīgs centrs gan ekonomikā, kultūrā, izglītībā, medicīnā, gan arī transportā.

Cēsu pilsētā atbildīgi par būvniecības organizāciju un kontroli ir:

  1. Cēsu pilsētas domes deputāti,
  2. Cēsu pilsētas domes būvvalde,
  3. Cēsu pilsētas domes Būvniecības, nekustamā īpašuma un plānošanas nodaļa,
  4. citi iesaistītie dienesti, kas atbild par dažādu normu vai inženierkomunikāciju uzturēšanu.

Kopējo būvatļauju skaits Cēsīs pēdējo gadu laikā raksturo būvniecības dinamiku:

  • 1998.gadā izsniegtas 70 būvatļaujas,

  • 1999.gadā izsniegtas 88 būvatļaujas,

  • 2000.gadā izsniegtas 90 būvatļaujas,

  • 2001.gadā izsniegtas 86 būvatļaujas,

  • 2002.gadā izsniegtas 94 būvatļaujas.

2001.gadā izsniegto būvatļauju un pieņemto objektu situāciju raksturojoša tabula

Būves

 

Izdotās būvatļaujas

 

Pieņemts ekspluatācijā

 

Kopā

Jaunai
būvniecībai

Rekons-trukcijai,
renovācijai

Kopā

Jaunā
būvniecība

Rekons-trukcija,
renovācija

Būves kopā

86

46

40

74

34

40

Ēkas

74

35

39

65

31

34

Dzīvojamās mājas

37

18

19

19

12

7

Nedzīvojamās ēkas

37

17

20

46

19

27

Inženierbūves

12

11

1

9

3

6

2002.gadā izsniegto būvatļauju un pieņemto objektu situāciju raksturojoša tabula.

Būves

 

Izdotās būvatļaujas

 

Pieņemts ekspluatācijā

 

Kopā

Jaunai
būvniecībai

Rekonstruk

cijai,
renovācijai

Kopā

Jaunā
būvniecība

Rekonstrukcija,
renovācija

Būves kopā

94

55

39

86

43

43

Ēkas

71

37

34

68

30

38

Dzīvojamās mājas

23

10

13

15

10

5

Nedzīvojamās ēkas

48

27

21

53

24

29

Inženierbūves

23

18

5

18

16

2

Vecpilsēta

Cēsu vecpilsēta – pilsētbūvnieciskais piemineklis – veidojusies un sasniegusi savu telpiski-kompozicionālo pilnību no 12 gs. sākuma līdz 20.gs. sākumam.

Cēsu vecpilsētas veidošanās pamatposmā pilsētvidē notika dabīgas izmaiņas – “dabīgā ceļā” bojā gājušo elementu vietā tika celtas jaunas ēkas, kas atbilstoši laika prasībām iekļāvās kopējā vidē. Pēc otrā pasaules kara Cēsu pilsētas vecpilsēta vairs nepiedzīvoja uzplaukumu- dažādu izmaiņu rezultātā vecpilsēta zaudēja daļu savas patiesās vērtības. Liela mēroga haotiskās uzslāņošanās process nav noticis un Cēsu vēsturiskā centra ansamblī joprojām iespējams izdalīt šādus Cēsu vēsturiskā centra elementus:

  • ielu tīkls – saglabājies no 14.gs. ar izmaiņām,
  • pilsētvides faktūra (labiekārtojums, ielu iesegums, jumtu iesegums, mazās arhitektoniskās formas, utt.) – saglabājies no 14.-20.gs. mijas ar ievērojamām izmaiņām,
  • mazstāvu koka apbūve – saglabājusies no 18.-19.gs. mijas, pazeminājies fasāžu tehniskais stāvoklis, izbūvēti papildus stāvi un izmainīts plānojums,
  • daudzstāvu mūra apbūve – saglabājusies maz izmainītā veidā no 19.gs.beigām un 20.gs sākuma, pazeminājusies fasāžu tehniskais stāvoklis, izmaiņas pirmo stāvu līmenī,
  • telpiski-plastiskie akcenti un dominantes – saglabājušies no 13.gs un nākuši klāt katrā laika posmā līdz pat mūsdienām.

Katram no šiem elementiem piemīt savam laikam raksturīgas iezīmes, kas izpaužas arhitektūras stila, mākslinieciskās apdares, u.tml. veidos.

1983.gada 18.oktobrī Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu par Cēsu pilsētas vēsturiskā centra uzņemšanu valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā.

1988.gadā Rīgas Restaurācijas institūtā izstrādāts Cēsu vecpilsētas reģenerācijas projekts, kas ir priekšlikumu komplekss pasākumiem pilsētas arhitektoniski - vēsturiskās vides veidola saglabāšanai, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma elementu saglabāšanai tam raksturīgajā kontekstā. Cēsu pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas projektu, aktualizējot un ņemot vērā mūsdienu situāciju, var uzskatīt par šīs teritorijas detālplānojumu.

Cēsu pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas projekta galvenie darba uzdevumi:

  1. izstrādāt vēsturisko pilsētbūvniecības pamatplānu,
  2. izstrādāt vēsturiskā centra arhitektoniski-telpiskās kompozīcijas rekonstrukcijas priekšlikumus, saglabājot pirmatnējo struktūru un mērogu,
  3. noteikt pilsētas vēsturiskā centra katras ēkas tehnisko stāvokli, remonta, restaurācijas vai rekonstrukcijas iespējas un nepieciešamību,
  4. izstrādāt priekšlikumus centra apbūves izmantošanai,
  5. dot transporta kustības izkārtojuma priekšlikumus vecpilsētā,
  6. sakarā ar Rīgas ielas inženierkomunikāciju rekonstrukciju paredzēt Rīgas ielas līmeņa pazemināšanu un izstrādāt vertikālo plānojumu.

Cēsu pilsētas tautas deputātu padome 1988.gada 29.martā 19.sasaukuma 4.sesijā pieņēma lēmumu “Par veicamajiem pasākumiem Cēsu pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas projekta īstenošanai”, kurā ir uzskaitīti nepieciešamie darbi, lai īstenotu projektā izvirzītos uzdevumus.

Pēdējo 10 gadu laikā vecpilsētā:

  • rekonstruētas 19 ēkas vairāk kā 50% apmērā no būvapjoma,
  • rekonstruētas 13 ēkas pilnībā,
  • no jauna uzceltas 6 ēkas,
  • pilnas rekonstrukcijas stadijā 12 ēkas.

Cēsu pilsētas dome 2002.gada 8.augustā (protokols Nr.19, §2) pieņēma lēmumu “Par Cēsu pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas projekta aktualizāciju’’, jo ir mainījušies vairāki būtiski apstākļi, kas ietekmē gan situāciju pilsētā, gan vecpilsētā. Viena no galvenajām sadaļām, kas 2002./2003.gadā tika pārskatīta ir vecpilsētas transporta kustības shēma.

Bez esošo ēku remonta, rekonstrukcijas un jaunu ēku celšanas, vecpilsētā ir veikta infrastruktūras sakārtošana :

  •  nobruģēta Rīgas iela vecpilsētas zonā,

  •  2001.gadā veikta vecpilsētas apgaismojuma sakārtošana,

  •  2002.gadā veikti arheoloģiskie izrakumi, pazemes infrastruktūras sakārtošanas un bruģēšanas darbi Līvu laukumā, veidojot to kā tūrismam pievilcīgu vietu,

  •  2002.gadā tika ieguldīta dabas gāzes apgādes tīkli vecpilsētā,

  •  2002.gadā atvērta sabiedriskā tualete.

Paredzēts, ka vecpilsēta tiks veidota kā pilsētas centrs, kur notiks pilsētas svētki, gadatirgi un citi pasākumi. Kā galvenie akcenti vecpilsētā tiks veidota Rīgas iela, Rožu un Līvu laukumi.

Vecpilsētas teritorijā ir vairāki zemes gabali, kas vecpilsētas reģenerācijas projektā paredzēti apbūvei. Gadu gaitā vecpilsētā notiks intensīva apbūve un šī teritorija kļūs par skaistu un pievilcīgu Latvijas vecpilsētu. Vecpilsētā iespējama individuālā, komerc- un sabiedriskā apbūve.

Pārējā pilsēta

Pēdējo 12 gadu laikā Cēsu pilsētā attīstījusies pakalpojumu sfēra, kā rezultātā izbūvēti vai rekonstruēti daudzi tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas punkti:

  • degvielas uzpildes stacijas: “Lukoil”, “Neste”, “Katrīnkalns” un “Aleta”,
  • pārtikas lielveikali: “Solo”, “Esse” (Valmieras ielā un Zvirbuļu ielā) “Ruks”; “Mego”, “Areko”,
  • tirdzniecības centrs "Pasāža",
  • sadzīves preču un elektrotehnikas veikals “Jutta”; “Tigra”,
  • automašīnu apkopes un tirdzniecības centri: “Briks –F”, “Sinhro – C”, “Reifekss”, “Amatieris”, "Auttra", “Truck serviss”, Kravas automašīnu apkopes centrs Vilku ielā , “Autogars”,
  • pašvaldības vai pašvaldības uzņēmumu veiktie investīciju projekti: dzeramā ūdens atdzelžotavas iekārtas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, sporta halle Pūces ielā 2a, pilsētas ģimnāzijas un pamatskolas renovācija, tūrisma informācijas centrs,
  • viesnīcas: “Province”, “Cēsis”, “Katrīna”, “Mārtiņš”,
  • banku filiāles: “Krājbankas” filiāle Bērzaines ielā 6, Latvijas Zemes un Hipotēku banka Vaļņu ielā 3, Pirmās bankas filiāle Vienības laukumā 2.

Rūpniecības zona Lapsu un Rūpniecības ielu rajonos veidojas arī par komercdarbības teritoriju, kurā attīstītās vairum- un mazumtirdzniecība, jo:

  1. bieži vien pats ražotājs arī tirgo savu produkciju,
  2. rūpniecības teritorijas ir tuvu pilsētas centram,
  3. rūpniecības teritorijas ir labi nodrošinātas ar infrastruktūru,
  4. rūpniecības teritorijās ir pietiekami daudz brīvo zemju, kas ir pievilcīgi komercdarbības mērķiem,
  5. ražošanas uzņēmumiem zemes izmantošana kļūst dārga.

2001.gadā a/s “Cēsu alus” atvēra jauno ražotni Aldaru laukumā 1, kas iekļaujas pilsētas rūpnieciskajā teritorijā, līdz ar to atbrīvojot pilsētas vēsturisko centru no rūpnieciskās ražošanas.

Atpūtas un rekreācijas zonai jau tradicionāli tiek izmantota pilsētas rietumu daļa un Gaujas senleja, kura vēsturiski attīstījusies šādam zemes lietošanas mērķim. Atpūtas centrs “Cīrulīši”, nesaņēmis vajadzīgo investīciju apjomu un pieprasījumu, ir zaudējis savu nozīmi, Pēdējā laikā atsevišķu uzņēmēju aktīva darbība pakāpeniski piesaista tūristus un viesus - ir izveidots vairāku trašu kalnu slēpošanas centrs, tiek strādāts pie gājēju un velosipēdistu taku, ūdens tūristu un piknika vietu izveidošanas līdzekļu piesaistes Gaujas parkā, saglabāts un attīstīts tenisa kortu un peldbaseina komplekss .

Pilsētvides pieejamības veidošana cilvēkiem ar kustības traucējumiem

Cēsīs, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, cilvēkiem ar kustības traucējumiem ir grūti vai pat neiespējami piekļūt sabiedriskiem objektiem. Neviens no jaunuzceltiem sabiedriskajiem vai komercobjektiem nevar tikt nodots ekspluatācijā, ja nav piekļūšanas iespēju cilvēkiem ar kustības traucējumiem.

Cēsu pilsētas dome ir iesniegusi un arī turpmāk iesniegs projektu pieteikumus dažādiem finansējuma avotiem, lai risinātu šo problēmu.

Sagaidot ’’Cēsis 800’’

Cēsis 2006.gadā svinēs savu 800-gades jubileju, tāpēc Cēsu pilsētas dome ir izstrādājusi darbu programmu pilsētvides sakārtošanā. Ir izstrādātas maksimāli un minimāli veicamās programmas un jau divus gadus Cēsu pilsētas dome mērķtiecīgi to realizē. Lielākais akcents likts uz Maija un Pils parku sakārtošanu, Viduslaiku pilsdrupu konservēšanu, Vienības, Rožu un Līvu laukumu sakārtošanu un rekonstrukciju.

Sabiedriskās tualetes

Vairākas socioloģiskās aptaujas rāda, ka Cēsīs nav pietiekošs sabiedrisko tualešu skaits un to kvalitāte ir neapmierinoša.

Ekspluatācijā 2001.gada 22.decembrī nodeva sabiedriskās tualetes Baznīcas laukumā 1.

Tuvākajos piecos gados nepieciešams risināt tualešu jautājumu:

  • izbūvēt jaunu tualeti Pils parkā,
  • rekonstruēt Stacijas laukumā un Uzvaras bulvārī 1a esošās tualetes,
  • atbalstīt privāto īpašnieku un uzņēmēju iniciatīvu publisko tualešu ierīkošanai pilsētas centrālajā daļā,
  • panākt jaunprojektējamos un rekonstruējamos sabiedriskās nozīmes objektos publisku tualešu ierīkošanu,
  • izstrādājot tualešu projektus, paredzēt to pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem,
  • pārstrukturizēt pārvietojamo tualešu novietojumu.

Mājoklis

Cēsu pilsētā ir:

Savrupmājas

Dzīvokļi, t.sk.denacionalizētās mājās

1517 savrupmājas

6708, t.sk. 243 denacionalizētās mājās

2767 pierakstītās personas

14106 pierakstītās personas

~128 500 m2 kopplatība

~324 000 m2 kopplatība

~ 80 000 m2 dzīvojamā platība

~215 300 m2 dzīvojamā platība

5243 istabas

11979 istabas

Dzīvokļu un privāto māju salīdzinoša informācija

Savrupmājas

Dzīvokļi

~95 m2 kopplatība uz māju

~48 m2 kopplatība uz dzīvokli

~60 m2 dzīvojamā platība uz māju

~32 m2 dzīvojamā platība uz dzīv.

~29 m2 dzīvojamā platība uz 1 pierakstīto

~ 15 m2 dzīv. plat. uz 1 pierakstīto

~ 3.9 istabas uz māju

~ 2 istabas uz dzīvokli

Privāto māju iedzīvotāji bauda vidēji divas reizes lielākas ērtības attiecībā uz mājokli: gan kopplatība, gan dzīvojamā platība privātās mājas ir vidēji uz pusi lielāka; gan dzīvojamā platība uz vienu pierakstīto ir uz pusi lielāka; gan istabu skaits vidēji uz māju ir uz pusi lielāks kā dzīvokļos.

Sekojošajās diagrammās atrodama detalizētāka informācija par dzīvokļu un privāto māju fondu.

Diagramma Nr.4 “Dzīvokļu sadalījums Cēsīs pēc istabu skaita”

Diagramma Nr.5 “Kopplatības sadalījums pa dzīvokļiem”

Vislielāko kopējo platību aizņem divistabu dzīvokļi, arī pēc skaita to ir visvairāk. Trīsistabu dzīvokļi ir mazāk pēc skaita kā vienistabas dzīvokļu, to kopējā platība ir lielāka, līdzīga situācija ir arī atspoguļota nākošajā diagrammā, tikai attiecībā uz pierakstītajām personām.

Diagramma Nr.6 “Pierakstīto skaits pa dzīvokļiem”

Diagramma Nr.7 “Privāto dzīvojamo māju sadalījums pēc istabu skaita”

Visvairāk Cēsīs ir trīsistabu mājas, taču salīdzinoši daudz ir arī četristabu un piecistabu mājas, tāpēc vidējais istabu skaits privātajā mājā ir 3.9.

Diagramma Nr.8 “Privāto māju sadalījums pēc dzīvojamajām platībām”

Trīsistabu māju ir visvairāk, kopplatība tajās ir mazāka kā četr- un piecistabu mājās.

Cēsis ir pilsēta ar labi saglabājušos vecpilsētas daļu, kuru visapkārt iekļauj daudzdzīvokļu dzīvojamie nami. Cēsīs arī padomju laikā tika stingri kontrolēta būvniecība, kas nepieļāva daudzstāvu namu būvi - augstākie Cēsīs ir piecstāvu nami.

Cēsīs dzīvojamo namu privatizācijai nodotas 226 mājas. Dzīvokļu privatizācija Cēsīs ir praktiski pabeigta, jo neprivatizēti ir tikai 10% dzīvokļu. Tā kā dzīvokļi ir privātīpašums, tad iedzīvotājiem ir ieteikts veikt patstāvīgu savu namu apsaimniekošanu. Apsaimniekošana nav iespējama bez zināšanām, tāpēc pilsētā organizē kursus dzīvojamo māju apsaimniekotājiem un energokontrolieriem.

Sociālo mājokļu politika

Cēsu pilsētas dome ir apkopojusi informāciju par personām, kurām ir bijusi nepieciešama dzīvojamā platība laika posmā no 1996.gada līdz 2003 gadam.

Dzīvokļu pieprasītāju rinda Cēsīs:

  • 1992.gads – 740,

  • 1996.gads – 540,

  • 2001.gads – 340.

  • Dzīvokļu pieprasītāju rinda ir samazinājusies, jo ir veiktas izmaiņas likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

    Vidēji ik gadu tiek pieņemti 20 tiesas lēmumi par ģimeņu (pārsvarā maznodrošināto) izlikšanu no apdzīvojamajām platībām. Pašvaldībai jārūpējas par sociālo dzīvokļu piedāvājuma veidošanu. Lai būtu iespējams risināt sociālo mājokļu politiku, tuvāko divu gadu laikā Cēsu pilsētā nepieciešamas investīcijas LVL 2 148 800 apmērā:

    1. vienas 50 dzīvokļu mājas celtniecībai,
    2. bijušās rehabilitācijas slimnīcas “Cēsis” ēkas pārbūvei par dzīvojamo ēku,
    3. esošo sociālo dzīvokļu un pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi,
    4. dzīvokļu pieprasītāju uzskaitē uzņemto nodrošināšanai ar dzīvojamo platību.

    Namu apsaimniekotāji

    Cēsīs vislielākais un ar darba pieredzi bagātākais daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs ir Cēsu pilsētas domes pašvaldības uzņēmums " Dzīvokļu pārvalde ". Šobrīd uzņēmums apsaimnieko 159 daudzdzīvokļu namus (t.sk. 78 ir ar centrālo apkuri) ar 1912 dzīvokļiem, kuros dzīvo apm.7300 iedzīvotāji . Kopš 2001. gada janvāra katrai mājai finansu uzskaiti veic atsevišķi, ar 2002. gadu remontu pieteikumu un izpildīto darbu uzskaiti veic datorizēti.

    Cēsīs ir izveidojušās arī vairākas citas namu apsaimniekošanas formas, kas nodrošina konkurenci. Iedzīvotājiem ir iespēja salīdzināt apsaimniekošanas kvalitāti un izvēlēties piemērotāko apsaimniekošanas formu.

    Apsaimniekošanas forma

    Uzņēmumu skaits

    Kopā apsaimnieko

    p/u " Dzīvokļu pārvalde "

    1

    159 mājas

    Dzīks

    8

    13 mājas

    SIA

    2

    8 mājas

    Ar pilnvarojuma līgumu

    21

    27 mājas

    Valsts iecelts apsaimniekotājs

    2

    8 mājas

    Agrāk veidotie kooperatīvi

    8

    14 mājas

    Par uzkrāto līdzekļu izlietojumu un apsaimniekošanas maksas apmēriem lemj paši dzīvokļu īpašnieki, bet apsaimniekotājs veic māju tehniskā stāvokļa novērtēšanu, izvirza remontdarbu priekšlikumus, rīko cenu aptaujas, organizē un kontrolē darbu veikšanu. Akcentēta māju iekšējās apkures sistēmas sakārtošana un siltuma ekonomija. Pakāpeniski visos pilsētas daudzdzīvokļu namos tiks uzstādīti mūsdienīgi blokveida siltummezgli, kas ievērojami uzlabos siltumapgādes sistēmu mājās. Ja mājai ir nepieciešami neatliekami remontdarbi, kuru veikšanai trūkst līdzekļi, tiek meklētas kredītu ņemšanas iespējas.

    Pēc nekustamā īpašuma speciālistu vērtējuma Cēsīs ir dārgākie dzīvokļi un privātmājas Vidzemē.

    Pilsētas teritorijā iedzīvotāju skaits ir neliels un viņu koncentrācija pilsētas mikrorajonos ir atšķirīga. Līdz ar to ir neviendabīgs nekustamo īpašumu pieprasījums. Daudzdzīvokļu namu kvartālos, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks, arī pieprasījums pēc komercplatībām ir lielāks. Pilsētas centra tuvumā ir izvietojušies atsevišķi lieli individuālo dzīvojamo māju rajoni : Lauciņi un Pubuliņi, arī attālā Blusumuiža, Cīrulīši un Zeltkalns, kur potenciālie īpašnieki meklē nelielas dzīvojamās mājas pārbūvei vai lielākas platības jaunu objektu būvei.

    Pilsētas centrs ar veikalu platībām un sabiedriskajām celtnēm ir mazāk pieprasīts nekustamo īpašumu tirgū, jo mazā iedzīvotāju blīvuma dēļ, kas nosaka arī patērētāju plūsmu, neļauj īpašuma pircējam atgūt līdzekļus vai nomniekam samaksāt namīpašnieku noteiktās augstās nomas maksas. Tas veicina jaunu komercobjektu celtniecību ārpus vēsturiskā centra. Raugoties no nekustamā īpašuma tirgus viedokļa, īpašuma atrašanās pilsētas vēsturiskā centra teritorijā pazemina tirgus vērtību, ko sekmē: transporta kustības un novietošanas ierobežojumi, visumā sliktais infrastruktūras un namīpašumu stāvoklis, apgrūtinājumi būvniecībai un rekonstrukcijai.

    Arī pilsētas tirgus atstāj būtisku ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Tirdzniecība, kas varētu notikt sakārtotos veikalos, 40-60% apjomā notiek īslaicīgās tirdzniecības vietās tirgū (kioskos).

    Tendences un aktualitātes nākotnē

    Mājokļu politikas attīstības stratēģiskie virzieni (apstiprināta ar Cēsu pilsētas domes lēmumu, protokola sēdes nr.21, §3, 13.11.2003):

    1. Sociālo māju un dzīvokļu renovācija.

      Cēsīs nepieciešami 60-70 sociālā rakstura dzīvokļi, kas piedāvājami sociāli maznodrošinātajām ģimenēm. Pilsētas teritorijā šādam mērķim ir iespējams attīstīt māju Gaujas ielā 88 (malkas apkure, 16 dzīvokļi), daudzstāvu ēkas Saules ielā 23 pirmo un otro stāvu (24 dzīvokļi), kā arī ēku Lenču ielā 40 (30 dzīvokļi).

    2. Pārvietojamā dzīvojamā fonda renovācija.

      Ēkas Saules ielā 23 renovācija (3-4 stāvs, 24 dzīvokļi), piedāvājot vienistabas dzīvokļus īrēšanai tiem, kuriem ir nepieciešamība un kuri paši spēj segt visus maksājumus par dzīvokli.

    3. Daudzdzīvokļu un rindu dzīvojamo māju celtniecība, sadarbojoties pašvaldībai ar privāto sektoru.

      Pašvaldība Cēsu pilsētas teritorijas plānā rezervē zemes platības daudzdzīvokļu un rindu māju celtniecībai. Pašvaldība piedāvā privātajam sektoram zemes platību apbūvei, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Privātais sektors, uzceļot daudzdzīvokļu māju, papildina Cēsu pilsētas dzīvojamo fondu, tādējādi mazinot dzīvojamo platību deficītu un dzīvokļu tirgus cenu.

    4. Esošo individuālo māju apbūves gabalu nodrošināšana ar infrastruktūru un jaunu apbūves teritoriju parcilācija un infrastruktūras izbūve.

      Pašvaldība pārskata esošo individuālo dzīvojamo māju apbūves intensitāti un blīvumu un organizē infrastruktūras izbūvi, lai nodrošinātu pietiekošu apbūves blīvumu jau aizsāktajos individuālo māju apbūves rajonos Gaujas, Cīrulīšu, Līgatnes, Vāveres, u.c. ielās. Jāveic jaunu individuālo māju apbūves teritoriju detālo plāno izstrāde, parciālciju un infrastruktūras izbūve, tādējādi piedāvājot tirgū gatavus apbūves gabalus un sekmējot individuālo māju apbūvi.

    5. Pašvaldības uzcelts daudzdzīvokļu īres nams.

      Pašvaldība par saviem un piesaistītajiem finansu līdzekļiem uzceļ daudzdzīvokļu namu (~40 dzīvokļi) un izīrē dzīvokļus. Tā pašvaldība savai teritorijai var piesaistīt nepieciešamos speciālistus.

    6. Pašvaldība uzceļ daudzdzīvokļu vai rindu dzīvojamās ēkas un dzīvokļus pārdod tirgū.

    Pašvaldība par saviem un piesaistītajiem finansu līdzekļiem uzceļ daudzdzīvokļu namu un pārdod dzīvokļus brīvā tirgū. Tā pašvaldība var mazināt dzīvojamo platību deficītu un nekustamā īpašuma tirgus cenu.

    Kapu saimniecība

    Cēsu pilsētā ir 5 kapsētas, no kurām viena ir atvērtā – Meža kapi, kuros mirušo apbedīšanai ierāda jaunas kapavietas. Daļēji slēgti kapi – Bērzaines kapi (3ha), kuros mirušos apbedī ģimenes kapavietās. Slēgtās kapsētas - Lauciņu (0.8ha), Vācu (2ha), Lejas (1.5ha), kuros apbedīšana vairs nenotiek. Kapu saimniecības uzraudzībā atrodas Turku kapi un Lielās Tēvijas karā kritušo karavīru atdusas vietas.

    Cēsu pilsētas Meža kapu paplašināšanai 2000.gadā papildus piešķirti 10.5ha no Cēsu pilsētas teritorijas un tagad kapu teritorija 204.8 m garumā robežojas ar Gaujaslīču ielu un šī papildus iemērītā teritorija ļauj nodrošināt apbedīšanu nākošos 50-60 gadus. Meža kapos ir atsevišķa vieta bezpiederīgo apbedīšanai, Cēsu pilsētas Septītās dienas adventistu draudzei un papildus iedalītajā teritorijā atrodas arī Cēsu pilsētas pansionāta kapi, kuros kārtību uztur un apbedījumu uzskaiti veic pilsētas pansionāts.

    Meža kapos mirušo apbedīšanai no jauna ierāda:

      • 1-vietīgas kapuvietas – 5.25m2,
      • 2-vietīgas kapuvietas – 9m2,
      • 3-vietīgas kapuvietas – 12m2.

    Iedzīvotāji tuvinieku apbedīšanai parasti izvēlas 2 un 3-vietīgas kapuvietas.

    Meža kapos apbedīti:

      • 1999.gadā 203 mirušie un no jauna ierādītas 97 kapuvietas,
      • 2000.gadā 216 mirušie un no jauna ierādītas 86 kapuvietas,
      • 2001.gadā 212 mirušie un no jauna ierādītas 90 kapuvietas,
      • 2002.gada 9 mēnešos apbedīti 163 mirušie un no jauna ierādītas 67 kapuvietas.

    Bērzaines kapos apbedīti:

      • 1999.gadā – 20 mirušie,
      • 2000.gadā – 16 mirušie,
      • 2001.gadā – 22 mirušie,
      • 2002.gada 9 mēnešos – 17 mirušie.

    Meža kapos jāplāno virsapbedījumiem tajās ģimenes kapuvietās, kur pagājuši 20 gadi kopš pēdējā apbedījuma un ģimenes kapi netiek kopti ilgāk kā 5 gadus. Pašlaik ap kapliču rodas ļoti daudz nekoptu ģimenes kapuvietu, kuras daudzi izmanto par atkritumu izgāztuvēm.

    Vācu un Lejas kapos apbedīšana pārtraukta ap 1961.gadu, bet Lauciņu kapos pēdējais apbedījums bijis 1963.gada janvārī. Visi šie slēgtie kapi atrodas maģistrālo ceļu malās un ir redzama to nesakoptība. Lai šīs teritorijas sakārtotu, nekoptās kapu kopiņas nolīdzinās, sadauzītas kapu plāksnes savāks , tiks iesēta zālīte, veidojot šīs teritorijas par slēgta tipa parkiem. To atbalsta 53 % pilsētas iedzīvotāju.

    Nepieciešams plānot kolumbārija (vieta, kur glabāt kremācijas urnas) izveidošanu Meža kapos.

    SVID analīze

    Stiprās puses

    1. Izdevīgs Cēsu pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis un skaista pilsētas ainava un reljefs.
    2. Kultūrvēsturiskās un izglītības tradīcijas un mantojums Cēsīs.
    3. Augsts intelektuālais potenciāls.
    4. Likumdošanas un īpašuma attiecību sakārtošanās Cēsīs.
    5. Sakopts Cēsu pilsētas centrs.
    6. Labs pilsētas teritorijas plānojums (1988.), atsevišķi detālplānojumi, digitālās kartes iestrādes.
    7. Neapgūtas zemes būvniecībai apmierina interesentu vajadzības un intereses.
    8. Veidojas daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas sabiedrības, privātmāju būvniecības apjomu pieaugums.
    9. Uzņēmējdarbībai labvēlīga vide Cēsīs.

    Vājās puses

    1. Pilsētas attīstības plāna trūkums – nepilnīga būvniecību regulējošu valsts un vietējo noteikumu darbība.
    2. Rūpniecības panīkums Cēsīs.
    3. Kultūrvēsturisko vērtību un dzīvojamā fonda sliktais tehniskais un vizuālais stāvoklis.
    4. Neapmierinošs Cēsu pilsētas infrastruktūras stāvoklis.
    5. Sociālo dzīvojamo māju un atbilstošas infrastruktūras trūkums.
    6. Augsta zemes nomas un nekustamā īpašuma cena.
    7. Nepietiekoša uzņēmējdarbības vides aktivizēšana.
    8. Būvniecība un pilsētvides sakārtošana nav prioritāte pašvaldības budžetā.

    Iespējas

    1. Tūrisma un atpūtas industrijas atbalstošas infrastruktūras attīstīšana.
    2. Reģionālās, valsts, privātās un ārvalstu investīciju piesaiste.
    3. Vecpilsētas reģenerācijas projekta aktualizācija un realizācija.
    4. Mājokļu politikas attīstības stratēģijas izstrāde.
    5. Kolumbārija izveide pilsētā.
    6. Publisko tualešu sakārtošana.
    7. Pilsētvides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar kustības traucējumiem.

    Draudi

    1. Reģionālās reformas nelabvēlīga ietekme uz līdzekļu pārdali un Cēsu pilsētas statusu reģionā.
    2. Ekonomiskā krīze valstī.
    3. Īpašumu turētāju neprognozējamā rīcība.
    4. Nekontrolēta vecpilsētas atvēršana transportam.
    5. Maza cēsinieku aktivitāte pilsētvides sakārtošanā.
    6. Politisko prioritāšu maiņas gadījumā - likumdošanas nesakārtotība un nestabilitāte valsts mērogā.
     




    © Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv