Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 19.jūlijs   Vārda dienu svin: Jautrīte, Kamila, Digna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Jūlijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.


Ārējie autoceļi un autotransports

Cēsis atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī gan Latvijas, gan reģiona kontekstā, jo:

  • Cēsu pilsēta izvietojas 9 km attālumā no starptautiskas nozīmes autoceļa Rīga – Veclaicene,
  • ceļš, kas savieno iepriekšminēto šoseju ar Valmieru un tālāk ar Igauniju, ved pa Cēsu pilsētas austrumu robežu,
  • valsts nozīmes autoceļš savieno Cēsis ar Limbažiem caur Stalbi un ar Vecpiebalgu caur Priekuļiem.

Ārējais pasažieru transports

Cēsu pilsētas pasažieru sakarus ar citām teritorijām nodrošina dzelzceļš, piepilsētas un starppilsētas autobusi un vieglais autotransports.

Pilsētas iekšējais ielu tīkls un transporta plūsma

2001.gada vasarā veikta Cēsu pilsētas ielu izpēte un inverterizācija, kurā tika noteikts vispārējs ielu stāvoklis, kā arī konstatēta transporta kustības intensitāte 16 Cēsu pilsētas ielu krustojumos.

Visu Cēsu pilsētas ielu kopgarums ir 114,3 km, bet kopplatība ir 688 866 m2:

      • 55.3 km ielas ar melno segumu,
      • 45.2 km ielas ar grants segumu,
      • 13.8 km ielu ar grunts segumu.

Visu ielu kopplatība ir 688 866m2. Lietus ūdens kanalizācija ir 23.834 km melnā seguma, lietus ūdens kanalizācijas nolietojuma pakāpe pēc oficiāliem “Invest Rīga” auditētiem datiem ir 90%. Tas nozīmē, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir tuvu pilnīgam sabrukuma stāvoklim, kā rezultātā ielas bojāšanās ātrums ir lielāks nekā gadījumā, ja lietus ūdens kanalizācija funkcionētu labi. Turklāt pastiprināta uzmanība jāvērš to ielu pamata sagatavošanai, kas atrodas gruntsūdens pastiprinātas plūsmas zonās.

Pašlaik trotuārus apkopj tikai sētnieki, taču būtu vērts ieguldīt līdzekļus trotuāru cietseguma atjaunošanā, tādā veidā rodot iespēju tīrīt un apkopt trotuārus mehanizētā veidā.

Vismaz 20% jeb 9 km no grants seguma ielām būtu jānoklāj ar melno segumu, kā arī esošajām grants seguma ielām piešķirami lielāki līdzekļi ielas seguma atjaunošanai un kopšanai. 2000.gadā, kad dome grants ielu segumiem piešķīra 25 000 Ls, tas bija pietiekami, lai uzturētu šīs ielas apmierinošā stāvoklī. Grantēto ielu noklāšana ar melno segumu būtu veicama tikai saskaņā ar inženierkomunikāciju tīklu izbūvi.

Pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā ir iespēja aplūkot visas melnā seguma ielu nolietojuma pakāpes. Ir aprēķināts precīzs m2 skaits, kas ir bojāts par 100% un būtu labojams vispirms saistībā ar transporta intensitātes mērījumiem:

maģistrālās ielas 39 005 m2;
pārējās “A” grupas ielas 14 260 m2;
pārējās ielas ar bruģi un melno segumu 12 381 m2;
grants – grunts ielas 98 686 m2;
kopā

164 332 m2

Pētījumi rāda, ka 25% no visu Cēsu pilsētas ielu mehanizētās daļas ir 100% bojātas, turklāt ļoti aktuālas ir problēmas ar lietus ūdens kanalizāciju un trotuāriem.

Tūrisma un veselīga dzīves veida veicināšanai Cēsu pilsētā nepieciešama veloceliņu un velostāvvietu izbūve.

Cēsu pilsētas dome 2002.gadā veica kapitālus ieguldījumus melnā seguma atjaunošanā, sakārtojot 9 pilsētas maģistrālās ielas vai to posmus ~46 000 m2 apjomā. Paredzēts, ka arī turpmākajos gados turpinās iesāktos darbus, lai iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būtu iespēja izmantot kvalitatīvas ielas un trotuārus.

Transporta kustības intensitātes mērījumi

Kartogrāfiskajā materiālā iespējams redzēt visus krustojumus, kuros tika mērīta transporta intensitāte. Šie mērījumi uzskatāmi rāda, kuras ir tās ielas, kuras kalpo visintensīvāk un prasa pastiprinātu uzmanību, lai nodrošinātu labu šo maģistrāļu seguma kvalitāti. Transporta plūsmas intensitātēs pētījumi veikti 2001.gada jūnija un jūlija mēnešos no plkst. 7.00 līdz 15.00. Visas transporta vienības tika dalītas divās grupās, pamatojoties no pilnas masas rādītājiem: līdz 3.5 tonnām un vairāk kā 3.5 tonnas.

Nr.

Mērījumu vieta

A/m < 3.5t

A/m> 3.5t

1

Raiņa un Piebalgas ielas krustojums
- Raiņa iela virzienā uz autoostu
- Piebalgas iela virzienā uz Vaļņu ielu
- Piebalgas iela pie Dzelzceļa tilta virzienā uz Saulrītiem
- Raiņa iela virzienā uz Zvirbuļu ielu

2935
2181
2850
1055

25
0
20
9

2

Rīgas, Vaļņu, Gaujas, Palasta, Lielās Līvu ielas krustojums
- Gaujas iela virzienā uz Limbažiem
- Vaļņu iela virzienā uz Vienības laukumu
- Rīgas iela virzienā uz Rīgu
- Palasta iela virzienā uz Bērzaines ielu
- Lielā Līvu iela virzienā uz Rīgas ielu


2016
2169
1903
1429
327


4
11
12
4
0

3

Palasta, Lenču un Festivāla ielas krustojums
- Lenču iela virzienā uz Meža kapiem
- Lenču iela virzienā uz Vienības laukumu
- Festivāla iela virzienā uz Akmens ielu
- Palasta iela virzienā uz Bērzaines ielu


2003
1966
1893
1570


20
2
15
3

4

Akmens, Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojums
- Valmieras iela virzienā uz Vienības laukumu
- Valmieras iela virzienā uz Valmieru
- Akmens iela virzienā uz Festivāla ielu
- Jāņa Poruka iela virzienā uz Priekuļiem


3707
3507
1641
1984


14
14
14
13

5

Dzintara un Valmieras ielu krustojums
- Dzintara iela virzienā uz Uzvaras bulvāri
- Dzintara iela virzienā uz Festivāla ielu
- Valmieras iela virzienā uz Akmens ielu
- Valmieras iela virzienā uz Vienības laukumu


3029
765
3423
3731


24
14
14
3

6

Jāņa Poruka, Palmu un Zeltkalna ielu krustojums
- Palmu iela virzienā un Rūpniecības ielu
- Zeltkalna iela virzienā uz Vaives ielu
- Jāņa Poruka iela virzienā uz Priekuļiem
- Jāņa Poruka iela virzienā uz pilsētas centru


301
206
2786
2775


86
42
147
235

7

Rīgas un Pētera ielu krustojums
- Rīgas iela virzienā uz Rīgu
- Pētera iela virzienā uz Gaujas ielu
- Rīgas iela virzienā uz Cēsīm


1121
585
1065


117
99
81

8

Lapsu un Leona Paegles ielu krustojums
- Leona Paegles iela virzienā uz Ata Kronvalda ielu
- Leona Paegles iela virzienā uz Piebalgas ielu
- Lapsu iela virzienā uz Piebalgas ielu
- Lapsu iela virziena uz dzelzceļa pusi


1126
950
311
69


28
22
8
2

9

Pētera un Gaujas ielu krustojums
- Gaujas iela virzienā uz Limbažiem
- Gaujas iela virzienā uz pilsētas centru
- Pētera iela virzienā uz Rīgas ielu
- Pētera iela virzienā uz 5.ATU


1508
1559
427
50


111
80
69
21

10

Bērzaines un Emīla Dārziņa ielu krustojums
- Bērzaines iela virzienā uz Gaujas ielu
- Emīla Dārziņa iela virzienā uz Gaujas ielu
- Bērzaines iela virzienā uz Palasta ielu


256
381
569


11
26
33

11

Lapsu un Vaives ielu krustojums

- Vaives iela virzienā uz Ata Kronvalda ielu

- Lapsu iela virzienā uz Piebalgas ielu

- Vaives iela virzienā uz Kaļķu ielu (dzelzceļu)

- Lapsu iela virzienā uz Jāņa Poruka ielu

385

1362

61

1403

14

92

6

94

12

Piebalgas un Saules ielas krustojums
- Piebalgas iela virzienā uz apvedceļu
- Piebalgas iela virzienā uz pilsētas centru
- Saules iela virzienā uz Vaives ielu


1929
2139
878


99
115
46

13

Birzes, Viestura un Lenču ielu krustojums
- Lenču iela virzienā uz Meža kapiem
- Viestura iela virzienā uz centrālo slimnīcu
- Lenču iela virzienā uz pilsētas centru
- Birzes iela virzienā uz Valmieras ielu


263
628
765
204


8
31
24
32

14

Saules un Vaives ielu krustojums
- Vaives iela virzienā uz apvedceļu
- Vaives iela virzienā uz Lapsu ielu
- Saules iela virzienā uz Piebalgas ielu


377
488
512


22
45
37

15

Puķu un Vaives ielu krustojums
-Vaives iela virzienā uz apvedceļu
- Vaives iela virzienā uz Lapsu ielu
- Puķu iela virzienā uz Vilku ielu
- Puķu iela virzienā uz Jāņa Poruka ielu


509
527
360
299


34
38
18
9

16

Raiņa un Dārzniecības ielu krustojums
- Dārzniecības iela virzienā uz Piebalgas ielu
- Raiņa iela virzienā uz dzelzceļa pusi
- Raiņa iela virzienā uz Rīgas ielu


651
716
1159


23
48
58

Pētījumi liecina, ka visvairāk noslogotās ielas un krustojumi ir:

  • Raiņa un Piebalgas ielu un krustojums,
  • Gaujas, Vaļņu, Rīgas, Palasta un Lielās Līvu ielu krustojums un iepriekšminētās ielas, izņemot Lielo Līvu ielu,
  • Palasta, Lenču un Festivāla ielu un krustojums,
  • Valmieras, Jāņa Poruka, Akmens ielu krustojums un minētās ielas.

Visvairāk noslogotā ir Valmieras iela, kura 8 stundu laikā apkalpo nepilnus četrus tūkstošus automašīnu vienību.

Pilsētas domes komunālo jautājumu struktūrvienība ir izstrādājusi stratēģiju ielu atjaunošanai un sakārtošanai, pamatojoties uz:

  • nolietojuma pakāpi,
  • transporta intensitāti,
  • finansējumu iespējām,
  • lietus un kanalizācijas sistēmas atjaunošanu, gruntsūdens drenāžas ierīkošanu,
  • perspektīvo transporta shēmu.

Vecpilsētas transporta intensitātes mērījumi

Cēsu pilsētas dome 2000.gada janvārī pasūtīja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas socioloģisko pētījumu pulciņam veikt pētījumu par transporta kustības intensitāti Cēsu vecpilsētā.

Tas notika 2000.gada 27.janvārī.

Mērījumu punkti bija uz šādām ielām:

  • Lielā Katrīnas iela,
  • Lielā Kalēju iela,
  • Rīgas iela,
  • Kases iela,
  • Podnieku iela.

Pētījums rāda, ka 27.01.2000. vecpilsētā 8 stundu laikā iebrauca 587 vieglās mašīnas, bet izbrauca 563 vieglās automašīnas.

Detalizētāka analīze parāda iebraukušo un izbraukušo auto mašīnu skaitu pa ielām

  Iebraukušās a/m

 Izbraukušās a/m

Lielā Katrīnas iela 11 99
Lielā Kalēju iela 4 14
Rīgas iela 25 234
Kases iela 260 200
Podnieku iela 287 16

Visintensīvākā transporta kustība ir no plkst. 9.00 līdz 11.00 un no 16.00 līdz18.00, kad satiksme sastāda ~50% no kopējās.

Smagās auto mašīnas iebrauca 123 vienības, izbrauca 125 vienības no pilsētas.

  Iebraukušās a/m

 Izbraukušās a/m

Lielā Katrīnas iela 2 23
Lielā Kalēju iela 0 1
Rīgas iela 3 58
Kases iela 58 41
Podnieku iela 60 2

Kā novērojuši pētījuma autori, ļoti liels ir to automašīnu skaits, kuras vecpilsētā iebrauc nelikumīgi - bez caurlaides.

Visnoslogotākās vecpilsētā ir Kases, Rīgas, Podnieku un Lielā Katrīnas ielas.

Jautājums par vecpilsētas transporta shēmu atkārtoti tika pārskatīts 2002.gadā, tad vecpilsētu atvēra vieglajam transportam, tādējādi stimulējot vecpilsētas ekonomisko un vizuālo uzplaukumu. 2003.gada sākumā tika īstenota ceļa satiksmes zīmju izvietošana vecpilsētas teritorijā un vecpilsētas zona atvērta brīvai transporta kustībai. Tomēr perspektīvā paredzama iespēja Rīgas ielu posmā no Vienības laukuma līdz Rožu laukumam slēgt transporta kustībai un veidot kā gājēju ielu.

Dzelzceļa satiksme

Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) plāno savu attīstību saskaņā ar savu biznesa plānu no 2003.gada līdz 2007.gadam.

Posmā Rīga – Lugaži 2002. gadā vidējais vilcienu skaits dienā

 

Turp

Atpakaļ

Kravas vilcieni

3,7

3,1

Savācējvilcieni

1,0

1,0

Pasažieru vilcieni

4,5

5,0

Pavisam

9,2

9,1

Pašlaik LDz nav pamata plānot būtisku vilcienu satiksmes palielinājumu vai samazinājumu posmā Rīga - Lugaži.

Plānojot dzelzceļa satiksmi šajā posmā, ir jāievēro satiksmi ietekmējoši faktori.

  • Kravas vilcienu kustības intensitāti Tallinas virzienā 2002. gadā iespaidoja tas, ka ievērojams skaits kravu, kas tika nosūtītas no Krievijas uz Igauniju, brauca caur Latviju, jo Igaunijas dzelzceļa infrastruktūra bija pārslogota. Ja Igaunijas dzelzceļš attīstīs savu infrastruktūru un attiecīgi palielinās savas infrastruktūras caurlaides spēju, tad kravu vilcienu kustība posmā Rīga - Lugaži varētu samazināties,
  • Pasažieru pārvadājumu jomā būtiska loma valsts atbalstam. Pašlaik LDz meitas uzņēmumam “Pasažieru vilciens” dīzeļvilcienu skaits ir ierobežots un uzņēmums neplāno būtisku pasažieru pārvadājumu palielinājumu vai samazinājumu. Cēsu pilsētas dome var noslēgt ar a/s “Pasažieru vilciens” līgumu par papildus vilcienu reisiem posmā Rīga – Cēsis.
  • VIA Baltika telpiskās attīstības zonas projekta ietvaros Somijas, Baltijas valstu, Polijas un Vācijas pārstāvji kopīgi strādā pie Rail Baltica priekšprojekta izpētes uzsākšanas. Projekta būtība ir izpētīt nepieciešamību uzbūvēt Eiropas standartiem atbilstošu ātrgaitas dzelzceļu Rail Baltica no Tallinas caur Latviju un Lietuvu uz Varšavu, un jaunais dzelzceļš veidotu daļu no Helsinku – Berlīnes dzelzceļa. Šī projekta izpēti tiek plānots pabeigt aptuveni divu gadu laikā. Projekta koordināciju no Baltijas valstu puses veic Latvijā izveidotā Koordinācijas padome, kurā piedalās arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji.

Dzelzceļa līnijas izvietojums cauri pilsētai rada ne mazums problēmu transporta kustības organizēšanā. Pašreiz pilsētas teritorijā ar automašīnu dzelzceļa līniju ir iespējams šķērsot Piebalgas, Jāņa Poruka un Valmieras ielās, kas nespēj apmierināt pieaugošo transporta plūsmu. Jāveido jaunas dzelzsceļu šķērsošanas vietas, kā arī nepieciešama esošo rekonstrukcija. Pilsētas teritorijas plānojumā paredzēta gaisa dzelzceļa šķērsošanas pārvada izbūve Valmieras ielā, tāpat nepieciešams veikt rekonstrukciju, paplašinot Piebalgas ielas tuneli līdz 4 braukšanas joslām. Diskusijās apspriesti vairāki iespējamie varianti ceturtās dzelzceļa šķērsošanas vietas izvēlē pilsētas DA virzienā, kas ļautu pilnībā izveidot 3. pilsētas loku transporta kustībai. Pašreiz ir ierosināts Ata Kronvalda ielas posma līdz Rīgas ielai un līdz ar to arī dzelzceļa pārbrauktuves izbūve.

Tendences un aktualitātes nākotnē

Satiksmes un sabiedriskā transporta problēmu risināšana Cēsīs.

Satiksmes drošību pilsētā apdraud, negatīvu ietekmi uz Cēsu vecpilsētas kultūrvēsturiskajiem objektiem un apkārtējo vidi atstāj, tūristu pārvietošanos pilsētas robežās apgrūtina un kopējo pilsētas ekonomisko attīstību kavē:

  • sarežģītā transporta plūsmas shēma,
  • slikts ielu un ceļu tehniskais stāvoklis,
  • pilna Cēsu pilsētas apvedceļa trūkums,
  • bezmaksas autostāvvietu un veloceliņu trūkums,
  • ielu/ceļu tīkla un transporta plūsmas objektīva pētījuma un sakārtošanas plāna trūkums,
  • transporta kustības problēmas vecpilsētā.

Cēsis ir viena no senākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām visā valstī, 2006.gadā Cēsis svinēs savu 800 gadu jubileju. Gaidāmais viesu un pasākumu skaits transporta shēmas sakārtošanu izvirza par prioritāti Cēsu 800- gades svētku gatavošanās procesā.

No 2002. līdz 2003.gadam notiks pilsētas teritorijas plāna un detalplānojuma izstrāde, pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas projekta aktualizēšana, kā arī pilsētas apbūves noteikumu izstrādāšana. Visos šajos dokumentos svarīgu vietu ieņems satiksmes jautājumu risināšana.

Cēsu pilsētas transporta shēmas izstrādes un realizācijas programmā kopumā ir plānots sagatavot un realizēt 16 apakšprogrammas:

  1. smagā tranzīta transporta kustības organizācijas shēma,
  2. smagā apkalpojošā transporta kustības organizācijas shēma (lieli ražošanas, pakalpojumu, transporta u.tml. uzņēmumi; tos apkalpojošā transporta maršruti, kravnesība, intensitāte),
  3. vieglā tūristu, Cēsu viesu transporta kustības organizācijas shēma (ar satiksmes zīmēm - virziena rādītājiem),
  4. kustības organizācija ar ielu nosaukumu, norāžu un dizaina elementu sistēmas shēma,
  5. kustības organizācijas shēma (ielu virzieni -vienvirziena, divvirzienu, satiksmes zīmes, gājēju pārejas, luksofori),
  6. automašīnu stāvvietu, stāvlaukumu un garāžu izvietojuma shēma,
  7. transporta kustības intensitātes shēma,
  8. transporta līdzekļu apkalpojošo objektu shēma (valsts iestādes, apkalpes centri, remontu darbnīcas, mazgātuves, tirdzniecības saloni, veikali, garāžas u.tml.),
  9. pasažieru pārvadāšana (iestādes, uzņēmumi, maršruti, pieturvietas, grafiki, transporta vienību skaits u.tml.),
  10. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa - Cēsu vecpilsētas -transporta shēma,
  11. ceļu policijas datu apkopojums un analīze par transporta negadījumiem ,
  12. ielu/ceļu sadalījums pēc to nozīmes (klasifikācijas) ģenerālā plāna galvenajai lapā.

Faktori un paralēlās mērķprogrammas, kuras ietekmē satiksmes drošību:

  1. ielu segums, tā tehniskais stāvoklis,
  2. inženiertīkli, to tehniskais stāvoklis (lietus ūdens kanalizācija, ūdensvads, elektrotīkli, gāzes vads, siltumtrase, sakari u.tml.),
  3. ielu apgaismojums un tā tehniskais stāvoklis,
  4. koku, krūmu un stādījumu izvērtējums no satiksmes drošības viedokļa.

Pašreiz pilnībā ir izstrādāta un realizēta 3. apakšprogramma "Vieglā tūristu un Cēsu viesu transporta kustības organizācijas shēma (ar satiksmes zīmēm - virziena rādītājiem)". Šīs programmas realizācijā 2002.gadā pilsētas dome ieguldījusi Ls 2000.

Cēsu pilsētas dome 2002.gadā noslēdza darbuzņēmuma līgumu ar Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Dizaina mākslas asociāciju par transporta shēmas projekta 4.apakšprogrammu "Kustības organizācijas sistēmas ar ielu nosaukumiem, norādēm un dizaina elementiem izstrādāšana Cēsu pilsētā".

Liela loma satiksmes drošībā ir ielu seguma tehniskajam stāvoklim - jo tas ir kvalitatīvāks, jo autobraucējs lielāku uzmanību var veltīt braukšanas procesa kontrolei. Tādēļ Cēsu pilsētas pašvaldība 2002.gada vasaras sezonā veica atsevišķu galveno maģistrālo un to savienojošo ielu seguma kapitālo remontu LVL 600000,- apmērā.

Paralēla programma ielu ieseguma kapitālajam remontam ir šo ielu inženiertīklu sakārtošana un izbūve, tā panākot pēc iespējas ilgāku seguma viengabalainu ekspluatāciju.

Īpaša nozīme satiksmes drošības veicināšanā ir ielu apgaismojumam. Ielu apgaismojuma sakārtošanā un izbūvē 2001.–2002. gada ziemas periodā Cēsu pilsētās pašvaldība ieguldījusi Ls 75 360,-

Īpašs projekts ir Cēsu vecpilsētas daļas apgaismojuma rekonstrukcija LVL 31000,- apmērā.

No 2002.gada pavasara sezonas uzsākta koku, krūmu un stādījumu izvērtēšana no satiksmes drošības viedokļa gar galvenajām pilsētā ienākošajām un tās savienojošajām ielām. Bezdarbnieku nodarbināšanas programmas ietvaros tika izzāģēti bīstamie koki un to zari, redzamību aizsedzošie koki, krūmi un stādījumi u.tml.

Pašvaldības darbību pamatmērķis ir radīt plānveidīgu sistēmu satiksmes drošības stratēģijas izstrādei un realizācijai.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Kravas transporta kustības mazināšanās pilsētas centrā .
  2. Labs radiālo maģistrālo ielu tīkls, pirmais un trešais pilsētas loks.
  3. Labs pilsētas ģeogrāfiskais novietojums attiecībā pret valsts un starptautiskas nozīmes transporta līnijām.
  4. Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma esamība.
  5. Pašvaldības vēlme sakārtot ielu/ceļu tīklu un transporta plūsmas organizāciju.

Vājās puses

  1. Sarežģīta transporta plūsmas shēma.
  2. Slikts ielu un ceļu tehniskais stāvoklis.
  3. Pilna Cēsu pilsētas apvedceļa trūkums.
  4. Nav ielu/ceļu tīkla un transporta plūsmas objektīva pētījuma un sakārtošanas plāna - neadekvāts un neprecīzs finansējums.
  5. Bezmaksas autostāvvietu trūkums.
  6. Pilsētas reljefs ir nepateicīgs transportam un ielu/ceļu tīklam.
  7. Liels ielu/ceļu grants seguma īpatsvars.
  8. Nepietiekami drošs un kvalitatīvs dzelzceļu šķērsojošu un caurbraucošu vietu skaits.
  9. Vāji attīstīts pilsētas iekšējais sabiedriskais transports.
  10. Veloceliņu un velostāvvietu trūkums.

Iespējas

  1. Vienkāršot Cēsu pilsētas transporta shēmu, veidojot pilnus otrā, trešā loka un apvedceļa risinājumus.
  2. Izstrādāt ielu/ceļu tīkla un transporta plūsmas pētījumu un attīstības plānu, saskaņā ar inženierkomunikāciju izbūves perspektīvām – adekvāta finansējuma piešķiršana.
  3. Izveidot kvalitatīvas dzelzceļu šķērsojošas vietas un rekonstruēt esošās.
  4. Izstrādāt mehānismu, kas paredz ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi veicināt melnā seguma ielu izbūvi Cēsīs.
  5. Aktualizēt gājēju un velosipēdistu drošību pieaugošas transporta intensitātes apstākļos.
  6. Veidojot apbūvi, rezervēt teritorijas transporta vajadzībām.
  7. Veicināt un līdzdarboties starptautiskās auto maģistrāles Rīga-Veclaicene 4 braucamo joslu turpinājuma aiz Siguldas virzienā uz Cēsīm projekta izstrādē, finansējuma piesaistē un izbūvē.

Draudi

  1. Finansējuma trūkums infrastruktūras sakārtošanai – ielu/ceļu seguma sabrukums.
  2. Nesakārtota infrastruktūra - uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības kavēšana.
  3. Pilsētas apbraucamā ceļa posma Valmiera – Limbaži neizbūvēšana.
  4. Sastrēgumi:
    1. Rīgas, Gaujas, Vaļņu ielu krustojumā,
    2. J.Poruka – Lapsu ielas krustojumā,
    3. Lenču, Palasta un Festivālu ielu krustojumā,
    4. Valmieras – Dzintara ielu krustojumā.
  5. Pilsētas centrs noslogots ar transporta līdzekļiem.
  6. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu samazināšanās.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv