Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 23.jūlijs   Vārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Jūlijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Tūrisms Cēsu pilsētā

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Tūrisms Cēsu pilsētā


Tūristi

Vairākums tūristu, kas apmeklē Cēsis, ir Latvijas iedzīvotāji. Ārzemnieki, kas ierodas Cēsīs, galvenokārt ir organizētie tūristi, kas ierodas vienas dienas ekskursijā no Rīgas. Lai gan individuālu ārzemju tūristu skaits ir visai neliels, tam ir tendence pieaugt. Lielākoties šīs vizītes ir viesošanās pie radiem un draugiem, biznesa braucieni, kā arī dabas un vēstures objektu apskate.

Kopējais Cēsu pilsētu apmeklējušo viesu skaits pēdējos 3 gados ir šāds:

Gads

Tūristu skaits

1998.gads

63750

1999.gads

69700

2000.gads

76500

2001.gads

93500

2002.gads

114900

Katru gadu tūristu skaits pieaug par aptuveni 10-15%, kas liecina par stabilu tūristu skaita pieauguma tendenci. Apmeklētāju maksimums tiek sasniegts vasaras mēnešos.

Vidējais uzturēšanās ilgums Cēsīs ir 1 diena, jo lielākā daļa tūristu ir organizētie tūristi:

    • skolēni, kas Cēsis apmeklē pavasara un rudens ekskursiju laikā,
    • Rietumeiropas tūristi, kas uzturas Rīgā un Cēsīs ierodas vienas dienas ekskursijā.

Vasaras mēnešos Cēsīs ierodas daudz individuālo tūristu gan no Latvijas, gan ārzemēm. Šo apmeklējumu iemesli var būt ļoti dažādi, piemēram:

    • kultūras pasākumi,
    • viesošanās pie radiem un draugiem,
    • Latvijas apceļošana,
    • aktīvā atpūta.

Tūrisma infrastruktūra

Tūrisms Cēsīs ir attīstības sākuma stadijā. Trūkst neatkarīgu tūrisma organizāciju piedāvājuma un pieprasījuma regulēšanai, kā arī koordinētai reklāmai un mārketingam. Ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kas ir apkopojuši un izanalizējuši savas darbības rezultātus un sastādījuši biznesa plānus nākotnei. Galvenās problēmas, kas kavē tūrisma attīstību Cēsu pilsētā, ir investīciju un kvalificētu speciālistu trūkums.

Par mērķtiecīgi vadītas tūrisma attīstības sākumu var uzskatīt 1998.gada 24.aprīli, kad tika nodibināts Cēsu tūrisma informācijas centrs. No šī brīža Cēsīs tiek apkopota informācija par tūrismu, tādēļ statistikas dati par tūrismu Cēsīs ir pieejami tikai sākot ar 1998.gadu. Tūrisma informācijas centram ir liela nozīme tūrisma produktu attīstības, organizatorisko jautājumu risināšanas, informācijas izplatīšanas, reklāmas un sadarbības ar citiem rajoniem veicināšanas jomā.

Tomēr tūrisma attīstība notiek samērā strauji. Dažas tūristu mītnes piedāvā pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi cenu un kvalitātes ziņā visā Vidzemes reģionā. Veidojas jaunas viesnīcas un viesu mājas: viesnīcas “Cēsis” un “Katrīna”, viesu mājas “Mārtiņš” un “Province”.

Naktsmītnes

Cēsu pilsētā ir reģistrētas 7 naktsmītnes ar kopējo gultasvietu skaitu 450 personām. Šo naktsmītņu standarts ir atšķirīgs. Nereti apkalpošanas līmenis ir nepietiekoši augsts, trūkst apmācības. Visapmeklētākās naktsmītnes ir viesnīcas “Cēsis” un “Cīrulīši”, viesu māja “Mārtiņš” un “Province”.

Līdz 1998.gadam gultasvietu skaits apmierināja iebraucošo tūristu pieprasījumu, tomēr no 1999.gada tūristu pieprasījums pēc naktsmītnēm sāk pārsniegt piedāvājumu. Īpaši izteikta šī problēma ir vasaras mēnešos, kad ir sevišķi liels pieprasījums pēc vidēji lētajām naktsmītnēm.

Tā kā tūristu ceļošanas motīvi ir ļoti dažādi, tad arī tūristu izvēlētās nakšņošanas vietas ir ļoti atšķirīgas: viesnīcas “Cēsis” lielākā daļa klientu ir organizētie tūristi, viesnīcas “Cīrulīši” un “Putniņkrogs” par savu nakšņošanas vietu izvēlas individuālie tūristi. Vasaras sezonā tūristu īpaši pieprasīts nakšņošanas veids ir kempingi un telšu vietas.

Ēdināšana

Cēsu pilsētā ir liels skaits dažāda līmeņa un kvalitātes ēdināšanas iestādes. Lielākā problēma - trūkst vietas, kas spēj vienlaicīgi uzņemt lielas (40-80 personas) tūristu grupas.

Transports

Cēsis atrodas Vidzemes centrā, līdz ar to autobusu satiksme ir nodrošināta ar visām lielākajām Vidzemes pilsētām. Dzelzceļa līnija Rīga – Lugaži nodrošina labu satiksmi ar Rīgu, Siguldu un Valmieru.

Ir nepieciešams attīstīt velo un gājēju celiņus. Ir izstrādāta norādes zīmju uzstādīšanas programma, lai pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties Cēsu pilsētas ielās.

Atpūtas iespējas

Atpūtas un sporta piedāvājums Cēsu pilsētā ir daudzveidīgs. Cēsīs organizē dažādus kultūras un sporta pasākumus, kas piesaista ne tikai vietējos, bet arī ārzemju tūristus.

Ir izveidots bērnu rotaļu laukums un skeitborda laukums, kur ziemas sezonā darbojas slidotava.

Jāaktivizē izklaides iespējas ne tikai vasaras mēnešos, bet visa gada garumā, nepieciešami daudzveidīgi brīvā laika pavadīšanas veidi gan vakara stundās, gan nedēļas nogalē. Cēsīs ir vairākas kafejnīcas un bāri, taču trūkst deju klubu. Pagaidām šo tirgus nišu aizpilda klubs “Vidzemnieks”, kur par muzikālo noformējumu rūpējas gan dīdžeji, gan Latvijā pazīstamas grupas. Piedāvājums ir nepietiekams, trūkst izvēles iespēju.

Aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstību ir veicinājusi kartinga halles atvēršana. Nākotnē varētu plānot kādas līdzīga rakstura atpūtas vietas izveidi Cēsu pilsētā.

Cīrulīšos izveidots kalnu slēpošanas centrs “Žagarkalns" ar 8 dažāda līmeņa slēpošanas trasēm, slēpju nomu, 2 kafejnīcām. Centrs apgādāts ar mākslīgā sniega ražošanas iekārtām, kas dod iespēju slēpot tad, kad dabīgā sniega nav vai ir nepietiekami. Slēpošanas centrs dod iespēju tūrismam attīstīties arī ziemas sezonā, kas nosacīti ir klusā sezona tūrismā, ziemas laikā piesaistot aptuveni 50 000 slēpot gribētāju.

Cīrulīšu mikrorajonā “Veselības centrā 4” iespējams baudīt aktivitātes baseinā, trenažieru zālēs un vairākās saunās.

Cēsu pilsētā nepieciešams izveidot veloceliņus, jo pilsēta ir piemērota velotūrisma attīstībai. Ņemot vērā velotūrisma resursus Cēsu pilsētā un tuvākajā apkārtnē, iespējams, ka Cēsis nākotnē varētu izveidoties par Latvijas mēroga riteņbraucēju pilsētu ar īpašu infrastruktūru un servisu. Problēmas rada zemā ceļu segumu kvalitāte, informācijas zīmju trūkums un tas, ka ne vienmēr ir iespējams pārvadāt velosipēdus satiksmes autobusos. “Aktīvā Tūrisma Centrs EŽI” sadarbībā ar pašvaldībām posmā Cēsis – Valmiera gar Gaujas labo krastu izveidojis specializētu velosipēdistu maršrutu, kas virzās pa meža celiņiem un takām un ir aprīkots ar norādes zīmēm. Šāds specializēts maršruts piesaista lielu velotūristu interesi un 2002. gada vasaras mēnešos to veica aptuveni 3000 velosipēdistu.

Cēsīs ir firmas, kas piedāvā iespējas iznomāt tūrisma inventāru. Nereti pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Par tūristu piesaistes vietu tiek veidots esošais Cēsu pilsmuižas komplekss, tā ēkās paredzēts atvērt starptautiska mēroga apmeklētāju centru, kurā būtu piedāvāti dažādi ar tūrismu saistīti pakalpojumi.

Apvienojot Cēsu tūrisma informācijas centru un Cēsu vēstures un mākslas muzeju, tiks izveidots apmeklētāju centrs (AC).

AC mērķis ir kļūt par multifunkcionālu tūristu galamērķi, AC būs pirmā vieta, kur Vidzemes apceļotājs iegūs visplašāko informāciju par Vidzemes un Cēsu tūrisma iespējām. AC, piedāvājot dažādus pakalpojumus, kļūs par Cēsu tūrisma produktu.

AC sastāvā ietilptu ēka Pils laukumā 1 (bijušās “Vindas” telpas), esošais muzejs ar Izstāžu namu, pilsdrupas, tūrisma informācijas centrs un Pils parks.

Tūrisma mārketinga aktivitātes

Ar Cēsu pilsētas tūrisma mārketinga veidošanu nodarbojas Cēsu tūrisma informācijas centrs (TIC).

Galvenās veiktās mārketinga aktivitātes:

  • informatīvo materiālu izdošana ( brošūras, kartes, ceļveži);
  • sadarbība ar masu medijiem (intervijas, preses relīzes, speciālās ziņas, raidījumi);
  • gadatirgi un izstādes (dalība vietējās izstādēs, sadarbība organizējot vietējās izstādes, ārvalstu - Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas);
  • tēla veidošanas pasākumi (logo, suvenīri);
  • informācijas apmaiņas sistēmas efektivitātes uzlabošana (datu bāžu papildināšana, sadarbība ar citiem TIC, sadarbība ar pašvaldībām, tūrisma speciālistiem);
  • informācijas infrastruktūras uzlabošana (norādes zīmes);
  • informācijas tehnoloģiju izmantošana (mājas lapa);
  • sezonas pasākumu plāna saskaņošana un izplatīšana;
  • sadarbība ar izplatīšanas kanāliem (produktu ideju sagatavošana, informācijas sagatavošana);
  • iesaistīšanās starptautiskos projektos (PHARE projekti: “Baltijas Apmeklētāju centri” un “Augstas Kvalitātes Tūrisms” sadarbības partneri no Zviedrijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas);
  • organizācijas tēla veidošana un darbības popularizēšana (intervijas, tikšanās ar nozares pārstāvjiem, informatīvi materiāli, darbības pārskati un atskaites).

Jaunu aktivitāšu ieviešana:

  • jauni informatīvie materiāli (ikgadēja imidža brošūras izdošana, informācija CD formātā);
  • sadarbība ar masu saziņas līdzekļiem ( regulāri reklāmas laukumi presē, reklāmas laiki radio un TV, raidījumu izgatavošana un translēšana);
  • tiešās rezervācijas sistēmas ieviešanas veicināšana;
  • kvalitātes standartu ieviešana;
  • jaunu sporta , izklaides un kultūras pasākumu plānošana un veicināšana;
  • sezonas pasākumu plāna veidošana un koordinēšana;
  • jaunu produktu veicināšana sezonas optimizācijai;
  • iesaistīšanās starptautiskos mārketinga projektos ar Igauniju, Lietuvu, Skandināvijas un Baltijas jūras valstīm;
  • sadarbība ar izplatīšanas kanāliem (sezonas plānošana, kopīgi veicināšanas pasākumi);
  • jaunu izplatīšanas kanālu veicināšana (Vidzemes tūroperatori, rezervēšanas sistēmas);
  • personiskās pārdošanas veicināšana (piedāvājumu sagatavošana, paketēšana ārvalstu operatoriem).

Projekti tūrisma nozarē

Liela nozīme Cēsu tūrisma attīstībā būs starptautiskiem projektiem, kuros iesaistās un kurus atbalsta pilsētas pašvaldība.

Laba pieredze gūta gatavojot projektus PHARE programmas ietvaros, divu gadu laikā finansējumu saņēmuši jau trīs projekti.

Finansējumu 2000. gadā saņēma projekts “Augstas kvalitātes tūrisms četros Baltijas jūras reģionos”, šogad projektam ir turpinājums jau nākamā projekta “Ilgtspējīga reģionālā attīstība - augstas kvalitātes tūrisms” ietvaros. Projektā paredzēts strādāt trīs pamatvirzienos: izstrādāt Cēsu rajonā tematiskos tūrisma maršrutus, iezīmēt tos dabā, uzstādīt norādes, izdot ceļvedi divās valodās, izstrādāt rajona tūrisma mārketinga plānu un veikt 140 stundu gidu apmācību. Projektā iesaistīti partneri no Vācijas, Zviedrijas un Polijas.

2002/2003.gadā tika realizēts projekts “Baltijas Apmeklētāju Centri”, kurā tika izpētītas iespējas Cēsu pils kompleksā un tam pieguļošās teritorijas izveidot par Vidzemes Apmeklētāju centru, kur tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem būtu pieejami dažādi tūrisma pakalpojumi. Šādus tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem atraktīvus apmeklētāju centrus plāno izveidot arī projekta partneri no Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Norvēģijas. Projekta gaitā paredzēts izstrādāt kopīgus Baltijas jūras reģiona Apmeklētāju centru standartus un kvalitātes kritērijus. Liela uzmanība tiek pievērsta Cēsu Vēstures un mākslas muzeja turpmākai attīstībai un ieguldījumam tūrisma nozares attīstībā Cēsīs.

Plānots uzlabot jau esošā tūrisma informācijas centra darbību – izveidot publisko Interneta punktu tūristiem, izdot jaunu tūrisma karti Cēsu rajonam, pilnveidot jau esošo tūrisma piedāvājuma datu bāzi; izstrādāt tūrisma attīstības plānu Cēsu pilsētai un rajonam.

2003.gadā uzsākts PHARE atbalstīts projekts “Senie laiki Baltijas jūras reģionā”, kura galvenie uzdevumi ir:

  • izstrādāt Livonijas ordeņa pilsdrupu attīstības koncepciju,
  • izstrādāt viduslaiku pilsētiņas attīstības koncepciju,
  • izstrādāt teritoriālo attīstības plānu Pils dārzam,
  • veikt gidu un policistu apmācību,
  • izvietot norādes un informatīvās zīmes pilsētas centrālajā daļā,
  • izgaismot Livonijas ordeņa pilsdrupas,
  • organizēt ekspozīcijas “Cēsu pils dārgumi” izveidi.

SVID analīze

Stiprās puses

  1. Unikāls kultūrvēsturiskais mantojums.
  2. Izdevīgs Cēsu pilsētas ģeogrāfiskais novietojums, daudzveidīga pilsētas ainava un daba.
  3. Izveidotas un attīstītas kultūras un atpūtas tradīcijas, kas piesaista tūristus.
  4. Attīstīts tūrisma informācijas centrs.
  5. Attīstīts sabiedriskais transports ar citām pilsētām, attīstītas sakaru tehnoloģijas.
  6. Mazpilsētas atmosfēra.

Vājās puses

  1. Slikts kultūrvēsturiskā mantojuma vizuālais un tehniskais stāvoklis.
  2. Neapmierinoša tūrismam nepieciešamā infrastruktūras kvalitāte un kvantitāte.
  3. Vienotas un koordinētas tūrisma stratēģijas trūkums.
  4. Nepietiekams finansējums no valsts, pašvaldības, privātā sektora, fondiem tūrisma attīstībai.
  5. Specializēta tūrisma piedāvājuma trūkums.

Iespējas

  1. Vidzemes apmeklētāju centra izveide.
  2. Pilsētas centra un pieguļošās teritorijas attīstīšana par kvalitatīvām un daudzpusīgām atpūtas vietām tūristiem.
  3. Aktīvā tūrisma attīstīšana Cēsīs un pilsētas apkārtnē.
  4. Veloceliņu izbūve.
  5. Gaujas senlejas attīstīšana tūrismam un atpūtai.
  6. Sanatoriju un rehabilitācijas iestāžu atjaunošanas veicināšana.
  7. Biznesa tūrisma attīstība.
  8. ‘’Cēsis’’ 800 izmantošana tūristu piesaistei un pilsētas tēla popularizēšanai.
  9. Viduslaiku pilsētas veidošana Jaunās pils dārzā tūrisma sezonas laikā.

Draudi

  1. Pieaugoša citu pilsētu (īpaši Sigulda)konkurence.
  2. Kultūrvēsturiskā mantojuma bojāeja.
  3. Nepietiekama aktivitāte investīciju piesaistīšanā.
  4. Zinošu cilvēku resursu aizplūšana no Cēsīm.
  5. Sabiedriskās drošības pasliktināšanās pilsētā.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv