Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Ceturtdiena, 2019.gada 12.decembris   Vārda dienu svin: Otīlija, Iveta
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Decembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība


Pazemes ūdens

Pazemes ūdens lietošana, kvalitāte un problēmas

Cēsu pilsētas ūdensapgādē noteicošais ir pazemes ūdens horizonts D2ar-br (Arukjulas – Burtnieku). Ūdens apgādē līdz 2000.gadam tika izmantoti arī gruntsūdeņi (Q horizonts) – 2000. gadā 38,996 tūkst.m3.

Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus sniedz P/U “Vinda”, daži uzņēmumi un privātpersonas izmanto pazemes ūdeņus un gruntsūdeņus no lokāliem avotiem. Kopumā pilsētā ir 21 ūdensapgādes urbums , 6 no tiem ir centralizētās ūdensapgādes sistēmas nodrošinātāji, 5 nedarbojas.

Cēsu pazemes ūdens gūtnē 2000.gada beigās tika izbūvētas un tiek lietotas 4 jaunas lieljaudas artēziskās akas. Nelietojamās vecās akas ir tamponētas. Pazemes ūdeni lieto gan sadzīves, gan ražošanas vajadzībām. Ūdens uzskaitei pārsvarā lieto ūdens skaitītājus.

Pazemes ūdens lietošanas apkopojumu Cēsu pilsētā skatīt tabulā (apkopojums no 2001.gada un 2002. gada valsts statistikas atskaitēm “Nr. 2 – ūdens”).

Pazemes ūdeņu izmantošanas bilance (tūkst.m3)

Gads

Pazemes ūdens ieguve

Notekūdeņu novadīšana Cēsu pilsētā

2001

1039.682

10.51

2002

1397.04

11.22

Aktuāla rūpniecības nozare ir dzeramā ūdens ražošana iepakojumā. Cēsīs darbojas 2 dzeramā ūdens ražošanas firmas: “WENDEN” – izmanto artēziskās akas ūdeni un “VIGO” – izmanto Svētavota ūdeni.

Kopš 2001. gada, kad Cēsīs ir izbūvētas modernas dzeramā ūdens atdzelžotavas iekārtas, ir likvidēts paaugstinātā dzelzs saturs ūdenī, kas ir raksturīga parādība visā Vidzemē.

Pašreizējie dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji atbilst Eiropas Padomes 1998. gada 3. novembra direktīvai 98/83/EC par dzeramā ūdens kvalitāti: duļķainība ( optiskā caurredzamība) – 0,08 mg/l; bez smaržas, Mg- 0,05 mg/l un mazāk, dzelzs- 0,05 mg/l un mazāk.

Ar centralizētās notekūdens apgādes sistēmas palīdzību notekūdeņus novada uz bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm Raiskuma pagasta “Strautiņos” . Pilsētā ir vairākas lokālās notekūdens attīrīšanas ietaises. Bērnu nama “Gaujaslīči” notekūdens attīrīšanas sistēma neveic pietiekošu notekūdeņu attīrīšanu un tā jārekonstruē.

Atklātās ūdens tilpes un ūdensteces

Cēsis atrodas Gaujas upes krastā. Gauja saņem lielāko daļu nokrišņu ūdeņu no mazajām pilsētai caurplūstošajām upītēm – Siļķupīti, Glūdu, Pirtsupīti, Vinterupīti, Cīrulīšu strautu. Gaujā lejpus pilsētas ieplūst arī normatīvi attīrītie notekūdeņi no Cēsu pilsētas attīrīšanas ietaisēm Raiskuma pagasta ‘”Strautiņos” .

Pilsētā ir vairāki dīķi - Pils parka dīķis, Dubinskas dīķis, Festivāla ielas dīķu kaskāde, Dolomīta karjera ūdenskrātuve. Dīķiem pilsētā ir ainaviska vērtība, tie savāc daļu no virszemē izplūstošo avotu ūdeņiem un lietus ūdeņiem.

Pilsētas ūdens noteču sistēma ir jāpēta, jāsistematizē un nākotnē jāveido racionāla lietusūdens kanalizācijas sistēma.

Pazemes ūdens piesārņojums

Saimnieciskā darbība Cēsu pilsētā nav izraisījusi nozīmīgus pazemes ūdens piesārņojumus. Neliela mēroga gruntsūdens piesārņojumu 1994. gadā konstatēja Priekuļu pagasta dzīvojamo māju “Liberti” un “Baltiņi” akās, kā arī dažu Cēsu pilsētas privāto māju gruntsūdens akās. Augstāk minētās mājas tika pieslēgtas centralizētai ūdensapgādes sistēmai.

Par pazemes ūdens piesārņojumu var secināt veicot regulāru gruntsūdens kvalitātes testēšanu- monitoringu.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiek veikts tikai degvielas uzpildes staciju gruntsūdens monitorings, kuru finansē degvielas uzpildes staciju valdītāji vai īpašnieki. Gruntsūdens urbumi ir izveidoti un to kontroles sistēma tiek ievērota Cēsu pilsētas uzņēmumos: Latvijas Naftas bāzē, DUS Cēsīs, Lapsu ielā, DUS SIA “Neste” un DUS “Lukoil”, Patērētāju biedrības DUS, Eduarda Veidenbauma ielā un A/S “CATA “ degvielas bāzē. Gruntsūdens monitoringa dati tiek iesniegti Valsts Ģeoloģijas dienestam un Valmieras RVP.

Novirzes no normas gruntsūdens piesārņojuma ziņā nav konstatētas.

Piesārņojuma izmetes gaisā

Kopējais piesārņojums

Cēsu pilsētā gaisa baseina piesārņojumu rada katlu mājas, autoremonta uzņēmumi, kokzāģētavas. Lielāko piesārņojumu rada autotransports, bet tā emisiju uzskaitei nav atbilstošas mēraparatūras. Pilsētā piesārņojošo vielu koncentrācijas netiek mērītas.

Kopējos piesārņojuma izplūdes rādītājus atmosfērā no Cēsu pilsētas objektiem apkopo vides datu centrs.

Pēdējos gados ir strauji samazinājušās kopējo piesārņojošo vielu izmešu daudzuma emisijas. Tas liecina par videi draudzīgu tehnoloģiju pielietošanas uzsākšanu ražošanā un siltumapgādē.

Cēsu pilsētā ķīmisko vielu ražotāju nav .

Kopējais gaisa piesārņojums Cēsu pilsētā

Gads

Izmeši

Kopējie pilsētā

Tajā skaitā katlu mājās

1997

920.92

794.17

1998.

802.4

655.56

1999.

618.76

460.08

2000.

584.11

375.11

2001.

526.56

351.81

Lielāko gaisa baseina piesārņojumu Cēsu pilsētā rada siltumapgādes uzņēmumi un ražošanas objektu katlu mājas.

Kurināmais

Koksne ieņem vadošo vietu Cēsu pilsētas kurināmā bilancē. Importēto un neatjaunojamo sēru saturošo kurināmo - akmeņogļu un mazuta patēriņa daudzumi ir būtiski samazinājušies. Akmeņogles pārsvarā importē no Kuzbasa , tām ir zems sēra saturs - 0,3 %. Līdz ar to sēra satura daudzums izmešos ir mazs.

Pilsētā siltumapgādes nodrošināšanai pilnībā vairs netiek lietots mazuts, jo kopš 2000. gada siltumtīklu uzņēmuma katlu māja Rūpniecības 13 realizējusi pāreju uz gāzveida kurināmo. Dabas gāzes patēriņa apjomi ir palielinājušies gan centralizētajās katlu mājās, gan arī privāto īpašumu apkurē, jo pilsētā ir veikta gāzes vadu tīkla paplašināšana.

Kurināmā izmantošana Cēsu pilsētā

Kurināmais

2001.g.

2000.g.

1999.g.

1998.g.

1997.g.

Koksne(t)

10982.10

7582.99

7630.55

9977.92

8591.39

Dabas gāze (tūkst. m3)

8568.17

7407.32

3376.50

2477.03

3665.30

Kurināmā degviela(t)

244.04

1001.79

2097.40

886.40

569.00

Akmeņogles(t)

135.3

958.80

683.00

528.00

550.00

Mazuts(t)

-

236.00

3970.00

6745.10

6479.60

2002. gadā realizēja vērienīgu energoprojektu ( koģenerācijas iekārtas izbūve Cēsu pilsētas centrālajā katlu mājā- Rūpniecības 13), kas ļauj efektīvāk izmantot kurināmo un samazināt siltumapgādes izmaksas. Izbūvētas arī divas nelielas ar dabas gāzi darbināmas koģenerācijas iekārtas.

Dabas resursu nodoklis

Dabas resursu nodokli Cēsu pilsētā maksā visi uzņēmumi, kas izvada atmosfērā piesārņojošās vielas, lieto pazemes ūdens resursus vai novada vidē notekūdeņus un kas ir saņēmuši atļaujas reģionālajā vides pārvaldē. Pilsētas budžetā ienākošā nodokļu daļa tiek izlietota apstādījumu sakopšanai un atkritumu saimniecības uzlabošanai.

Vides izglītība

Izglītība ir viens no svarīgākajiem sabiedriskās apziņas veidošanas līdzekļiem. Daudz tiek strādāts ar iedzīvotājiem cilvēkam drošas un draudzīgas vides saglabāšanas un veidošanas jomā:

  • informācijas sniegšana un palīdzība skolēniem zinātnisko darbu izstrādē,
  • speciālistu izglītošana mācību lekcijās- semināros,
  • iedzīvotāju ekoloģiskā izglītošana, izmantojot masu informācijas līdzekļus,
  • iedzīvotāju ekoloģiskā izglītošana praktiskajā darbā: Vides dienas Cēsīs, talkas,
  • darbs pie vides informācijas centra izveides.

Kopš 2002. gada ir izsludināts skolēnu projektu konkurss par Cēsu pilsētai aktuālu problēmu izpēti un risinājumu piedāvāšanu. Rezultāti veicinās pilsētas attīstību un jaunatnes piesaisti pilsētā noritošiem procesiem.

Cēsu pilsētas 1. pamatskola un Cēsu 2. vidusskola iesaistījušās Latvijas un Nīderlandes sadarbības projektā ” Skolas ilgtspējīgai attīstībai Baltijas valstīs” .

Ik gadus pilsētas dome sadarbībā ar Cēsu pilsētas uzņēmējiem organizē konkursus “Lai top skaistāka mūsu sēta” un “Labākais angļu mauriņš”. Konkurss iedzīvotājiem un uzņēmējiem rada motivāciju rūpēties par pilsētas ainavu un tās sakoptību.

Cēsu pilsētas dome 2002. un 2003. gada ziemas mēnešos organizēja kursus par pilsētai nozīmīgām sfērām: vides aizsardzība, ainavas veidošana, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Mērķauditorija apmācībai: uzņēmumu vadītāji, uzņēmēji, privātmāju īpašnieki un interesenti.

Sadarbības projekti.

Vides jomā tiek turpināta sadarbība ar Tyreso pašvaldību. Kopīgā projekta BETNET ietvaros pašvaldības darbinieki, uzņēmēji un skolotāji izglītojās semināros Zviedrijā

Tiek aktīvi strādāts Baltijas pilsētu savienības ietvaros: apmeklēti UBC semināri vides un Agenda –21 darba grupās . Publikācijas par vides jautājumiem ievieto regulārajos UBC biļetenos 2 x gadā.

Vides sabiedriskās organizācijas

Pilsētā ir reģistrētas trīs nevalstiskās organizācijas, kuru statūti paredz vides problēmu risināšanu - Vides aizsardzības kluba Cēsu nodaļa, Kultūrvides un izglītības centrs “Kalnmuiža” ,Latvijas Dabas un Pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļa.

Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļa ir viena no aktīvākajām LDPAB nodaļām Latvijā, kas realizē dažādus ar vides izglītību saistītus projektus

Vides aizsardzības kluba Cēsu nodaļa pēdējos gados ne vien aktīvi iesaistās projektos, bet arī seko līdzi dažādām pilsētā notiekošajām aktivitātēm un iesaistās projektu sabiedriskajās apspriešanās.

Kultūrvides un izglītības centra “Kalnumuiža” pēdējo gadu laikā realizētie projekti: “Mēs kopā pilsētai -Cēsu viduslaiku studijās” un “Draugu taka”

Vides attīstības padome

Ar 2002.gada 14.marta Cēsu pilsētas domes sēdes lēmumu ir izveidota Cēsu vides attīstības padome, kurā domes darbinieki, vides speciālisti saskaņo un dod savus ieteikumus par vides aizsardzības, pilsētas ainavas veidošanas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājumiem.

2002.gada 14.martā pieņemts Cēsu pilsētas domes lēmums par vides, dabas un kultūrvēsturisku objektu un pieminekļu uzturēšanas, aizsardzības un attīstības programmu 2002.-2010.gadam. Tas paredz:

  • pilnveidot vietējā līmeņa likumdošanu par vides aizsardzību un pakāpeniski, skaidrojot iedzīvotājiem tās nozīmi, panākt tās īstenošanu praktiskajā dzīvē,
  • projektēt un veidot ainavas gar galvenajiem maģistrālajiem ceļiem, kas ved uz un no pilsētas centra (Piebalgas, Rīgas, Gaujas, Lenču, Jāņa Poruka, Raunas Valmieras ielām),
  • kā pilsētas nozīmes parkus izkopt un veidot Vinterupītes, Pirtsupītes, Siļkupītes gravu sistēmas. Vinterupītes gravu sistēmā entuziastu grupiņa veikusi vairākas sakopšanas talkas un izstrādājusi veicamo darbu plānu 8 gadiem. Pirtsupītes gravu sistēmā veikta apsekošana,
  • veidot pilsētas nefunkcionējošās Lauciņu, Vācu un Lejas kapsētas kā daļēji slēgta tipa parkus,
  • pievērst uzmanību Maija un Pils parku rekonstrukcijas projektiem un to īstenošanai, tajā pašā laikā rūpējoties par pārējiem pilsētas parkiem un stādījumiem,
  • organizēt izglītojošus pasākumus pilsētas iedzīvotājiem par vides un kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanu un aizsardzību,
  • rezervēt pilsētas teritorijas plānojumā zemi brīvdabas estrādei Cēsu pilsētā, tādējādi pasargājot Pils parku no lielo kultūras pasākumu slodzes un sekām.

Cēsu pilsētas saistošie noteikumi vides un kultūrvēsturisko objektu aizsardzībai ir izstrādāti 2002.gadā. Tie paredz stingrāk sekot vides un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai Cēsu pilsētā.

Vides attīstības padome 2002.gadā apstiprināja padomes sēdē vietējas nozīmes vides objektus, kas būtu ņemami īpašas aprūpes un aizsardzības uzskaitē.

Pilsētas ainavas struktūra

Būtisku pilsētas teritorijas daļu no Cēsu pilsētas kopējās platības aizņem dabiskas ekosistēmas – 24 % jeb 462,8 ha teritorijas klāj zaļie apstādījumi un meži. Cēsu pilsētas zaļajai zonai ir daudzfunkcionāls raksturs. Tā veic gan sanitāri - higiēniskās funkcijas – aiztur piesārņojošās vielas un troksni, gan rekreācijas funkcijas – kalpo kā vide iedzīvotāju aktīvai atpūtai.

Daļa no Cēsu pilsētas teritorijas (1,8 km2 ) atrodas Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā un ir izmantojama atpūtai.

Pilsēta ir bagāta ar vēsturiskiem koku stādījumiem, avotiem, klintīm. Jāveic pasākumi, kas iekļautu šos objektus īpaši aizsargājamo objektu sarakstos. Interesantas dabas vērtības ir saistītas ar Cēsu pilsētas vecajiem parkiem, dendroloģiskajiem stādījumiem un reljefa veidojumiem- gravām.

Pilsētas ainavu veido sabiedriskie un privātie apstādījumi, upju aizsargjoslas, meži, mazdārziņi un lauksaimniecības zemes. Gravas, kas saistītas ar Gaujas senleju, kā zaļi ķīļi turpinās līdz pilsētas centrālajiem rajoniem, savienojas ar pilsētas centra apstādījumu teritorijām un parkiem. Šāda dabiski izveidojusies ainava ir pamatā arī turpmākajai Cēsu pilsētas apstādījumu sistēmas attīstībai.

Turpmākajos gados paredzēts labiekārtot vairākas teritorijas : Vintera gravas posmu no Līgatnes ielas līdz Bērzaines ielai; Pirtsupītes gravu un tai pieguļošās teritorijas, kas veido vecpilsētas zaļo pusloku no dzelzceļa tilta līdz Glūdas ielai; teritoriju starp Valmieras-Festivāla-Akmens-Dzintara ielām.

Paredzēts slēgtās Lauciņu, Vācu, Lejas un daļēji slēgto Bērzaines kapsētu veidot par klusiem, memoriāliem parkiem.

Attīstoties pilsētā jauniem sabiedriskiem un komercobjektiem, palielināsies arī ierobežotai un speciālai lietošanai paredzēto apstādījumu teritorijas, tajā skaitā: jaunais sporta nams pie pilsētas pamatskolas un jaunā skola Gaujas ielā 45.

Cēsu pilsētai raksturīgi trīs atsevišķi vēsturiskie ainavu apgabali:

1. Rajonam, kurš ietver Gaujas senleju un uz R izvietoto mežu masīvu, raksturīga izteikta dabīgās vides ainava. To paredzēts attīstīt kā vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

2. No dzīvojamo māju masīviem, kuri ir izvietoti ārpus pilsētas centrālās daļas, paveras vecpilsētas gleznainā ainava ar Sv. Jāņa baznīcas torņiem. Šajā telpiskajā vidē apbūve tiek pakļauta pilsētas vēsturiskajam kodolam. Nogāzes ar pilsētas vēsturisko centra apbūvi uztveramas no tuvākiem un tālākiem skatu punktiem. Lai atjaunotu bijušās ainavas, nepieciešams detalizēts ainavas elementu novērtējums un tālāka rīcība to apsaimniekošanā.

Apbūve, kas piekļaujas vēsturiskās apbūves zonai tiek stingri reglamentēta .

3. Uz austrumiem no dzelzceļa atrodas pilsētas rūpniecības objekti, noliktavas un komercobjekti, kas nosaka šī rajona arhitektoniski-telpisko raksturu.

Rūpniecības zonā un ap rūpniecības uzņēmumiem, vietās, kur uzņēmumu sanitārās zonas saskaras ar dzīvojamo apbūvi, paredzēts izveidot zaļumu aizsargjoslas. Zaļumu aizsargjoslas būtu jāveido arī gar dzelzceļu.

Cēsu pilsētā 2003.gada sākumā veikts pētījums par vidi un tās pilnveidošanas jautājumiem. Anketēšanā piedalījās 588 respondenti, t.sk., 78% bija pilsētas iedzīvotāji.

Gandrīz trešā daļa aptaujāto apmeklē pilsētas zaļās zonas nedēļas nogalē, 14% to dara katru dienu un 22% to dara neregulāri.

Atbildot uz jautājumu “Kāda veida zaļās zonas patīk apmeklēt?”, 30% respondentu minēja pilsētas parkus, 19% mežus un 9% apmeklē sporta un atpūtas zonas.

Uz jautājumu “Ko Jūs darāt, kad apmeklējat zaļās zonas?” atbilžu varianti grupējas šādi: 18% pastaigājas, 17% pavada laiku ar draugiem, kā arī dodas uz zaļajām zonām piknikā, slēpot, braukt ar velosipēdu, ogot, sēņot, gleznot.

Respondentiem bija iespēja noteikt zaļās zonas, kas patīk vislabāk un sakārtojums ir šāds: Pils parks 32%, Žagarkalns 21%, Maija parks 20%, kempings pie Gaujas 10%, cēsnieki ir pamanījuši pārmaiņas Vintergravā, Dzidravota-Spoguļklints dabas takā un Bērzaines parkā.

Cēsnieki labprāt vēlētos, lai sakārtotu Pils parku (20%), Maija parku (15%), gravu starp Valmieras-Festivāla-Dzintara-Akmens ielām (13%), kā arī Cīrulīšu apkārtni (12%).

Atbildot uz jautājumu, “Kādas brīvdabas iespējas jāparedz Cēsīs?”, atbilžu varianti bija sekojoši: 29% minējuši kultūras un atpūtas parku, 21% vēlas veloceliņus atpūtai, 20% respondentu vēlas labiekārtotas piknika vietas.

Kopš 2002.gada Cēsu pilsētas dome strādā pilsētas ainavu arhitekts, kas vada un uzrauga pilsētas ainavas veidošanas un atjaunošanas politiku.

Ir izstrādāta veicamo īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumu programma pilsētas “zaļās struktūras” sakopšanā un attīstībā.

Atkritumu saimniecība Cēsu pilsētā

Pašlaik Cēsu pilsētā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojās divi uzņēmumi – SIA “Kom – Auto” un SIA BO “ZAAO”. Pilsētas Lielāko daļu apkalpo Cēsu vietējais uzņēmums SIA “Kom – Auto”.

Līdz 2003. gada 31. decembriM Cēsu pilsētas dome ir noslēgusi līgumu ar Cēsu rajona Amatas novada Drabešu pagasta atkritumu izgāztuvi “Konrādi” par sadzīves atkritumu noglabāšanu. Šajā izgāztuvē tiek noglabāti visi Cēsu pilsētā savāktie atkritumi, kuru apjoms gada laikā sastāda aptuveni 19 000 m3. Vidēji sadzīves atkritumu daudzums ir apmēram 1 m3 uz iedzīvotāju.

Paredzams, ka sākot ar 2004. gadu savāktie sadzīves atkritumi tiks transportēti uz jaunizveidoto atkritumu poligonu Cēsu rajona Stalbes pagasta Daibē. Nepieciešams samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, lai uz šo izgāztuvi būtu jātransportē pēc iespējas mazāks daudzums sadzīves atkritumu.

Šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešana Cēsu pilsētā.

Pašlaik valstī ir izstrādāts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2003.-2012. gadiem, kurā ir noteikti galvenie plānotie pasākumi valsts mērogā atkritumu sistēmas sakārtošanai (šķirošanas uzsākšanai, izgāztuvju rekultivācijai, izglītībai. u.t.t.).Vēl nav ieviesta vienota dalīta atkritumu savākšanas sistēma. Visstraujāk attīstās izlietotā kartona un papīra apsaimniekošana.

Pakāpeniski arī Cēsīs uzsākta atkritumu šķirošana. Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas sadarbībā ar “Latvijas zaļo punktu” Cēsu pilsētas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs organizēja akcijas, kurās sāka bērnu apmācību atkritumu šķirošanā.

Cēsīs atsevišķās vietās pilsētas uzņēmumi un iestādes izvietojuši konteinerus dalīto atkritumu savākšanai.

Lapsu ielā 19 ar SIA firmas “Var – C” atbalstu 2002. gada nogalē speciāli iekārtots publiski pieejams dalīto atkritumu savākšanas punkts.

Strauji pieaugošais atkritumu daudzums pašreiz ir viena no aktuālākajām vides aizsardzības problēmām Cēsu pilsētā un visā rajonā kopumā. To ietekmē vienreizējai lietošanai paredzēto preču pieaugums.

Ieviešot šķirotu atkritumu savākšanas sistēmu Cēsu pilsētā, plānots visā pilsētas teritorijā izvietot konteinerus, kas paredzēti dalītai papīra, stikla, plastmasas savākšanai.

Kā vienu no potenciālajiem atkritumu šķirošanas laukumiem Cēsu pilsētas dome piedāvā zemes gabalu Austrumu ielā 5.

Bīstamie atkritumi

Ir izveidojusies nepieņemama situācija, ka sadzīves atkritumi, kuros ietilpst arī paaugstinātas bīstamības atkritumi, nonāk kopējā atkritumu poligonā un tiek sajaukti ar pārējiem videi nekaitīgiem sadzīves atkritumiem, kas veicina gruntsūdeņu piesārņošanos.

Nozīmīgākie bīstamo atkritumu radītāji ir autoservisi un transporta organizācijas‚ kurās rodas liels daudzums atstrādātās eļļas‚ nederīgi akumulatori‚ eļļas filtri un citi atkritumi.

Par bīstamo atkritumu nodošanu pārstrādātājiem uzņēmumos ir atbildīgi uzņēmumu vadītāji, bet pašvaldība 2003. gadā ir izstrādājusi un iesniegusi Vides aizsardzības fondā projektu mājsaimniecību bīstamo atkritumu savākšanas punkta izveidei.

Valstī nav izveidota bīstamo atkritumu savākšanas sistēma.

Mežu aizsargjoslu izveide Cēsu pilsētas tuvumā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.263 (pieņemti 19.06.2001), Cēsu pilsētas iedzīvotāju interesēm, kā arī bioloģiskās dabas daudzveidības saglabāšanas interesēm, saskaņojot ar apkārtējo pašvaldību padomēm, ar Cēsu pilsētas domes lēmumu (2002.gada 27. jūnijs, protokols Nr.16) noteiktas mežu aizsargjoslas, kurās aizliegts veidot kailcirtes.

Noteiktās mežu aizsargjoslas ir šādas:

Ziemeļu zona – 863 ha

  • no Lenču ielas pie Meža kapiem pa pilsētas robežu līdz ceļam gar “Benčiem”,
  • no “Benčiem” pa ceļu ZA virzienā līdz ceļam no Cēsīm uz Pielekšiem,
  • pa ceļu uz Pielekšiem līdz pagriezienam uz Ērgļu klintīm,
  • pa ceļu uz Ērgļu klintīm līdz “Brīvniekiem”,
  • no “Brīvniekiem” pa ceļu gar “”Ramātiem” un “Pušklaipiem” līdz ceļam Cēsis – Rāmnieki,
  • pa Cēsu – Rāmnieku ceļu Cēsu virzienā līdz pagriezienam uz bijušo sūkņu staciju pie Niniera ezera,
  • no bijušās sūkņu stacijas pie Niniera ezera pa ceļu līdz “Vecmeslu” mājām,
  • no “Vecmeslu” mājām līdz SIA ”Staļi”,
  • no SIA ”Staļi” pa celiņu uz “Buļiem”,
  • no “Buļiem” pa Birzes un Lenču ielām līdz pilsētas robežai pie Meža kapiem.

Austrumu zona – 263 ha:

  • no Cēsu apvedceļa krustojuma ar Cēsu – Priekuļu ceļu Priekuļu virzienā līdz pagriezienam uz Veismaņiem,
  • pa ceļu uz Veismaņiem līdz pagriezienam uz “Apiņiem”,
  • pa iebraucamo ceļu līdz “Apiņiem”,
  • no “Apiņiem” D virzienā caur meža masīvu līdz Vaives pagasta robežai,
  • pa Priekuļu – Vaives pagastu robežu līdz elektropārvades līnijai LN Nr.105,
  • pa elktropārvades līniju LN Nr.105 līdz Cēsu-Krīvu ceļam,
  • pa Cēsu – Krīvu ceļu Cēsu virzienā līdz Cēsu robežai,
  • pa Cēsu robežu Z virzienā līdz maģistrālajai elektropārvades līnijai pie “Purmaļiem”,
  • pa maģistrālo elektropārvades līniju DA virzienā līdz Cēsu apvedceļam,
  • pa Cēsu apvedceļu līdz krustojumam ar Cēsu – Priekuļu ceļu.

Dienvidu zona – 312 ha :

  • no ceļu krustojuma pie Meijermuižas pa ceļu DA virzienā līdz Cēsu – Kārļu ceļam,
  • pa ceļu virzienā uz Kārļiem līdz Rakšupītei,
  • pa Rakšupīti līdz ceļam gar “Rakstiem”,
  • pa ceļu no “Rakstiem” Cēsu virzienā gar “Vāļiem” līdz ceļu krustojumam pie Meijermuižas.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi Cēsīs

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi Cēsīs

Valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts apstiprināts 1998.gadā un objektu aizsardzību un uzturēšanu reglamentē Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (pieņemts 1992.gada 12.februārī) un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr.50 “Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem” (pieņemts 1992.gada 26.novembrī).

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts - Cēsis

Valsts

aizs.

Nr.

Vērt.

grupa

Piemin.

veids

Pieminekļu

nosaukums

Adrese

Datējums

Īp.

7426

valsts noz.

pilsētbūv-niecība

Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs

Vaļņu ielas nepāra nr. puses apbūve, Gaujas iela, Gaujas ielas 6. nams, Palasta ielas nepāra nr. puses apbūve līdz 25. nr., Palasta iela, Lenču iela, Lenču ielas 6. nr., Maija parka Z, A, D robeža, Vienības lauk. 1. nams, Raunas ielas 14. nams, Raunas ielas nepāra nr. puses apbūve no 15. nama

13. – 20.gs.

 

3064

valsts noz.

māksla

Kapa piemineklis J.Ozolam

Bērzaines kapos, Bērzaines ielā 27

1931.

 

3065

valsts noz

māksla

Piemineklis kritušajiem karavīriem

Lejas kapos, Lenču ielā 15

1927.

P

390

valsts noz.

arheoloģ.

Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi

Pie dzelzceļa stacijas

 

P

391

viet. noz.

arheoloģ.

Siļķu apmetne

Dzirnavu iela 33

 

pr.

392 6206

valsts noz.

arheoloģ. arhitekt.

Cēsu viduslaiku pils

Pils laukums 11

1207., 13.-15.gs

P

393

valsts noz.

arheoloģ.

Riekstu kalns – pilskalns

Palasta iela 24

 

P

394

valsts noz.

arheoloģ.

Cēsu senpilsēta

Cēsu pilsētas vēsturiskajā centrā

   

6197

valsts noz.

arhit.

Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti

Palasta iela…

Rīgas ielas 15 pagalmā

14.gs.

pr.

9

valsts noz.

vēsture

Bērzaines ģimnāzija

Bērzaines iela 34

1825. – 1915.

V

6198

valsts noz.

arhit.

Dzīvojamā ēka

Gaujas iela 6

18.gs.2.p.

P

3066

valsts noz.

māksla

Durvju komplekts

Lielā Līvu iela 9

18.gs.2.p.

pr.

395

viet. noz.

arheoloģ.

Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta

Palasta iela 22

 

pr

6199

viet. noz.

arhit.

Ruckas muižas apbūve

Muižas iela 3,5,7, Parka iela 2,7 Piebalgas 19

18.gs.-20.gs.s.

V pr.

6200

viet noz.

arhit.

Ruckas muižas kungu māja

Piebalgas iela 19

18.gs. – 20.gs.s.

V

6201

viet. noz.

arhit.

Ruckas muižas parks ar parka arhitektūru

Parka iela 2, 7

Piebalgas iela 19

18.gs. – 20.gs.s.

V

pr.

6202

viet. noz.

arhit.

Ruckas muižas pārvaldnieka māja

Muižas iela 7

18. – 19.gs.

pr.

6203

valsts noz.

arhit.

Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku

Pils laukums 1,3,9,11,15

Palasta 24

1207., 13.-19.gs

P

pr.

6204

valsts noz.

arhit.

Cēsu pilsmuižas ratnīca – stallis

Pils laukums 3

18.,19.gs

P

6205

valsts noz.

arhit.

Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka

Pils laukums 9

13.-18.gs.

P

6207

valsts noz.

arhit.

Cēsu pilsmuižas klēts

Pils laukums 15

18.,19.gs.

pr.

3067

valsts noz.

māksla

Panno

Priedes iela 5 /7

1936.

pr.

3068

3069

3070

valsts noz.

māksla

Krāsns ( 3 gab. )

Raunas iela 11

19.gs.b.

P

pr.

396

viet. noz.

arheoloģ.

Konventa laukuma viduslaiku kapsēta

Raunas iela 14

 

V

6208

valsts noz.

arhit.

Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu

Rīgas iela 7

1767.

P

3073

6210

valsts noz.

māksla arhit.

Tirgotāja nams, fasādes dekoratīvā apdare

Rīgas iela 16

1788., 18. /19.gs.

pr.

3074

valsts noz.

māksla

Sienas gleznojums

Rīgas iela 19c

20.gs. 1.trešd.

pr.

10

6211

valsts noz.

vēsture

arhit.

Komponista A. Kalniņa dzimtā māja, kultūras b-bas “Harmonija “ ēka

Rīgas ielā 24

1879.

18.gs.

pr.

6212

3075

valsts noz.

arhit. māksla

“ Princešu nams“, dzīvojamā ēka, tās durvju komplekts

Rīgas ielā 47

18.gs.

pr.

11

6213

valsts noz.

vēsture arhit.

Cēsu apriņķa skola

Lielā Skolas iela 6

19.gs.s.- 1915.

1805.

V

6214

3076-3105

valsts noz.

arhit.

māksla

Sv. Jāņa luterāņu baznīca

Lielā Skolas iela 8

1281.- 1284., 1853.

 

397

valsts noz.

arheoloģ.

Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta

Ap Sv. Jāņa baznīcu

   
    • Sarakstā nav uzskaitīti kustamie pieminekļi
    • V – valsts īpašums
    • P – pašvaldības īpašums
    • pr. - privātīpašums

Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi.

Objektus 2003.gadā apsekoja un izvērtēja darba grupa.

Vietējās nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu uzturēšanas un sakopšanas noteikumus ir paredzēts definēt Cēsu pilsētas saistošajos noteikumos un individuāli noslēgtajos apsaimniekošanas līgumos starp Cēsu pilsētas domi un objekta īpašnieku.

Nr.

Nosaukums

Tips

Apraksts

Atrašanās vieta

Īp.

1

Bij. draudzes skola

 

 

Ata Kronvalda iela 40

pr.

2

Bij. vācu proģimnāzija

Arhit.

1908.gads

Bērzaines iela 4

Pašv.

3

Administratīva ēka ( rajona padome, bij. Reijera patversme )

Arhit.

19.gs. beigas/ 20.gs.sākums

Bērzaines iela 5

Pašv.

4

Dzīvojamā ēka

 

 

Bērzaines iela 6

Pr.

5

Dzīvojamā ēka

 

19. gs. beigas/ 20.gs.sākums

Bērzaines iela 7

Pr.

6

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs.sākums

Bērzaines iela 32 ( 30 )

Pr.

7

Ķieģeļfabrikas skurstenis

 

 

Cepļu iela 18

Pr.

8

Dzīvojamā ēka (bij. Bērzaines ģimnāzijas skolotāju māja )

 

19.gs.

Dārtas iela 1

V

9

Dzīvojamā ēka (bij. vasarnīca "Marianda")

 

 

Dzirnavu iela 7

Pr.

10

Māju komplekss "Siļķes"

 

18.gs.

Dzirnavu iela 33

Pr.

11

Dzīvojamāa ēka

Arhit.

19.gs. vidus

Gaujas iela 4

Pr.

12

Dzīvojamā ēka

 

ap 1860

Gaujas iela 5

Pr.

13

"Vecās pirtis"- apbūves komplekss

 

 

Gaujas iela 8/10

Pr.

14

Dzīvojamā ēka

 

 

Gaujas iela 11

Pr.

15

Dzīvojamā ēka

 

 

Gaujas iela 13

Pr.

16

Dzīvojamā ēka

 

 

Gaujas iela 14

Pr.

17

Sabiedriskā ēka

 

 

Gaujas iela 20

Pr.

18

Dzīvojamā māja ar pagalma ēku

 

 

Gaujas iela 22

Pr.

19

Dzīvojamā ēka

 

 

Gaujas iela 26

Pr.

20

Dzīvojamā ēka ( bij. "Zelovija" )

 

20.gs.sākums

Gaujas iela 67

Pr.

21

Dzīvojamā ēka ( bij. vasarnīca "Villa Mira")

Arhit.

 

Gaujas iela 76

P/pr

22

Dzīvojamā ēka

 

20.gs. sāk.

Gaujas 82

Pr.

23

Villa "Baltica"- 3 ēkas, villa "Carola"

Arhit.

20.gs. sākums

Gaujas iela 88

P

24

Raiskuma krogs

Arhit.

1857.g.

Gaujas iela 92

Pr.

25

Aizsardzības ministrijas atpūtas kompleksa galvenā ēka un 1., 2., 3. korpuss

 

20. gs. 30-ie gadi

Dzirnavu 52 / 54

V

26

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs 30-ie gadi

Glūdas iela 6

Pr.

27

Dzīvojamā ēka

 

20.gs. sākums

Glūdas iela 8

Ppr.

28

Kalnamuižas kungu māja ar parku

Arhit. Vēst.

19.gs., 20.gs. 20-ie gadi

Kalnmuižas iela 1

Pr.

29

Dzīvojamās ēkas

Arhit.

 

Kanāla iela 4, 4 a

Pr.

30

Bij. Cēsu Valsts ģimnāzija, tagad Cēsu pilsētas ģimnāzija

 

1937.-1938.gads

Leona Paegles iela 1

Pašv.

31

Dzīvojamā ēka

Arhit.

 

Lielā Skolas iela 4

Pr.

32

Dzīvojamā ēka

Arhit.

 

Lielā Skolas iela 7

Pr.

33

Dzīvojamā ēka, bij. Suvorova viesnīca

Arhit.

19.gs. beigas

Lenču iela 1

Pr.

34

Noliktava ar pilsētas nocietinājuma mūra paliekām

 

14.-20.gs.

Lenču iela 5

Pr.

35

Bij. Cēsu pils viesnīca

Arhit. Vēst.

18.gs.-19.gs. Beigas

Lenču iela 7

Pašv./Pr.

36

Dzīvojamā ēka

 

19.gs. 2. puse

Lenču iela 9a

V/pr.

37

Cēsu alus darītavas galvenais korpuss

 

19.gs. beigas

Lenču iela 13

Pr.

38

Bij. Annas skola, tagad Cēsu mūzikas skola

 

1909. G.

Lielā Kalēju iela 4

V

39

Sv. Annas draudzes dievnams

 

 

Lielā Kalēju iela 6

Pr.

40

Dzīvojamā ēka

Arhit.

 

Lielā Kalēju iela 7

Pr.

41

Dzīvojamā ēka

Arhit.

 

Lielā Katrīnas 2

V

42

Dzīvojamā ēka un saimniecības ēka

Arhit.

18.- 19.gs.

Lielā Katrīnas iela 12

Pr.

43

Dzīvojamā ēka ar vārtu arku un akmeņu bruģi pagalmā

 

18.gs.-19.gs.

Lielā Katrīnas 12a

Pr.

44

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.

Lielā Katrīnas iela 14

Pr.

45

Dzīvojamā ēka ar pilsētas nocietinājumu mūra paliekām

Arhit.

15., 18. un 19.gs.

Lielā Katrīnas iela 18/20

Pr.

46

Dzīvojamā ēka

Arhit.

1908. gads

Lielā Katrīnas iela 22

Pr.

47

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. otrā puse

Lielā Katrīnas iela 25

Pr./Pašv.

48

Dzīvojamā ēka

 

19.gs. 1.puse

Lielā Katrīnas iela 26

Pr.

49

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. beigas

Lielā Katrīnas iela 28

Pr.

50

Dzīvojamā ēka ( bij. Millera reālskola ) ar saimniecības ēku

Arhit.

18.gs.

Lielā Līvu iela 1

Pašv./Pr.

51

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. pirmā puse

Lielā Līvu iela 2

Pašv./Pr.

52

Dzīvojamā ēka

 

19.gs. pirmā puse

Lielā Līvu iela 4

Pr.

53

Dzīvojamā ēka

 

18.gs. 50.-60.-ie gadi

Lielā Līvu iela 9

Pr.

54

Dzīvojamā ēka

 

 

Lielā Līvu 11

Pr.

55

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. pirmā puse

Palasta iela 7

Pr.

56

Katoļu baznīca

Arhit.

1928. gads

Palasta iela 9

Pr.

57

Dzīvojamā ēka

 

1912. gads

Palasta iela 11

Pašv.

58

Dzīvojamā ēka

 

1890.gads

Palasta iela 14

Pašv.

59

Dzīvojamā ēka

 

 

Palasta iela 16

Pr.

60

Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēku

 

 

Palasta iela 17

Pr.

61

Dzīvojamā ēka

 

 

Palasta iela 18

Pr.

62

Dzīvojamā ēka ( bij.pasts un telegrāfs )

Arhit.

19.gs. beigas

Palasta iela 19

Pr.

63

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs. sākums

Palasta iela 20

Pr.

64

Cēsu pareizticīgo baznīca un pastorāts

Arhit.

19.gs.vidus

Palasta iela 21, 21a, 22

Pr.

65

Dzīvojamā ēka

Arhit.

1890.gads

Palasta iela 25

Pr.

66

Dzīvojamā ēka (bij. villa "Silva" )

 

 

Peldu iela 1

Pr?

67

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.vidus

Pils iela 5

Pr.

68

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs beigas

Pils iela 7

V

69

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. vidus

Pils iela 8

Pr.

70

Dzīvojamā ēka

 

19.gs vidus

Pils iela 10

Pašv./Pr.

71

Apriņķa tiesa

Arhit.

19.gs. 2.puse

Pils iela 12

V

72

Dzīvojamā ēka

 

 

Priedes iela 5/7

Pr.

73

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.otrā puse

Raunas iela 1

Pašv.

74

Sabiedriskā ēka (bij. Otosona nams)

Arhit.

1910.gads

Raunas iela 2

Pr.

75

Bankas ēka

Arhit.

20.gs. 30-ie gadi

Raunas iela 8

Pr.

76

Dzīvojamā ēka

Arhit.

 

Raunas iela 9, 9a

Pr.

77

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs. sākums

Raunas iela 10

Pr.

78

Cēsu Viesīgā biedrība

Arhit.

1914.g., 1920.-1922.g. A. Malvess

Raunas iela 12

Pašv.

79

Tiesas ēku komplekss

Arhit.

19.gs.beigas

Raunas iela 14

V.

80

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.beigas 1896. gads

Raunas iela 15

Pr.

81

Dzīvojamā ēka

 

19.gs. beigas

Raunas iela 17

Pr.

82

Dzīvojamā ēka

 

19.gs.vidus

Rīgas iela 2

Pr.

83

Kredītsabiedrības ēka

Arhit.

1925.gads

Rīgas iela 4

Pašv./Pr.

84

Grāmatu izdevēja Jāņa Ozola veikals

Arhit.

 

Rīgas iela 5

Pr.

85

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. beigas

Rīgas iela 6

Pr

86

Dzīvojamā ēka

 

19.gs.beigas

Rīgas iela 10

Pr.

87

Dzīvojamā ēka

 

19.gs.beigas

Rīgas iela 12

Pr.

88

Centrālā viesnīca

Arhit.

20.gs.sākums

Rīgas iela 17

Pr.

89

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.beigas

Rīgas iela 18

Pr.

90

Dzīvojamā ēka

Arhit.

1913.g.

Rīgas iela 20

Pašv./Pr.

91

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs.sākums

Rīgas iela 21

Pr.

92

Dzīvojamā ēka

 

20.gs.sākums

Rīgas iela 23

Pašv.

93

Dzīvojamā ēka

Arhit.

 

Rīgas iela 25

Pr.

94

Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēku

Arhit.

19.gs.otrā puse

Rīgas iela 27

Pr.

95

Dzīvojamā ēka (dzelzs vārti)

Arhit.

1904.gads

Rīgas iela 29

Pr.

96

Dzīvojamā ēka

 

19.gs. vidus

Rīgas iela 31

Pr.

97

Dzīvojamā ēka

 

 

Rīgas iela 36

Pr.

98

"Fābera nams"

Arhit., vēsture

 

Rīgas iela 40

Pr.

99

Bij. pasta stacijas zirgu stallis

Arhit.

19.gs

Rīgas iela 51a

Pr.

100

Zirņu muižas kungu māja

Arhit.

19.gs. pirmā puse

Rīgas iela 55

Pr.

101

Dzīvojamā ēka

 

 

Smilšu iela 4

Pr

102

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19. gs. beigas

Torņa iela 1

Pr.

103

Dzīvojamā ēka

 

19.gs.vidus

Torņa iela 3

Pr.

104

Vējdzirnavas

Arhit.

18.gs.

Uzvaras bulvāris 9

Pr.

105

8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmas

Arhit.

1925.gads

Valmieras iela 8

V.

106

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs.sākums

Vaļņu iela 12

Pr.

107

Bij. Dr.Smilgas sanatorija

 

1902.gads

Vaļņu iela 21

Pr.

108

Iebraucamās vietas un kroga ēku komplekss Dzīvojamās ēkas

Arhit.

19.gs.

Vaļņu iela 36, Rīgas 45, 47 / 49 korpusi pret Vaļņu ielu

Pašv./Pr.

109

Zirgu pasta stacijas ēka

Arhit.

 

Vaļņu iela 37

Pr.

110

Viesnīca Cēsis (bij. Tērvete)

Arhit.

1939.gads

Vienības laukums 1

Pr.

111

Dzīvojamā ēka ( bij. villa "Olgino" un mazā "Olgino" )

 

 

Vītolu iela 11

Pr.

112

Dzīvojamā ēka ( bij. villa " Henriete " )

 

 

Vītolu iela 9

Pr.

113

Zirņu muižas smēde

 

 

Zirņu 1

Pr.

114

" Zviedru " skanste

 

 

Valmieras 27

Pr.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Izdevīgs pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis un dabas vides faktori.
  2. Unikāls kultūrvēsturiskais un dabas pieminekļu mantojums.
  3. Komunālās saimniecības un inženierkomunikāciju infrastruktūras pakāpeniska sakārtošanās.
  4. Cēsu pilsētas līdzdalība starptautiskos projektos.
  5. Ilgstošas tradīcijas, iestrādes un speciālisti vides un kultūras mantojuma saglabāšanas sfērā.

Vājās puses

  1. Likumdošanas nesakārtotība attiecībā uz kultūrvēsturiskajām un vides vērtībām.
  2. Pilsētvides, dabas un kultūrvēsturisko pieminekļu degradācija saimnieciskās darbības rezultātā.
  3. Pilsētas attīstības plāna, detālo plānojumu trūkums.
  4. Novecojusi pilsētas infrastruktūra.
  5. Zema vides sektora integrācija un nozīme attīstot citas nozares.
  6. Vides un ekoloģijas jautājumu informācijas trūkums iedzīvotājiem.
  7. Aktīva vides fonda trūkums – papildus finansējuma nepiesaistīšana.
  8. Nepietiekams ekonomisko instrumentu nodrošinājums un pielietošana vides un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībā.
  9. Nav realizēta 1988.gadā izstrādātā transporta shēma.

Iespējas

  1. Esošā vides stāvokļa izpēte, objektu un pieminekļu inventarizācija – sabiedrības informēšana.
  2. Sabiedrības attieksmes izzināšana par pilsētvides sakārtošanu.
  3. Pilsētas attīstības plāna, detālo plānojumu, apbūves un saistošo noteikumu izstrāde.
  4. Vaļējo ūdenstilpņu izpēte un sakārtošana.
  5. Jaunatnes un “vides patriotu” piesaiste vides projektos.
  6. Jaunas brīvdabas estrādes izveide pilsētā.
  7. Pilsētas nefunkcionējošo kapsētu veidošana par daļēji slēgta tipa parkiem.
  8. Pilsētas upīšu gravu izkopšana, veidojot tās par pastaigu un mācību teritorijām.
  9. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas programmas izstrāde un realizācija.
  10. Siltumapgādes sistēmā videi draudzīgas tehnoloģijas un kurinām izmantošana, pilsētas siltumapgādes koncepcija izstrāde.
  11. Starptautiskās sadarbības un līdzdalības projektos turpinājums.
  12. Videi draudzīga tūrisma piedāvājums, ģeogrāfiskās un dabas resursu priekšrocību izmantošana.
  13. Etalonteritoriju ierādīšana sabiedrības un speciālistu apmācībai ainavu arhitektūrā.
  14. Vienotas ūdens apgādes koncepcijas izstrāde pilsētai.

Draudi

  1. Transporta plūsmas palielināšanās.
  2. Namīpašnieku finansiālā nespēja nodrošināt pieminekļu aizsardzības prasības.
  3. Pieminekļu zudums, kultūrvēsturisko oriģinālo vērtību deformācija.
  4. Neorganizētas un nedraudzīgas tūrisma plūsmas veidošanās.
  5. Gruntsūdeņu piesārņojums saimnieciskās darbības rezultātā.
  6. Likumdošanas stagnācija valsts mērogā, starpnozaru likumdošanas nesakārtošanās.
  7. Sabiedrības neizpratne par vides un kultūrvēsturiskajām vērtībām.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv