Gāzes apgāde Cēsīs

A/S “Latvijas Gāze” Cēsu iecirknis apkalpo Cēsis un Cēsu rajonu, Valmieru un Valmieras rajonu, Siguldu un Rīgas rajonu, kā arī Valkas un Alūksnes rajonus.

Gāzes vadu kopgarums Cēsu pilsētā ir 40 km. Cēsu pilsētā ir 2 gāzes regulēšanas punkti, 14 skapju gāzes regulēšanas punkti un 72 mājāas regulatori.

Sadzīves vajadzībām gāzi patērē 3000 dzīvokļi, 200 individuālās mājas un 29 rūpnieciskie patērētāji.

Prognozētais kopējais dabas gāzes patēriņš 2001.gadā ir 2 miljoni m³.

Pēc A/S “Latvijas Gāze” pasūtījuma 2002.gadā veikta jaunu gāzes vadu izbūve vairākās pilsētas daļās. Gāzes vads ieguldīts Bērzaines, Mazā Katrīnas, Torņa, Pils, Parka, Niniera, Ezera, Festivāla, Loka, Akmens un Valmieras ielās. Dabasgāzes apgādes sistēmai pieslēgta Cēsu 2.pamatskola, A/S “Latvijas Krājbanka” filiāle, 8 individuālās dzīvojamās mājas, 9 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 184 dzīvokļiem Niniera un Maija ielu kvartālos, 8 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 340 dzīvokļiem Akmens ielas rajonā, 6 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 334 dzīvokļiem Valmieras ielas rajonā un 4 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 193 dzīvokļiem Loka un Birzes ielu kvartālos.

Dabas gāzes vads izbūvēts arī vairākos individuālo dzīvojamo māju rajonos pa šādām ielām: Aveņu, Lauku, Upeņu (7 individuālās dzīvojamās mājas), Amatnieku, Raiskuma, Mālu, Pāvila, Grants, Akas (9 mājas), kā arī Rīta, Rasas, Lakstīgalu, Meldru, Pureņu, Viršu un Niedru ielās (24 dzīvojamās mājas).

Gāzes vads izbūvēts arī Lapsu ielā, pieslēdzot lielveikalu “Cēsis” un firmu “Var-C”.

Tuvākajos gados pilsētas gazifikācija turpināsies- iecerēts apgūt Ezera, Oktobra, un Lenču ielu dzīvojamos rajonus, dodot iespēju pieslēgties pie gāzes apgādes Pubuliņu individuālajām dzīvojamām mājām un ~200 Lenču ielas daudzdzīvokļu namu dzīvokļiem.

2003.gadā izbūvēts vidēja spiediena sadaloši gāzes vadi Lienas – M.Bērzaines – Strazdu – Vārnu – L.Paegles – Rožu ielās kopgarumā 1.2 km.

1978.gadā tika dibināts Cēsu siltumtīklu uzņēmums, kura sākotnējais uzdevums bija daudzo lokālo katlu māju likvidācija, to siltumenerģijas patērētājus pieslēdzot pilsētas katlu mājai vai citai dzīvojamā rajona lielākai katlumājai.

Kvalitatīvāka attīstība sākās 1984.gadā, kad Cēsu pilsētai tika pievadīta dabas gāze. Jau 1985.gadā pilsētas katlu māja Rūpniecības ielā 13 tika pārkārtota kurināšanai ar dabas gāzi. Līdz ar dabas gāzes pieslēgšanu pilsētas katlu mājai bija nepieciešams Cēsu centrā ievadīt maģistrālos siltumtīklus.

Ekspluatācijā 1989.gadā no Valmieras ielas 17 līdz Vaļņu ielai 15 tika nodoti maģistrālie pilsētas siltumtīkli diametrā 300 un 250 mm. Pēc maģistrālo siltumtīklu izbūves Cēsu centrā tiek likvidētas 11 pagrabos iebūvētas lokālās katlumājas, kurās izmantoja cieto kurināmo – galvenokārt akmeņogles, kuras ir nelabvēlīgs kurināmā veids videi.

Ekspluatācijā 1991.gadā nodota faktiski jauna uzbūvēta katlu māja Gricenko ielā 28 (tagad Ķiršu ielā 10), kur par kurināmo tiek izmantota dabas gāze. Vienlaicīgi ar katlu mājas celtniecību Zirņu ielas dzīvojamam rajonam tiek izbūvēta jauna 4 cauruļu siltumtrase. Tiek likvidētas 4 lokālās katlumājas, no tām 2 tika darbinātas ar cieto kurināmo un 2 ar šķidro kurināmo.

Katlumājā Beverīnas ielā 11 (tagad Turaidas iela 7) 1992.gadā sāka kurināt ar dabas gāzi.

1995.gadā izbūvēta jauna bezkanāla 2 cauruļu siltumtrase no Lilijas ielas līdz Saules – Vaives ielu dzīvojamam rajonam un uz Ata Kronvalda – Apšu ielu dzīvojamo rajonu. Vienlaicīgi tiek izbūvēti centrālie siltuma mezgli Vaives ielā 2a un Ata Kronvalda ielā 31. Līdz ar to šie dzīvojamie rajoni tiek pieslēgti pilsētas katlumājai Rūpniecības ielā 13. Siltumtrase izbūvēta ar aprēķinu, lai tuvākajā laikā varētu likvidēt katlumāju Saulrītu ielā 21.

1997.gadā izbūvēta siltumtrase no katlu mājas Ķiršu ielā 10 līdz katlumājai Zvirbuļu ielā 17, kura tiek likvidēta. Siltumtrase izbūvēta ar 2 cauruļu bezkanāla firmas ABB caurulēm diametrā 139 mm – 410 t.m. Izbūve veikta ar aprēķinu, ka pēc pilsētas maģistrālo siltumtīklu izbūves līdz katlu mājai Leona Paegles ielā 4b, siltumtrase darbosies pretējā virzienā un katlu māja Ķiršu iela 10 tiks iekonservēta.

1997.gadā tiek izbūvēta siltumtrase no Vaļņu ielas 15 līdz katlumājai Leona Paegles ielai 4b. Tā izbūvēta bezkanāla 2 cauruļu izolētiem cauruļvadiem 219 mm diametrā.

1998.gadā Cēsu siltumtīklu uzņēmums par saviem līdzekļiem pārkārto katlumāju Leona Paegles ielā 4b, Zvirbuļu ielā 17, Ķiršu iela 10 par centrālajiem siltuma mezgliem un pieslēdz centrālajai katlu mājai Rūpniecības ielā 13. Centrālais siltuma mezgls Leona Paegles ielā 4b ir sakārtots tā, lai ekonomisku aprēķinu dēļ var darboties arī kā katlumāja.

Cēsu siltumtīklu uzņēmums pārņēma katlumāju Birzes ielā 31, kas bija ļoti neekonomiska. 1997-98 gadā uzņēmums iebūvēja šajā katlumājā vienu ar šķeldu kurināmu katlu ar jaudu 1 MW.

2000.gadā Cēsu siltumtīklu uzņēmums pārņem katlumājas Saulrītu iela 21 un Zīļu iela 10. Abas katlumājas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, līdz ar to neekonomiskas.

Pašreiz Cēsu siltumtīklu uzņēmumā apkures periodā vienlaicīgi strādā 8 katlumājas un 8 atdalītie siltumtīklu rajoni. Rezerves katlumāja un vienlaicīgi centrālais siltuma mezgls ir Leona Paegles iela 4b, iekonservēta katlumāja Ķiršu iela 10.

Kopējais siltumtrašu garums divcauruļu mērījumā ir 20.6km, no kuriem 2.5km ar rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem bezkanāla izpildījumā. Uzstādītā jauda siltumavotos ir 115MW. Pašreiz pieslēgtā siltuma slodze ir 32.8MW, bet 2000./2001. gada apkures sezonā tā bija 22.8MW. Uzņēmums 2000.gadā saražoja 62.8 GWh siltumenerģiju, no kuras patērētājiem pārdotā siltumenerģija bija 51.1GWh. Uzņēmums ar siltumenerģiju apgādā 123 dzīvojamās ēkas un 38 uzņēmumus, organizācijas un privātpersonas. Dzīvojamo māju dzīvokļu kopplatība, kuru nodrošina ar siltumu ir 186 000m². Norēķini ar patērētājiem par piegādāto siltumenerģiju notiek pēc siltummērītāju uzrādītajiem datiem. Uz 2001.gada 1 septembri ir 205 siltummērītāji. Paredzams, ka uzsākot 2001./2002.gada apkures sezonu siltummērītāju skaits varētu pieaugt līdz 220 gabaliem jeb 98% no vajadzīgā.

Apkurei 2000.gadā tika izlietota 6.2 miljoni m³ dabas gāzes un 7.1 tūkstotis m³ koksnes, 2001.gadā prognozēts patērēt 7 miljoni m³ gāzes un 8.5 tūkstoši m³ koksnes.

Cēsu pilsētas dome 2001.gadā parakstīja līgumu ar uzņēmumu “Cēsu Būvnieks” par “Cēsu Siltumtīklu” pamatlīdzekļu ilgtermiņa nomu, tādējādi nododot Cēsu pilsētas siltumapgādi privātā sektora apsaimniekošanā.

Cēsu Siltumtīklu uzņēmums no 2001-2003. gadam veicis šādus darbus:

• 1.3 miljona latu vērtībā rekonstruēta galvenā katlu māja Rūpniecības ielā 13 un izbūvēta koģenerācijas stacija,
• likvidēta katlu māja Gaujas ielā 21, bet tuvējo dzīvojamo māju apkure pārnesta uz konteinera tipa gazificētu automātisko režīmu,
• likvidēta katlu māja Saulrītu ielā 21, pieslēdzot apkārtējos dzīvojamos masīvus galvenajai katlu mājai Rūpniecības ielā 13. Veikta siltumtrašu nomaiņa uz 2 cauruļu sistēmām, kā arī veikta teritoriju labiekārtošana,
• rekonstruēta katlu māja Bērzaines mikrorajonā. Izbūvēta koģenerācijas stacija Bērzaines ielā 38.

Cēsu siltumapgādes sistēmas stratēģiskais attīstības plāns paredz:

• modernizēt Cīrulīšu dzīvojamo mikrorajona siltumapgādes sistēmu, atstājot to kā vietējās nozīmes siltumapgādes sistēmu, nepieslēdzot pilsētas kopējai siltumapgādes sistēmai.
• modernizēt katlu māju Birzes iela 31, uzstādot koģenerācijas staciju,
• rekonstruēt siltumtīklus un siltummezglus,
• turpināt veco siltumtrašu nomaiņu pret modernām un efektīvām siltumnesēju trasēm.

Cēsu pilsētu ar elektroenerģiju nodrošina VAS “Latvernergo” Ziemeļu elektriskie tīkli (turpmāk tekstā ZET), pilsētu apkalpo ZET Cēsu tīkla rajona nodaļa, kas atrodas Cēsīs, Saules ielā 2.

Uz 2001.gada 1.jūniju Cēsīs bija 7763 privātie un 390 juridiskie (kopā 8153) abonenti.

Cēsu pilsētā 2000.gadā bija 114 bojājumi, kuru izcelšanās galvenie iemesli - krītoši koku zari un neregulētie vadi. Lai samazinātu to bojājumu skaitu, kas rodas no krītošiem kokiem, Cēsu pilsētā tiek uzstādītas izolētas SAK augstsprieguma un AMKA zemsprieguma līnijas, kuras plaši izmanto Skandināvijas valstīs: ja uz izolētās līnijas uzkrīt koks vai zars, nenotiek īssavienojums un elektroapgāde netiek pārtraukta. Priekšrocība, ko dod izolētās līnijas, ir arī tā, ka nav nepieciešams izcirst kokus 6.5m platā joslā gar elektrolīnijām, tādējādi saudzējot zaļo vidi pilsētā. Šādas modernizācijas iespējas rodas pateicoties stabilam elektroenerģijas patēriņa pieaugumam ZET Cēsu elektrotīklu rajona (ETR) zonā.

Visdrošākais elektroenerģijas pārvades veids ir pazemes kabeļi. ZET ir iegādāts dārgs Zviedrijā ražots traktors, kas pats izrok tranšeju, iegulda kabeli un aizrok tranšeju. Ar šādas tehnikas palīdzību dienā var ieguldīt kabeli ~10km garā posmā.

Vietās, kur izbūvē jaunās elektropadeves līnijas, skaitītāji tiek izbūvēti ārpus dzīvojamiem namiem, ZET darbiniekiem pieejamā vietā. Tas ļauj pašai elektropiegādes kompānijai pārbaudīt klienta patērēto elektroenerģijas daudzumu un izrakstīt rēķinu.

Cēsu pilsētas elektroenerģijas pārvades tīkla sadalījums ir sekojošs:

Elektroenerģijas patēriņš ziemā ir 65-70% no maksimālā, vasarā tas ir ~50%. Jaudas nodrošinājums Cēsu pilsētai kopumā ir pietiekošs. Ja pilsētas teritorijā izvietojas lielu jaudu patērētājs, tiek izbūvēta jauna apakšstacija, kā tas tika darīts, ceļot “Cēsu alus” rūpnīcu.

Perspektīvā ir plānots nomainīt 6kV kabeļlīnijas uz 10kV līnijām vecpilsētas teritorijā, kas ļaus atrisināt vairākas problēmas šajā teritorijā.

ZET Cēsu ETR iecerējusi 2003.gada sezonā nomainīt elektro padeves līnijas Gaujas, Palasta un Brieža ielās.

Pilsētas apgaismojums ir viena no pilsētas infrastruktūras problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas investīcijas. SIA “Spriegums” 2002.gadā veica pilsētas ielu un laukumu apgaismojums detalizētu inventarizāciju.

Pilsētas apgaismojuma problēmu risināšanas stratēģija ir šāda: pamatojoties uz inventarizācijas datiem, virzīties pilsētas apgaismojuma sakārtošanā virzienā no centrālajām pilsētas daļām, laukumiem un maģistrālajām ielām uz mazākas nozīmes pilsētas ielām un rajoniem.

Pēdējos gados pilsētā ir veikta apgaismojuma rekonstrukcija vai pilnīga izbūve šādās ielās un laukumos:

Nepieciešams rekonstruēt apgaismojuma infrastruktūru pilnībā šādās pilsētas ielās un laukumos (nav sarindots prioritārā secībā):

• Mazā Katrīnas iela,
• Lielā Katrīnas iela,
• Līvu iela,

Pilsētā nepieciešami regulāri uzlabojumi, par pilnībā apmierinoši izgaismotām ielām un laukumiem var uzskatīt tikai nesen rekonstruētos ielu un laukumu posmus.

Pilsētas apgaismojuma infrastruktūras sakārtošana ir cieši saistīta ar elektrolīniju nomaiņu- ja VAS “Latvenergo” veic līnijas nomaiņu, tad rodas iespēja sakārtot arī apgaismojuma līnijas.

Cēsu pilsētas dome sadarbībā ar Latvenergo un privātfirmām pilsētas apgaismojuma sakārtošanā ir izvirzījušas rīcības programmu:

• jāveic visu pilsētas apgaismojuma elektrotīklu inventarizācija, to tehnisko datu apkopojums un analīze (tas ir paveikts),
• jāveic teritorijas, kurās nav apgaismojuma elektrotīklu, inventarizācija un datu analīze,
• jāatspoguļo iegūtie datus digitālajā kartē,
• jāsakārto pilsētas apgaismojuma elektrotīklu juridiskā piederība,
• jāizstrādā apgaismojuma elektrotīklu izbūves un rekonstrukcijas programma un finansējuma piesaiste,
• jāizstrādā apgaismojuma tīklu apsaimniekošanas saistošie noteikumi,
• jākoordinē pilsētas apgaismojuma elektrotīklu rekonstrukcijas un izbūves secība, ņemot vērā paralēlās mērķprogrammas: pilsētas transporta shēma, ielu ieseguma izbūves un rekonstrukcijas programma, pilsētas labiekārtošanas un apzaļumošanas programma, utt.,
• jāorganizē investīciju piesaiste iepriekšminēto uzdevumu realizēšanai.

Cēsīs 2001.gada vasaras un rudens mēnešos tika pabeigts 1995.gadā sāktais projekts “Vecpilsētas ielu apgaismojuma modernizācija”, kopā tajā ieguldot vairāk kā LVL 30000. 2002.gadā tika turpināti darbi Vienības laukuma un Raunas ielas apgaismojuma sakārtošanā, tie tiks pabeigti 2003.gadā. Apgaismojums sakārtots bērnu un jauniešu atpūtas laukumā un daļēji sākts arī Pils parkā. Visās minētajās vietās pilsētas centrālajā daļā tiek uzstādītas apgaismojums lustras veidolā, tādējādi veidojot romantisku un skaistu pilsētas centrālo daļu.

Pilsētā ir ļoti atšķirīga topogrāfija, kas svārstās robežās no relatīviem līdzenumiem augstākajā apgabalā uz austrumiem no centra (augstums pārsniedz +120 mAD) līdz stāvam kritumam centrālajā daļā virzienā uz Gaujas upes terasēm un upes līdzenumiem (kas tipiski ir no +25 līdz +26 mAD). Pilsētas teritoriju šķērso vairāki dziļi upju un ūdensteču kanāli, kas ieplūst Gaujā.

Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Cēsis nodrošina pašvaldības uzņēmums “Vinda”. Centralizētās ūdensapgādes sistēma pašlaik apkalpo apmēram 89%, bet kanalizācijas sistēma 82% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētā ir divas neatkarīgas ūdensapgādes sistēmas - viena apkalpo Cēsu pilsētas lielāko daļu, bet otra- neliela apakšsistēma, apkalpo Cīrulīšu mikrorajonu. Abās sistēmās ūdeni ņem no pazemes ūdeņiem.

Pirms īstermiņa investīciju programmas (SIP) realizācijas ūdens pilsētas vajadzībām tika ņemts no 15 artēziskām akām trijās aku sistēmās: Gaujaslīčos, Pipariņos, Dzintara ielā un iesūknēts tieši I pacēluma sadales tīklā ar dziļurbuma sūkņiem. Piegādātā ūdens kvalitāte bija neapmierinoša, jo tajā bija augsta dzelzs (līdz 3.0 mg/l) un mangāna koncentrācija. 2001.gada jūnijā sāka darboties modernas ūdens attīrīšanas iekārtas, kuras atrodas uz ZR no pilsētas centra. Iekārtas ir ar 10 200 m³/d jaudu un ūdens pēc attīrīšanas atbilst visām ES un VVO prasībām un kritērijiem. Attīrīšanas iekārtās ir tīrā ūdens baseini ar kopējo tilpumu 2300 m³ un sūkņu stacija ar trim sūkņiem, katrs ar nominālo ražību 350m³/h un celšanas augstumu 90 m. Kopējās projekta izmaksas 1.7 miljoni eiro. Šādas kvalitātes iekārtas ir vienas no pirmajām Latvijā.

Pirms ūdens attīrīšanas iekārtu nodošanas ekspluatācijā tika veikta virkne darbu, lai uzlabotu ūdens apgādes sistēmu:

• ūdensvada tīklu izpēte un reģistrācija,
• 13 artēzisko aku aiztamponēšana,
• aizbīdņu nomaiņa galvenajos ūdens sadales mezglos (kopā 159 gab),
• Master plāns ( noplūžu mērīšana pilot zonā),
• ūdensvada tīklu plānveidīga un regulāra skalošana ar ūdens un gaisa metodi,
• II pacēluma sūkņu stacijas rekonstrukcija (jaunu ekonomisku sūkņu montāža un AVS ieviešana),
• četru jaunu artēzisko aku ierīkošana- urbšana, ekonomisku sūkņu iegāde un montāža,
• aku lauka maģistrālo cauruļvadu pārbūve, aku mājiņu būvniecība, AVS ieviešana).

Ūdens no aku lauka neattīrīts ar artēziskiem sūkņiem tiek padots uz ūdens attīrīšanas iekārtām apmēram 3500m3/dnn pa diviem paralēliem 250 mm un 300 mm cauruļvadiem. Artēziskie sūkņus darbina automātiskā režīmā atkarībā no ūdens līmeņa tīrā ūdens baseinos attīrīšanas iekārtās. Zemes līmeņa starpības starp aku lauku un attīrīšanas iekārtām ir no 26 m līdz 59 m absolūtās augstuma atzīmēs.

Ūdens sadales tīkls pilsētā darbojas kā divas spiediena zonas, kas tiek sauktas par I un II pacēlumu. Zemes līmeņi I pacēlumā ir no 60 m līdz 105 m robežās absolūtās augstuma atzīmēs. Ūdens patēriņš šajā rajonā ir apmēram 65% no kopējā patēriņa pilsētā. Ūdens tiek padots uz I pacēluma sadales tīkliem no sūkņu stacijas ūdens attīrīšanas iekārtās. Sūkņi strādā automātiskā režīmā pēc ūdens līmeņa I pacēluma ūdens tornī.

Zemes līmeņi II pacēlumā ir no 110 līdz 130 m robežās absolūtās augstuma atzīmēs. II pacēluma pazemes ūdens rezervuāros (ietilpība 2360m³) ūdens ieplūst no I pacēluma sadales tīkla.

Lai apmierinātu patēriņa svārstības diennakts robežās, abās zonās ir ūdenstorņi, kuru tilpums katram 500 m³. Ir uzsākts abu ūdenstorņu un II pacēluma pazemes rezervuāru remonts.

Ūdensvada tīkla kopgarums, t.sk. padeves maģistrāle no aku sistēmām, ir apmēram 72 km (diametrs 25mm līdz 300mm). Lielākā daļa cauruļu ir no ķeta un tērauda, jaunākās caurules ir no plastmasas. Ūdensvada cauruļvadi ir iebūvēti no 1949. gada līdz 1987. gadam. Atsevišķās ielās cauruļvadu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts. Lai varētu precīzāk noteikt cauruļvadu stāvokli un tīklu noslogotību, ir jāveic korodivitātes izpēte un ūdensvada tīkla modelēšana. Šie darbi arī ir nākošais solis pirms tīklu rekonstrukcijas uzsākšanas.

Cīrulīšu ūdensapgādes sistēma ir neatkarīga no centrālās sistēmas. Tajā ūdens tiek ņemts no divām akām un iesūknēts sadales tīklā neattīrīts. Sūkņi darbojas automātiskā režīmā pēc kontaktmanometra sūknētavās.

Iedzīvotāji, kuru mājokļi nav pieslēgti centralizētās ūdensapgādes sistēmai, galvenokārt izmanto privātās akas. Šīs akas parasti ir seklas un ūdens tajās ieplūst no augšējiem kvartāra un pēcledāju perioda slāņiem. Šo aku ūdenim ir augsts nitrātu saturs un tas ir ļoti neaizsargāts pret mikrobioloģisko piesārņojumu. Lauciņu un Vintergravas (Lauku iela) kvartālos ir akas, kas sniedzas devona slāņos.

Cēsīs galvenokārt ir pašteces saimnieciskās kanalizācijas tīkls ar kopējo garumu 52.2km, cauruļvadu diametri ir no 100 – 800 mm, materiāls – azbestcements, betons, keramika, metāls. Uz kanalizācijas tīkla ir 1550 skatakas.

Kanalizācijas sistēmā darbojas divi spiedvadi un divas sūknētavas.

Viens spiedvads novada visus pilsētas notekūdeņus no Gaujas kreisā krasta uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām labajā krastā. Spiedvada kopējais garums 2 x 1800 m, diametrs – 400, 500 mm, materiāls – tērauds, betons, plastmasa, tai skaitā dīķeris – garums 400m, diametrs 400mm, materiāls – plastmasa. Sūknētavā ir ABS sūkņi ar maksimālo ražību 2500m3/h, un tā ir nodota ekspluatācijā 1997. gadā.

Otrs spiedvads paceļ Cīrulīšu mikrorajona notekūdeņus līdz Cīrulīšu ielas maģistrālajam pašteces vadam. Tā garums ir 2x 250m, diametrs 100mm, materiāls – tērauds. Sūknētavas ražība ir ~ 120 m3/h un tajā ir Krievijā ražoti sūkņi, kuri darbojas automātiskā režīmā pēc notekūdeņu līmeņa krājrezervuārā sūknētavā.

1996. gadā nodotas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI).

Tehnoloģiskās iekārtas piegādātas 1996. gadā un no ES valstīm. Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas Gaujas labajā krastā darbojas ar aktīvajām dūņām, ietverot aerāciju un nostādināšanu. Projektētā jauda ir 12000 m3 diennaktī , bet faktiski notekūdeņu daudzums ir 4000 – 6000 m3 diennaktī.

Kanalizācijas sistēmas galvenās problēmas:

• nehermētiskas akas un cauruļvadi,
• kolektori izbūvēti pa stāvām nogāzēm, kuras regulāri tiek izskalotas,
• cauruļvadi aizauguši ar saknēm,
• nepamatoti cauruļvadu diametru sašaurinājumi,
• posmiem kopēja lietus un saimnieciskā kanalizācija,
• attīrīšanas iekārtu projektētā jauda divas reizes pārsniedz faktisko,
• fosfora un slāpekļa piesārņojuma normatīvu pārsniegšana izplūdē. Nepieciešama tīklu rekonstrukcija, jaunu tīklu izbūve privātmāju rajonos un attīrīšanas iekārtu modernizēšana (fosfora attīrīšana).

Pašvaldībai ir arī vairākas vietējas nozīmes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tās apkalpo zemes gabalus Saulrītu rajonā, bērnu namu “Gaujaslīči”, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atpūtas bāzi “Pipariņi”, bijušo rehabilitācijas slimnīcu “Cēsis” un citus zemes gabalus uz Z no Mūrlejas. Citur, kur īpašumi nav pieslēgti pilsētas kanalizācijas tīklam, tiek izmantoti izvedami krājrezervuāri vai septiķi.

P/u “Vinda” veiktie darbi kanalizācijas sistēmas uzlabošanā:

• kanalizācijas tīkla izpēte un reģistrācija,
• TV inspekcija 4km kanalizācijas kolektora,
• plūsmu mērījumi kanalizācijas tīklā,
• kanalizācijas sūknētavas izbūve,
• spiedvada izbūve,
• izplūdes cauruļvada izbūve,
• veco attīrīšanas iekārtu nojaukšana.

Vindas’’ īstermiņa programmas realizācijas apkopojums uz 2001. gada 1.septembri ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas sistēmu uzlabošanai:

Pēdējo 5 gadu laikā ūdens patēriņam ir bijusi tendence samazināties. Tādēļ paredzamais ūdens patēriņš Cēsu pašvaldībai ir pārskatīts un koriģēts. Prognozētais kopējais patēriņš 2000.gadam ir ievērojami zemāks kā faktiskais, kam pamatā ir sekojoši cēloņi:

• iedzīvotāju skaita samazināšanās no 22 100 (1991.gadā) līdz 18 500 (2001.gadā),
• mājsaimniecības ūdens patēriņa pamazinājums uz vienu cilvēku no 200 l diennaktī uz 85 l diennaktī,
• ne- mājsaimniecību ūdens patēriņa pamazinājums no 1650 m³dienā uz 572 m³ dienā.

Kopš 1998.gada ir bijis 63% samazinājums kopējā ūdens apjoma izmantošanā – tas samazinājies no 5650 m³ dienā uz 2105 m³dienā. ’’Vinda’’ izskaidro šo kritumu ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, maksas par uzskaitīto patērēto tilpumu ieviešanu un ūdens rūpnieciskā patēriņa apsīkšanu pašvaldībā, īpaši alus darītavā.

Pēdējos gados vairāki komerciālie un rūpniecības uzņēmumi Cēsu pašvaldībā nolēmuši ierīkot savas akas. Izņemot alus darītavu, nav pierādījumu, kas norādītu, ka šie lietotāji pievienosies pie sabiedriskā ūdensapgādes sistēmas pēc ūdens attīrīšanas iekārtu nodošanas ekspluatācijā.

Cēsu pilsētas teritorijai pieguļošajā Priekuļi pagastā esošās ūdens attīrīšanas iekārtas ir ļoti sliktā stāvoklī, attīrītais ūdens neatbilst ne Eiropas Savienības, ne Latvijas normām. Viens no risinājumiem būtu pieslēgt Priekuļus Cēsu ūdensapgādes sistēmai, tādā veidā nodrošinot arī Priekuļu iedzīvotājus ar kvalitatīvu ūdeni.

Ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmai iespējams pieslēgt arī Dukurus, Līvus un Agra.

I. Augstākās prioritātes attīrītā dzeramā ūdens maģistrālo vadu un to palīgierīču nomaiņa – rekonstrukcija:

1. Lenču ielas ūdensvads,
2. Gaujas ielas ūdensvads,

3. Festivāla ielas ūdensvads.

II. Maģistrālo vadu izbūve jeb sacilpošana:

1. Vāveres ielas ūdensvada sacilpošana,
2. Briežu ielas ūdensvada sacilpošana,
3. Lauku ielas ūdensvada sacilpošana un daļēji esošā vada pārbūve,
4. Raunas ielas ūdensvada sacilpošana,
5. Aldara ielas ūdensvada sacilpošana un daļēji vecā ielas vada pārbūve,
6. Ceriņu ielas ūdensvada sacilpošana,
7. Annas ielas ūdensvada sacilpošana un daļēja vecā ielas vada pārbūve,

8. Līgatnes ielas ūdensvada sacilpošana.

III. Cīrulīšu pievienošana maģistrālajam ūdensapgādes tīklam:

1. jauna ielas vada izbūve līdz Cīrulīšiem,

2. sūknētavas ūdens rezervuāri izbūve. Nepieciešams veikt ūdensvada modelēšanu, aptuvenus aprēķinus par sūkņu lielumu, sūknētavas lielumu un vai ir nepieciešams rezervuārs. Ja ir nepieciešams rezervuārs, tad tā aptuvenais lielums un atrašanās vieta, sūknētavas atrašanās vieta.

IV. Kanalizācijas tīklu rehabilitācija.

VI. Tīklu modernizācija Priekuļu plūsmu uzņemšanai.

Izbūvēt notekūdeņu pieņemšanas mezglu ar skaitītāju, izbūvēt jaunu kanalizācijas maģistrālo vadu pa sekojošām ielām no Cēsu pilsētas robežas:

1. J. Poruka ielas vads,
2. Zvaigžņu ielas vads,
3. A. Pumpura ielas vads,
4. A. Kronvalda ielas vads,
5. Ausekļa ielas vads,
6. Dzelzceļa ielas vads,
7. dzelzceļa šķērsošana,

8. Birzes ielas vads.

Cēsu pilsētā telefonsakarus un datu pārraides ISDN , ISDN birojs un Ultra DSL pakalpojumus nodrošina SIA Lattelekom . Cēsīs 1995 . gadā uzstādīta ciparsignāla centrāle S – 12 ar montēto tilpumu Nr.7168 un galvenās centrāles iznesums ar montēto tilpumu Nr.1024 , kas ļāva nomainīt analogās centrāles UATC – 49 , PCK –1000 un EATC “Kvants” ar kopējo montēto tilpumu Nr. 4424 . Pilsētā ir 6551 abonents . ISDN-2 līnijas izmanto 102 abonenti. Visiem abonentiem ir pieejami interneta pakalpojumi ar pieslēguma ātrumu 56 kb/s. Pilsētā izvietoti 48 taksafoni.

Veicot pārslēgšanu uz ciparsignāla centrāli, pilsētā tika veikta maģistrālo un sadales kabeļu tīkla izbūve un rekonstrukcija . Lai nodrošinātu jaunu abonentu ierīkošanu un esošo abonentu pārslēgšanu uz tehniskām prasībām atbilstošām līnijām, nepieciešams atsevišķos ielu posmos turpināt kabeļu tīklu rekonstrukciju.

Veicot Vidzemes Attīstības aģentūras aptauju par IKT Cēsīs, tika konstatēts, ka 81.8% no Cēsu pilsētas iedzīvotājiem ir apmierināti ar Lattelekom sakaru kvalitāti. Pateicoties modernizētājam kabeļu tīklam un ciparu centrāles uzstādīšanai, Cēsu pilsētas iedzīvotājiem, salīdzinot ar lauku apvidu iedzīvotājiem, ir priekšrocības attiecībā uz mājas interneta pieslēgumiem - 24.8% no respondentiem atzina, ka ir kaut reizi lietojuši internetu darba vai privātajām vajadzībām. Šis rādītājs Latvijā kopumā ir tikai 9%.

Lattelekom Uzziņu dienests 118 izveidojās 1996. gadā 18. septembrī, tas atrodas Cēsīs, Raunas ielā 13. Uzziņu dienestā strādā 170 darbinieki , vidēji dienā sniedz 40 000 uzziņu. Sākotnēji Uzziņu dienests Klientiem piedāvāja tikai tālruņu numuru uzziņas, bet pēdējo divu gadu laikā, vadoties pēc moto "palīdzēt Klientam jebkurā situācijā", 118 kļuvis par daudznozaru uzziņu dienestu, kas piedāvā visdažādāko informāciju, ko pieprasījuši Klienti. Šodien Klients, piezvanot 118, var saņemt plašu informāciju par šādām tēmām:

• privātie un publiskie tālruņu numuri,
• sabiedriskā transporta kursēšanas saraksts,
• finanšu ziņas,
• izklaides ziņas.

Datu bāzes korektoru grupa darba dienās veic aptuveni 1500 izmaiņas.

Līdzīgi kā pārējā Latvijas teritorijā arī Cēsīs iedzīvotājiem ir iespēja izmantot bezvadu sakaru iespējas. To nodrošina kompānijas Latvijas Mobilais Telefons un Tele 2.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) Cēsu pilsētā ir uzstādījis 3 pārraides torņus:

• 2 troņi ar 900mhz frekvenci,
• 1 tornis ar 900/1800mhz frekvenci.

Vienlaicīgi 900mhz tornis var apkalpot līdz 150 cilvēkiem, bet 900/1800mhz tornis var apkalpot neierobežotu daudzumu tā darbības robežās. Neskatoties uz pilsētas reljefa īpatnībām kopumā, LMT pārklājums Cēsu pilsētas teritorijā ir pietiekošs. Atsevišķu masu pasākumu laikā ir ierobežotas vai traucētas bezvadu sakaru iespējas.

Tele2 Cēsu pilsētas teritorijā ir uzstādījis vienu pārraides torni Valmieras ielā zemessardzes teritorijā . Tele2 pārklājums Cēsu pilsētā ir nepilnīgāks kā LMT, jo ar vienu pārraides torni nav iespējams kvalitatīvi apraidīt kalnaino Cēsu pilsētu, taču uzņēmums pilsētas domes būvvaldē pieteica jaunas antenas uzstādīšanu Cēsīs, Gaujas ielā 23, līdz ar to pārklājuma tīkls uzlabosies.

Pētījumā “Vidzeme un IKT” tika noskaidrots, ka gandrīz 6000 jeb 32.2% cēsnieku ir savs mobilais tālrunis, Latvijā vidēji - 20%. Aptaujājot mobilo telefonu tirdzniecībā un pieslēgumu veikšanā iesaistītas personas, tika secināts, ka Cēsis LMT pakalpojumi tiek izmantoti vairāk kā Tele2, jo LMT pārklājums ir labāks.