Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Pašvaldības budžets

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Pašvaldības budžets


Budžets

Pašvaldības budžets ir līdzeklis pašvaldības politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.

Pašvaldības budžeta struktūru, tiesības, ienākumus, uzskaiti nosaka LR likumi, Ministru Kabineta noteikumi, Finanšu ministrijas rīkojumi un Valsts Kases norādījumi.

  • Pašvaldība pati sastāda un izlieto budžetu. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties šajā procesā.
  • Pašvaldībai savi izdevumi ir jāsedz no saviem ieņēmumiem. Nav pieļaujams budžeta deficīts. Ja pašvaldība sevi nespēj ilgstoši uzturēt, tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija.
  • Pašvaldības budžets ir atklāts. Ar to var iepazīties Cēsu pilsētas domē, Cēsu Centrālajā bibliotēkā, Cēsu domes mājas lapā. Budžeta atklātuma pieejamības īstenošanai Cēsu pilsētas dome ik gadu gatavo informatīvo bukletu un publisko gada pārskatu.

Cēsu pilsētas budžets atspoguļo:

    1. pašvaldības rīcībā esošo finansu sadalījumu,
    2. pašvaldības administratīvās struktūras,
    3. pašvaldības prioritātes, mērķus un uzdevumus.

Budžetu sastāda vienam saimnieciskajam gadam, t.i., laika periodam no 1.janvāra līdz 31.decembrim un tas atspoguļo pilsētas attīstības pasākumus tuvākajā laika periodā un turpmākajos gados.

Budžeta apjoms

Cēsu pašvaldības budžeta saimnieciskā gada izdevumi ir sabalansēti ar pārskata gada ienākumiem un iepriekšējā gada atlikumu.

Cēsu pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta.

    • Pamatbudžets ir galvenā budžeta sastāvdaļa, kas ietver visus pašvaldības ieņēmumus vispārējo izdevumu segšanai un tie nav iezīmēti īpašiem mērķiem. Tikai uz pamatbudžetu attiecas pašvaldības aizņēmumi, galvojumi un citas saistības.
    • Speciālais budžets ietver apropriācijas īpašiem mērķiem un dāvinājumiem, un ziedojumiem.

Budžetu sastāda vienam gadam, tam ir jāiekļaujas pašvaldības stratēģiskajā plānā, kas veidots ilgākam laikam.

Budžeta ieņēmumi

Ieņēmumus veido:

  • nodokļu ieņēmumi,
  • nenodokļu ieņēmumi ,
  • saņemtie maksājumi.

    Nodokļu ieņēmumi:

    • iedzīvotāju ienākuma nodoklis,
    • nekustamā īpašuma nodoklis par zemi,
    • nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm,
    • azartspēļu nodoklis.

      Lielāko ieņēmumu daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šis nodoklis ik gadu pieaug: 2002.gada plānotie ieņēmumi bija Ls 2 122 440, kas ir:

      • par Ls 595 395 vairāk kā 1998.gadā;
      • par Ls 346 630 vairāk kā 1999.gadā;
      • par Ls 169 558 vairāk kā 2000.gadā;
      • par Ls 346 526 vairāk kā 2001.gadā.

      Nekustamā īpašuma nodokļa apjomu ietekmē valsts likumdošana: nodokļa administrēšanas politika, nodokļa lielums, ar nodokli neapliekamo objektu skaits pašvaldībā un citi faktori.

      Kopumā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa pieaug.

      212055

      173141

      235531

      232177

      245509

      1998.g.

      1999.g.

      2000.g.

      2001.g.

      2002.g.

      Nekustamā īpašuma nodokļa prognoze Cēsu pašvaldībai 2003.gadam ir precizēta kopumā par Ls 46 627 lielāka, tajā skaitā, nodoklim par ēkām un būvēm – palielinājums par Ls 57 874 un nodoklim par zemi samazinājums – Ls 11 247.

      Nenodokļu ieņēmumi:

      • valsts un pašvaldības nodevas un maksājumi,
      • pašvaldības budžeta iestāžu maksas pakalpojumi,
      • ieņēmumi no pašvaldības īpašuma iznomāšanas vai pārdošanas,
      • valsts pamatbudžeta mērķdotācijas,
      • citi ar likumu noteikti ieņēmumi.

      Nenodokļu ieņēmumiem ir tendence palielināties, pamatojoties uz budžeta iestāžu sniegto maksas pakalpojumu palielinājumu. Maksājumi par pilsētas izglītības iestāžu pakalpojumiem pieaug ar katru gadu. To ietekmē :

        • bezdarbs laukos,
        • vecāku griba savus bērnus skolot pilsētas skolās, kur iegūtās izglītības kvalitāte ir augstāka kā laukos.

      Saņemtie maksājumi:

      • saņemtie maksājumi par Cēsu pilsētas izglītības iestāžu un sociālās palīdzības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem,
      • maksājumi no valsts budžeta , dotācijas, maksājumi no citiem budžetiem u.c.

      Lielu daļu pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumos sastāda valsts mērķdotācijas – 2002.gadā - 31.4% no kopējiem ieņēmumiem. Tās paredzētas galvenokārt pedagoģisko darbinieku atalgojumam izglītības iestādēs.

      Saņemto maksājumu sadaļa ir mainīga atkarībā no pašvaldības izglītības un sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem citu pašvaldību iedzīvotājiem un valsts piešķirtā finansējuma noteiktam mērķim.

      Cēsu pilsētas domes ieņēmumi pa gadiem un pozīcijām

       

      2002.G.

      2001.G.

      2000.g.

      1999.g.

       

      %

      LVL

      %

      LVL

      %

      LVL

      %

      LVL

      Iedzīvotāju ienākuma
      nodoklis

      43.9

      2122440

      53.9

      1775914

      50.8

      1618354

      52.0

      1441228

      Nekustamā īpašuma
      nodoklis par ēkām
      un būvēm

      2.5

      121258

      4.9

      161044

      3.8

      122625

      3.9

      109270

      Nekustamā īpašuma
      nodoklis par zemi

      2.6

      124251

      4.4

      145753

      3.1

      99248

      2.3

      63871

      Iekšējie nodokļi par
      pakalpojumiem un
      precēm

      0.2

      11823

      0.2

      5121

      0.2

      7639

      0.2

      4547

      Īpašuma nodoklis

      0.0

      -234

      0.0

      0

      0.0

      0

      0.0

      0

      Valsts (pašvaldības)
      nodevas un maksājumi

      0.3

      13824

      6.3

      207626

      5.3

      167889

      1.5

      41368

      Maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem

      7.3

      349537

      5.2

      170958

      6.9

      219485

      6.7

      186252

      Sodi un sankcijas

      0.0

      1095

      0.1

      2271

      0.1

      2684

      0.2

      4647

      Pārējie nenodokļu ieņēmumi

      0.1

      2440

      0.2

      8227

      0.2

      6537

      4.5

      125232

      Ieņēmumi no Valsts
      (pašvaldības) nekustamā
      īpašuma pārdošanas

      0.0

      0

      0.0

      0

      0.5

      17120

      2.0

      56399

      Norēķini ar pašvaldību
      budžetiem

      4.1

      196710

      6.4

      211367

      6.1

      194743

      4.3

      119968

      Maksājumi no valsts
      pamatbudžeta

      38.4

      1856581

      18.2

      598449

      22.9

      731407

      22.3

      619146

      Maksājumi no citiem budžetiem

      0.6

      30411

      0.2

      7500

       

       

       

       

      Kopā

      100.0

      4830136

      100.0

      3294230

      100

      3187731

      100.0

      2771928

      Budžeta izdevumi

      Cēsu pilsētas pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc valdības funkcijām attēlota tabulā.

      Cēsu pilsētas domes izdevumi pa gadiem un pozīcijām

      2002

      2001

      2000

      1999

      %

      LVL

      %

      LVL

      %

      LVL

      %

      LVL

      Izglītība

      57.1

      3033291

      50.1

      1644618

      47.0

      1510816

      48.7

      1355616

      Dzīvokļu un komunālā saimniecība,vides aizsardzība

      7.4

      393588

      14.4

      473367

      20.2

      647969

      20.6

      574617

      Izpildvara

      6.5

      346475

      9.5

      312387

      10.6

      341107

      14.4

      400017

      Brīvais laiks,sports,
      kultūra,reliģija

      7.0

      370619

      10.0

      329573

      8.6

      277229

      7.2

      200698

      Veselības aprūpe

      0.0

      0

      0.0

      0

      0.0

      0

      0.0

      0

      Sociālā apdrošin.un soc.nodrošināšana

      3.4

      183593

      4.4

      144852

      3.8

      120857

      4.7

      130933

      Sabiedriskā kārtība un
      drošība

      0.9

      50346

      1.3

      42543

      1.5

      46880

      1.8

      51408

      Pārējā ekonomiskā darbība
      un dienesti

      3.5

      185280

      3.6

      117188

      4.2

      135850

      0.2

      4668

      Pašvaldības parādu % nomaksa

      0.8

      41634

      1.0

      34005

       

       

       

       

      Transports, sakari

      7.5

      399611

      0.0

      0

       

       

       

       

      Norēķini

      1.6

      82524

      1.4

      45009

      4.1

      132032

      2.3

      65178

      tai skaitā:

       

       

      0.0

       

       

       

       

      0

      Norēķini ar pašvaldību
      budžetiem par izgl.iest.pakalpojumiem

       

      51614

      1.3

      43268

      x

      40200

      x

      40197

      Norēķini par citu pašvaldību sociālās palīdzības sniegtajiem pakalpojumiem

       

      30910

      0.1

      1741

      x

      0

      x

      0

      Maksājumi pašvaldību izlīdzināšanas fondā

      4.3

      229840

      4.3

      140352

      x

      91832

      x

      22731

       

      100.0

      5316801

      100.0

      3283894

      100.0

      3212740

      100

      2783135

      Lielāko īpatsvaru Cēsu pilsētas pamatbudžeta izdevumos veido izdevumi izglītībai. Tāpat daudzi izdevumi plānojami dzīvokļu un komunālā saimniecībai. Vairākus gadus pēc kārtas piešķirtie līdzekļi komunālajiem darbiem ir nepietiekoši.

      Kultūras iestādēm un pasākumiem atvēlētie līdzekļi ik gadus palielinās. Tas izskaidrojams ar trīs iestāžu pārņemšanu no rajona padomes un vērienīgu pasākumu rīkošanu Cēsīs - kultūras un tūrisma pilsētā.

      Pārējā ekonomiskā darbībā izdevumu palielinājumu ir devusi Cēsu pilsētas tirgus uzturēšana no pašvaldības budžeta.

      Cēsu pilsētas domes budžets pašreiz nespēj atļauties lielus finansiālus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, jo gandrīz visi resursi tiek tērēti primāro vajadzību apmierināšanai, tāpēc lielas cerības tiek saistītas ar ES un Valsts investīciju programmas iespējamajām investīcijā, kur domes budžeta ietvaros tiktu meklētas iespējas nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu projektu realizācijā.

      Eiropas Savienības (ES) finansiālā palīdzība

      No 2004.-2006. gadam Latvijai būs pieejams sekojošu fondu finansējums (visas minētās summas ir orientējošas):

      1.Sociālās kohēzijas fonds – 462 miljons eiro, kas paredz līdzfinansēt lielus infrastruktūras objektus transporta un vides sektorā. Šos finanšu līdzekļus apgūs valsts, līdzfinansējot valstiskas nozīmes objektus,

      2.struktūrfondu programma – 554.2 miljoni eiro. Šie finansējums sadalās šādās apakšprogrammās:

      • Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) – galvenais uzdevums sniegt atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanā, piedaloties atpalikušo reģionu attīstības veicināšanā un strukturālā izlīdzināšanā, kā arī to industriālo reģionu pārveidē, kuru stāvoklis pasliktinās,
      • Eiropas Sociālais fonds (ESF)– izskaust diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, sniegt atbalsta cilvēkresursu attīstībai. Sekmēt informācijas sabiedrības izveidi,
      • Eiropas Lauksaimniecības fonds (ELF) – atbalstīt lauksaimniecības pārstrukturizēšanos un veicināt lauku attīstību,
      • Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI) – nodrošināt strukturālos pasākumus zivsaimniecības un ūdenssaimniecību nozarē, kā arī šo nozares produkcijas apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā.

      Interreg III – 13.2 miljoni eiro, atbalsta pārrobežu, starpvalstu un starpreģionālo sadarbību,

      Equal – 7.1 miljoni eiro, veicina diskriminācijas un nevienlīdzības mazināšanos darba tirgū.

      Cēsu pilsētai ir gan teorētiskas, gan praktiskas iespējas pretendēt uz līdzfinansējumu no visiem minētajiem fondiem .

      Struktūrfondu finansējums detalizētāk sadalās sekojoši:

      ERAF – 60% jeb 332.52 miljoni eiro,

      ESF – 21% jeb 116.4 miljoni eiro,

      ZVFI – 4% jeb 22.2 miljoni eiro.

      Valsts attīstības plāns paredz virzīt ES finansējumu, lai līdzfinansētu šādas prioritātes:

      1. Prioritāte

      Reģionālās attīstības veicināšana –ERAF (50%)

      2. Prioritāte

      Ekonomiskās attīstības veicināšana – ERAF (50%)

      3. Prioritāte

      Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana – ESF

      4. Prioritāte

      Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana – ELVGF

      5. Prioritāte

      Ilgspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana – ZVFI

      Cēsu pilsētas īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumi līdzfinansēšanā visciešāk saistās ar ERAF finansējumu, kas paredz atbalstīt sekojošas prioritātes:

      • ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība,
      • sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide un sadzīves atkritumu pārstrādes tehnoloģiju ieviešana,
      • vides prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācija,
      • piesārņoto vietu izpēte un sanācijas programmu izstrāde un īstenošana,
      • kompensāciju izmaksāšana zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī zemes atpirkšana no tās īpašniekiem sakarā ar jaunu (NATURA 2000) aizsargājamo teritoriju noteikšanu,
      • siltumapgādes attīstība un pielāgošana energoefektivitātes un vides aizsardzības prasībām,
      • elektroenerģijas sadales tīklu struktūras pielāgošana atbilstoši patēriņa centru izvietojumam,
      • dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un ar to saistītas tūrisma infrastruktūras attīstīšana,
      • melno ceļu segumu atjaunošana TINA tīklā neiekļauto ceļu un pilsētu tranzītielu posmos,
      • tiltu rekonstrukcija un nestspējas palielināšana TINA tīklā neiekļautajos autoceļos,
      • grants ceļu asfaltēšana,
      • atbalsts informācijas un komunikāciju tīklu izveidei, kurš funkcionēs kā universālais pakalpojums,
      • atbalsts publisko informācijas un komunikāciju pieejas punktu izveidei , t.sk. pašvaldību, izglītības iestāžu un bibliotēku tīkli,
      • vienotas informācijas sistēmu (t.sk. pašvaldību, arhīvu, bibliotēku, muzeju, tūrisma u.c.) izveide un attīstība, ieskaitot vienoto informāciju sistēmu informācijas resursu digitalizāciju;
      • neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana (medicīnas aprīkojums, ēkas, transports, IKT infrastruktūra),
      • primārās veselības aprūpes sistēmas infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana (medicīnas aprīkojums, ēkas, transports, IKT infrastruktūra)
      • sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu iestāžu rekonstrukcija un aprīkošana, pielāgojot tās personām ar kustību traucējumiem,
      • izglītības iestāžu pilnveide (IKT, infrastruktūra, mācību materiāli tehniskā bāze), lai piedāvātu profesionālās un augstākās izglītības, praktiskās apmācības un pārkvalifikācijas iespējas.

      ERAF 1.prioritārei paredzētais finansējums atbilst daudziem Cēsu pilsētas īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumiem, tā kā ir lielas iespējas piesaistīt līdzfinansējumu vairākiem pilsētai svarīgiem projektiem.

      Otra prioritāte ko atbalsta ERAF ir “Ekonomiskās attīstības veicināšana, kur līdzfinansējumu savu projektu realizācijai var saņemt arī uzņēmēji.

      Galvenās aktivitātes ko atbalstīs 2.prioritātes ietvaros no ERAF:

      • atbalsts pētījumiem valsts prioritārās ekonomiskās attīstības jomās,
      • atbalsts tirgus orientētiem pētījumiem, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai,
      • konsultatīvs atbalsts finansu un inovāciju vadības jomās jaundibināmiem uzņēmumiem,
      • informācijas izplatīšana inovāciju labās prakses jomā,
      • biznesa inkubatoru, industriālo un biznesa parku, kā arī tehnoloģisko un zinātnes parku attīstība
      • ēku, būvju un vietu pārveide un attīstība atbilstoši mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām, ieskaitot, pieejamību, energoapgādes, telekomunikācijas tīklus un vides uzlabojumus,
      • atbalsts pētniecības infrastruktūrai ES atzītajos ekselences centros un citās vadošajās pētniecības iestādēs,
      • eksportspējas veicināšana

      -konsultatīvs un informatīvs atbalsts obligāto un brīvprātīgo kvalitātes prasību ieviešanā;

      -atbilstības novērtēšanas infrastruktūras pilnveidošana;

      -atbalsts mārketinga pasākumiem ārvalstu tirgos;

      -konsultatīvs un informatīvs atbalsts starptautiskās tirdzniecības jautājumos;

      -konsultatīvs atbalsts IKT izmantošanas iespējām uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai;

      -atbalsts programmnodrošinājuma un tehnoloģijas iekārtu iegādei IKT risinājumu ieviešanai uzņēmumos .

      • aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai (tajā skaitā mikrokredīti) un uzņēmējdarbības paplašināšanai, kā arī pārstrukturēšanai atbilstoši ES kvalitātes prasībām,
      • garantiju izsniegšana un procentu likmju subsīdijas mazo un vidējo uzņēmumu ar izaugsmei,
      • riska kapitāla finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai,
      • atbalsts finansu konsultācijām uzņēmumiem.

      Cēsu pilsētas dome ir plānojusi izmantot Eiropas Sociālā fonda finansu avotus, lai izskaustu diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, sniegtu atbalstu cilvēkresursu attīstībai.

      Publiskā sektora iesniegtajiem projektiem nepieciešams 25% valsts vai pašvaldības līdzfinansējums, bet uzņēmēju iesniegtajiem projektiem nepieciešams 50% līdzfinansējums.

      Saistībā ar ES finansiālo palīdzību, nepieciešams veidot lielus kompleksus projektu pieteikumus, kuros iesaistās gan uzņēmēji, gan pašvaldības, sekmējot gan uzņēmējdarbības, gan infrastruktūras attīstību.

      Iespējamās problēmas, apgūstot ES finanses:

      1. kvalificētu cilvēkresursu trūkums projektu sagatavošanā un realizācijā,
      2. līdzfinansējuma trūkums,
      3. labu un kvalitatīvu projektu trūkums.

      Kredītiestādes

      Dažādu projektu īstenošanai ir iespējams saņemts aizņēmumus Valsts kasē, Latvijas un ārvalstu bankās. Cēsu pilsētas domes finansu nodaļas speciālistiem ir jāveic kalkulācijas, lai sabalansētu pašvaldības kredītportfeli dažādu virzienu attīstībai.

      Valsts investīciju programma

      Katru gadu Ministru kabinets valsts budžeta ietvaros piešķir valsts finansējumu to projektu īstenošanai, kuri atbilst valsts prioritātēm. Cēsu pilsētas dome ir izmantojusi šī finansu avota resursus vairākkārt, taču aktivitāte šo resursu piesaistē būtu jāpalielina.

     




    © Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv