Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Kultūra

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Kultūra


Cēsis jau no pagājušā gadsimta beigām pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs. Arī šobrīd Cēsis ir nozīmīgs kultūras un mākslas centrs novadā un valsts mērogā. Par to liecina viens no visblīvākajiem kultūras un mākslas pasākumu plāniem valstī. Cēsīs un tuvākajā apkārtnē dzīvo vairākas valstī un reģionā pazīstamas mākslinieku dinastijas un kultūras cilvēki, nodrošinot Cēsīm nepieciešamo intelektuālo potenciālu, kultūras un mākslas kvalitāti.

Tradicionālie kultūras un mākslas pasākumi Cēsīs

Pilsētā tradicionāli notiek pasākumi, kas kļuvuši populāri gan reģionā, gan valstī:

  • Cēsu pilsētas svētki – sporta un kultūras pasākumi pulcē lielu apmeklētāju skaitu,
  • Lieldienas,
  • valsts svētki,
  • LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena,
  • jauno vokālistu konkurss “Cēsu cālis”,
  • Zinību diena,
  • bērnu svētki,
  • mūsdienu tautas mūzikas festivāls “VENDENE”,
  • Cēsu pils parkā organizēta Latvijas Nacionālās operas sezonas noslēguma izrāde, kura īpaši pozitīvi iespaido opermākslas radīto emocionālo pārdzīvojumu,
  • Alus svētki – īpaši apmeklēts pasākums, kurš katru gadu piesaista arvien jaunas kultūras aktivitātes.

Starptautiskie pasākumi

Kopš 1983.gada Cēsīs regulāri pulcējas akvareļglezniecības meistari. Cēsu starptautiskais akvarelistu plenērs ir vienīgais šāds zināmais pasākums Eiropā, tam ir savas noturīgas tradīcijas, pieredze un mākslas darbu krātuve Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Pamatojoties uz Latvijas sabiedrībā pieaugošo interesi par kultūrvēsturiski orientētiem sarīkojumiem un Cēsīs aizsākto Bruņinieku svētku tradīciju, SO “Livonieši”, pilsētas dome un Cēsu vēstures un mākslas muzejs organizē Baltijas viduslaiku festivālu, kas, pateicoties savai īpašajai un līdz šim Latvijā un Baltijā nebijušai vēsturiski - autentiskai tematikai, dod iespēju skatītājiem klātienē vērot, piedalīties, iepazīt dažādas 13.-15.gadsimta Livonijas dzīves norises.

Cēsu mūzikas dzīvē īpaša nozīme ir ērģeļmūzikai. Sv. Jāņa baznīcas “Walcker&Co“ ērģeles, kā arī Cēsu kultūras centra ērģeļu zāle rada atbilstošu bāzi starptautiska jauno ērģelnieku festivāla organizēšanai. Tas pirmo reizi notika 2001.gada rudenī un turpmāk notiks vienu reizi 2 gados.

Profesionālā māksla

Vairāk nekā 20 gadus Cēsīs darbojas profesionāls kamerorķestris. Tā pamatsastāvu veido Vidzemes mūzikas skolu pedagogi, bet Cēsu mūzikas koledžas stīgu nodaļa ir šī muzikālā kolektīva kadru kalve. Orķestris reizēm tiek paplašināts, iesaistot tajā pūtēju grupas. Kamerorķestris koncertē gan Latvijā, gan ārvalstīs, un tam ir ierakstīti divi kompaktdiski. Cēsu pilsētas dome finansiāli atbalsta orķestra darbību.

Sagaidot Cēsu 750. gada dienu pirmo reizi kopīgā izstādē tika pulcēti Cēsu novada mākslinieki. Cēsīs radoši darbojas vairākas profesionālas mākslinieku dinastijas: Jansoni, Baloži, Martinsoni, Vanadziņi, Rozenbergi, u.c. mākslinieki.

Cēsu kultūras centrs (CKC)

Cēsu Kultūras centrā strādā 14 amatiermākslas kolektīvu vadītāji, 3 administrācijas darbinieki un 20 tehniskā personāla darbinieki.

Vasaras periodā CKC kultūras norišu organizēšanai nodots Pils parks.

Cēsu Kultūras centra galvenie mērķi ir:

  • īstenot Cēsu pilsētas kultūrpolitikas pamatvirzienus, ievērojot LR noteiktās un apstiprinātās kultūrpolitikas nostādnes Latvijā,
  • veicināt Cēsu pilsētas kultūras mantojuma tradīciju saglabāšanu, tā tālāku attīstību;
  • sekmēt amatiermākslas pilnveidošanu un saglabāšanu,
  • atbalstīt profesionālās mākslas attīstību un popularizēšanu,
  • veidot sadarbību ar citām pašvaldības institūcijām, valsts un nevalstiskām organizācijām, privātās uzņēmējdarbības veicējiem kultūras un izklaides jomā.

CKC darbojas 14 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi:

  • deju kolektīvi
    • tautas deju ansamblis “Raitais solis”;
    • vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saulgrieži” ;
    • skolēnu tautisko deju kolektīvs,
  • estrādes deju grupa “Stils” (3 vecuma grupas),
  • muzikālie ansambļi-
    • jauniešu popgrupa “Hey”;
    • bērnu ansamblis “Sienāzītis”,
  • Kori
    • jauktais koris “Vidzeme”;
    • jauktais koris “Pils”;
    • jauktais koris “Beverīna”;
    • senioru koris “Ābele”;
    • baznīcas koris,
  • tautas vērtes kopa “Dzieti”,
  • bigbends “Cēsis”,
  • Vidzemes kamerorķestris,
  • Cēsu Tautas teātris.

Amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumu nosaka un nodrošina Cēsu pilsētas dome, ievērojot darba kvalitātes un sasniegumu rādītājus. Ik gadu kolektīvi, gūstot sasniegumus Latvijas mērogā, var saņemt Valsts mērķdotācijas amatiermākslas kolektīva darbības pilnveidei.

Cēsu centrālā bibliotēka

Cēsu centrālā bibliotēka ir pilsētas pašvaldības iestāde un rajona galvenā publiskā tautas bibliotēka.

Struktūra:

  1. lasītāju apkalpošanas nodaļa:
  • abonements (grāmatu izsniegšanas punkts),
  • vispārējā lasītava (uzziņu literatūra, periodiskie izdevumi. 2003.gadā abonēti 74 žurnāli un 27 laikraksti),
  • mākslas literatūras lasītava,
  • novadpētniecības lasītava (ļoti plašs materiālu klāsts par Cēsu pilsētu un rajonu),
  • interneta lasītava (apmeklētāju rīcībā 4 datorvietas).
  1. grāmatu komplektēšanas un apstrādes nodaļa (veido rajona bibliotēku fondu kopkatalogu),
  2. metodiskā darba nodaļa (visu rajona bibliotēku konsultatīvais un mācību centrs),
  3. bērnu literatūras nodaļa (atrodas Raunas ielā 12., 2003.gada janvārī tā juridiski apvienota ar centrālo bibliotēku).

2002.gadā Centrālajā bibliotēkā (Raunas ielā l)

reģistrēto lasītāju skaits 6.380
apmeklētāji 63.320
grāmatu fonds 76.906 vienības
izsniegums 273.448.

 

2002.gadā Bērnu literatūras nodaļā (Raunas ielā 12)

reģistrēto lasītāju skaits 2731
apmeklētāji 15.361
grāmatu fonds 18.277 vienības
izsniegums 34.859

Ik dienas abas bibliotēkas kopā apmeklē vidēji 250 – 300 lietotāji.

Bibliotēka veic 5 pamatuzdevumus, jo tā ir:

  1. sabiedrības informācijas centrs,
  2. izglītības atbalsta centrs,
  3. populārās literatūras bibliotēka,
  4. sabiedrisko aktivitāšu centrs (regulāri tiek organizēti dažādi kultūras pasākumi pieaugušajiem un bērniem),
  5. rajona bibliotēku konsultatīvais un mācību centrs.

Lai apmeklētājiem nodrošinātu ātru un ērtu informācijas pieejamību gan uz vietas, gan no attāluma, bibliotēkās ienākušas jaunās tehnoloģijas – datori, interneta pieslēgums, pieeja dažādām datu bāzēm. Tiek veidots elektroniskais grāmatu kopkatalogs un novadpētniecības materiālu datu bāze. Tiks izveidota bibliotēkas mājas lapa, ieviesta vienotā lasītāja karte un automatizētā lasītāju apkalpošana.

Tendences un aktualitātes nākotnē

Sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc bibliotēkas pakalpojumiem.

Esošās telpas nespēj nodrošināt kvalitatīvu mūsdienīgu bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.

Nepieciešams:

  • jaunas bibliotēkas celtniecība pilsētā;
  • integrētas bibliotēkas izveide, kurā reāli apvienotos pieaugušo un bērnu bibliotēkas, nodrošinot visiem interesentiem vispusīgas informācijas ērtas ieguves iespēju, kā arī kulturāli un interesanti pavadīt laiku visai ģimenei.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs (CVMM)

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs dibināts 1925. gadā. Tas ir viens no vecākajiem provinces muzejiem Latvijā. Kopš dibināšanas muzeja krājums veidots, lai daudzpusīgi parādītu Cēsu pilsētas un novada īpašo vietu un devumu Latvijas kultūrvēsturē.

Šobrīd CVMM ir viens no lielākajiem pašvaldību muzejiem valstī, kura kolekciju nozīmīgums nodrošina pilsētas, novada, arī reģiona kultūrvēsturisko procesu pētniecību un atspoguļošanu un kalpo kā izziņas bāze dažādu sociālo grupu vajadzībām, īpaši sadarbībā ar vietējo skolu jaunatni. Vēsturiskā vide ar izcilu viduslaiku vēstures pieminekļu kompleksu, muzeja ekspozīciju un izstāžu piedāvājumu, izglītojošā darba aktivitātes līdz šim ir spējušas nodrošināt samērā pastāvīgu muzeja apmeklētāju skaitu.

Muzeju ir apmeklējuši :

1999. gadā - 40 404 apmeklētāji;

2000. gadā - 41 829 apmeklētāji;

                2001. gadā - 38 131 apmeklētāji .

Pēc Latvijas Republikas Centrālās Statistikas pārvaldes datiem tas ir viens no apmeklētākajiem pašvaldību muzejiem valstī.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja misija

1. Atrodoties vienā no izcilākajiem valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas pieminekļiem- Cēsu viduslaiku pils un pilsmuižas kompleksā, nodrošināt tā saglabāšanu un iekļaušanu aktīva tūrisma apritē.

2. Saglabāt un dokumentēt Cēsu pilsētas un novada kultūrvēsturisko mantojumu, veikt tā izpēti un nodrošināt pieejamību sabiedrībā.

3. Veicināt sabiedrības interesi un izpratni par Cēsu pilsētu un reģionu kā Latvijai svarīgu reģionālā kultūras centra attīstības fenomenu pagātnē un tagadnē. Reģiona, valsts un starptautiskās auditorijas vidū sekmēt šo tradīciju saglabāšanos nākotnē.

Prioritārās muzeja darbības jomas

  • Cēsu viduslaiku pils kompleksa saglabāšana un izmantošana.

Cēsu viduslaiku pilsdrupas kā izcils viduslaiku vēstures, arheoloģijas un arhitektūras piemineklis sekmē tūristu grupu piesaisti un dažādu kultūrizglītojošu pasākumu organizēšanas iespējas. Kopš 1998. gada muzeja apmeklētājiem nodrošināta daļēja pils iekšējā pagalma un Rietumu torņa apskate, kopš 2000. gada- pils Dienvidu torņa un pagraba (viduslaiku cietums) apskate. No 2001.līdz 2002. gada septembrim nogruvumbīstamās situācijas dēļ pilsdrupas tika slēgtas. Ar VKPAI, Latvijas KKF un pilsētas pašvaldības atbalstu, veicot pagaidu stiprināšanas darbus pilsdrupu austrumu daļā, apmeklētājiem šobrīd ir pieejama pilsdrupu iekšējā pagalma un Rietumu torņa apskate. Cēsu pilsētas dome 2002. gadā ir pieņēmusi lēmumu par pilsdrupu glābšanas programmas izstrādi un šobrīd arhitektoniskās izpētes grupas "A. I. G." speciālistu vadībā notiek darbs pie pilsdrupu saglabāšanas un eksponēšanas koncepcijas izstrādes.

  • Cēsu pilsmuižas vēsturiskā centra izpēte, saglabāšana un atjaunošana.

Blakus viduslaiku pilsdrupām Cēsu pilsmuižas vēsturiskais centrs ar 18. - 19.gs. vēsturiskajām ēkām - Jauno pili, stalli - ratnīcu un parādes laukumu centrā ir uzskatāms par brīvdabas ekspozīcijas turpinājumu, un ir otrs galvenais muzeja un pilsētas apskates objekts.

Cēsu Jaunā pils ir raksturīgs agrīnā klasicisma piemērs Latvijas arhitektūrā, celta 18. gs. pēdējā ceturksnī kā grāfu Zīversu dzīvojamā māja, izmantojot kādreizējās Livonijas ordeņa pils austrumu korpusa fragmentus. 2001. gadā tika uzsākta Jaunās pils arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kuras laikā tika konstatēta 18. gs.b. un 19. gs. dekoratīvā sienu un griestu apdare. Vienā no pils zālēm konstatētā apdare (apjomīgs iluzors krāsojums svītrainas telts izskatā) pēc speciālistu vērtējuma ir nozīmīgs atklājums Latvijas piļu un muižu kungu māju interjeru vēsturē. Minēto izpētes darbu rezultāti sniedz pamatojumu interjeru apdares restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veikšanai.

Šobrīd Jaunās pils telpās iekārtotā Cēsu novada vēstures ekspozīcija vairs nespēj apmierināt apmeklētāju interesi un prasības pēc mūsdienīgas un atraktīvas ekspozīcijas, jo ir iekārtota gandrīz pirms 20 gadiem. Plānota jaunas, interaktīvas ekspozīcijas izveidošana, kurā Cēsu pilsētas un novada kultūrvēsturei nozīmīgas tēmas paredzēts iekārtot restaurētajos un rekonstruētajos Jaunās pils interjeros.

Nepieciešams izstrādāt un pakāpeniski realizēt Cēsu Jaunās pils ansambļa renovācijas projektu moderna un mūsdienīga muzeja iekārtošanai.

CVMM krājums

CVMM krājums aptver laika periodu no akmens laikmeta līdz mūsu dienām un raksturo svarīgākos vēsturiskos procesus Cēsu pilsētas un novada dzīvē, kā arī dod priekšstatu par atsevišķu cilvēku un dzimtu likteņiem dažādu vēsturisko notikumu kontekstā.

CVMM krājuma komplektēšanas galvenie uzdevumi ir:

    • Cēsu pilsētas un novada vēsturisko attīstību raksturojošu materiālu komplektēšana, akcentējot darbu ar kolekciju par Cēsu pilsētas vēsturi, papildinot to ar materiāliem par Cēsu pilsētas politisko un saimniecisko dzīvi, par kultūras un izglītības vēsturi, par pilsētas namu vēsturi, veidot personālijas par ievērojamiem cēsniekiem,
    • turpināt komplektēt materiālus par sarkanbaltsarkanā karoga vēsturi un Latvijas brīvības cīņu vēsturi saistībā ar Cēsu novadu,
    • kolekcijas izveide par Cēsu pilsmuižas kompleksu,
    • mūsdienu notikumus un procesus raksturojošu materiālu vākšana.

CVMM krājuma uzskaitē 2000.gadā bija 132501 vienības; 2002.gadā - 136751 vienības, t. sk.: pamatkrājums - 98132 (74%), palīgkrājums - 34341 ( 36%), apmaiņas krājums - 28 (0,000002%).

CVMM krājums grupēts pa kolekcijām
fotogrāfijas un pastkartes 34 849 26,30%
grāmatas 6191 4,67%
periodika 4069 3.07%
dokumenti 31600 23,8%
numismātika 7300 5,51%
arheoloģija 2582 1,95%
tekstilijas 2910 2,20%
mākslas priekšmeti 2454 1,85%
lietiskie priekšmeti 7534 5,69%
zinātniski kompleksajās ekspedīcijās foto 10497 7,92%

fiksāciju rezultātā iegūtie fotonegatīvi, rokraksti, reklāmas izdevumi, sīkiespieddarbi, kartes, notis, veidlapas u.c.

22515 16,99%

CVMM krājums glabājas 10 dažādās telpās 360 m2 platībā. Lietiskie priekšmeti (sadzīves priekšmeti, mēbeles, darbarīki u.tml.), t.i. ap 6% no kopējā vienību skaita, glabājas 3 telpās 240 m2 platībā, aizņemot 2/3 no kopējās glabātuvju platības. Bez tam, atsevišķā telpā (ap 40 m2) Vaļņu ielā 12a glabājas CVMM Kultūras pieminekļu arhīvs (ap 40000 vien.), kura iekļaušana krājumā jau uzsākta.

Visas krājuma glabātuves ir tikai pielāgotas glabāšanas vajadzībām. Tajās grūti uzturēt priekšmetu glabāšanai nepieciešamo mikroklimatu. Glabātuvēs atrodas arī krājuma darbinieku darba vietas, kas ietekmē glabāšanas apstākļus un ir pretrunā ar Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu. 2002.gadā uzsākts darbs pie jautājuma risināšanas par jaunu glabātuvju celtniecību. 2003.gada budžeta projektā paredzēts finansējums jaunu glabātuvju projekta izstrādei.

CVMM Kultūras pieminekļu arhīvs.

CVMM pie Kultūras pieminekļu (KP) arhīva komplektēšanas un izveides strādājis kopš 1973. gada. Šobrīd tas glabā vairāk kā 40 000 vienības lielu datu bāzi par pilsētas, bet, galvenokārt par Cēsu rajona visu pagastu arheoloģijas, arhitektūras, tautas celtniecības, mākslas un vēstures pieminekļiem - vēsturiskās ziņas, fotomateriālus, uzmērījumu zīmējumus un ēku rekonstrukcijas, vēsturiskai izpētei un restaurācijas projektus u.c.

Šobrīd daudzos gadījumos KP arhīva materiāli ir vienīgie, kuri glabā informāciju par bojā gājušajām ēkām u.c. pieminekļiem rajona teritorijā.

Tuvākais uzdevums - jāveic KP arhīva materiālu datorizēta uzskaite un iekļaušana kopējā muzeja krājuma uzskaitē.

Arhīva praktiskais pielietojums:

    • informācijas saglabāšana (80% no rajonā esošajiem objektiem ir avārijas situācijā) gan zinātniskai, gan praktiskai darbībai,
    • arhīva materiālu sasaiste ar muzeja krājumu,
    • iesaistīšanās rajona pagastu attīstības programmu izstrādāšanā (arhīva materiāli sniedz katra rajona pagasta kultūras pieminekļu raksturojumu),
    • informācijas sniedzējs rajona tūrisma attīstības koncepcijas sagatavošanā,
    • datu bāze pilsētas, rajona skolu audzēkņu, studentu zinātnisko darbu izstrādāšanai.

CVMM Pētnieciskā darba virzieni

1. Zinātnisko tēmu izpēte saskaņā ar Cēsu viduslaiku pils un pilsmuižas kompleksa konservācijas, restaurācijas un rekonstrukcijas darbību.

2. Zinātnisko tēmu izpēte saskaņā ar jaunizveidojamās Cēsu pilsētas un novada vēstures un interjeru ekspozīciju veidošanu Cēsu Jaunajā pilī.

3. Pilsētas un novada vēsturē un šodienā nozīmīgu notikumu aktualizēšana un novada kultūras un sabiedrisko darbinieku devuma atspoguļošana (izstādes, publikācijas, izglītojošās programmas, lekcijas u.c.).

                4. Krājuma zinātniskā apstrāde.

Tuvākais uzdevums - izstrādāt un pakāpeniski realizēt Cēsu Jaunās pils ansambļa renovācijas projektu moderna un mūsdienīga muzeja iekārtošanai.

CVMM Izglītojošā darba virzieni:

  1. Pārskata ekskursijas muzeja ekspozīcijā, viduslaiku pils un pilsmuižas kompleksā. (Muzeja darbinieki gadā vada ap 700 ekskursijām latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.)
  2. Tematiskās ekskursijas viduslaiku pils kompleksā. (Viduslaiku pils cietuma noslēpumi. Ceļojums pa viduslaiku pils pagrabiem un Rietumu torņa vītņu kāpnēm "lukturīšu" gaismā. Kopā ar arheologiem Cēsu pils pagalma atklājumos u.c.)
  3. Teatralizētas ekskursijas viduslaiku pils un pilsmuižas kompleksā. (Teikas un nostāsti par Cēsu pili. Ielūdz Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Dzīve pilī - Cēsu Jaunā pils.)
  4. Tematiskas ekskursijas pa Latvijas valsts tapšanai un Brīvības cīņām (1918.-1920.) veltītām piemiņas vietām Cēsu pilsētā un rajonā.
  5. Muzeja pedagoģiskas programmas Cēsu pilsētas un rajona skolu audzēkņiem. (Ko spēlēja viduslaikos Cēsu pilī un Eiropā? Mācību stunda senvēsturē un arheoloģijā. Seno rotu kalves ABC. Laiks paslēpjas muzejā. Ciemošanās atklātajā muzeja krājumā u.c.).
  6. Lekcijas par muzeja profilam atbilstošu tematiku muzejā, ārpus tā (dažādām mērķauditorijām).
  7. Kultūrizglītojošie pasākumi. (Bruņinieku festivāli. Senās mūzikas festivāli. Tematiski pasākumi par vēsturisko notikumu aktualitātēm, novadnieku atceres u.c.).
  8. Muzeja rīkotās konferences, semināri.
  9. Citi izglītojošā darba veidi. (Semināra nodarbības pilsētas un rajona vēstures skolotājiem. Skolēnu pētnieciskā darbība muzejā pilsētas un novada vēstures izzināšanai.).
  10. Publikācijas.

Izstāžu nams

Izstāžu nams ir CVMM sastāvdaļa ar zināmu autonomijas pakāpi. Bijušais pilsmuižas stallis – ratnīca 1980. – 1985. gados tika rekonstruēts un piemērots speciāli CVMM mākslas nodaļas darbības izvēršanai.

Darbības virzieni :

  • izstāžu rīkošana ,
  • koncertu un citu kultūrizglītojošu pasākumu rīkošana.

Izstāžu nams nodarbojas arī ar CVMM mākslas kolekcijas komplektēšanu, gadu no gada tā palielinās, piemēram, katru gadu starptautiskā akvarelistu plenēra dalībnieki katrs atstāj muzejam 1 –2 mākslas darbus, un tas ir tikai viens no veidiem, kā tiek papildināts krājums.

Katru gadu notiek apmēram 24 izstādes. 2001.gada tika noorganizēta novada mākslinieku izstāde. Šo tradīciju izdevies atjaunot pēc vairāku gadu pārtraukuma.

Lielu atsaucību ir guvuši Izstāžu namā organizētie mūzikas pasākumi, ko nodrošina:

  • ļoti labā akustika,
  • liela popularitāte muziķu vidū,
  • labi mūzikas instrumenti (divi flīģeļi, klavesīns).

Informācija par ieņēmumiem un piesaistītajiem līdzekļiem

Gads

Apmeklētāji

Pašu ieņēmumi

Piesaistītie līdzekļi

1999.

10 571

2569.22

2200.00

2000.

12 176

4375.02

2000.00

2001.

11 959

3580

2300.00

Palielināt ieņēmumu daļu varētu:

  • telpu īre izstādēm,
  • apmeklētāko izstāžu skaita palielināšana,
  • populāru izstāžu eksponēšanas laika pieskaņošana citām kultūras aktivitātēm,
  • diferencētas biļešu cenas populārām izstādēm,
  • sponsoru līdzekļu piesaiste,
  • telpu īre dažādu organizāciju pasākumiem,
  • mākslas darbu īre organizācijām.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Nozīmīgas kultūras, atpūtas un izglītības tradīcijas Cēsīs.
  2. Idejām un pieredzes bagāti, uzņēmīgi kultūras cilvēki.
  3. Saglabātas un attīstītas mākslas un kultūras izglītības iestādes un sabiedriskās organizācijas.
  4. Profesionālu mākslinieku un kolektīvu darbība Cēsīs.
  5. Unikāls kultūrvēsturiskais mantojums un pilsētvide.
  6. Pašvaldības finansiāls atbalsts.
  7. Attīstīta tautas māksla un amatniecība.

Vājās puses

  1. Nepietiekams finansējums kultūrai un atpūtai.
  2. Kultūrpolitikas stratēģijas trūkums.
  3. Kultūrvēsturiskā mantojuma sliktais tehniskais stāvoklis.
  4. Profesionālu kultūras projektu vadītāju trūkums.
  5. Kultūras aktivitāšu koordinācijas trūkums.
  6. Daudzveidīga brīvā laika pavadīšanas iespēju nepietiekamība jauniešiem.
  7. Pilsētas galvenā mākslinieka trūkums.
  8. Vāji attīstīta infrastruktūra tūrisma un kultūras vajadzībām.
  9. Nepietiekama uzņēmēju piesaiste kultūrai un atpūtai.
  10. Aktīva kultūras fonda trūkums.
  11. Radošo mākslinieku darbnīcu neesamība.
  12. Nenodrošinātas iespējas cilvēkiem ar kustības traucējumiem apmeklēt kultūras un atpūtas pasākumus.

Iespējas

  1. Kultūrpolitikas stratēģijas izstrāde un prioritāšu noteikšana.
  2. Iesākto kultūras, izklaides un izglītojošo pasākumu tradīciju turpināšana un attīstīšana.
  3. Cēsu pilsētas attīstīšanās par novada un valsts kultūras, izglītības, tūrisma, atpūtas un rehabilitācijas centru.
  4. Vienotas bibliotēkas – informācijas centra izveide.
  5. Kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas un atjaunošanas problēmu risināšana valstiskā līmenī.
  6. Profesionālu kultūras projektu vadītāju un mākslinieku piesaiste Cēsīm.
  7. Skaidri uztveramu tūrisma un informācijas norāžu izvietošana pilsētā.
  8. Tautas mākslas veicināšana.
  9. Profesionālās mākslas tradīciju saglabāšana un attīstīšana.
  10. Kultūras un atpūtas pasākumu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar kustības traucējumiem.
  11. Kultūras un atpūtas aktivitāšu savlaicīga un plaša reklamēšana Cēsis, Vidzemē, Latvijā.
  12. Vairāku dienu peļņu nesošu pasākumu rīkošana.

Draudi

  1. kultūras un atpūtas aktivitāšu samazināšanās nepietiekama finansējuma dēļ.
  2. Investīciju trūkuma rezultātā Cēsu kultūrvēsturiskais mantojums zaudē savu vērtību un kļūst nepievilcīgs un nepieejams tūristiem.
  3. Sabiedrības apātija un nihilisms, neredzot Cēsu izaugsmes iespējas.
  4. Jauniešu un kultūras darbinieku aizplūšana no Cēsīm.
  5. Vārds “kultūra” kļūst sinonīms vārdam “bizness “.
  6. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā krītas iedzīvotāju maksātspēja.
  7. Mākslas izglītības iestāžu likvidēšana.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv