Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 25.maijs   Vārda dienu svin: Anšlavs, Junora
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Sports

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Sports


Esošās situācijas raksturojums

Cēsu pilsēta ir izveidojusies par nozīmīgu sporta aktivitāšu centru. Kā nevalstiskas organizācijas Cēsu pilsētā darbojas 11 sporta klubi - s/k “Cēsis”, BMX klubs “Cēsis”, Cēsu karatē klubs, tenisa un atpūtas klubs “Cīrulīši”, futbola klubs “Cēsis”, šautriņu mešanas klubs “50”, sporta klubs “Saulrīti”, volejbola klubs “Cēsīs”, slēpošanas-biatlona klubs “Cēsīs”, basketbola klubs “Vendi”, invalīdu sporta klubs “Cēsis”. Šo sporta klubu aktivitātes notiek pateicoties sporta veidu entuziastiem, pilsētas pašvaldības atbalstam un iespējām piesaistīt sponsorus.

Cēsu pilsētas sporta organizāciju struktūra un pārvalde








 

 

 

 

 

Sporta bāzes

Sporta bāzes sadalītas 4 grupās:

  • valsts mēroga,
  • reģionālās nozīmes,
  • vietējās nozīmes (skolu sporta zāles un laukumi),
  • privāto struktūru sporta zāles un centri.

1. Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka valsts nozīmes sporta bāzes, kuras cieši saistītas ar pilsētas sportu, atrodas ārpus pilsētas teritorijas, izņemot jauno Cēsu sporta namu Pūces ielā 2a:

  • biatlona trase "Priekuļi",
  • BMX trase "Uplandi",
  • moto trase "Nelss",
  • Cēsu sporta nams Pūces ielā 2a.

Šajās sporta bāzēs notiek gan valsts, gan starptautiskās sporta sacensības.

2. Grupā tiek iekļautas sporta bāzes, kurās bez mācību treniņu un sporta stundu darba notiek dažāda mēroga sacensības: rajona čempionāti, novadu sacensības, jaunatnes līgu sacensības.

Cēsu pilsētā :

  • Cēsu l .pamatskolas sporta zāle;
  • Cēsu sporta nams "Saulrīti",
  • sporta zāle Lapsu ielā 1,
  • pilsētas stadions,
  • Pastariņa skolas sporta zāle.

3. Vietējās nozīmes sacensības un atpūta notiek:

  • Cēsu 2.pamatskolā,
  • Cēsu 2.viduskolā,
  • BMX trasē – A.Kronvalda un Vaives ielu krustpunktā,
  • brīvdabas sporta laukumos pie Cēsu pilsētas skolām,
  • apgaismotā slēpošanas trasē "Pipariņi".

4. Privāto struktūru sporta zāles un centri:

  • Cīrulīšu atpūtas un rehabilitācijas centrs,
  • Cīrulīšu tenisa korti,
  • fitnesa klubs "Kolizejs",
  • slaloma kalns "Žagarkalns",
  • klubs "2 x 2",
  • vingrošanas centrs “Sala”.

Sporta zāles Cēsu 2.pamatskolā, Cēsu 2.vidusskolā , Cēsu sanatorijas internātpamatskolā ir nelielas, tās ir pielāgotas skolu sporta stundu vajadzībām, bet lieluma, aprīkojuma un kvalitātes ziņā neatbilst mūsdienu prasībām: nepiemērotas dušas, ģērbtuves u.c.. Arī brīvdabas sporta laukumi (stadioni) pie skolām ir neiekārtoti. To sakārtošanai nepieciešams papildus finansējums.

Cēsu pilsētas pamatskolai un ģimnāzijai - lielākajai pilsētas mācību iestādei ar 1500 audzēkņiem, nav piemērotu apstākļu sporta darbam un skolas sporta aktivitāšu organizēšanai.

Sporta pasākumi un sacensības

Sporta pasākumus, kas tiek organizēti Cēsīs, nosacīti iedalāmi tautas sporta un profesionālā sporta pasākumos.

Šo pasākumu organizatori savām aktivitātēm izvirza atšķirīgus mērķus- tautas sportā tā būtu pēc iespējas plašāka iedzīvotāju skaita iesaistīšana pasākumā, profesionālajā sportā - sporta veidu popularizācija, sporta šova izrāde, labāko sporta kolektīvu un sportistu noskaidrošana.

Tautas sports:

  • Cēsu rajona skolu sacensības,
  • "Cēsu bruģis",
  • skrējiens "Jānis",
  • slēpojums "Cēsu apļi",
  • skrējiens "Cēsu pavasaris",
  • skrējiens "Apkārt Cēsīm",
  • pilsētas sporta svētki,
  • orientēšanās sacensību cikls "Meridiāns",
  • pludmales volejbola regulārās sacensības.

Profesionālais sports:

  1. Latvijas republikas jaunatnes čempionāti:
    • basketbolā,
    • biatlonā,
    • slēpošanā.
  2. Latvijas republikas čempionāti:
  • futbolā pirmajā un otrajā līgā,
  • florbolā,
  • basketbolā,
  • volejbolā,
  • BMX.

Olimpiskais centrs

Cēsu pilsētas dome, Cēsu rajona padome un Latvijas Olimpiskā komiteja ir sākusi realizēt olimpiskā centra projektu, kura galvenais mērķis atbalstīt biatlona un slēpošanas sporta virzienu attīstību. Pamatbāzes vieta ir Priekuļu biatlona trase, kas aizvien vairāk attīstās atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem un ļoti iespējams, ka tuvākajos gados būs iespējams organizēt starptautiskos sporta pasākumus.

Tendences un aktivitātes nākotnē

Salīdzinot ar Eiropas Savienības valstu attiecīga lieluma pilsētām, Cēsīs jaunatnes fiziskajā audzināšanā ir līdzīgs sporta darbinieku skaits, bet mazāks sporta bāžu un tautas sporta darbinieku skaits ,tajā skaitā ģimenes sporta organizatoru skaits.

Pašreiz nav vērojamas iezīmes tuvākajos gados ievērojami pieaugt sporta darbinieku skaitam vai nodarbinātībai sporta sfērā, jo lielākā iedzīvotāju daļa tuvākajos gados vēl nebūs gatava ieguldīt ģimenes budžeta finanses sporta pamatpakalpojumu apmaksai.

2001.gada 1.septembrī atklāja vienu no modernākajām sporta hallēm Vidzemē, kas ir liels devums sporta attīstībai Cēsīs. Šī zāle ir atrisinājusi sporta telpu problēmu DACVĢ, kurai nebija sporta telpu. Halle varētu kalpot un veidoties kā novada volejbola centrs.

Pie pilsētas ģimnāzijas ieplānots liels, nacionālas nozīmes sporta komplekss, tajā būtu iespēja:

    • pilsētas ģimnāzijas un pamatskolas skolēniem pilnvērtīgi nodarboties ar sporta aktivitātēm,
    • rīkot starptautiskajām prasībām atbilstošus florbola turnīrus,
    • rīkot Latvijas prasībām atbilstošas basketbola un volejbola sacensības.

Valsts investīciju programmā ir iesniegts projekts “Bērzaines pamatskola celtniecība”, kurš paredz jaunas pamatskolas celtniecību Cēsu pilsētas Bērzaines rajona dzīvojamajā masīvā. Projekts ietver arī sporta zāles celtniecību, kā rezultātā Bērzaines mikrorajons tiktu nodrošināts ar sporta zāli.

Pēdējo padomju gadu laikā tika iesākta peldbaseina celtniecība “Saulrītu” sporta nama teritorijā, taču tas netika pabeigts un arī šobrīd atrodas nepabeigtā stadijā. Šobrīd vienīgais peldbaseins Cēsīs (8x12m) ir Cīrulīšos “Veselības centrs 4” īpašumā. Peldbaseina celtniecības iespējama pabeigšana varētu notikt Priekuļu pagastā pie Priekuļu vidusskolas. Peldbaseins ir privatizēts un uzņēmējiem ir konkrēts biznesa plāns kā pabeigt objekta celtniecību un panākt tā aktīvu darbību.

Cēsu pilsētas stadions atrodas pilsētas centrālajā daļā, kas būtu veicinoša nozīme cilvēku piesaistei sportam. Stadiona tehniskais stāvoklis ir slikts un pilsētas iedzīvotāji savām sporta aktivitātēm to izmanto ļoti maz. Šī teritorija arī turpmāk kalpos sporta un rekreācijas mērķim, taču atvērta jebkura veida investīcijām, tās sakārtošanā un modernizēšanā.

Kā viena no sporta un rekreācijas teritorijām nākotnē veidosies Cīrulīšu mikrorajons un Gaujas piekrastes teritorijas, kur jau tagad attīstās aktīvās atpūtas iespējas kalnu slēpošanā un velobraukšanā. Jāturpina vaļējo sporta laukumu uzturēšana (tenisa korti) un jaunu izbūve.

SVID

Stiprās puses

  1. Sporta entuziasti, darbinieki, klubi (treneri, aktīvisti, u.c.).
  2. Sporta skola - koordinators bērnu un jaunatnes sportā.
  3. Sporta tradīcijas un vēsture Cēsīs.
  4. Populāri sportisti un komandas no Cēsīm.
  5. Jauniešu vēlme un iespējas nodarboties ar sportu.
  6. Daudzpusīgas sporta veidu izvēles iespējas.
  7. Pilsētas iedzīvotāju interese par sportu.
  8. Jaunā sporta zāle Pūces iela 2a.
  9. Vairāki republikas nozīmes sporta pasākumi.
  10. Pilsētas pašvaldības ieinteresētība.

Vājās puses

  1. Sporta bāžu nepietiekamība un esošo sliktais tehniskais un materiālais stāvoklis.
  2. Nepietiekams finansējums sporta attīstībai.
  3. Vienotas pilsētas sporta koncepcijas trūkums.
  4. Iedzīvotāju zemā maksātspēja.
  5. Vienotas sportu koordinējošas organizācijas trūkums.
  6. Sporta tradīciju un sporta vēstures materiālu trūkums.
  7. Labāko sportistu aizplūšana no Cēsīm.

Iespējas

  1. Esošo sporta bāžu tehniska uzlabošana un jaunu celtniecība.
  2. Sporta attīstības stratēģijas izstrāde.
  3. Sporta fonda izveide, papildus finansējuma piesaiste.
  4. Sporta mārketinga attīstība, sadarbība ar masu mēdijiem.
  5. Sporta darbinieku un sporta klubu vadītāju izglītošana.
  6. Cēsu Olimpiskā centra tālākā attīstība.
  7. Pilsētas domes ieinteresētība sporta problēmu risināšanā.
  8. Labāko sportistu stimulēšana.
  9. Masu sporta pasākumu sasaiste ar tūrisma attīstību.

Draudi

  1. Sporta darbinieku, entuziastu, sportistu aizplūšana no Cēsīm – sporta kadru trūkums.
  2. Sporta masveidības samazināšanās – zemā maksātspēja.
  3. Finansējuma trūkums sportam.
  4. Jaunatnes interese par sportu mazināšanās - vispārējās fiziskās sagatavotības un augstu rezultātu kritums.
  5. Esošo sporta bāžu apsaimniekošanas problēmas.
  6. Sporta klubu likvidēšanās finansu trūkuma dēļ.
  7. Obligāto un izvēles sporta aktivitāšu samazināšanās izglītības iestādēs
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv