Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Uzņēmējdarbība

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Uzņēmējdarbība


Jau 19.gs. beigās Cēsu pilsēta Latvijas valstī pieteica sevi kā pakalpojumu, atpūtas, rehabilitācijas, tūrisma, kultūras un izglītības pilsētu. Šāds statuss tai ir saglabājies arī mūsdienās.

Cēsīm 50 padomju varas gados izdevās veiksmīgi izvairīties no lielu uzņēmumu ienākšanas pilsētā, kā rezultātā pilsēta saglabāja latvisku iedzīvotāju sastāvu, tika saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums.

Padomju gados Cēsu pilsētā lielākie uzņēmumi bija:

  • Cēsu autotransporta ražošanas apvienība (CATA) – pasažieru un kravu pārvadājumi,
  • Autoremontu rūpnīca (ARR) – smago automašīnu GAZ 51 kapitālie remonti,
  • 3.ceļu remonta un būvniecības pārvalde – ceļu būvniecība un uzturēšana,
  • Starpkolhozu celtniecības organizācija – celtniecība,
  • Vidzemes Celtnieks (Trests) – celtniecība (Celtniecības Trests),
  • Valsts meliorācijas celtniecības uzņēmums – meliorācijas darbi, celtniecība,
  • Lauktehnika – lauksaimniecībai nepieciešamie instrumenti, izejvielas un konsultācijas,
  • Latvijas neredzīgo biedrības Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums.

Padomju laikos Cēsu pilsētā bija attīstīti celtniecības uzņēmumi. Mainoties ekonomiskajām sistēmām, uz šo lielo celtniecības vienību pamata veidojās vairākas pazīstamas celtniecības firmas: Cēsu būvnieks, Būve, Specceltnieks. Nelielās telpas un teritorijas, ko padomju laikos apsaimniekoja šie uzņēmumi, ir kļuvušas par mājvietu citiem, dažkārt pat ar nozari nesaistītiem uzņēmumiem.

Mūsdienu uzņēmējdarbība Cēsīs

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem lielākie nodokļu maksātāji Cēsu pilsētā ir :

  • A/S “Ruks”,
  • PA/S “CATA,
  • Cēsu rajona patērētāju biedrība,
  • PU “Cēsu siltumtīklu uzņēmums”,
  • PU “Vinda”,
  • SIA “Virāža”,
  • SIA “Danlat group Latvia”,
  • SIA “M&B”.

No sešiem lielākajiem nodokļu maksātājiem 3 ir pašvaldības uzņēmumi, kas norāda uz to, ka Cēsu pilsētā ir maz lielo uzņēmumu.

Pakalpojumu un tirdzniecības sektors

Cēsīs ir attīstīts pakalpojumu un tirdzniecības serviss. Cēsīs uz 2001.gada 1.jūliju bija reģistrētas 637 tirdzniecības un pakalpojumu sniedzējvienības, kas Cēsu pilsētai ir pietiekoši liels daudzums. Kā piemērus, kas raksturo pakalpojumu un servisa lielo piedāvājumu Cēsīs, var minēt 6 banku filiāles, 8 apdrošinātāju kompāniju filiāles, 4 apsardzes firmas, 10 aptiekas un optikas veikalus, 22 automašīnu apkopes un detaļu tirdzniecības uzņēmumus, utt., kas liecina par to, ka:

  1. Cēsis ir pievilcīgas pakalpojumu un tirdzniecības uzņēmumiem;
  2. Cēsīs ir attīstīts mazais bizness, kas liecina par cēsnieku vēlmi būt uzņēmējiem, darba devējiem.

Cēsīs strauji attīstās un modernizējās pakalpojumu sektors, izbūvējot jaunas vai modernizējot esošas būves.

Īpaša loma Cēsu pilsētas tirdzniecībā ir Cēsu tirgum, kurš atrodas ģeogrāfiski ļoti labā vietā un ir iedzīvotāju iecienīta iepirkšanās vieta. Cēsu pilsētas tirgu ir nepieciešams rekonstruēt atbilstoši mūsdienu kvalitātes prasībām.

Būvniecība

“Būve”, Cēsu specceltnieks, “Kurmītis”, “Cēsu Būvnieks” , “Resaurators” un vairākas citas mazākas būvniecības firmas ir Cēsu pilsētas un tuvākās apkārtnes uzņēmumi, kuri ir pazīstami un strādā visas valsts teritorijā.

Ražošana

Klātpievienotajā tabulā ir uzskaitīti Cēsu pilsētā izvietotie ražojošie uzņēmumi gan pārtikas pārstrādes, gan cita veida apstrādes ražošanā.

Uzņēmumi

Nr

Uzņēmums

Īss raksturojums

 

A/S “Ruks”

 

 

Gaļas pārstrādes uzņēmums.

Darbības virzieni:

  • gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana
  • augu un dzīvnieku eļļu, tauku ražošana

2002.gadā tika atvērta pirmā ES atbilstošā lopkautuve Latvijā

 

“Vinnis”

 

 

Uzņēmuma pamatnodarbošanās un specializācija ir:
  • medus iepirkšana un fasēšana,
  • dažādu medus delikatešu un piedevu ražošana,
  • savas produkcijas realizācija.

Biškopība, biškopības produkti, realizācija, dabīgā medus fasēšana, iepirkšana, fasēšana, tirdzniecība ar piegādi.

 

SIA “VAR C”

 

 

Metālapstrādes uzņēmums.

Darbības virzieni:

  • speciālo kravas automašīnu aprīkojuma

projektēšana un izgatavošana,

  • dažādu modifikāciju konteineru izgatavošana.
 

Latvijas neredzīgo biedrības Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums

Darbības virzieni:
  • skārda, metāla un kartonāžas izstrādājumu ražošana,
  • tirdzniecība un telpu īre.
 

“Valdars”

Keramikas rūpnīca - keramikas izstrādājumi dažādām sadzīves vajadzībām.
 

A/s “Cēsu alus”

A/S “Cēsu Alus” ražo alu un bezalkoholiskos dzērienus. 2001.gadā tika atklāta jauna ražotne, kurā ir investēti vairāki miljoni latu. Uzņēmums ir strauji sācis atgūt savas kādreizējās pozīcijas Latvijas alus tirgū.
 

“Krūmiņa Nams”

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošana.
 

SIA “Beātus”

Maiznīca un veikals, maize un konditorejas izstrādājumu ražošana.
 

“Cēsu maiznīca”

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošana.
 

SIA “Leo”

Keramzīta bloku ražošana, būvniecības materiālu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
 

SIA “Lāns”

Galdniecība (durvju, logu, mēbeļu ražošana), kokapstrāde un kokmateriālu ražošana.
 

A/s “Preses nams” tipogrāfija “Jāņa Sēta”

Poligrāfijas izstrādājumu ražošana:

etiķetes, kartona kārbas un mapes, reklāmas lapas un bukleti, afišas, plakāti, veidlapas, paškopējošās kvītis, biļetes (ar numerāciju), ielūgumi un vizītkartes.

 

SIA “Meistars”

Metālapstrādes uzņēmums.

Lauksaimniecības mašīnu, to rezerves daļu izgatavošana un remonts, čuguna detaļu liešana.

 

SIA “Virāža”

Ceļu būves un asfaltēšanas darbi.
 

SIA “Remonts KP”

Ceļu būves un asfaltēšanas darbi.
 

SIA “Riepnieks”

Automašīnu riepu liešana un atjaunošana.
 

SIA “AGS”

Smago automašīnu GAZ 51 dzinēju kapitālie remonti.

Rūpniecības uzņēmumi ir izvietojušies pa visu pilsētas teritoriju, piemēram, a/s “Ruks” - Miera iela 19, SIA “Vinnis” - Gaujas iela 21b, utt., taču pēc 1988.gada teritorijas plānojuma rūpniecības teritorija atrodas Rūpniecības un Lapsu ielas sektorā, kur darbojas vairāki rūpniecības uzņēmumi: a/s “Cēsu alus”, SIA “Var-C”, “Meistars”, “Riepnieks”.

Statistika

Analizējot 2003.gadā izdotajā izdevumā “Reģionu attīstība Latvijā” sniegto informāciju, iespējams iegūt Cēsu pilsētas attīstības vērtējumu.

Cēsu pilsētai laika posmā no 1999-2001.gadam ir uzrādīts negatīvs attīstības indekss, turklāt šī indeksa izmaiņa attiecībā pret iepriekšējiem gadiem ir izteikti negatīva. Iepriekšējos gados ekonomiskā attīstība bijusi ar pluss zīmi, bet no 1999.-2001. ar negatīvu zīmi.

Bezdarba līmenis Cēsīs 2002.gada janvārī ir bijis robežās no 5-10%, bet salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas ir samazinājies par 1%.

No 1999. līdz 2001.gadam vidējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms uz 1 iedzīvotāju gadā ir bijis robežās no 75 līdz 100 LVL un Latvijas kontekstā ir uzskatāms par labu rādītāju, turklāt izmaiņas pēdējo gadu laikā ir bijušas pozitīvas- iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms uz 1 iedzīvotāju ir pieaudzis par LVL 20-30. Minētā statistika rada pretrunīgu priekšstatu: kaut gan Cēsu pilsētā no 1999. līdz 2001.gadam vērojama ekonomiskā depresija, tomēr ienākumu nodokļa apjomi ir pieauguši.

Uzņēmēju aptauja

2003.gada maijā Cēsu pilsētā uzņēmēju vidū tika veikta aptauja par pilsētas ekonomiskās attīstības stratēģijas vajadzībām.

No aptaujātajiem uzņēmējiem 75% apgalvoja, ka Cēsu pilsētas uzņēmumi ir konkurētspējīgi gan nacionāli, gan starptautiski un līdz ar to var secināt, ka viņi spēs izturēt konkurenci Eiropas Savienības ietvaros.

Uz jautājumu “Vai Cēsu pilsēta ir pievilcīga investoriem?” atbilžu sadalījums ir vairāk ar negatīvo zīmi un tas nozīmē, ka Cēsis nav vieta, kur investors ļoti labprāt vēlētos investēt savus līdzekļus.

Diagramma Nr.9 “Vai Cēsu pilsēta ir pievilcīga vieta investoriem?”

Vairums uzņēmēju uzskata, ka pašvaldībai un valstij ir jāattīsta vietējo uzņēmēju aizsardzības programmas, lai aizsargātu vietējos uzņēmumus. No ekonomiskās attīstības teorijas, Cēsu pilsētas domei jāturpina brīva un liberāla tirgus modelis, kas paredz neierobežot ne starptautisku, ne nacionālu, ne arī vietēju uzņēmumu darbību, tādējādi konkurences apstākļos veicinot kompāniju izaugsmi un konkurētspēju nacionālā un globālā tirgū.

Diagramma Nr.10 “Vai uzskatāt, ka būtu jāļauj brīva konkurence uzņēmumu vidū vai arī jāaizsargā vietējie uzņēmumi?”

Uzņēmējiem tika lūgts noteikt prioritātes atbalstāmajos uzņēmējdarbības virzienos, kuri vislabāk atbilstu Cēsīm. Visi par prioritāti Nr.1 atzīmēja tūrisma un atpūtas nozari, tālāk norādot pakalpojumu sfēras un augsto tehnoloģiju nozares attīstību.

Diagramma Nr. 11 “Kuru ekonomikas nozaru attīstības Cēsīs būtu atbalstāma?”

Atbildot uz jautājumu “Kas pašvaldībai un valstij būtu jādara vispirms, lai veicinātu ekonomisko attīstību Cēsīs?” uzņēmēji atzīmēja 2 būtiskas lietas: izglītības sistēmas un infrastruktūras attīstība, tajā pašā laikā akcentējot nepieciešamību pēc patīkamas pilsētvides veidošanas, nodokļu atvieglojumiem, kā arī likumdošanas vienkāršošanas.

Diagramma Nr. 12 “Kas pašvaldībai un valstij būtu jādara vispirms, lai veicinātu ekonomisko attīstību Cēsīs?”

Uzņēmuma paplašināšanu tuvākajos 3 gados gatavi veikt 46 % uzņēmēju , tādā veidā attīstot gan savu kompāniju, gan pilsētu kopumā.

Cēsu pilsētas uzņēmēji nav apmierināti (95%) ar darba spēka kvalitāti un kvantitāti, tāpēc darba devēji kā būtiskāko uzdevumu izvirza izglītības sistēmas attīstību.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Aktīva uzņēmējdarbības vide pilsētā.
  2. Labs pilsētas ģeogrāfiskais novietojums; valsts un starptautiskās nozīmes transporta ceļu un sakaru infrastruktūras nodrošinājums.
  3. Piesātināts tirdzniecības objektu tīkls un jaunu tirdzniecības centru celtniecība – konkurences veidošanās, kas stimulē nepārtrauktu attīstību un kvalitāti.
  4. Labs rūpniecisko teritoriju novietojums pilsētā un infrastruktūras nodrošinājums.
  5. Stabili pieaugošā pilsētas viesu skaita pozitīvā ietekme uz tūrisma infrastruktūras attīstību.

Vājās puses

  1. Sarežģīta transporta shēma un slikts ielu stāvoklis Cēsu pilsētā.
  2. Pilsētas attīstības plāna un uzņēmējdarbības attīstības stratēģijas trūkums.
  3. Kvalificētu speciālistu trūkums.
  4. Neizmantots Cēsu vecpilsētas potenciāls.
  5. Maksas stāvvietas – kaitē tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem.
  6. Kvalitatīvu preču pieprasījuma trūkums zemas pirktspējas dēļ.
  7. Vāji attīstīts pakalpojumu un tirdzniecības iespēju nodrošinājums pilsētas nomalēs.

Iespējas

  1. Tūrisma un atpūtas infrastruktūras un aktivitāšu attīstīšana un pilnveidošana Cēsīs.
  2. Cēsu pilsētas mārketinga speciālista darba vietas un atalgojuma nodrošināšana pašvaldībā.
  3. Pilsētas infrastruktūras sakārtošana un attīstīšana.
  4. Jaunu ražojošo uzņēmumu piesaiste Cēsīm.
  5. Profesionālās un augstākās izglītības piedāvājuma attīstība.
  6. Vecpilsētas potenciāla akcentēšana un izmatošana.
  7. Ekonomiskās situācijas augšupejas un uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana.

Draudi

  1. Lielu ārējo konkurentu ienākšana Cēsīs.
  2. Kultūrvēsturisko objektu stāvokļa pasliktināšanās – tūrisma plūsmas mazināšanās.
  3. Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās.
  4. Izmaiņas nodokļu politikā.
  5. Neprognozējamās monopoluzņēmumu darbības iespējas.
  6. Valsts ekonomiskā lejupslīde - pirktspējas samazināšanās.
  7. Pilsētas transporta kustības infrastruktūras ilgstoša nesakārtošana.
  8. Cēsu pilsētas tēla zaudēšana.
  9. Kontrabandas preču īpatsvara nesamazināšanās.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv